Iesniegts 2010.gada valsts budžeta projekts un to pavadošo likumprojektu pakete

Ministru prezidents: Par 2010.gada valsts budžeta izstrādi

Vakar, 2.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze no finanšu ministra Einara Repšes rokām saņēma 2010.gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi, kur budžeta ieņēmumi plānoti 3 781 888 682 latu apmērā, bet izdevumi – 4 347 973 488 latu apmērā. Šodien, 3.novembrī, pulksten 15.00 sasaukta Saeimas ārkārtas sēdē, kurā lems par budžeta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijām. Savukārt ceturtdien, 5.novembrī, plānots valsts budžetu skatīt pirmajā lasījumā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 2010.gada valdības sagatavoto budžeta projektu pavadošajā ziņojumā uzsver, ka šis ir pirmais Latvijas valsts budžets, kas izstrādāts, izmantojot jaunu pieeju – izdevumu samazināšanas plānošanu saskaņā ar COFOG funkcijām, kuru vērtēšanā piedalījās valdības sociālie partneri (LDDK, LPS), sadarbības partneri (LRTK, LPS), kā arī sabiedrība (8427 unikālie interneta adreses apmeklētāji), kas iesaistījās funkciju vērtēšanā ar speciāli izveidota balsošanas rīka starpniecību interneta vidē. “Ministru kabinets ir izstrādājis 2010.gada valsts budžetu, kas definējams kā krīzes budžets, kura izdevumu un ieņēmumu daļas tieši ietekmējis ārkārtēji straujais un iepriekš neprognozētais IKP kritums 2009.gadā – 18% pret 2008.gadu,” teikts ziņojumā.

Valdības vadītājs atzīmē, ka 2010.gada budžeta projekta prioritātes ir izglītība, veselība, sociālā joma, kā arī sabiedriskā kārtība un drošība. “Diemžēl krīzes apstākļos prioritārajām jomām netiek nodrošināts ierastais izdevumu pieaugums, bet gan salīdzinoši mazāks samazinājums,” ziņojuma tekstā atzīst V.Dombrovskis, vienlaikus atgādinot, ka valdība ir ievērojusi iepriekš paustās apņemšanās, 2010.gada budžetā veselības aprūpes finansēšanai paredzot 3,4% no IKP un vienlaikus salīdzinoši mazākus izdevumu samazinājumus – 6% pret bāzes izdevumiem – nosakot izglītības un sabiedriskās kārtības funkcijām un tikai 3% pret bāzes izdevumiem samazinājumu sociālajai jomai.

Ziņojumā premjers informē Saeimu, ka valdības darbs ekonomiskās krīzes pārvarēšanai notiek trīs galvenajos virzienos – fiskālā konsolidācija, sociālās drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai un ekonomikas sildīšanas pasākumi.

“Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas uzstādījumi paliek nemainīgi – stabila monetārā politika, kas balstīta uz fiksētu lata piesaisti eiro, kā arī stingra fiskālā politika. Fiskālās konsolidācijas vidēja termiņa mērķis ir līdz 2012.gadam samazināt kopbudžeta deficītu līdz Māstrihtas kritēriju noteiktajam līmenim – 3% no IKP,” teikts ziņojumā.

Komentējot nākamā gada uzdevumus strukturālo reformu jomā, V.Dombrovskis atklāj, ka līdz ar 2009.gada budžeta grozījumu izstrādāšanu par vidējā termiņa prioritāti ir izvirzītas strukturālās reformas ar mērķi palielināt valsts konkurētspēju. Tādēļ arī 2010.gadā turpināsies publiskā sektora un valsts pārvaldes aparāta efektivizēšana, samazinot un pārstrukturējot šajos sektoros nodarbināto skaitu, budžeta iestāžu un aģentūru darbības un skaita optimizēšana, balstoties uz funkciju auditu rezultātiem un ministriju priekšlikumiem.

Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai nākamajā gadā nozīmīgu lomu valdības vadītājs saredz sociālās drošības tīkla pasākumos, kas aptver vairākus sociālā nodrošinājuma pasākumus, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamību trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai.

Valdības vadītājs ziņojumā uzsver arī palielināto atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas piešķirts Latvijai 2007.–2013.gada periodam, kā arī valdības jau sāktos pasākumus, lai vienkāršotu ES fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un ātrāku finanšu līdzekļu apriti.

V.Dombrovskis minētā ziņojuma nobeigumā valdības vārdā aicina Saeimu apstiprināt 2010.gada valsts budžeta projektu, kurš uzskatāms par krīzes budžetu, bet vienlaikus ļauj turpināt saņemt starptautisko aizdevumu un virzīties uz ekonomikas atveseļošanu.

Budžeta sagatavošanā ievērotas ar starptautiskajiem aizdevējiem (EK un SVF) parakstītās vienošanās, kas paredz fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā (301,6 miljonu latu izdevumu samazinājumi, 203,9 miljonu latu papildus ieņēmumi no nodokļu izmaiņām un nenodokļu ieņēmumiem) un vispārējās valdības budžeta deficīta līmeni 2010.gadam – 6,1% no IKP pēc naudas plūsmas principa, kas nodrošina, ka tiek ievērots parakstītajās vienošanās noteiktais deficīta līmenis (līdz 8,5% no IKP atbilstoši EKS95 metodoloģijai). Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 3,8 miljardi latu, bet izdevumi 4,3 miljardi latu, balstoties uz prognozi par gada IKP kritumu 4% apmērā un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos otrajā pusgadā, gada deflāciju 3,7% apmērā un bezdarba līmeņa stabilizēšanos 13,8% apmērā.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre

Finanšu ministrs: Iesniedzot 2010.gada valsts budžeta projektu Saeimā

Vakar, 2.novembrī, finanšu ministrs Einars Repše iesniedza nākamā gada valsts budžeta projektu Saeimā. Tiek plānots, ka Saeima nākamā gada budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā varētu skatīt ceturtdien, 5.novembrī.

“Šis budžeta projekts ir izveidots ilgu un rūpīgu diskusiju rezultātā, un ekonomiskās krīzes apstākļos tas ir labākais iespējamais kompromisa budžets, kaut arī pieņemto lēmumu ziņā vienlīdz smags dažādām sabiedrības grupām. Valsts budžets 2010.gadam ir viens no grūtākajiem budžetiem Latvijas finanšu sistēmas vēsturē. Veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi bija vērsti uz to, lai nodrošinātu ātru Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas atjaunošanu un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgās sabiedrības grupas, tādējādi nodrošinot būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts ekonomikas atveseļošanai,” sacīja ministrs.

Kā ziņots, pirms nedēļas, 26.oktobrī, valdība ārkārtas sēdē atbalstīja valsts 2010.gada budžeta projektu, kas paredz fiskālās konsolidācijas pasākumus aptuveni 500 miljonu latu apmērā pret valsts budžeta izdevumu bāzi 2010.gadam – papildu 185,9 miljonus latu nodokļu ieņēmumos un 18 miljonus latu nenodokļu ieņēmumos, kā arī 301,6 miljonus latu izdevumu samazināšanu. Tāpat valdība atbalstīja vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2010.–2012.gadam.

Budžeta izdevumi un ieņēmumi

Likumprojekts paredz valsts 2010.gada budžeta ieņēmumus 3,782 miljardu latu apmērā, bet izdevumus – 4,348 miljardus latu jeb par aptuveni 566 miljoniem latu vairāk. Salīdzinājumā ar 2009.gada plānu nākamā gada budžetā paredzēts ieņēmumu samazinājums par 240,7 miljoniem latu un izdevumu samazinājums par 339,3 miljoniem latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2010.gadā prognozēti 2610,7 miljoni latu un izdevumi plānoti 3006,7 miljoni latu. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar 2009.gada plānu, ir 228,1 miljons latu jeb 7,1%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1188,6 miljoni latu un 1358,7 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums pret 2009.gada plānu ir 110,6 miljoni latu jeb 7,5%.

Lai nodrošinātu stingru fiskālo konsolidāciju, 2010.gadā valsts kopbudžeta deficīts tiek plānots 6,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), vidējā termiņā virzoties uz deficīta samazināšanos un 2011.gadā deficītu samazinot līdz 5%, bet 2012.gadā – līdz 2,5% no IKP. Valdība ir apņēmusies panākt budžeta deficīta samazināšanu, pildot uzņemtās saistības pret Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), lai nodrošinātu turpmāku starptautiskā aizdevuma saņemšanu un apstādinātu ekonomikas lejupslīdi.

Salīdzinājumam – 2009.gadā valsts kopbudžeta finansiālais deficīts tiek prognozēts 924,9 miljoni latu jeb 7,1% no IKP. Tas atbilst Latvijas valdības lēmumam nodrošināt, lai 2009.gadā kopbudžeta deficīts nepārsniegtu 10% no IKP (pēc EKS 95 metodoloģijas), kas noteikts Papildu saprašanās memorandā ar Eiropas Kopienu un Nodomu vēstulē SVF.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs

Valdībā apstiprinātais makroekonomiskās attīstības scenārijs 2009.gadā paredz IKP samazinājumu par 18% salīdzināmajās cenās un samazinājumu par 4% nākamgad. Savukārt 2011.gadā tiek prognozēta tautsaimniecības izaugsme 2% apmērā, bet 2012.gadā, tautsaimniecībai sasniedzot savu ilgtermiņa izaug­smes potenciāla līmeni, IKP pieaugums prognozēts 3,8% apmērā.

Tiek prognozēts, ka 2009.gadā Latvijas tautsaimniecība sasniegs ekonomiskās lejupslīdes tempu maksimumu. To nosaka gan mājsaimniecību, gan uzņēmēju zemais konfidences līmenis, kā arī joprojām ierobežotās kreditēšanas iespējas, kas līdzšinējos gados ir bijis viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstības katalizatoriem.

Kopējie nodokļu ieņēmumi 2010.gadā prognozēti par 333,3 miljoniem latu mazāki nekā 2009.gada plānotie ieņēmumi – valsts budžetā plānots 353,8 miljonu latu samazinājums, bet pašvaldību budžetā 20,5 miljonu latu palielinājums.

Salīdzinājumā ar 2009.gadā plānotajiem budžeta ieņēmumiem kopējā nodokļu ieņēmumu prognoze 2010.gadam paredz samazinājumu par 9,3%. Būtis­kākie samazinājumi ir prognozēti pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos (par 135,6 miljoniem latu) un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumos (par 58,4 miljoniem latu). Savukārt nodokļu ieņēmumu prognoze 2011.gadam, salīdzinot ar 2010.gada prognozi, paredz samazinājumu vien par 0,1%.

Nodokļu ieņēmumu prognoze 2010.gadam sagatavota, ņemot vērā aktuālākos tautsaimniecības attīstības rādītājus, tajā skaitā IKP samazinājuma prognozi, faktisko un sagaidāmo nodokļu izpildi, spēkā esošās nodokļu likumdošanas izmaiņas, kas tika apstiprinātas līdz ar valsts budžeta grozījumiem šā gada jūnijā, kā arī plānotās izmaiņas nodokļu likumdošanā 2010.gadā.

Budžeta sagatavošanas process

Sagatavotais budžeta projekts nākamajam gadam ir pirmais Latvijas valsts budžets, kas izstrādāts, izmantojot jaunu pieeju – izdevumu samazināšanas plānošanu saskaņā ar funkciju izvērtējumu, kurā piedalījās arī valdības sociālie partneri (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība), sadarbības partneri (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera), kā arī sabiedrība (8427 īpaši izveidotas interneta adreses apmeklētāji), funkciju vērtējot ar speciāli izveidota balsošanas rīka starpniecību interneta vidē.

Lai nodrošinātu nepieciešamo fiskālo konsolidāciju, tika veikta izdevumu vērtēšana funkciju griezumā, analizējot un nosakot pēc nozīmības prioritāras ministriju veiktās funkcijas atbilstoši iesniegtajai informācijai par katras funkciju izpildes būtību, sniegto pakalpojumu apjomu un saņēmējiem, kā arī iestāžu norādītājiem riskiem funkciju likvidācijas gadījumā.

Likumprojekta “Par valsts budžetu 2010.gadam” paketē ir iekļauti arī 72 saistītie likumprojekti. Par valsts budžeta likumprojektu paketi vēl jālemj Saeimai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments