Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 29. oktobra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

M.Lasmanis

(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien vēlos pirmām kārtām savu uzrunu sākt ar uzslavu Saeimas deputātiem, jo mums šodien ļoti veiksmīgi izdevās pierādīt, ka tomēr Saeimas deputāti nav akla balsojamā mašīna. Mēs ar kaislīgām debatēm panācām valstij visoptimālāko, kā es uzskatu, balsojumu, kura rezultātā neizdevās pirmajā lasījumā izskatīt likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”.

Un kāda ir šā likumprojekta būtība? Es īsumā ieskicēšu tā būtību. Atsevišķi koalīcijas deputāti bija ierosinājuši pārskatīt privatizācijas cenas pirkuma un nomas līgumiem, kas noslēgti laika periodā no 2007.gada 31.augusta līdz šodienai, motivēdami to ar domu, ka cenas līdz šim bija noteiktas pārāk augstas, neatbilstošas tirgus vērtībai. Bet mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka laikā, kad šie līgumi tika slēgti, gan šie pircēji un uzņēmēji, gan arī pārējie iedzīvotāji apzinājās gan tirgus situāciju, gan arī finansiālās iespējas un pārskatīt jau esošus pirkuma līgumus nav labais tonis; tas radīs nepareizu precedentu jaunām tiesvedībām.

Un otra lieta, ar ko bija saistīts šis priekšlikums, bija tā, ka tas īpašums, ko izpērk uz nomaksu… Līdz šim nomas maksa bija 6 procenti; šobrīd jau ir zemāks procentu maksājums par atliktajiem maksājumiem, nekā tas tiek tirgū piedāvāts. Šobrīd situācija ir tāda, ka ir vairāk nekā desmit procenti komercbankās. Ja grib paņemt kredītu latos, tad valsts piedāvā zemes un ēku privatizētājiem izpirkt īpašumus ar 6 procentu kredītlikmi, bet iesniedzēji bija ierosinājuši pat 3 procentus; tas būtībā radītu nevajadzīgus tēriņus valsts budžetā un zaudējumus, kas šodienas apstākļos laikam – es domāju, mūsu skatījumā tas tā ir – nav pieļaujami.

Līdz ar to pēc kaislīgām un garām debatēm mums ar vienas balss pārsvaru izdevās panākt, ka šāds likumprojekts tomēr netiek virzīts.

Otra lieta, par ko gribu runāt, ir Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas iesniegtais pieprasījums izglītības ministrei Tatjanai Koķei par reformām izglītības sistēmā. Saskaņā ar šīm reformām bērniem būtu skolā jāiet nevis no septiņu, bet gan no sešu gadu vecuma.

Gribu uzsvērt, ka valdībā arī par šo jautājumu jau ir notikusi diskusija un valdība ir nolēmusi, ka tomēr šāds reformas pavērsiens nenotiks un skolā bērni varēs iet no septiņu gadu vecuma nākamajā gadā. Bet jebkurā gadījumā… Gribu uzsvērt to, ka es esmu sācis skolā iet no sešu gadu vecuma un nekas traģisks manā dzīvē nav noticis no tā, ka es gāju no sešu gadu vecuma skolā. Uzskatu, ka politiskajām partijām nebūtu tik daudz laika jāveltī šādiem niecīgiem jautājumiem, bet ir jādomā par visas nozares reformām; pēc būtības ar šīm debatēm – vajag vai nevajag skolā iet no sešu gadu vecuma vai tikai no septiņu gadu vecuma – konceptuāli nekas nozarē nemainās. Tas, ka izglītības kvalitāte un pieejamība no tā nekādi nemainās, – tas nu ir fakts, un tāpēc aicinu kolēģus vairāk diskutēt par visas nozares izmaiņām.

Trešais, ko partija “Jaunais laiks” vēlas uzsvērt, ir likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Īpaši svarīgi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz maznodrošināto statusā esošajiem cilvēkiem. Respektīvi, tie uzlabo un pilnveido jau spēkā esošo likumdošanu, kas nosaka skaidri, ka valsts jebkurā gadījumā palīdzēs pašvaldībām sniegt garantētā iztikas minimuma pabalstus tām personām, kurām tiks piešķirts maznodrošinātā statuss, kā arī valsts dalība būtiski tiks... valsts piedalīsies arī tādos gadījumos, kad tiek piešķirts dzīvokļa pabalsts maznodrošinātā statusu ieguvušām personām.

Ir vēl viena ļoti būtiska tēma, par ko ir daudz diskutēts (un beidzot tas ir nonācis līdz likuma spēkam), – ka būtībā ne šā garantētā minimuma saņēmēji, ne dzīvokļa pabalsta saņēmēji… ka šī summa netiek attiecināta uz gadījumiem, kad piedziņa tiek vērsta pret kādu no maznodrošinātajiem. Jo situācija ir sarežģīta. Ne tikai maznodrošinātie… Maznodrošinātā statusu var saņemt ne tikai cilvēks, kam nav nekādu citu ieņēmumu, bet arī cilvēks, kas ir nonācis bezcerīgā situācijā. Respektīvi, arī persona, kam, zaudējot darbu, palikušas ir kredītsaistības, var būt maznodrošinātā statusā. Līdz ar to piedziņas veicējiem šajos gadījumos nav tiesību turpmāk vērsties pret garantētā minimuma summas un dzīvokļa pabalsta summas aplikšanu ar kaut kādu noteiktu piedziņas daudzumu.

Tie būtu tie aktuālākie jautājumi no partijas “Jaunais laiks” viedokļa.

V.A.Krauklis

(Tautas partijas frakcija):

Protams, šodienas sēdē bija diezgan daudz būtisku jautājumu, bet es tomēr gribu vispirms parunāt par budžeta pieņemšanas gaitu, jo tas skar visus Latvijas iedzīvotājus vēl daudz vairāk nekā šodien skatītie jautājumi.

Protams, mēs saprotam, ka budžets ir jāpieņem, un konstruktīvi pie tā strādājam, bet vakar mūsu frakcijai bija tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību un pašvaldību vadītājiem, un mēs secinājām, ka ir tomēr lietas, kas, nemainot kopumā ciparus, ir jāmaina šajā budžetā, jo tas skar visus Latvijas iedzīvotājus.

Pirmām kārtām ir runa par to, ka pirmo reizi kopš ilgāka laika valsts netaisās garantēt pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka, lai arī pašvaldība ir pieņēmusi savu budžetu, paļaujoties uz ieņēmumu prognozēm, var rasties situācija, ka skolu un bērnudārzu uzturēšanai pēkšņi pietrūkst līdzekļu, jo tie neienāk plānotajā apjomā un valsts faktiski šos līdzekļus negarantē. Pašlaik, ja kavējums ir 8 procenti, tad no tā brīža kompensē. Bet nu tu nevari maksāt, teiksim, tikai 92 procentus, piemēram, no kāda rēķina… Tāpēc mūsu partija uzskata, ka šī nostāja ir nepareiza. Mēs budžeta debatēs uzstāsimies par to, ka, tāpat kā agrāk, valstij ir pilnībā jāgarantē šie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.

Otra būtiska lieta ir pašvaldību ceļu fonds, kas ir ārkārtīgi samazināts, un tas rada bīstamību, ka jau šoziem bērni var nenonākt skolā, ceļi var būt pilnīgi neizbraucami. Tāpēc mēs uzstāsim, ka šai proporcijai starp valsts un pašvaldību ceļu fondu ir jābūt tādai, kāda bija paredzēta valdības deklarācijā: 70 procenti – valstij, 30 procenti – pašvaldībām.

Un visbeidzot – par zemes izpirkšanu, ko nupat minēja partijas “Jaunais laiks” frakcijas pārstāvis. Diemžēl kārtējo reizi pierādījās, ka daudziem deputātiem lēts populisms ir svarīgāks nekā ekonomikas veicināšana.

Ļoti daudzi no šiem zemes izpircējiem ir mazie un vidējie uzņēmēji, kuriem jau piederēja ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ēkas uz šīs zemes un kuri tagad ir spiesti par šo zemi maksāt pat septiņas astoņas reizes lielāku cenu, nekā ir tās pašreizējā tirgus vērtība. Ko tas nozīmē, ja blakus atrodas divi uzņēmēji un vienam jau ir konsolidēts īpašums, bet otram nav? Tas nozīmē, ka šis viens uzņēmējs kļūst konkurētnespējīgs, jo, protams, visa ekonomiskā aprite ir samazinājusies, ieņēmumi ir samazinājušies. Būtu tikai loģiski, ka valsts nāktu viņam pretī, līdzīgi kā jau nāca pretī lauku zemju īpašniekiem, un atvieglotu šos maksājuma uzdevumus, jo visiem ir skaidrs, ka krīzes laikā daudz svarīgāk ir, ka uzņēmums spēj pastāvēt un nodrošināt darba vietas, nevis tas, ka nespēj izpildīt savas saistības, šo zemi pazaudē. Tad jārīko jauna izsole, un, visticamāk, viņam vairs nebūs pirmpirkuma tiesību; ēka paliks vienam īpašniekam, zeme – otram īpašniekam. Tas absolūti neveicinās ekonomisko attīstību Latvijā, tāpēc varu izteikt tikai nožēlu par šo balsojumu.

A.Baštiks

(LPP/LC frakcija):

Jāsaka, ka šodien Saeimas sēde bija, man liekas, diezgan īsa un pārāk daudz jautājumu netika izskatīts. Un tas varbūt liecina par to, ka šis darbs varētu būt intensīvāks ne tikai no Saeimas puses, bet arī no Ministru kabineta puses, jo, kā mēs zinām, Saeima lielākoties jau izskata likumprojektus, kuri ir iesniegti no Ministru kabineta.

Šeit jau tika pieminēts, ka Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija iesniedza pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās reformas, saskaņā ar kuru bērnu pamatizglītības apguve sāksies sešu gadu vecumā, bet piecu gadu vecumā bērni tiks obligāti sagatavoti pamatizglītības iegūšanai, pamatotību un lietderību”. Mūsu pieprasījuma mērķis bija noskaidrot, vai vecāki, skolas, pašvaldības un pati Izglītības un zinātnes ministrija ir finansiāli un arī metodiski gatava šādai reformai, vai ir pietiekams finansējums un vai šis ir patiesi īstais laiks, kad sākt tik būtiskas izmaiņas, kuras tomēr tik daudzus iedzīvotājus satrauc.

Kā jau iepriekšējie runātāji minēja, viens no būtiskākajiem likumprojektiem bija “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kas tika pieņemts galīgajā lasījumā. Šie grozījumi nozīmē to, ka, sākot ar oktobri, valsts palīdzēs pašvaldībām nodrošināt garantētā iztikas minimuma un dzīvokļa pabalstu izmaksas iedzīvotājiem. Un tāpēc es gribu aicināt jūs vai jums zināmus cilvēkus, kuriem ir problēmas ar iztikas līdzekļiem tāpēc, ka viņi zaudējuši darbu, vai kādu citu iemeslu dēļ, droši doties uz pašvaldībām un pieprasīt vismaz šo garantēto minimālo iztikas līdzekļu apjomu, kas ir 40 un 45 lati, vai dzīvokļa pabalstu.

Minētais likums joprojām paturēs spēkā to normu, ka ir jābūt vienam sociālajam darbiniekam uz 1000 iedzīvotājiem. No sākuma bija doma šo normu ņemt ārā. Pašreiz ir apmēram viens sociālais darbinieks uz 1200 iedzīvotājiem. Mūsuprāt, bija ļoti svarīgi paturēt iesākto tendenci, ka sociālā palīdzība iedzīvotājiem arī pēc novadu reformas ir pieejama.

Un vēl. Diezgan būtisks šā likuma labojums bija tas, ka tad, ja ģimeni vai arī personu varēs atzīt par trūcīgu, līdz ar to tā varēs pretendēt uz vairākiem sociālajiem pabalstiem pat tad, ja tai ir kredītsaistības (konkrēti, šeit domāts par kredītsaistībām vienīgā mājokļa iegādei vai arī ar mājokli saistītu lietu kārtošanai). Jāsaka gan, ka šeit, protams, ir atruna, ka tas ir pēc pašvaldību budžeta iespējām. Un, protams, ir zināmas bažas, ka tikko kā ievēlētas, jaunas pašvaldības varētu, protams, šajā ziņā ļoti dažādi rīkoties. Tomēr vismaz likums atļauj arī tad, ja ir kredītsaistības, lūgt palīdzību, ja tā ir vajadzīga. Tā ka es aicinu tiešām nekautrēties un doties uz sociālajiem dienestiem un lūgt palīdzību, lai varētu šos grūtos laikus pārdzīvot. Lai jums visiem labi izdodas!

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien tika pieņemti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, un ļoti apsveicami, ka Saeimas vairākums atbalstīja apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumus. Tā, piemēram, likums ir papildināts ar normu, ka pašvaldības saistošajos noteikumos var ietvert labvēlīgākus nosacījumus ģimenes vai arī personas atzīšanai par trūcīgu; var atzīt par trūcīgu ģimeni vai personu, kurai ir parādsaistības. Tas nozīmē, ka zināmā mērā… lielā mērā parādsaistības vairs nevar kalpot par šķērsli ģimenes atzīšanai par trūcīgu. Tas savukārt nozīmē, ka pašvaldībai tagad, protams, iespēju robežās ir tiesības palīdzēt arī kredītņēmējiem. To mēs vērtējam pozitīvi.

Otrām kārtām. Šodien tika pieņemti grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti nepiekrīt tam, ka par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju būs jāmaksā valsts nodeva. Esam pārliecināti, ka šis pakalpojums nevar kļūt par maksas pakalpojumu.

Bez tam atgādināšu, ka valsts nodevas ieviešana ir pretrunā ar varas partiju pārstāvju solījumiem.

Trešām kārtām. Ņemot vērā to, ka valdībai tā arī neizdevās un neizdosies ieviest skaidrību un vienoties par vairākām svarīgām budžeta pozīcijām, vēlos informēt par to, ka “Saskaņas Centrs” gatavo jaunu budžeta projektu. Tas, atšķirībā no valdības apstiprinātā varianta, neparedz nodokļu paaugstināšanu. Galvenie izdevumu samazināšanas instrumenti mūsu projektā ir ministriju un ierēdņu skaita samazināšana, izdevumu apcirpšana starptautiskajām militārajām operācijām, ieskaitot svešo karu Afganistānā.

“Saskaņas Centrs” plāno arī samazināt PVN no 23 procentiem uz 15 procentiem un PVN samazināto likmi – no 10 procentiem uz 5 procentiem.

V.Buzajevs

(PCTVL frakcija):

Kā izriet no mūsu partijas nosaukuma, mēs esam pret demokrātijas un cilvēktiesību ierobežojumiem.

Šodien Saeima netieši ir atbalstījusi trīs mūsu priekšlikumus trīs dažādos likumos.

Pirmām kārtām runa ir par jauno likumu “Latvijas valsts karoga likums”. Diemžēl Saeima to šodien ir pieņēmusi galīgajā lasījumā, un obligāta valsts karoga izmantošana privātpersonām 14 reizes gadā saglabājas. Bet zem mūsu spiediena tomēr ir pieņemti atvieglojumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā: cilvēku nedrīkst uzreiz sodīt ar naudas sodu, bet var tikai brīdināt.

Ir arī citi grozījumi... Tajā pašā kodeksā ir svītrota norma, kas paredzēja naudas sodu skolotājiem par pienākumu neveikšanu. Šis Ministru kabineta priekšlikums tika mīkstināts un attiecas tikai uz sodiem par bērnu tiesību neievērošanu; tur paredzēts brīdinājums.

Un trešais mūsu sasniegums attiecas uz sociālo sfēru. Paplašinās iespēja piešķirt trūcīgai ģimenei vai trūcīgam cilvēkam trūcīgas ģimenes vai trūcīgas personas statusu gadījumā, ja viņiem ir parādi. Šis jautājums diemžēl krīzes laikā ir ļoti aktuāls, un mūsu priekšlikumi šajā jomā kaut daļēji tika ņemti vērā.

Nākamā lieta, kas ir pozitīva, ir tā, ka Saeima ar vienas balss vairākumu noraidīja ļoti šaubīgo likumprojektu, kas paredzēja atvieglotu iespēju dažām biznesa spekulācijām. Diemžēl ir tendence uz šādu likumprojektu radīšanu Saeimā. Priekšpēdējais bija tāds, kas atļauj privatizēt zemes gabalus, kas ir vajadzīgi pašvaldībām, lai tās nodrošinātu savas funkcijas.

Diemžēl vakar Rīgas domes Attīstības komiteja pieņēma ļoti šaubīgu lēmumu, lai atceltu moratoriju attiecībā uz būvniecību iekškvartālos. Šis moratorijs tika pieņemts 2006.gadā pēc PCTVL ierosinājuma un pēc dažu iedzīvotāju protesta.

Tāda ir mūsu līnija, un mēs turpināsim to, kamēr vēlētāji mums uzticas.

J.Strazdiņš

(ZZS frakcija):

Sabiedrībā ir ļoti sakāpināta interese par sešgadīgo bērnu apmācību, un tiek pausti dažādi viedokļi. Jautājums tiek politizēts. Vairākās Saeimas komisijās tas tiek skatīts. Zaļo un Zemnieku savienība jau savlaicīgi deva ierosinājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei nesteigties ar šo programmu uzsākšanu, līdz nav sagatavoti skolotāji, līdz nav izmainīts mācību saturs skolās. Tikai tad, kad tas viss tiks sagatavots un būs attiecīgā vide skolās, to varēs realizēt. Tad varēs vecāki realizēt savu vēlēšanos sākt savu bērnu apmācību no sešu gadu vecuma. (To 10 procenti mūsu republikas iedzīvotāju realizē jau tagad.) Un projektu uzsāks – tikai kā projektu! – pēc skolu brīvprātīgas vēlēšanās un pašvaldības piekrišanas. Tā, piemēram, pirmā pašvaldība, kas tam jau ir piekritusi, ir Jelgavas pašvaldība.

Tā ka jautājums tiks tiešām kārtīgi izsvērts, sagatavots un arī finansēts.

Pašreiz ir atrisināts jautājums par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai; ir paredzēts Pasaules Bankas aizdevums, un tātad būs naudiņa. Skolotāji saņems algu par šo darbu, un bērni turpmāk būs vēl labāk sagatavoti skolai.

Mēs nekādā gadījumā neļausim uzsākt kaut ko nesagatavotu un nevajadzīgu un tādu, kas traucētu bērnu adaptācijai skolā un kur netiktu ievērotas viņu vecuma īpatnības. Tāpat būs nepieciešama gan ārsta izziņa, piekrišana tam, gan psihologa piekrišana tam. Bērns tad būtu sagatavojies skolai un tiešām veiksmīgi uzsāktu savas skolas gaitas.

K.Šadurskis

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien bija negaidīts un patīkams notikums Saeimā. Ar vienas balss pārsvaru deputāti noraidīja grozījumus Privatizācijas pabeigšanas likumā. To pieņemšanas rezultātā valsts zaudētu vairākus miljonus latu par labu lielajiem privatizācijas meistariem. Prieks, ka atbildības sajūta tomēr ņēma pārsvaru pār valsts nozagšanas vēlmēm.

“Par” šo likumprojektu balsoja Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” un apvienības “Saskaņas Centrs” deputāti, bet šoreiz viņi zaudēja. Tiesa, vienas balss pārsvars ir ļoti trausls.

Nākamajā nedēļā Saeimā tiks iesniegts budžeta projekts. Tā veidošanas procedūra šoreiz bija daudz publiskāka, iesaistot sabiedrību, tomēr ne viss izdevās, kā iecerēts. Gribētos teikt, ka plānotais eksāmens valsts pārvaldē izvērtās par tādu kā skaistuma konkursu. Protams, te nevar vainot Dombrovski vai galvenokārt Dombrovska valdību, jo viņam jāstrādā ar tādu valdību, kāda ir. Izskatās, ka ne visas valdības frakcijas domā valstiski. Tāpēc arī šajā budžeta projektā būs paredzēts, ka lielākais slogs būs jāiznes nevis bagātajiem, bet nabagiem. Nu jā, ar bagātajiem jau pa labam, jo viņi jau finansē politiskās partijas.

Dažas budžeta kļūdas partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija mēģinās labot, iesniedzot uz budžeta projekta otro lasījumu priekšlikumus – proti, noteikt progresīvo ienākuma nodokli lielajām algām tā vietā, lai samazinātu neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem. Tas būtu īsumā par budžetu.

Jāsaka, izskatās, ka Saeimā briest jauns nopietns skandāls. Par iepriekšējo pirms pāris gadiem parūpējās Kalvīša valdība, iesniedzot bezatbildīgus Drošības likuma grozījumus. Tagad tie paši Kalvīša partijas biedri nāk ar katastrofāli bīstamiem Imigrācijas likuma grozījumu priekšlikumiem, kas Saeimas komisijās jau tiek gatavoti skatīšanai otrajā lasījumā. Ir priekšlikumi, kas paredz piešķirt atļaujas uzturēties Latvijā ārzemniekiem, kuri investē šeit 10 000 latu vai rada pusotru darbavietu Latvijas iedzīvotājiem, vai kam Latvijā pieder īpašums 100 000 latu vērtībā. Es nepieskaršos tam jautājumam, ka ekonomiskā ziņā no šādām uzturēšanās atļaujām vai šādām niecīgajām investīcijām valstij nav nekāda labuma, bet runāšu par tādām lietām kā nelegālās imigrācijas risks, jo personas, kas iegūst termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, var brīvi pārvietoties Šengenas zonā un izmantot Latviju kā ieejas punktu, lai legalizētos Eiropas telpā. Tātad, ja tas tiks pieņemts, Latvija notirgos biļetes uz Eiropu par nieka 10 000 latiem.

Jāpiemin arī terorisma risks. Ne jau tikai Krievijas naudasmaisi, lai tiktu Eiropā, investēs kādu nieku Latvijā. Latviju kā koridoru uz Rietumiem var izmantot arī Tuvo Austrumu valstu teroristu grupu dalībnieki, un Latvija var kļūt par nopietnu Trojas zirgu Eiropai. Tam var būt ārkārtīgi būtiskas starptautiskas konsekvences. Te, protams, jāpiemin naudas atmazgāšanas risks un tas, ka šādu priekšlikumu pieņemšanas rezultātā Latvija vienkārši vairs var nebūt uzticams partneris ne Eiropas Savienībai, ne NATO. Es ceru, ka tomēr veselais saprāts uzvarēs – tāpat, kā šodien balsojumā pret valsts nozagšanas likumprojektu. Bet šeit, protams, ir nepieciešams ārkārtīgi liels sabiedrības atbalsts un uzmanība, lai šādi grozījumi Imigrācijas likumā nekad neieraudzītu dienasgaismu.

J.Dobelis

(TB/LNNK frakcija):

Jūklis valstī ir pamatīgs. Iemeslu ir daudz, un tie ir dažādi. Tomēr vienu lietu vajadzētu vienmēr atcerēties – skatīties, kas notiek ar nacionālajiem jautājumiem, kas īsti notiek nacionālajā lauciņā. Jo, kamēr šeit, Latvijā, ņemas ap visu, cits citu sauc par zagļiem un viens populistiski grib būt godīgāks par otru (it īpaši tad, kad tas ir jārunā publiski), pa to laiku Krievija rīko pēc PSRS sabrukuma lielākos manevrus pie Baltijas valstu robežām! NATO bezpalīdzīgi plāta rokas, velti meklē kaut kādu mistisku draudzību ar Krieviju. Bet Rīgas pilsētas varas gaiteņos arvien uzstājīgāk skan krievu valoda. Un nu jau Rīgas domes deputāts no “Pilsoniskās Savienības”, orators Kristovskis, ir sācis lauzīties krievu valodā, runājot ar Latvijas Televīzijas žurnālistiem un minot kaut ko par integrāciju.

Tātad acīmredzot ir jābūt kādam politiskam spēkam, kurš no šā nacionālā lauciņa ārā neiet, neatkāpjas un visu laiku pievērš uzmanību šīm lietām – gan valodai, gan vēsturei, gan arī pilsonībai un līdzīgām lietām. Tāpēc mēs turpināsim aicināt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus un centīsimies sekot līdzi tam, kas notiek ar Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu Latvijas skolās, un tam, kā notiek latviešu valodas lietošana un kas tai traucē nostiprināt savas pozīcijas.

Un vēl. Bīstama rādās šī Pilsonības likuma atvēršana, šī diezgan nekaunīgā runāšana par nepilsoņu jautājumiem. Kā jau jūs daudzi varbūt zināt, jau ir runa par kaut kādām mistiskām pretenzijām uz Latvijas zemi un tamlīdzīgi.

Vienam politiskam spēkam ir jābūt tādam, kas nekad neatkāpjas no nacionālā lauciņa kopšanas. Tādi līdz šim esam bijuši mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, un tādi mēs paliksim joprojām.