Ministru kabineta noteikumi Nr.1250
Rīgā 2009.gada 27.oktobrī (prot. Nr.76 56.§)
Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā
Izdoti saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 106.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.
2. Valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksā pirms šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, un to ieskaita valsts pamatbudžetā.
3. Maksājuma uzdevumā par valsts nodevu persona norāda:
3.1. personas kodu vai reģistrācijas numuru;
3.2. nekustamā īpašuma kadastra numuru vai zemesgrāmatas nodalījuma numuru.
4. Ja nepieciešams, zemesgrāmatu nodaļas darbinieks par valsts nodevas samaksu pārliecinās Valsts kases informācijas sistēmā.
5. Valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par katru nekustamo īpašumu nosaka šādā apmērā:
5.1. īpašuma atsavināšana uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram – 2 % no nekustamā īpašuma vērtības (latos), bet ne vairāk kā 30000 latu;
5.2. īpašuma atsavināšana uz dāvinājuma līguma pamata – 3 % no nekustamā īpašuma vērtības (latos), bet ne vairāk kā 50000 latu;
5.3. nekustamā īpašuma ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā – 1 % no kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldāmās nekustamā īpašuma ieguldījuma summas (latos), bet ne vairāk kā Ls 1000.
6. Valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām, mazbērniem, mazmazbērniem un vecvecākiem par katru nekustamo īpašumu šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā minētajos gadījumos nosaka 0,5 % apmērā no nekustamā īpašuma vērtības (latos), bet ne vairāk kā 1000 latu.
7. Valsts nodevas apmēru nosaka, pamatojoties uz personas nostiprinājuma lūguma papildnosacījumos norādīto informāciju par personu radniecību.
8. Aprēķinot valsts nodevu, par nekustamā īpašuma vērtību uzskatāms augstākais no šādiem novērtējumiem:
8.1. līgumā norādītā katra nekustamā īpašuma atsavināšanas summa;
8.2. augstāk novērtētā nekustamā īpašuma vērtība, ja slēgts maiņas līgums;
8.3. beztermiņa vai mūžīga maksājuma vērtība, ja slēgts uztura līgums;
8.4. novērtējums, par kādu nekustamo īpašumu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā;
8.5. augstākā cena, par kādu nekustamais īpašums nosolīts, ja notikusi izsole, bet, ja izsole nav notikusi, – sākumcena;
8.6. katra nekustamā īpašuma kadastrālais (inventarizācijas) novērtējums un mežaudzes vērtība. Nekustamā īpašuma kadastrālais (inventarizācijas) novērtējums ir spēkā neierobežotu laiku, ja tā kadastrālā vērtība nav mainījusies, ko apliecina Nekustamā īpašuma kadastra reģistra izsniegta uzziņa vai elektroniski sagatavota informācija.
9. Ja nekustamo īpašumu atsavina pret prasījumiem vai kustamu mantu, par nekustamā īpašuma vērtību uzskata nekustamā īpašuma kadastrālo (inventarizācijas) novērtējumu un mežaudzes vērtību.
10. Ja nekustamo īpašumu atsavina pret pienākumiem, tad pienākuma vērtību nosaka attiecīgās republikas pilsētas vai novada pašvaldības institūcija.
11. Beztermiņa vai mūžīgu maksājumu vērtību, kā arī tādu maksājumu vērtību, kuru ilgums ir atkarīgs no nejauša gadījuma, nosaka, gada maksājumu summu reizinot ar 10.
12. Periodiskiem maksājumiem, kurus veic noteiktā laikposmā, vērtību nosaka, reizinot gada maksājumu summu ar attiecīgajos aktos minēto gadu skaitu, kas nepārsniedz 20.
13. Valsts nodevu par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata nosaka šādā apmērā, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:
13.1. lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās:
13.1.1. laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem – 0,25 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;
13.1.2. pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem – 0,5 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;
13.1.3. pārējiem trešās šķiras mantiniekiem – 1,5 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;
13.1.4. ceturtās šķiras mantiniekiem – 5 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;
13.2. lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā:
13.2.1. laulātajam un pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem – 0,125 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;
13.2.2. ceturtās šķiras mantiniekiem – 4 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;
13.2.3. pārējiem testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem – 7,5 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;
13.2.4. testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem, ja tie ir sabiedriskā labuma organizācijas, – 1,5 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības.
14. Valsts nodevu par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka 0,1 % apmērā no aizdevuma līguma summas (latos), bet ne vairāk kā 1000 latu.
15. Valsts nodevu par ķīlas tiesību grozījuma nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka 0,1 % apmērā no summas (latos), par kādu tiek palielināta aizdevuma summa, bet ne vairāk kā 1000 latu no kopējās aizdevuma summas.
16. Citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 5. un 14.punktā, valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka 20 latu apmērā.
17. No valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir atbrīvotas šādas personas:
17.1. personas, kuras zemes privatizācijas gaitā slēdz līgumus un veic citus darījumus, kas saistīti ar bijušo zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes iegūšanu īpašumā par samaksu, saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, vai personas, kuras īpašuma tiesības iegūst, pamatojoties uz tiesas spriedumu par īpašuma tiesību atjaunošanu;
17.2. personas, kuras īpašuma tiesības iegūst uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība ir mazāka par 10 minimālajām mēnešalgām;
17.3. dzīvokļu celtniecības kooperatīva biedri – par dzīvokļa privatizēšanas dokumentiem saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”;
17.4. Zemkopības ministrija – par valstij piekrītošā un lauksaimniecības zinātniskās pētniecības un mācību vajadzībām izpirktā zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
17.5. Vides ministrija – par valstij piekrītošo, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vajadzībām iepirkto un uz maiņas līguma pamata iegūto zemes īpašumu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
17.6. personas, kurām pāriet atpakaļ īpašuma tiesības saskaņā ar noslēgto atcēlējlīgumu;
17.7. personas, kuras ir privatizējušas valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas, – par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz šiem objektiem;
17.8. Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienība un to uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuru pamatkapitālu veido tikai Latvijas Neredzīgo biedrības vai Latvijas Nedzirdīgo savienības ieguldījumi, – par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
17.9. personas, kuras īpašuma tiesības iegūst saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu;
17.10. Ziemeļatlantijas līguma organizācija – par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
17.11. ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības – par diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai tās vadītāja rezidences vajadzībām iegādātā nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja attiecīgā ārvalsts piemēro līdzvērtīgu atbrīvojumu no nodokļiem, nodevām vai citiem maksājumiem Latvijas Republikas diplomātiskajām vai konsulārajām pārstāvniecībām. Atbrīvojumu piemēro, pamatojoties uz Ārlietu ministrijas sniegto informāciju par līdzvērtīga atbrīvojuma piemērošanu attiecīgajā ārvalstī;
17.12. zemnieku vai zvejnieku saimniecības vai to īpašnieki, kuriem pāriet īpašuma tiesības saskaņā ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma pārejas noteikumu 3.punktu;
17.13. kapitālsabiedrība, ja tiesības uz nekustamo īpašumu tā iegūst reorganizācijas rezultātā;
17.14. valsts un pašvaldība, ja saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu tās viena otrai nodod bez atlīdzības vai maina mantu;
17.15. valsts, ja saskaņā ar Civillikuma 416.panta pirmo daļu tai piekrīt bezmantinieka manta;
17.16. valsts vai pašvaldība – par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja nekustamais īpašums atsavināts sabiedriskajām vajadzībām;
17.17. kapitālsabiedrības, kas sniedz pakalpojumus sabiedrības vajadzībām, piemēram, sabiedriskā transporta uzņēmumi, ostu pārvaldes vai uzņēmumi, kas nodrošina ūdens, gāzes vai elektroenerģijas piegādi, darbojas veselības aizsardzības jomā, valsts un pašvaldības nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā un izglītības jomā, ja valstij vai pašvaldībām pieder vismaz puse no kapitālsabiedrības kapitāla, – no šo noteikumu 5.3.apakšpunktā noteiktās valsts nodevas;
17.18. pašvaldība, ja tiesības uz nekustamo īpašumu tā iegūst reorganizācijas rezultātā.
18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumus Nr.28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.; 2002, 162.nr.; 2003, 100., 178.nr.; 2004, 85.nr.; 2006, 190.nr.; 2007, 48.nr.; 2008, 131.nr.).
19. Noteikumi piemērojami ar 2009.gada 1.novembri.
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Tieslietu ministrs M.Segliņš
