Ministru kabineta noteikumi Nr.1247

Rīgā 2009.gada 27.oktobrī (prot. Nr.76 51.§)

Latvijas izcelsmes laukaugu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sēklu aprites likuma 2.panta 1.punkta “e” apakšpunktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas izcelsmes laukaugu (labības, lopbarības augu, biešu, kartupeļu, eļļas augu un šķiedraugu) vietējo šķirņu vai šķirņu, kas dabiskā veidā pielāgotas vietējiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija (turpmāk – saglabājamā šķirne), šķirnes atzīšanas un sēklu aprites kārtību, kā arī reglamentē:

1.1. prasības saglabājamās šķirnes atzīšanai;

1.2. minimālās prasības un kārtību, kādā veicama saglabājamās šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude;

1.3. prasības un kārtību, kādā saglabājamās šķirnes iekļauj Latvijas augu šķirņu katalogā;

1.4. prasības saglabājamo šķirņu sēklu apritei un aprites kvantitatīvos ierobežojumus;

1.5. prasības saglabājamo šķirņu sēklu kvalitātei;

1.6. prasības saglabājamo šķirņu sēklu saiņošanai un etiķetēšanai;

1.7. prasības saglabājamo šķirņu sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos, lai pārbaudītu šķirnes identitāti un šķirnes tīrību.

2. Saglabājamās šķirnes uzturēšana (arī in situ apstākļos), sēklu audzēšana un tirdzniecība atļauta tikai Latvijas teritorijā. Saglabājamās šķirnes uzturēšana in situ apstākļos ir šķirnes uzturēšana dabiskā vidē, kultivētām sugām – vidē, kurā saglabājamā šķirne ir attīstījusi tai raksturīgās īpašības.

3. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) veic vai organizē saglabājamās šķirnes sēklas pēcpārbaudi un nodrošina sēklu tirdzniecības kontroli.

4. Audzējot un tirgojot sējas lucernas (Medicago sativa L.) un kartupeļu (Solanum tuberosum L.) saglabājamo šķirņu sēklas, tiek ievērotas normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktās prasības.

5. Ar saglabājamās šķirnes sēklu audzēšanu, sagatavošanu un tirgošanu atļauts nodarboties personai, kura ir reģistrējusies dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrs) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

 

II. Prasības saglabājamās šķirnes atzīšanai un saglabājamās šķirnes pārbaudes veikšanai

6. Šķirni atzīst par saglabājamu, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

6.1. šķirne ir atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu;

6.2. šķirne ir nozīmīga no laukaugu ģenētisko resursu uzturēšanas viedokļa, un to ir apstiprinājis Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Ģenētisko resursu centrs (turpmāk – Ģenētisko resursu centrs);

6.3. šķirne nav aizsargāta saskaņā ar:

6.3.1. Padomes 1994.gada 27.jūlija (EK) Regulu Nr.2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību;

6.3.2. normatīvajiem aktiem par augu šķirņu aizsardzību;

6.4. nav iesniegts pieteikums Kopienas Augu šķirņu birojā (CPVO) vai iesniegums dienestā par šķirnes aizsardzību;

6.5. šķirne atbilst vienam šo šādiem nosacījumiem:

6.5.1. šķirne nav iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs) vai Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā;

6.5.2. šķirne vismaz divus gadus nav oficiāli sertificēta pēc katalogā vai Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā norādītā oficiālā sertificēšanas un tirdzniecības termiņa beigām.

7. Saglabājamo šķirni par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu dienests var atzīt, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti vienā no šādām šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudēm (turpmāk – šķirnes pārbaude):

7.1. šķirnes pārbaudē, kas veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē vai veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu;

7.2. saglabājamās šķirnes pārbaudē atbilstoši minimālajām prasībām (pārbauda šķirnes, kurām šķirnes pārbaude nav veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.1.apakšpunktu), kas veikta saskaņā ar šiem noteikumiem, ievērojot šādus nosacījumus:

7.2.1. atšķirīguma un stabilitātes pārbaudi veic saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem (publicēti dienesta mājaslapā internetā), kas minēti normatīvajos aktos par kārtību, kādā organizē vai veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu, lai pārbaudītu vismaz tās pazīmes, kas minētas Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokolu tehniskajās anketās;

7.2.2. ja attiecīgajai sugai nav Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokola, atšķirīguma un stabilitātes pārbaudi veic saskaņā ar Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām (publicētas dienesta mājaslapā internetā), kas minētas normatīvajos aktos par kārtību, kādā organizē vai veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu, lai pārbaudītu vismaz tās pazīmes, kas minētas Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīniju tehniskajās anketās;

7.2.3. viendabīguma pārbaudi veic saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem vai Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām un nosaka šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaitu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

8. Šķirnēm, kas ir aprakstītas pēc morfoloģiskajām pazīmēm (deskriptoriem) un kuru aprakstu ir apstiprinājis Ģenētisko resursu centrs, veic tikai šķirnes viendabīguma pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 7.2.3.apakšpunktu. Šķirnes pēc morfoloģiskajām pazīmēm apraksta institūcijas, kas minētas normatīvajos aktos par institūciju un komercsabiedrību specializāciju lauksaimniecības augu sugu ģenētisko resursu kolekcionēšanā, saglabāšanā, raksturošanā, izvērtēšanā un izmantošanā.

9. Šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto saglabājamās šķirnes pārbaudi atbilstoši minimālajām prasībām veic institūcija, kura ir reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā un kuras rīcībā ir Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokolos vai Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijās minētās attiecīgās sugas paraugšķirņu kolekcija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē vai veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu.

10. Lai veiktu šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto saglabājamās šķirnes pārbaudi, sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona iesniedz šo noteikumu 9.punktā minētajā institūcijā iesniegumu.

 

III. Saglabājamās šķirnes iekļaušana Latvijas augu šķirņu katalogā

11. Lai saglabājamo šķirni iekļautu katalogā, sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona, kas uztur saglabājamo šķirni (turpmāk – iesniedzējs), dienestā iesniedz:

11.1. iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;

11.2. apliecinājumu, ka ir samaksāta valsts nodeva par šķirnes iekļaušanu katalogā;

11.3. Ģenētisko resursu centra atzinumu par šķirnes nozīmīgumu no laukaugu ģenētisko resursu saglabāšanas viedokļa;

11.4. šķirnes pārbaudes pārskatu un šķirnes apraksta oriģinālu vai apstiprinātu oriģināla kopiju, ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.1.apakšpunktu;

11.5. ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.2.apakšpunktu:

11.5.1. šķirnes pārbaudes pārskatu;

11.5.2. šķirnes apraksta tehnisko anketu saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem vai Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē vai veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu;

11.6. ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu:

11.6.1. Ģenētisko resursu centra apstiprinātu šķirnes aprakstu pēc morfoloģiskajām pazīmēm (deskriptoriem);

11.6.2. atzinumu par šķirnes viendabīgumu saskaņā ar šo noteikumu 7.2.3.apakšpunktu;

11.7. šķirnes uzturēšanas shēmu;

11.8. informāciju par šķirnes audzēšanu, pavairošanu un izmantošanas veidiem periodā, kad šķirne audzēta.

12. Ja šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītā vai tam pievienotā informācija nav pilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests septiņu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa iesniedzējam precizēt informāciju. Iesniedzējs mēneša laikā iesniedz dienestā precizēto informāciju.

13. Ja iesniedzējs līdz noteiktā termiņa beigām nav novērsis šo noteikumu 12.punktā minētos trūkumus, dienests iesniegumu noraida un nedēļas laikā par to rakstiski paziņo iesniedzējam.

14. Ja šķirnes nosaukums ir bijis zināms pirms 2000.gada 25.maija, šķirnes nosaukumā var būt atkāpes no Komisijas 2009.gada 22.jūlija Regulas (EK) Nr.637/2009, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību noteiktajām prasībām (turpmāk – Regula Nr.637/2009), ja vien ar šādām atkāpēm netiek pārkāptas kādas trešās personas primārās tiesības, kas aizsargātas ar Regulas Nr.637/2009 2.pantu.

15. Saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu šķirnei var būt vairāk par vienu nosaukumu, ja attiecīgie nosaukumi ir pazīstami. Ja šķirnei ir vairāki nosaukumi, dienests katalogā norāda šķirnes nosaukumu un nosaukuma sinonīmus.

16. Mēneša laikā pēc šo noteikumu 11.punktā minēto dokumentu saņemšanas dienests tos izvērtē un pieņem lēmumu par šķirnes iekļaušanu katalogā ar norādi “Saglabājamā šķirne” vai neiekļaušanu tajā. Piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienests par to rakstiski informē iesniedzēju.

17. Saglabājamo šķirni katalogā iekļauj ne ilgāk kā uz 10 gadiem. Saglabājamās šķirnes nosaukuma atbilstības pārbaude, uzturēšana, termiņa pagarināšana un svītrošana no kataloga notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu.

 

IV. Saglabājamās šķirnes sēklu aprites prasības un kvantitatīvie ierobežojumi tirdzniecībā

18. Saglabājamās šķirnes sēklu tirdzniecība notiek, nepārsniedzot šo noteikumu 3.pielikumā minēto daudzumu.

19. Saglabājamās šķirnes sēklaudzētājs katru gadu dienestā iesniedz informāciju par plānotajām saglabājamās šķirnes sēklu ieguves platībām un sēklu daudzumu, ko nākamajā gadā plānots iegūt, kā arī tirdzniecībai paredzēto sēklu daudzumu, to norādot pa šķirnēm un konkrētajiem sēklaudzēšanas laukiem:

19.1. par ziemāju labībām – līdz 25.augustam;

19.2. par pārējiem kultūraugiem – līdz 25.martam.

20. Dienests:

20.1. līdz kārtējā gada 1.septembrim apkopo informāciju par ziemāju labībām un līdz kārtējā gada 1.aprīlim – par pārējiem kultūraugiem. Ja kādai saglabājamajai šķirnei sēklaudzētāju kopējais plānotais sēklu daudzums pārsniedz maksimālo daudzumu, kas minēts šo noteikumu 3.pielikuma 4. un 5.ailē, to proporcionāli plānotajam sēklu daudzumam samazina katram sēklaudzētājam līdz atļautajam sēklu daudzumam un piecu dienu laikā rakstiski informē sēklaudzētājus par plānoto tirdzniecībā atļauto sēklu daudzuma samazinājumu;

20.2. ievieto dienesta mājaslapā internetā informāciju par saglabājamo šķirņu sēklaudzētājiem un katram saglabājamās šķirnes sēklaudzētājam tirdzniecībai atļauto sēklu daudzumu.

21. Ja kāds no saglabājamās šķirnes sēklaudzētājiem sēklu ražošanas periodā konstatē, ka atļauto sēklu daudzumu nespēs iegūt, viņš rakstiski informē dienestu par prognozēto sēklu daudzuma samazinājumu.

22. Dienests 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 21.punktā minētās informācijas saņemšanas un pēc saskaņošanas ar pārējiem attiecīgās saglabājamās šķirnes sēklaudzētājiem izdara korekcijas, palielinot tirdzniecībai atļauto sēklu daudzumu citiem sēklaudzētājiem, un rakstiski informē sēklaudzētājus par tirdzniecībā atļauto sēklu daudzuma palielinājumu.

23. Saglabājamās šķirnes sēklas iegūst no sēklām, ko saražojis šķirnes uzturētājs.

 

V. Sēklu kvalitātes prasības un sēklu kvalitātes novērtēšana

24. Saglabājamās šķirnes sēklu kvalitāte atbilst sertificētu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. Kartupeļiem nepiemēro sertificētu sēklu kvalitātes prasības par minimālo sēklas kartupeļu izmēru, kā arī par atšķirību starp lielākā un mazākā bumbuļa izmēru.

25. Sēklu kvalitāti apliecina sēklas iesaiņojuma etiķete, kurā ietverta šo noteikumu 4.pielikumā minētā informācija.

26. Sēklu partiju lielums un paraugu masa ir noteikta normatīvajos aktos par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

27. Lai novērtētu sēklu kvalitāti, paraugus no katras sagatavotās viendabīgās sēklu partijas var ņemt:

27.1. sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona (saglabājamās šķirnes sēklas īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona);

27.2. dienests, ja tas saņēmis sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas iesniegumu.

28. Paraugus ņem saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzētajām metodēm (publicētas dienesta mājaslapā internetā). Kartupeļiem paraugus ņem, izmantojot kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos iekļautās metodes.

29. Sēklas novērtē oficiālā sēklu kontroles laboratorijā vai oficiālā pārraudzībā esošā sēklu kontroles laboratorijā, izmantojot Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzētās metodes. Kartupeļu paraugus novērtē, izmantojot kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos iekļautās metodes.

30. Par saglabājamās šķirnes sēklu kvalitatīvo rādītāju atbilstību konkrētās sugas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām atbild saglabājamās šķirnes sēklaudzētājs vai sēklu sagatavotājs.

 

VI. Sēklu saiņošana un etiķetēšana

31. Sēklas nodod tirdzniecībai iesaiņojumā, kas noslēgts tā, lai to nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm uz etiķetes vai iesaiņojuma. Iesaiņojuma noslēgšanai lieto saiņotāja etiķeti, ja netiek izmantota vienreizējā noslēgšanas sistēma. Etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama.

32. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

33. Uz iesaiņojuma etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs.

34. Sēklu partiju noliktavā novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un paņemt paraugu.

 

VII. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

35. Dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību izlases veidā veic saglabājamās šķirnes sēklu pēcpārbaudi, lai noteiktu šķirnes identitāti un šķirnes tīrību kontrollauciņos.

36. Sugām, kurām pēcpārbaude Latvijā netiek veikta, dienests šķirnes pēcpārbaudi organizē kādā Eiropas Savienības dalībvalstī. Ar pēcpārbaudi saistītie izdevumi tiek segti saskaņā ar dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

37. Pēcpārbaudei nepieciešamo oriģinālo šķirnes sēklu paraugu dienestam piegādā saglabājamās šķirnes uzturētājs, ja dienestā nav oriģinālā šķirnes sēklu parauga. Oriģinālā šķirnes sēklu parauga masa ir noteikta normatīvajos aktos par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

38. Saglabājamās šķirnes sēklu paraugs neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaits pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā minēto skaitu.

39. Ja pēcpārbaudē konstatē, ka kāda no saglabājamās šķirnes sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, dienests pieņem lēmumu par attiecīgās sēklu partijas turpmākās pavairošanas iespējām un septiņu darbdienu laikā par to paziņo sēklu partijas sagatavotājam un šķirnes uzturētājam.

 

VIII. Informācijas apmaiņa

40. Sēklu tirgotājs, kas tirgo saglabājamās šķirnes sēklas, katru gadu līdz 5.jūlijam iesniedz dienestā informāciju par pārdotajām sēklu partijām pa sugām un šķirnēm laikposmā no iepriekšējā gada 1.jūlija līdz kārtējā gada 30.jūnijam, norādot sēklu partiju numuru un daudzumu.

41. Dienests pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma elektroniski nosūta Eiropas Komisijai un citām dalībvalstīm informāciju par katras saglabājamās šķirnes pārdoto sēklu daudzumu.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Komisijas 2008.gada 20.jūnija Direktīvas 2008/62/EK, ar ko paredz atsevišķas atkāpes saistībā ar to lauksaimniecības savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kuras dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija, un minēto savvaļas sugu un šķirņu sēklu un sēklas kartupeļu tirdzniecību.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 6.novembri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1247

Viendabīguma pārbaudē un pēcpārbaudē maksimāli pieļaujamais šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaits

Nr. p.k.	Pārbaudāmo augu skaits	Maksimāli pieļaujamais šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaits
1.	50	8
2.	100	14
3.	150	20
4.	200	26
5.	250	31
6.	300	36
7.	350	41
8.	400	46
9.	450	51
10.	500	56
11.	550	61
12.	600	66
13.	650	71
14.	700	76
15.	750	82
16.	800	87
17.	850	92
18.	900	97
19.	950	102
20.	1000	107
21.	1050	112
22.	1100	117
23.	1150	122
24.	1200	127
25.	1250	132
26.	1300	137
27.	1350	142
28.	1400	147
29.	1450	152
30.	1500	157
31.	1550	162
32.	1600	167
33.	1650	172
34.	1700	177
35.	1750	182
36.	1800	187
37.	1850	192
38.	1900	197
39.	1950	202
40.	2000	207
41.	2050	212
42.	2100	217
43.	2150	222
44.	2200	227
45.	2250	232
46.	2300	237
47.	2350	242
48.	2400	247
49.	2450	252
50.	2500	257
51.	2550	262
52.	2600	267
53.	2650	272
54.	2700	277
55.	2750	282
56.	2800	287
57.	2850	292
58.	2900	297
59.	2950	302
60.	3000	307
61.	3050	312
62.	3100	317
63.	3150	322
64.	3200	327
65.	3250	332
66.	3300	337
67.	3350	342
68.	3400	347
69.	3450	352
70.	3500	357
71.	3550	362
72.	3600	367
73.	3650	372
74.	3700	377
75.	3750	381
76.	3800	386
77.	3850	391
78.	3900	396
79.	3950	401
80.	4000	406

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1247

Iesnieguma saturs saglabājamās šķirnes iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā

1. Augu sugas nosaukums latīņu valodā.

2. Augu sugas nosaukums latviešu valodā.

3. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot ģinti, sugu, pasugu, varietāti.

4. Iesniegtais šķirnes nosaukums.

5. Šķirnes nosaukuma sinonīmi (ja tādi ir).

6. Informācija par iesniedzēju:

6.1. juridiskai personai:

6.1.1. nosaukums;

6.1.2. juridiskā adrese;

6.1.3. reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā;

6.1.4. kontaktinformācija (kontaktpersona, tālruņa numurs, fakss, elektroniskā pasta adrese);

6.2. fiziskai personai:

6.2.1. vārds, uzvārds;

6.2.2. personas kods;

6.2.3. dzīvesvietas adrese;

6.2.4. kontaktinformācija (tālruņa numurs, fakss, elektroniskā pasta adrese).

7. Atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude (kad un kur tā pabeigta).

8. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem (piemēram, šķirnes izmantošanas veids, intensitāte, agrīnuma grupa).

9. Datums, paraksts un zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “Datums”, “Paraksts” un “Zīmogs” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Prasība par zīmoga lietojumu attiecas tikai uz juridiskām personām.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1247

Laukaugu ģenētisko resursu saglabājamo šķirņu sēklu maksimālais vienā gadā atļautais daudzums tirdzniecībā

Nr. p.k.	Sugas nosaukums latīņu valodā	Sugas nosaukums latviešu valodā	Vienai šķirnei atļautais maksimālais sēklu daudzums, kg	Vienai sugai atļautais maksimālais sēklu daudzums, kg
1.	Triticum aestivum L.	Ziemas kvieši	120 500	4 017 200
2.	Secale cereale L.	Ziemas rudzi	53 100	1 062 300
3.	Triticum aestivum L.	Vasaras kvieši	53 500	1 784 700
4.	Hordeum vulgare L.	Vasaras mieži	95 100	3 169 500
5.	Avena sativa L.	Auzas	63 900	1 277 000
6.	Solanum tuberosum L.	Kartupeļi	430 000	14 367 900
7.	Linum usitatissimum L.	Lini	11 000	11 000
8.	Vicia sativa L.	Vīķi	12 000	12 000
9.	Trifolium pratense L.	Sarkanais āboliņš	1 500	6 000
10.	Pisum sativum L.	Sējas zirņi	25 000	150 000

 

 

Piezīme. Ja tiek audzēta suga, kas nav minēta tabulā, dienests saskaņā ar Nacionālās augu šķirņu padomes ieteikumiem par attiecīgās sugas izsējas normu atļauto maksimālo sēklu daudzumu vienai šķirnei nosaka, ņemot vērā nepieciešamo sēklu daudzumu 100 hektāru liela lauka apsēšanai.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1247

Etiķetes saturs

1. Norāde “Eiropas Savienības tiesību akti” (var lietot arī “ES tiesību akti”).

2. Saiņotāja – fiziskas personas – vārds un uzvārds vai juridiskas personas nosaukums un adrese.

3. Šķirne.

4. Suga.

5. Sēklu saiņotāja piešķirtais sēklu partijas identifikācijas numurs.

6. Audzēšanas vieta, norādot sēklu ražošanas novadu.

7. Norāde “Saglabājamā šķirne”.

8. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā sēklu kvalitātes parauga ņemšanas mēnesis un gads*.

9. Deklarētā neto vai bruto masa vai deklarētais tīro sēklu skaits*.

10. Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

Piezīme. * Kartupeļiem etiķetē nenorāda šā pielikuma 8.punktā minēto pēdējā sēklu kvalitātes parauga ņemšanas mēnesi un gadu un šā pielikuma 9.punktā minēto deklarēto tīro sēklu skaitu. 

Zemkopības ministrs J.Dūklavs