Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 3.novembrī

FM: Par VID administrētajiem budžeta ieņēmumiem 2008.gadā

3.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par VID administrētajiem budžeta ieņēmumiem 2008.gadā.

FM informē, ka, palēninoties ekonomiskajai aktivitātei, 2008.gadā ar katru mēnesi samazinājās VID administrēto ieņēmumu pieaugums. Kopējie valsts budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 2008.gadā tika plānoti 5424,71 miljona latu apmērā, taču faktiskā izpilde sastādīja 5139,43 miljonus latu, atpaliekot no plāna par 285,28 miljoniem latu jeb 5,3%. Tādējādi kopējie ieņēmumi 2008.gadā tika iekasēti 94,7% apmērā. Lai gan pērn ieņēmumi pieauga un bija par 542,48 miljoniem latu jeb 11,8% vairāk nekā 2007.gadā, ieņēmumu plāns pērn netika izpildīts.

Nodokļu ieņēmumi 2008.gadā tika plānoti 5171,77 miljoni latu, taču faktiskā izpilde sastādīja 4918,76 miljonus latu, atpaliekot no plāna par 253,01 miljonu latu. Tādējādi nodokļu ieņēmumi 2008.gadā tika iekasēti 95,1% apmērā.

Savukārt nenodokļu ieņēmumi 2008.gadā tika plānoti 252,94 miljoni latu, taču faktiskā izpilde sastādīja 220,67 miljonus latu, atpaliekot no plāna par 32,27 miljoniem latu. Tādējādi nenodokļu ieņēmumi 2008.gadā tika iekasēti 87,2% apmērā.

FM norāda, ka valsts budžeta ieņēmumu iekasēšanu 2008.gadā neapšaubāmi ietekmēja galveno ekonomisko rādītāju pieauguma tempa samazinājums (eksports, vidējā darba alga) vai pat kritums (iekšzemes kopprodukts, mazumtirdzniecības apgrozījums) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Lai gan 2008.gada pirmajā pusgadā VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi pieauga par 20% pret 2007.gada rādītājiem, perioda plāns tomēr netika izpildīts. Grūtības sagādāja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izpildes nodrošināšana – pērnā gada pirmā pusgada plāna izpilde bija tikai 81,9% jeb par 128,1 miljonu latu mazāk, nekā tika plānots iekasēt.

Pagājušā gada 17.jūlijā tika veikti grozījumi Likumā par valsts budžetu 2008.gadam, nosakot VID administrēto ieņēmumu plāna samazinājumu par 170,25 miljoniem latu jeb 3,0%, tomēr tas nenodrošināja vēlamo rezultātu. Turpinoties ekonomikas lejupslīdei, otrajā pusgadā valsts budžeta ieņēmumi kritās un samazinātā plāna izpilde netika nodrošināta. Sevišķi izteikti tas tika novērots 2008.gada novembrī, kad ieņēmumi pirmo reizi samazinājās par 3,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet pērn decembrī samazinājums bija vēl krasāks – par 5,9%.

FM norāda, ka pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) summārās deklarācijas datiem aprēķinātās UIN atlaides 2008.gadā (taksācijas gadā) bija 25,6 miljoni latu. Lielākās nodokļa atlaides – 77,6% no kopējām aprēķinātajām nodokļa atlaižu summām – bija ziedotājiem (85% summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm).

Savukārt pērn 98,5% no kopējām akcīzes nodokļa atmaksām veidoja atmaksas par lauksaimniecībā izmantoto dīzeļdegvielu, tās bija par 1,95 miljoniem latu jeb 15,6% lielākas nekā 2007.gadā. Par degvieleļļu, kas izmantota kā kurināmais, 2008.gadā tika atmaksāts akcīzes nodoklis 157,9 tūkstošu latu apmērā, kas ir par 34 tūkstošiem latu jeb 21,6% mazāk nekā 2007.gadā.

Kopējo nodokļu parādu palielināšanos 2008.gadā būtiski ietekmēja PVN, UIN, iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu izveidošanās. No kopējās parādu summas 2008.gada beigās valsts pamatparāds bija 437,20 miljoni latu jeb 79,5%, savukārt nokavējuma nauda uz šā gada 1.janvāri sastādīja 112,45 miljonus latu jeb 20,5%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās 2008.gadā samazinājās par 4,6% pret 2007.gadu, kad šis rādītājs pieauga par 10,0%. Pērn samazinājās arīdzan imports par 3,2% pret iepriekšējo gadu, kad tas pieauga par 22,0%, kā arī mazumtirdzniecības apgrozījums par 8,2% pret 2007.gada attiecīgā ekonomiskā rādītāja pieaugumu 18,8% apmērā.

Galvenie ekonomiskie rādītāji, kas pagājušajā gadā pieauga, salīdzinot ar 2007.gadu, bija eksports, kas palielinājās par 9,6% pret iepriekšējo periodu, kad tas pieauga par 22,7%. Tāpat pagājušajā gadā būtiski palielinājās patēriņa cenu līmenis par 15,4% pret 2007.gadu, kad tas pieauga par 10,1%, kā arī strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa par 20,6% pret 2007.gada rādītāja pieaugumu 31,6% apmērā.

Saskaņā ar likumu par budžetu un finanšu vadību FM līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.novembrim jāiesniedz MK Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par valsts un pašvaldību nodokļu un nodevu ieņēmumiem, nodokļu parādiem, kā arī nesaņemtajām nodokļu summām, kas izveidojušās nodokļu maksātājiem likumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par darbību ar bezmantinieka mantu atvieglošanu

3.novembrī Ministru kabinetā (MK) Finanšu ministrija (FM) iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par bezmantinieka mantu un rīcību ar to kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Informatīvais ziņojums izstrādāts, jo pēdējo gadu laikā FM, Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts pārvaldes iestādes aizvien biežāk saņem notariālos aktus vai tiesas nolēmumus, ar kuriem kādas fiziskas personas pēc nāves atstātā manta tiek atzīta par bezmantinieka mantu, kas saskaņā ar Civillikumu piekrīt valstij.

Lai arī pastāv normatīvie akti, kas regulē darbības ar valstij piekrītošo mantu, tomēr, ņemot vērā straujo finanšu tirgus un kreditēšanas attīstību, esošais regulējums pilnībā nerisina tās problēmas, ar kurām savā ikdienas darbā aizvien biežāk sastopas zvērināti notāri, tiesas, valsts pārvaldes iestādes un zvērināti tiesu izpildītāji, apzinot, pārņemot un realizējot bezmantinieka mantu, lai segtu kreditoru prasības.

Secināts, ka arvien biežāk var rasties situācija, kad, personai nomirstot, paliek neizpildītas saistības, taču mantinieki nav pieteikušies vai, ņemot vērā lielo kredītsaistību apjomu, ir atteikušies no mantojuma. Tādēļ ir nepieciešams novērst pretrunas normatīvajos aktos, lai valstij atvieglotu darbības ar bezmantinieka mantu.

Valdība lēma, ka FM kopīgi ar Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Vides ministriju un Zemkopības ministriju līdz 2010.gada jūlijam jāizstrādā un noteiktā kārtībā MK jāiesniedz grozījumi normatīvajos aktos, kuri regulē darbības ar bezmantinieka mantu, piemēram, likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā, Meža likumā, likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un Tiesu izpildītāju likumā. Tiesu izpildītāju likumā nepieciešams noteikt, ka bezmantinieka mantas atsavināšanas un kreditoru pretenziju apmierināšanas funkciju zvērināti tiesu izpildītāji uzsāk pildīt ar 2010.gada oktobri.

Lai nodrošinātu un koordinētu vienotu identificēto normatīvo aktu grozījumu izstrādi, valdība uzdeva FM izveidot darba grupu, pieaicinot visu ieinteresēto ministriju un institūciju pārstāvjus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 3.novembrī

FM: Par ekonomikas stabilizācijas programmas ieviešanu

3.novembrī Ministru kabinetā (MK) Finanšu ministrija iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par 2009.gada 3.ceturksnī paveikto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas īstenošanā.

Atskaites perioda būtiskākie darbi saistīti ar 2010.gada budžeta likuma sagatavošanu, ES fondu apguves un sistēmas pilnveidošanas jautājumiem, ekonomikas veicināšanas pasākumiem, tai skaitā ieviešot Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2009.gadam.

Saskaņā ar papildinātajā Saprašanās memorandā doto uzdevumu ir izstrādāta Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, ko valdība atbalstījusi šā gada 13.oktobra MK sēdē. Koncepcijā piedāvāti risinājumi mikrouzņēmumu komercdarbības uzsākšanas izmaksu samazināšanai, draudzīgākai nodokļu politikai, grāmatvedības vienkāršošanai un finanšu pieejamības uzlabošanai. Lielāko daļu koncepcijas īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus paredzēts iekļaut 2010.gada budžeta likumprojekta paketē vai arī iesniegt Ministru kabinetā līdz 2010.gada janvārim.

Kā būtisks aizvadītā perioda veikums jāmin arī vienotās atalgojuma sistēmas izstrāde, kā arī strukturālo reformu ieviešana valsts pārvaldē, izglītības un veselības aprūpes sfērā.

Valdība arī atbalstīja grozījumus Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā, to papildinot ar jauniem uzdevumiem.

FM: Par vienotu kārtību būtiskās līdzdalības iegūšanai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā

3.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā. Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu normatīvos aktus un ieviestu vienotu regulējumu attiecībā uz būtiskās līdzdalības iegūšanu visos finanšu un kapitāla tirgus sektoros (apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošinātājiem, kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, regulētā tirgus organizētājiem, Latvijas Centrālajam depozitārijam).

Likumprojektā precizētas normas, kas nosaka prasības sabiedrības akcionāriem, kā arī būtiskās līdzdalības iegūšanas, samazināšanas un izbeigšanas kārtību sabiedrībā. Šo grozījumu mērķis ir ieviest vienotu regulējumu attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu visos finanšu un kapitāla tirgus sektoros. Grozījumi nosaka konkrētus kritērijus, pēc kuriem izvērtēs plānoto būtiskas līdzdalības ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā iegūšanu. Tāpat likumprojekts paredz precizēt būtiskas līdzdalības iegūšanas piesardzīga novērtējuma procedūru, lai nodrošinātu nepieciešamo tiesisko noteiktību, skaidrību un paredzamību attiecībā uz vērtēšanas procedūru un tās rezultātiem.

Vienlaikus likumā tika veiktas izmaiņas, kas nosaka, ka sabiedrības pamatdarbība ir ne tikai ieguldījumu fondu pārvalde, bet arī valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana. Sabiedrība, kas kā vienīgo pamatdarbības veidu izvēlēsies valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, nevarēs izmantot likumā noteikto iespēju papildus veikt ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu, kā arī nevarēs sniegt konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos. Tāpat šī sabiedrība nevarēs izmantot likumā noteiktās sabiedrības tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī.

Likumā tika iekļauta prasība sabiedrībai, kas pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, vismaz vienreiz gadā veikt kritiskās situācijas analīzi par tās pārvaldībā esošo valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu portfeli. Šī prasība tiks attiecināta arī uz dalībvalsts sabiedrības filiāli Latvijā, kas atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus.

Likumā precizētas normas, kas nosaka ieguldījumu fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanas kārtību. Sabiedrībai pirms pakalpojumu deleģēšanas sākšanas turpmāk būs jāizstrādā detalizēta pakalpojumu deleģēšanas politika un procedūra, kurā būs jānorāda deleģēšanas līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtība un ar fonda pārvaldes pakalpojuma saņemšanu saistīto risku novērtēšanas un pārvaldīšanas kārtība, kā arī amatpersonas un struktūrvienības, kas būs atbildīgas par sadarbību ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniedzēju.

Likumā tika iekļauts arī regulējums, kas nosaka deleģēšanas līgumā obligāti iekļaujamo informāciju, kā arī likums tika papildināts ar normu, kas piešķir Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) tiesības, konstatējot noteiktus apstākļus, pieprasīt sabiedrībai, kas deleģējusi fonda pārvaldes pakalpojumus citai personai, nekavējoties izbeigt spēkā esošo deleģēšanas līgumu. Šiem grozījumiem tiek noteikts sešu mēnešu pārejas periods, kura laikā sabiedrībām, kas jau ir noslēgušas deleģēšanas līgumus, būs jānodrošina, ka šie noslēgtie līgumi atbilst šīm jaunajām likuma prasībām.

Likumprojekts paredz no likuma svītrot prasību par ieguldījumu fonda prospekta un pārvaldes nolikuma grozījumu iesniegšanu papīra formā atbilstoši FKTK noteiktajam paraugam. Turpmāk minētos grozījumus sabiedrības iesniegs tikai elektroniski. Vienlaikus tiek precizēts ieguldījumu fonda prospekta un pārvaldes nolikuma grozījumu spēkā stāšanās termiņš.

Tāpat tiek precizētas atbilstošas likuma normas, paplašinot FKTK izdoto administratīvo aktu klāstu, kuru pārsūdzēšana tiesā neaptur šo administratīvo aktu izpildi. Minēto administratīvo aktu klāstam tika pievienoti arī FKTK lēmumi par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu sabiedrībā, kā arī par fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanu vai fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai.

Likumprojekts paredz arīdzan redakcionālus precizējumus likuma normām, kas nosaka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanas gadījumus.

Likumprojektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems Saeima.

FM: Par norēķiniem ar valsts iestādēm internetbankā

Valdība 3.novembrī atbalstīja Ministru kabineta rīkojumu par maksājumu, kas veikti ar internetbankas starpniecību, atzīšanas kārtību.

Rīkojuma mērķis ir panākt vienotu pieeju ar internetbankas starpniecību veikto maksājumu atzīšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs, kuras fiziskām vai juridiskām personām sniedz maksas pakalpojumus vai iekasē valsts budžeta maksājumus.

Rīkojumā noteiktā kārtība atvieglos ar internetbankas starpniecību veikto maksājumu atzīšanu. Rīkojums paredz pienākumu valsts tiešās pārvaldes iestādēm informēt maksātāju par pakalpojumu samaksas veidiem un pēc iespējas veicināt maksājumu karšu norēķinu izmantošanu. Šāds norēķinu risinājums sniedz tūlītēju pārliecību par naudas līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā, kā arī ir salīdzinoši lētāks maksātājam, jo nav jāmaksā papildu komisijas maksa par pārskaitījuma veikšanu.

Šobrīd valsts tiešās pārvaldes iestādes par bezskaidrā naudā iekasētajiem valsts budžeta maksājumiem (ieņēmumiem no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem, valsts nodevām un citiem nenodokļu ieņēmumiem) maksātājam kā veiktā maksājuma apliecinājumu pieprasa ar kredītiestādes zīmogu un parakstu apliecinātu maksājuma dokumentu.

Turpmāk valsts tiešās pārvaldes iestādēm ar kredītiestāžu internetbanku starpniecību veiktā maksājuma izdruka no fiziskām un juridiskām personām būs jāpieņem ar maksātāja (fiziskas vai juridiskas personas) parakstu, kas kalpos kā maksājumu apliecinošs dokuments. Maksājuma izdrukā būs jābūt skaidri norādītam maksātāja vārdam, uzvārdam vai nosaukumam un to būs jāparaksta maksātājam.

Rīkojumā noteiktā maksājumu atzīšanas kārtība ir optimālākais veids, kā pārejas posmā līdz attiecīgo normatīvo aktu izstrādei un atbilstošo tehnisko risinājumu ieviešanai panākt vienotu regulējumu ar internetbankas starpniecību veikto maksājumu atzīšanai. Tādējādi tiešās pārvaldes iestādēs būtu vienotas prasības maksājumu apliecinošo dokumentu iesniegšanai un pakalpojumu vai nodrošinājuma saņemšanai.

FM: Par akcīzes nodokļa likmi degvielai, kas tiek izmantota tehnikas pārvietošanai brīvostu un SEZ teritorijās

3.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa.

Lai brīvostas vai speciālās ekonomiskas zonas teritorijā (SEZ) iekārtās, pārkraušanas un transportēšanas tehnikā varētu izmantot marķēto degvielu, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek piemērota samazinātā akcīzes nodokļa likme (15 lati par 1000 litriem), tās lietotājam no Valsts ieņēmumu dienesta ir jāsaņem izziņa par tiesībām iegādāties iezīmētos (marķētos) naftas produktus.

Līdz šim izziņu marķētās degvielas iegādei uz gadu lietotājam izsniedza par katru adresi, kurā marķētā degviela tika uzglabāta un izmantota. Savukārt iekārtas, pārkraušanas un transportēšanas tehniku, kurā atradās marķētā degviela, atļāva novietot un pārvietot tikai konkrētajā deklarētajā brīvostas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā.

Grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk gadījumos, kad pārkraušanas un transportēšanas tehnika tiks izmantota vairākās adresēs vienas brīvostas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, marķētās degvielas iegādei tiks izsniegta viena izziņa un minēto tehniku ar tajā esošo marķēto degvielu varēs pārvietot starp izziņā norādītajām adresēm.

Noteikumu grozījumi vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu, kā arī uz nosacījumu atvieglošanu tām personām, kas veic uzņēmējdarbību brīvostā vai speciālajā ekonomiskajā zonā un pārkraušanas vai transportēšanas tehniku izmanto vairākās adresēs, kas atrodas vienas brīvostas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par noteikumiem, kas regulēs pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci

3.novembrī Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu “Par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci”, kas precizēs pedagoģiski medicīnisko komisiju sastāvu, kompetences apjomu, kā arī apmēru un sadarbību ar ārstniecības personālu.

Izstrādātais noteikumu projekts paredz nodrošināt kvalificētu speciālistu pakalpojumu pieejamību iespējami tuvu skolēnu dzīvesvietai, sniedzot lielāku palīdzību ne tikai vecākiem, bet arī pašvaldības izglītības iestādēm. Noteikumu projektā iestrādātās izmaiņas  komisiju darbā veicinās pedagoģiski psiholoģisku skolēna spēju izvērtēšanu (pretstatā medicīniskajai pieejai), akcentējot bērna stiprās puses un resursus.

Tāpat paredzēts, ka pedagoģiski medicīniskā komisija sniedz atzinumus par izglītojamiem līdz 21 gada vecumam. Šāda vecuma robeža noteikta, jo skolēni, kam ir redzes, dzirdes, garīgās un fiziskās attīstības traucējumi, apgūstot atsevišķas speciālās pamatizglītības programmas, obligāto izglītību iegūst aptuveni 18 gadu vecumā, līdz ar to nepieciešami vismaz vēl trīs gadi, lai iegūtu vidējo izglītību vai arī kādu arodu.

Noteikumu projekts izstrādāts sadarbībā ar pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju vadītājiem, psihologiem, speciālās izglītības skolotājiem un logopēdiem, biedrības “Speciālās izglītības darbinieku asociācija” pārstāvjiem, speciālās izglītības iestāžu vadītājiem un citiem sociālajiem partneriem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību pašvaldībām

Valdība 3.novembrī apstiprināja kārtību, kas paredz iespēju pašvaldībām saņemt valsts budžeta līdzekļus garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi “Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas nosacījumi pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai un līdzekļu piešķiršanas kārtība”.

Valsts visām pašvaldībām atmaksās 50% no GMI līmeņa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem un 20% no dzīvokļa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem. LM valsts budžeta līdzekļus līdz nākamā mēneša 25.datumam pārskaitīs pašvaldības domes vai sociālā dienesta norādītajā kontā vai nosūtīs pamatotu atteikumu tos piešķirt.

Lai saņemtu valsts līdzfinansējumu, pašvaldībām vai to sociālajiem dienestiem līdz katra mēneša 15.datumam būs jāvēršas LM ar noteikta parauga pieprasījumu. Tajā jāsniedz informācija par pašvaldības sociālajiem pabalstiem mēnesī izlietoto līdzekļu apmēru un nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru.

2009.gadā valsts budžeta līdzekļus GMI līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai pašvaldībām piešķirs par pārskata periodu no 2009.gada 1.oktobra. GMI līmeņa pabalsta izmaksai šogad nepieciešami 1,09 miljoni latu, dzīvokļa pabalsta izmaksai –715,9 tūkstoši latu.

Atbilstoši MK protokollēmumā noteiktajam LM sadarbībā ar Finanšu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju jāvienojas par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem pašvaldībām GMI līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai no 2010.gada 1.janvāra. Savukārt labklājības ministram līdz 15.decembrim valdībā jāiesniedz attiecīgi grozījumi 3.novembrī pieņemtajos noteikumos.

2009.gada 9 mēnešos GMI līmeņa pabalstu vidēji mēnesī saņēma 16 482 cilvēki. Šajā periodā GMI līmeņa pabalstam izlietoti 4,17 miljoni latu jeb 14,2% no kopējiem sociālās palīdzības pabalstiem izlietotajiem līdzekļiem.

Dzīvokļa pabalstu 2009.gada 9 mēnešos vidēji mēnesī saņēma 23 834 cilvēki. Tam izlietoti 9 miljoni latu jeb 30,7% no kopējiem līdzekļiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments