Eiropadome: par ekonomisko un finanšu situāciju, klimata pārmaiņām, stratēģiju Baltijas jūras reģionam

Ceturtdien un piektdien, 29. un 30.oktobrī, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (1.rindā pirmais no labās) un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (3.rindā otrais no labās) kopā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem Briselē piedalījās Eiropadomes sanāksmē, kuras darba kārtības galvenie jautājumi bija: ES institucionālie jautājumi, ekonomiskā un finanšu situācija, ES stratēģija Baltijas jūras reģionam un gatavošanās Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferencei, kas no 7. līdz 18.decembrim notiks Kopenhāgenā Foto: Eiropas Komisijas audiovizuālā bibliotēka

29. un 30.oktobrī Briselē notika Eiropadomes sanāksme, kurā Latviju pārstāvēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Eiropadomes darba kārtībā bija ES institucionālie jautājumi, ekonomiskā un finanšu situācija, ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam, gatavošanās Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferencei, nelegālās imigrācijas un ārējo attiecību jautājumi.

Gatavojoties ANO Klimata pārmaiņu konferencei 7.–18.decembrī Kopenhāgenā, Eiropadomes ietvaros notika plašas debates un tika panākta vienošanās par ES kopējās nostājas finanšu aspektiem un par ES uzņemto finanšu saistību sadales pamatprincipiem ES dalībvalstu starpā. Atbalstot ambiciozas vienošanās panākšanu Kopenhāgenas konferencē, Latvijai ir svarīgi, ka tiks ņemta vērā atsevišķu ES dalībvalstu īpaši sarežģītā ekonomiskā un finansiālā situācija, piedaloties pasaules klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos gan līdz 2012.gadam, kad beidzas Kioto protokola saistības, gan pēc tā.

Eiropadomē notika diskusija par Lisabonas līgumu un tā ratifikācijas norisi. Tika apstiprinātas vadlīnijas prezidentūras ziņojumam par Eiropas Ārējās darbības dienestu un pieņemts zināšanai prezidentūras progresa ziņojums par veiktajiem sagatavošanas darbiem saistībā ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos.

Eiropadomē vēlreiz tika uzsvērta Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas nozīme un veiktais darbs pie Eiropas Sistēmiskā riska padomes izveides, kā arī krīzes pārvarēšanas stratēģiju loma un nepieciešamība saglabāt darba kārtībā jautājumu par nodarbinātību. Dalībvalstis tika iepazīstinātas ar panākto progresu enerģētikas infrastruktūras, starpsavienojumu, kā arī krīžu pārvarēšanas mehānismu jomā. Dalībvalstis vienojās, ka jāturpina darbaspēka saglabāšanas pasākumu īstenošana un iesāktais darbs enerģētiskās drošības jomā.

Eiropadomē tika pieņemta ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam, kas ir pirmā ES iekšējā stratēģija Eiropas makroreģionam, un tās pamatā ir integrēta ilgtermiņa pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā.

Lai mazinātu nelegālās migrācijas plūsmas radīto spiedienu Vidusjūras reģionā, Eiropadome vienojās par turpmāko rīcību situācijas normalizēšanai. Latvijai svarīgi, lai starptautisko aizsardzību saņēmušo personu iekšējās pārvietošanas pasākumi ES balstītos uz dalībvalstu brīvprātīgas dalības principa.

Ārējo attiecību jomā Eiropadomē tika apstiprināti secinājumi par Afganistānu un Pakistānu, kā arī ES Rīcības plāns par iesaistes stiprināšanu Afganistānā un Pakistānā. Dalībvalstis vienojās, ka ir svarīgi nekavējoties sākt plāna ieviešanu, jo 2010.gads būs nozīmīgs Afganistānas turpmākajā attīstībā. Tāpat ir jāsper konkrēti soļi ES un Pakistānas stratēģiskajā dialogā, par ko vienošanās tika panākta pirmajā ES un Pakistānas samitā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Eiropadomes sanāksmē:

Šajā Eiropas Savienības Padomē pats būtiskākais jautājums ir klimata pārmaiņu instruments un gatavošanās Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferencei. Šajā kontekstā Latvijai svarīgs jautājums ir, lai tiktu panākta vienošanās par to, kādā veidā klimata pārmaiņu finansējums tiks sadalīts starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ja finansējums neproporcionāli tiks sadalīts tādā veidā, ka vairāk jāmaksā ekonomiski mazāk attīstītajām valstīm, tiek veiktas attiecīgas korekcijas, ņemot vērā dalībvalstu spēju nodrošināt līdzmaksājumus šajā finanšu instrumentā. Domāju, ka mums izdosies panākt kompromisu šajā jautājumā.

Tāpat no šā samita izskatāmajiem jautājumiem būtisks punkts ir Baltijas jūras stratēģijas apstiprināšana. Kā zināms, Latvija būs atbildīga par enerģētikas politiku Baltijas jūras stratēģijā. Tā ka šeit mums būs pietiekami daudz uzdevumu, un arī no Latvijas viedokļa tas ir būtiski, lai ne tikai Latvija, bet Baltijas valstis kopumā pārstātu būt tāda kā enerģijas sala, lai tiktu integrētas Eiropas Savienības kopējā enerģijas tirgū.

Un kaut arī tas nav šodienas Eiropas Savienības samita jautājums, vēl gribēju pārrunāt jautājumu par Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūru Eiropas Savienības prezidenta amatam. Uzskatu, ka Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūra ir ļoti spēcīga kandidatūra, jo viņa ir atpazīstama Eiropā un ir zināma kā politiķe ar Eiropas līmeņa skatījumu. No šā viedokļa, domāju, ka Latvijai ir svarīgi virzīt Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūru. Bet pašreiz viņas kandidatūra ir pieteikta neformāli, jo formāli šis jautājums būs darba kārtībā vai nu Eiropas Savienības ārkārtas padomē novembrī, vai nu kārtējā padomē decembrī. Paldies!

“Latvijas Vēstneša” (Baiba Krauze-Krūze) uzrunas videoieraksta transkripts