Eiropas Komisija: Par nākotnes internetu viedākām un efektīvākām infrastruktūrām

Mazāk noslogoti ceļi, labāka un efektīvāka energoapgāde un vismodernākā medicīniskā aprūpe mājas apstākļos ir tipiski paraugi tam, kādas iespējas pavērs nākotnes internets. Tas radīs saikni starp fiziskiem objektiem (piemēram, automašīnām vai mobilajām ierīcēm) un infrastruktūrām (piemēram, satiksmes pārvaldības sistēmām), sniedzot iespēju reāllaikā izmantot milzīgus datu apjomus, lai uzlabotu šo infrastruktūru darbību un efektivitāti. Eiropas Komisija 28.oktobrī nāca klajā ar stratēģiju, kā izvirzīt Eiropu vadošā pozīcijā uz interneta balstīto viedo infrastruktūru izstrādes jomā.

Tā aicina Eiropas valstu valdības un Eiropas IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģiju) nozari izmantot izdevību, ko sniedz augošais pieprasījums pēc novatoriskiem interneta lietojumiem, lai padarītu viedas jau esošās infrastruktūras, piemēram, veselības aprūpes sistēmas, energosistēmas vai satiksmes pārvaldības sistēmas. Tādēļ Komisija radīs pamatu partnerībai starp valstu iestādēm un lielākajiem IKT uzņēmumiem, 2011.–2013.gadam tai piešķirot 300 miljonus eiro. Šie līdzekļi paredzēti, lai finansētu projektus, kurus izraudzīsies drīzumā, un papildina ikgadējo 200 miljonu eiro lielo atbalstu IKT nozarei, ko piešķir jau uzsāktiem pētījumiem interneta tehnoloģiju jomā.

“Internets var palīdzēt risināt problēmas, ar kurām nāksies saskarties nākotnē. Tas ir atslēga, ar kuras palīdzību Eiropas ekonomika var izkļūt no krīzes. Tiešsaistes lietojumprogrammas un tehnoloģijas var uzlabot transporta situāciju pilsētās, kurās drīz vien mitināsies jau 70% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Tās spēj uzlabot un tām ir jāuzlabo mūsu enerģijas pārvaldības sistēmas, jo elektroenerģijas patēriņš līdz 2030.gadam būs divkāršojies. Ņemot vērā ES sabiedrības novecošanos, internets var padarīt mūsu veselības aprūpes sistēmas efektīvākas un sniegt iespēju aprūpēt pacientus neklātienē,” teica ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga. “Eiropai un tās uzņēmumiem jāizmanto izdevība un jāizstrādā šīs tehnoloģijas un lietojumi, kas var ļoti būtiski palielināt ikdienas procesu ekonomisko un sabiedrisko lietderīgumu.”

Eiropas Komisija 28.oktobrī ierosināja ES mēroga jauninājumu stratēģiju internetam, lai nodrošinātu saikni starp valdībām un dažādām rūpniecības nozarēm visā Eiropā. Stratēģijas mērķis ir uzlabot mūsu tautsaimniecībai un sabiedrībai īpaši svarīgās infrastruktūras un to iespējas, pildot savas ikdienas funkcijas, apstrādāt milzīgus datu apjomus. Jau tagad internetā datu pārraides apjoms ik gadu pieaug par 60%. Tā kā ar interneta starpniecību tiek saistīti miljardiem sensoru un tiešsaistes mobilo ierīču, kas tādējādi spēj sniegt arvien kompleksāku informāciju, šīm infrastruktūrām jābūt pietiekami viedām, lai varētu apstrādāt šādus milzīgus datu apjomus reāllaikā. Piemēram, ar tādām interneta tehnoloģijām kā sensori, viedtagi un nākotnē arī Galileo satelītnavigācijas sistēma varētu par 20% samazināt satiksmes sastrēgumus, kas Eiropai izmaksā 135 miljardus eiro gadā, un vēl par 15% – piesārņojošu vielu emisijas.

28.oktobrī izklāstītā plāna mērķis ir panākt, lai Eiropa izvirzītos vadībā tādu nākotnes interneta tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, kuras vajadzīgas, lai padarītu viedākas infrastruktūras ikdienas dzīvi ietekmējošās jomās, piemēram, veselības aprūpes, transporta un enerģētikas jomā. Tas stiprinās Eiropas IKT nozares konkurētspēju, turklāt Eiropas patērētāji būs pirmie, kas gūs labumu no jaunajiem lietojumiem un pakalpojumiem.

Viedās sistēmas jau tagad izmēģina dažādos reģionos un pilsētās visā Eiropā. Piemēram, Stokholma veica ieguldījumus viedā satiksmes pārvaldības sistēmā, kura palīdz saīsināt ceļā pavadīto laiku, veicina sabiedriskā transporta izmantošanu un mazina oglekļa emisijas. Izmantojot sensoru tīklus un mobilās ierīces, ir iespējams vākt (gandrīz) reāllaika datus, kuri vajadzīgi enerģijas vai transporta sistēmu pārvaldībai. Šo informāciju var izmantot, piemēram, lai optimizētu pilsētu mobilitātes sistēmas. Šo bezvadu ierīču izmantojumam kļūstot arvien plašākam, tās varēs izmantot arī digitālās dividendes radīto papildu radiofrekvenču spektru.

Komisija mudināja valstu valdības un nozari sadarboties, lai Eiropas pētniecības darbības varētu vēl vairāk orientēt uz svarīgajām interneta tehnoloģijām un to ātru ieviešanu ikdienas dzīvē. Ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Komisija 2010.gadā radīs pamatu šai publiskā un privātā sektora partnerībai. Šai iniciatīvai laikā no 2011. līdz 2013.gadam paredzēts piešķirt kopā 300 miljonus eiro. Tāda pati summa ir jāiegulda arī pašai nozarei.

Komisija jau finansē pētījumus, kuru mērķis ir padarīt viedāku pašu internetu. 400 miljoni eiro ir ieguldīti vairāk nekā 90 Eiropas projektos Komisijas IKT pētniecības programmas ietvaros, un vēl 200 miljoni eiro gadā tiks piešķirti 2011.–2013.gada pētniecības budžetiem. Tāds paraugs ir SENSEI projekts, kura mērķis ir radīt saikni starp reālo un digitālo pasauli, lai it visur būtu pieejamas viedas vietas – teiksim, automobiļu koplietošanas sistēmas izmantotājiem tiek nosūtīta īsziņa, ja tuvumā ir autobusu pietura, no kuras nokļūt iecerētajā ceļamērķī iespējams ātrāk nekā ar automašīnu.

Priekšvēsture

28.oktobra paziņojums ir daļa no sagatavošanās darbiem Eiropas jauninājumu un izpētes plānam, kuru Eiropadome aicināja izstrādāt 2008.gada decembrī. Turklāt Komisija tādējādi reaģē arī uz ieteikumiem, kas iekļauti Aho rīcības grupas aicinājumā uzņemties lielākus riskus, veicot pētījumus IKT nozarē, un darīt vairāk, lai to rezultāti nonāktu tirgū.