Izglītības un zinātnes ministre: Par paveikto 2010.gada budžeta projekta sagatavošanā

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe nosūtījusi vēstuli Saeimas deputātiem, informējot par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) līdz šim paveikto, strādājot un sagatavojot 2010.gada valsts budžeta projektu.

T.Koķe informē par iespēju no 2010.gada 1.janvāra pilnveidot situāciju pedagogu atalgojuma jomā. Tāpat valsts atkal uzņēmusies maksāt algas skolotājiem, kuri strādā ar 5 un 6 gadus veciem bērniem un šie līdzekļi par septembri un oktobri jau pārskaitīti pašvaldībām. Pēdējo nedēļu laikā strādāts pie tā, lai kaut nedaudz iegūtu līdzekļus augstākajai izglītībai un zinātnei līdztekus iepriekš paredzētajiem, taču kopumā situācija abās šajās jomās ir uzlabojama. Vēstules beigās T.Koķe pauž pārliecību, ka tikai konstruktīva, kā arī konsekventa rīcība un motivēta attieksme dod vēlamos rezultātus, vienlaikus aicinot parlamentāriešus arī turpmāk sniegt savu ieguldījumu izglītībā un zinātnē.

Vispārējā izglītība un skolotāju atalgojums

Ministre akcentē, ka no 2010.gada 1.janvāra plānots, ka finansējuma apjoms, kas sekos 1 skolēnam, varētu tikt palielināts vidēji līdz 650 latu gadā jeb par 37% līdzšinējo apmēram 460 latu vietā. Tādējādi tiktu atrisināts jautājums par kvalitatīvu mācību procesa nodrošināšanu. Vienlaikus IZM izveidotā darba grupa kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem šajā mācību gadā turpina aktīvu darbu pie jaunā finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” pilnveides.

Profesionālā izglītība

T.Koķe raksta, ka, apzinoties kritisko situāciju profesionālajā izglītībā, IZM pēdējā gada laikā aktīvi strādā, lai to sakārtotu. Turklāt pēdējos divos gados IZM rūpīgi plānojusi audzēkņu uzņemšanu atbilstoši darba tirgus prasībām.

Savukārt pēc konsultācijām ar speciālās izglītības iestāžu vadītājiem šā gada 30.septembra sēdē valdība atbalstīja līdzekļu pārdali no speciālās izglītības profesionālajai izglītībai 2,6 miljonu latu apmērā, jo valsts budžeta mērķdotācija speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai ir vienīgā pozīcija, kuru kopš 2008.gada nav skāris samazinājums.

Augstākā izglītība

Budžeta finansēto studiju vietu skaits šobrīd saglabāts 2009.gada līmenī, tajā skaitā 60–70% budžeta studiju vietas dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, medicīnā, vides zinātnēs, informācijas tehnoloģijās. Piešķirto budžeta vietu mērķis ir nodrošināt Latvijas tautsaimniecību ar tās attīstībai nepieciešamajiem speciālistiem.

2009.gadā finansējums augstskolām ir 36,80 miljoni latu. Likumprojektā “Par valsts budžetu 2010.gadam” sākotnēji plānotais finansējums bija 25,3 miljoni latu. Taču, ņemot vērā, ka pretēji paredzētajam 2009.gadā netika pilnībā uzsākts īstenot valsts galvotos rekonstrukcijas projektus, 2010.gadā daļu no šī finansējuma Ls 2,89 miljonu apmērā plānots novirzīt augstākajai izglītībai. Savukārt finansējums koledžām 2009.gadā ir Ls 7,26 miljoni, bet 2010.gadā plānots – Ls 5,04 miljoni. Lai kaut daļēji mazinātu šī finansējuma samazinājuma iespējamās sekas, valdība 2009.gada 22.oktobra sēdē lēma par papildu līdzekļu piešķiršanu 1 155 000 latu apmērā augstākajai izglītībai no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” veiktajiem maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu.

Zinātne

2009.gadā valsts budžetā zinātnes bāzes finansējumam ir 8,48 miljoni latu. 2010.gadā plānotais zinātnes bāzes finansējums ir Ls 4,9 miljoni, kas ir pietiekams tikai zinātnisko institūciju uzturēšanai (komunālie maksājumi, utt.), savukārt līdzekļi, kas bāzes finansējuma ietvaros var tikt atvēlēti atlīdzībai, ir nepietiekami. Lai kaut daļēji atrisinātu atlīdzības jautājumu, valdība 2009.gada 22.oktobra sēdē atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu 1,155 miljonu latu apmērā zinātnes bāzes finansējumam no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” veiktajiem maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu.

Kā vienu no risinājumiem zinātnes jomā T.Koķe min Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu dažādām aktivitātēm. Šobrīd 2010.gadam plānotais ES struktūrfondu publiskais finansējums zinātnei ir apmēram Ls 44 miljoni, tomēr tā apguve ir tieši atkarīga no valsts budžeta piešķirtā līdzfinansējuma apmēra. Nepieciešamais līdzfinansējums (15% apmērā) šo projektu īstenošanai veido vidēji 7 miljonus latu gadā (papildus esošajam Ls 6,05 miljoniem).

Vēstulē akcentēts, ka jautājums par bāzes finansējuma palielinājumu ir ļoti būtisks un ņemams vērā, jo minētais finansējums nepieciešams ES struktūrfondu līdzfinansējumam, patentu u.c. izgudrojumu uzturēšanai, zinātnisko institūciju infrastruktūras uzturēšanai.

Piecgadīgo un sešgadīgo izglītībā iesaistīto pedagogu darba samaksa

Ministre deputātiem raksta, ka sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar Pasaules Bankas ekspertiem IZM izstrādājusi priekšlikumus “Sociālās drošības tīkla stratēģija”. Tajā ir atbalsts arī 5 un 6 gadus vecu bērnu izglītībā iesaistīto pedagogu darba samaksai no valsts budžeta.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece