Vakar, 17.jūnijā, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Irina Pilvere informēja par 15.un 16.jūnijā Rīgā notikušajām sarunām starp Latviju un Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības asociācijas komitejas delegāciju. Pirmās abu pušu konsultācijas notika maija beigās Briselē. Toreiz tika panākta vienošanās, ka Latvija sagatavos papildu informāciju par iekšējā tirgus krīzi valstī. Otrdien Eiropas Savienības pārstāvji konsultāciju laikā izteica zināmu neapmierinātību ar Latvijas ieviestajiem pagaidu pasākumiem cūkgaļas tirgus aizsardzībā, no 1.jūnija nosakot papildu ievedmuitu cūkgaļai 70 procentu apmērā, bet ne mazāk kā 34 santīmus par kilogramu.

Eiropas Savienība uzsvēra, ka Latvijā nav ņemta vērā procedūra, kuru nosaka ES līguma 33.pants, — ieviest pretpasākumus drīkst tikai 30 dienas pēc informācijas sniegšanas otrai pusei. I.Pilvere iebilda pret šo apgalvojumu, jo Latvija rīkojusies atbilstoši šī paša līguma noteikumiem, kuri arī paredz, ka nepieciešamības gadījumā aizsardzības pasākumi ir veicami nekavējoties.

Šādu nosacījumu paredz arī Pasaules tirdzniecības organizācijas nolikumi, kā arī likums "Par iekšējā tirgus aizsardzību". Tikšanās laikā mūsu delegācija detalizēti informēja par straujo importa gaļas pieplūdumu (pirms aizsardzības pasākumu pieņemšanas). Savukārt Eiropas Savienības eksperti pauda gluži pretēju viedokli — imports Latvijā esot samazinājies. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienība cūkgaļu ieved arī caur Igauniju, Poliju un citām valstīm, tādējādi veidojas atšķirīgi statistikas skaitļi. Arī Igaunija un Lietuva ne reizi vien izteikusi neapmierinātību ar Latvijas lēmumu par ievedmuitas paaugstināšanu. Viņuprāt, ir pārkāpts Baltijas Brīvās tirdzniecības līgums. Tomēr Zemkopības ministrijas rīcībā ir informācija, ka kopš 1.jūnija, kad stājās spēkā šie pagaidu pasākumi, cūkgaļas imports ir samazinājies. Aprīlī un maijā Latvijā tika ievests vairāk nekā 700 tonnu cūkgaļas, bet jūnija pirmajās nedēļās — ap 220 tonnu. Visaktīvākās importētājvalstis ir Polija, Norvēģija un Vācija. Sarunu noslēgumā starp Latviju un Eiropas Savienību tika panākts kompromiss, abas puses bija noskaņotas uz savstarpēju izpratni.

Pēc Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta attiecību ar Viduseiropu direktores Katerīnas Dejas teiktā, Latvijas valdības lēmums par ievedmuitas paaugstināšanu Eiropas Savienības tirgu gan neietekmē, tomēr valstij, kura risina jautājumus par virzību uz Eiropas Savienību, ir jāiesaistās dialogā.

Konsultāciju laikā tika pārrunātas iespējas palielināt Latvijai ES eksporta kvotas pienam, sieram, sviestam, sausajam vājpienam un kartupeļu cietei. Pašlaik konkrēta atbilde nav saņemta, jo ES iesniegs Latvijas pusei savas prasības attiecībā uz mūsu tirgu. No šī gada 1.jūlija līdz nākamā gada 30.jūnijam Latvija ar atvieglotiem muitas tarifiem uz Eiropas Savienību drīkstēs eksportēt 3000 tonnas sausā vājpiena, 1080 tonnas sviesta, 240 tonnas piena konservu un 1440 tonnas siera.

ES nākamajā gadā divas reizes palielinās finansējumu Latvijai. Pagaidām nav zināms, cik liela būs summa. Papildu līdzekļi būs ieguldīti lauksaimniecības un lauku rajonu attīstībā, kā arī likumdošanas saskaņošanā, transportā un vides aizsardzībā.

Valsts Veterinārā dienesta direktors Jāzeps Rimeicāns informēja, ka valdība no līdzekļiem, kas plānoti neparedzētiem gadījumiem, piešķīrusi 33 400 latu dioksīna testēšanas izmaksu segšanai. Zemkopības ministrija bija veikusi aprēķinus, ka šim nolūkam nepieciešami vismaz 70 000 latu. Tuvākajā laikā Latvija ir gatva veikt paraugu analīzi arī uz vietas, mūsu laboratorijās. Testēšanai nosūtītajos putnu gaļas paraugos uz Vāciju, dioksīns netika atklāts. Nākamās nedēļas sākumā būs saņemtas atbildes no Somijas, uz kurieni aizsūtīja 33 dažādus paraugus.

Kopš 8.jūnija ir aizliegts ievest no Beļģijas, Francijas un Nīderlandes gaļu, piena produktus, lopbarību. Šajā periodā no minētajām valstīm Latvijā nav ievesti produkti. Pēc sanitārās robežinspekcijas informācijas Grenctāles kontrolpunktā tika aizturēts 2000 kilogramu aknu (Īrijas izcelsmes) no Nīderlandes. Krava nosūtīta atpakaļ. Grenctālē aizturēta arī krava no Polijas —200 kg tauku un 11 378 kg desu. Kravai nebija Valsts Veterinārā dienesta izsniegtas ievešanas atļaujas, vēlāk gan tā tika uzrādīta. Aizvadītajā nedēļā no Igaunijas ievesti 340 kg putnu subproduktu, 4275 kg cūku subproduktu, 7024 kg liellopu subproduktu, no Polijas — 1020 kg liellopu aknu.

Par pašreizējo situāciju tirgū ir satraukti arī Latvijas cukura ražotāji un pārstrādātāji. Patlaban Jelgavas, Liepājas un Jēkabpils cukurfabrikas noliktavās ir 38 tūkstoši tonnu nerealizēta cukura no pērnā gada. Ir prognozes, ka jūlijā un augustā varētu pārdot ap 20 tūkstošus tonnu, līdz gada beigām — vēl 7 tūkstošus tonnu, taču nerealizētas vēl paliks apmēram 11 tūkstoši tonnu. Cukurfabriku vadītāji ir nobažījušies, ka nebūs iespējams laikā norēķināties ar cukurbiešu audzētājiem. Pēdējā laikā aktivizēta nezināmas izcelsmes cukura pārdošana.

Latvijas Tirgotāju asociācijas izplatītaja vēstulē minēts, ka vislielākais nezināmas izcelsmes cukura pieplūdums vērojams Rīgas Centrāltirgū, Matīsa tirgū, vairumtirdzniecības bāzē Buļļu ielā un Maskavas ielā. Tajās vietās ir pārdošanā cukurs, kas it kā fasēts Jēkabpils cukurfabrikas iepakojumā.

Latvijas cukura ražotāji ir noraizējušies par kontrabandas cukura nokļūšanu Latvijas tirgū. Cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju asociācijas valde sagatavojusi vēstuli valdībai un Zemkopības ministrijai, kurā izteikts vēlējums novērst kontrabandas cukura ieplūšanu un realizāciju Latvijas tirgū. I.Pilvere piebilda, ka Zemkopības ministrijas rīcībā pašlaik nav ziņu par kontrabandas cukura produkciju, arī legāls cukura imports Latvijā ir samērā niecīgs, jo līdz šim ir izsniegtas tikai dažas cukura importa atļaujas.

Dagnija Muceniece

speciāli "Latvijas Vēstnesim"