Vakar, 17.jūnijā, 7. Saeimas deputāti ar 53 balsīm par nākamo Latvijas Republikas Valsts prezidenti ievēlēja Vairu Vīķi-Freibergu

Vaira Vīķe-Freiberga dzimusi 1937. gada 1. decembrī Rīgā, precējusies ar prof. Imantu Freibergu, informātikas profesoru Kvebekas universitātē Monreālā (UQAM), dēls Kārlis dzīvo Latvijā, meita Indra - Kanādā. Pamatizglītību ieguvusi latviešu skolā bēgļu nometnē Lībekā, Vācijā un franču skolā Kasablankā, Marokā. Studijas Kanādā - bakalaures (1958) un maģistres (1960) grāds psiholoģijā Toronto Universitātē un Dr. phil. grāds (1965) eksperimentālajā psiholoģijā Makgilla universitātē Monreālā, pa starpu darbs kā spāņu valodas tulkotājai, tad kā klīniskajai psiholoģei Toronto psihiatriskajā slimnīcā (1960-1961).

No 1965. līdz 1998. gadam - psiholoģijas profesore Monreālas universitātē. Pasniegto kursu temati: psihofarmakoloģija, psiholingvistika, zinātnes teorija un eksperimentālā metode. Pētījumu temati: psiholoģijā par atmiņas, valodas un prāta procesiem, ieskaitot drogu ietekmi, bet visvairāk darbu par latvju dainām, to poētiku un struktūru. Kopš 1998. gada 1. jūnija - emeritēta profesore, kopš 1998. gada 19. oktobra - Latvijas institūta direktore. Kanādas Zinātņu akadēmijas franču valodas nozares prezidente. Latviešu sabiedrībā darbojusies kopš 1957. gada kā jaunatnes audzinātāja un folkloras speciāliste, arī kā sabiedriskā runātāja un domātāja par latviskās identitātes un tautas izdzīvošanas jautājumiem. Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1995). Korporācijas "Spīdola" filistre.

Aktīvi darbojusies nacionālo un starptautisko zinātnisko organizāciju vadībā: premjerministra birojā kā Kanādas Zinātņu padomes locekle, pēc tam vicepriekšsēde (1984-1989), arī Kanādas pārstāve un priekšsēde NATO zinātniskās programmas "Cilvēciskie faktori" komisijā Briselē. Aicināta kā Kanādas pārstāve, konsultante Brazīlijas parlamenta Satversmes reformas komisijai (1989). Zinātnieku ievēlēta, bijusi Kanādas Psihologu apvienības, Kanādas Sabiedrisko zinātņu apvienību federācijas un Baltu studiju apvienības prezidente. Kanādas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle un Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekle. Saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu (1997) par latvju dainu pētīšanu un popularizēšanu, Kanādas Zinātņu akadēmijas Pjēra Šovo medaļu par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs (1995), Kanādas franciski runājošo zinātnieku Marsela Vinsenta balvu un medaļu sabiedriskajās zinātnēs (1992), PBLA Kultūras fonda goda balvu (1989) par sasniegumiem dainu pētniecībā un popularizēšanā un prof. A.Ābeles piemiņas balvu (kopā ar vīru Imantu Freibergu) par darbiem latviešu filoloģijā (1979). Ontario Karaliskās universitātes tieslietu goda doktore (1991) un Killama pētniecības fonda stipendiāte (1993-1995).

"Saules dainu" un vispārējās dainu datu bāzes līdzautore, septiņu grāmatu autore vai līdzautore (Biežuma vārdnīca franču valodā, "Linguistics and Poetics of Latvian Folk songs", "Saules dainas", "Dzintara kalnā", "Pret straumi", "Kosmoloģiskā saule", "Hronoloģiskā saule"). Aptuveni 160 rakstu un 250 runu un referātu autore. Atsevišķi raksti tulkoti zviedru, poļu, krievu un lietuviešu valodā. Sniegusi daudzas intervijas radio, televīzijā un presē (dažādās valodās). Pārvalda svešvalodas: franču, angļu, vācu un spāņu.

Pēc Saeimā iesniegtās informācijas

Foto: Arnis Blumbergs, "LV", 17.06.1999.

Raimonds Pauls

Vaira Paegle

Anatolijs Gorbunovs

Jānis Priedkalns

Arnis Kalniņš

Valsts prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā:

Vaira Vīķe-Freiberga

Valdis Birkavs

Ingrīda Ūdre

Par Valsts prezidenta amata kandidātiem

Iesniegumi

Saeimas dok. nr.803

Saeimas Prezidijam

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Tautas partijas Saeimas frakcijas deputāti Valsts prezidenta amatam izvirza Vairu Vīķi-Freibergu.

Saeimas deputāti:

LSDSP frakcija - Gundars Bojārs, Egils Baldzēns,

Osvalds Zvejsalnieks, Jānis Ādamsons,

Leons Bojārs, Jānis Leja, Viola Lāzo,

Arnis Kalniņš, Astrīda Mūrniece, Aija Barča,

Jānis Čevers, Leonards Stašs, Imants Burvis.

TB/LNNK frakcija - Māris Grīnblats, Juris Dobelis,

Andrejs Požarnovs, Ģirts Valdis Kristovskis,

Roberts Zīle, Juris Sinka, Vladimirs Makarovs,

Aida Prēdele, Oskars Grīgs, Imants Kalniņš,

Jānis Straume, Dzintars Rasnačs,

Guntars Krasts, Dzintars Kudums,

Juris Vidiņš, Pēteris Tabūns.

Tautas partijas frakcija - Gundars Bērziņš

1999. gada 17. jūnijā pl. 18.45   Saeimas dok. nr.804 Saeimas Prezidijam Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti Valsts prezidenta amatam izvirza Valdi Birkavu. Saeimas deputāti: Pēteris Apinis, Mariss Andersons, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Guntis Dambergs, Ilmārs Geige, Edvīns Inkēns, Tadeušs Ketlers, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Kārlis Leiškalns, Kristiāna Lībane, Linards Muciņš, Andrejs Panteļejevs, Normunds Rudevičs, Romualds Ražuks, Antons Seiksts, Helēna Soldatjonoka, Jānis Vētra, Raitis Vītoliņš, Monika Zīle 1999. gada 17. jūnijā pl. 20.20   Saeimas dok. nr.805 Saeimas Prezidijam Jaunās partijas Saeimas frakcijas deputāti Valsts prezidenta amatam izvirza Ingrīdu Ūdri. Saeimas deputāti: Andris Bērziņš, Silvija, Dreimane, Romāns Mežeckis, Raimonds Pauls, Jevgēnija Stalidzāne, Imants Stirāns, Ainārs Šlesers 1999. gada 17. jūnijā pl. 20.55 Foto: Arnis Blumbergs un Māris Kaparkalējs, "LV"              &n