Ekonomikas ministrs: Par Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi

Ekonomikas ministrs Artis Kampars 4.novembrī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja par Ekonomikas ministrijas paveikto Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē gan par iepriekšējo plānošanas periodu no 2004. līdz 2006.gadam, gan par pašreizējo plānošanas periodu no 2007. līdz 2013.gadam.

“Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi ir vienīgais avots mūsu ekonomikas sildīšanai. Mums šis finansējums nebūtu vienkārši jānotērē, kā tas diemžēl ir noticis iepriekšējos gados, bet jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, pārstrukturējot Latvijas tautsaimniecības modeli ar orientāciju uz ārējo pieprasījumu,” komisijas sēdē atzina ministrs.

ES fondu finansējums jānovirza uzņēmējdarbībai

Ministrs uzsvēra, ka ES fondu finansējums jānovirza uzņēmējdarbībai, kas ģenerē ieņēmumus, tai skaitā nodokļu ieņēmumus valsts budžetam un rada darba vietas ilgtermiņā. Tāpat finansējums būtu novirzāms programmām, kas orientētas uz eksporta potenciāla attīstību un valsts atbalsta programmām ar augstāku privātā līdzfinansējuma īpatsvaru. Pēc ministra domām, pašlaik būtu jāizvairās no tādu projektu atbalstīšanas, kas pēc to īstenošanas prasa papildu uzturēšanas izdevumus no valsts un pašvaldību budžetiem.

Tāpat ministrs informēja Saeimas deputātus par iecerētajiem pasākumiem ES struktūrfondu apguves administrēšanas uzlabošanai, paātrinot fondu apguvi. Viņš pastāstīja, ka valdībai jau tuvākajā laikā būtu jāizšķiras par ES fondu administrējošo iestāžu skaita samazināšanu, atstājot ne vairāk kā četras galvenās ES fondu administrējošās iestādes. Tāpat ministrs uzskata, ka būtu nepieciešams vienkāršot projektu pieteikumu sagatavošanai paredzēto dokumentāciju, lai projektu sagatavošana būtu pa spēkam ikvienam uzņēmīgam cilvēkam ar interesantu ideju.

Ekonomikas ministrija apguvusi vairāk nekā pusi no tās pārraudzītā ES fondu finansējuma

Komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas pārstāvji sniedza vispārēju ieskatu par ministrijas atbildībā esošajām ES fondu programmām 2007.–2013.gada plānošanas periodā – kopumā ministrijas atbildībā ir 28 aktivitātes un apakšaktivitātes jeb programmas nodarbinātības, uzņēmējdarbības un publiskās infrastruktūras atbalstam. Kopējais no ES fondiem un valsts budžeta pieejamais finansējums ministrijas atbildībā esošajās programmās ir 605 miljoni latu, no kuriem 463,2 miljoni paredzēti uzņēmējdarbības atbalstam, bet 141,8 miljoni – energoefektivitātes pasākumiem.

Pašlaik Ekonomikas ministrijas atbildībā esošajās programmās ir apgūti jeb uzņemtas saistības 322 miljonu latu apjomā, kas ir vairāk nekā puse no kopējā pieejamā finansējuma un ir augstākais ES finansējuma apgūšanas rādītājs starp ministrijām.

Ekonomikas ministrijas atbildībā esošajās programmās ir noslēgti 640 līgumi par 235 miljoniem latu, izvērtēšanā pašlaik atrodas 282 projekti par 35 miljoniem latu, savukārt projektu iesniegšanas pieņemšana izsludināta kopumā par 52 miljoniem latu.

Sandris Sabajevs, ministra preses sekretārs