Stabilizējas nodarbinātības līmenis valstī

Kā liecina Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) apkopotā informācija, maijā salīdzinot ar aprīli, bezdarba līmenis valstī ir samazinājies par 0,1 procentu un nokrities līdz 10,1 procentam no visiem valsts iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā. Tas nozīmē, ka darbu valstī aktīvi meklē vairāk nekā 120 tūkstoši iedzīvotāju.

Šāds bezdarba līmenis bija saglabājies arī līdz 15. jūnijam, un šis fakts, kā to vakar, 16. jūnijā, tiekoties ar žurnālistiem, atzina Nodarbinātības valsts dienesta vadītājs Andris Siliņš, liecina par sengaidītām stabilizācijas tendencēm Latvijas darba tirgū.

Kā liecina NVD izplatītā informācija, procentuāli no darbspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju skaita viszemākais bezdarba līmenis maijā joprojām bijis Rīgā — 5,6 procenti. Mazāk par desmit procentiem darba meklētāju no visiem iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā bija vēl arī Ventspilī, kā arī Bauskas, Cēsu, Kuldīgas, Ogres, Rīgas, Saldus, Tukuma un Valkas rajonā. Joprojām biedējoši ir bezdarba rādītāji Latvijas austrumu reģionā, kur sešos rajonos bezdarbnieku īpatsvars pārsniedz divdesmit procentus no iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā. Tā Balvu rajonā šis rādītājs ir 23,7 procenti, Daugavpils rajonā — 21,1, Krāslavas rajonā — 23,8, Ludzas rajonā — 20,8, Preiļu rajonā — 23,6 procenti, bet Rēzeknes rajonā darbu meklē gandrīz trešdaļa visu darbspējīgā vecuma iedzīvotāju — 29,1 procents.

Aptuveni ceturtā daļa no 120 tūkstošiem bezdarbnieku ir ilgstošie bezdarbnieki, ievērojamu daļu no darba meklētājiem — vairāk nekā 15 procentus — veido jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem, grūti darbavietu atrast arī pirmspensijas vecumā — 8,1 procentu no darba meklētājiem veido sievietes, kas vecākas par 50 gadiem, un 5,4 procentus — vīrieši, vecāki par 55 gadiem.

Tomēr A. Siliņš uzsvēra, ka maijā un jūnijā konstatētās bezdarbnieku skaita stabilizācijas tendences var izrādīties īslaicīgas un uz rudens pusi NVD oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits atkal varētu pieaugt. Tādēļ, ka pašlaik vērojamā oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaita nelielā samazināšanās varētu būt tikai formāla un tās faktiskais iemesls — nevis jaunu darbavietu rašanās, bet darba meklētāju vienaldzīgā attieksme pret savu pienākumu reizi mēnesī reģistrēties NVD. Sākoties apkures sezonai un skolas laikam, kā to prognozēja A. Siliņš, bezdarbnieki atkal varētu pildīt NVD noteiktās saistības un atgūt oficiāla bezdarbnieka statusu, lai to izmantotu komunālo maksājumu atvieglojumu un dažādu sociālo pabalstu iegūšanai, tātad, A. Siliņa vārdiem runājot, merkantilos nolūkos. Ar šādu mērķi bezdarbnieki bieži vien iesaistoties arī NVD rīkotajos mācību pasākumos, piemēram, latviešu valodas apguvē, jo kursu laikā NVD maksā stipendiju.

Šī iemesla dēļ, kā atzina A. Siliņš, NVD pašlaik izstrādā priekšlikumus, lai palielinātu bezdarbnieka saistības pret NVD. Tā, piemēram, ar šādiem pasākumiem paredzēts ierobežot iespējas pamest nepabeigtus NVD organizētos un no speciālā apdrošināšanas budžeta līdzekļiem finansētos profesionālās mācību un pārkvalifikācijas kursus, kā to šogad izdarījuši jau 300 no 7300 bezdarbniekiem, kas nosūtīti mācīties. Tādējādi budžetam nodarīti ievērojami zaudējumi, jo, kā lēš NVD amatpersonas, katrs šāds mācību kurss valstij izmaksā vidēji 350 latus.

Kopumā šādiem profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursiem no sociālās apdrošināšanas budžeta šogad atvēlēti 4,3 miljoni latu, kas ir nedaudz mazāk nekā 1998. gadā atvēlētie līdzekļi. Ierobežotā finansējuma dēļ piedalīties mācībās šogad būs iespēja tikai 8 — 8,5 tūkstošiem bezdarbnieku, bet šādu vēlmi jau izteikuši aptuveni 24 tūkstoši darba meklētāju. Tādēļ, kā atzina A. Siliņš, uz iespēju apgūt izvēlētās zināšanas bezdarbniekiem nākas gaidīt pat vairākus mēnešus.

Kā atzina NVD Bezdarba uzskaites, analīzes un prognozēšanas daļas vadītāja Ilga Upeniece, vairāk nekā trešdaļa no tiem bezdarbniekiem, kas beiguši profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursus, piecu mēnešu laikā atrod darbu. Turpretī Rīgā šis rādītājs ir ievērojami zemāks — tikai pieci procenti. To I. Upeniece un A. Siliņš skaidroja ar neveiksmīgu pieredzi, kuru NVD guvis, veidojot bezdarbnieku mācību grupas saskaņā ar uzņēmēju vēlmēm. Tikai neliela daļa no šādu apmācību beigušajiem tiešām saņemot iepriekš solītās darbavietas. Lai panāktu uzņēmēju atbildību, NVD iecerējis nākotnē pirms šādu mācību grupu veidošanas slēgt trīspusējas — bezdarbnieka, NVD un potenciālā darba devēja — vienošanās.

Kā vienu no plašākajiem pasākumiem, kuru bezdarbnieku atbalstam un jaunu darbavietu radīšanas nolūkos organizē NVD, A. Siliņš minēja algotos pagaidu sabiedriskos darbus.

Kopš 1998. gada sākuma NVD jau rīkojusi trīs projektu konkursus, kuros kopumā sadalīti aptuveni 2 miljoni latu. Lielāko atbalstu līdz šim guvuši pašvaldību piedāvātie projekti, tomēr aizvien lielāku popularitāti šie NVD projektu konkursi gūst arī uzņēmēju vidū. Šogad vidēji mēnesī algotos pagaidu sabiedriskos darbos paredzēts nodarbināt 1167 bezdarbniekus. Pēc šo darbu noslēguma iecerēts izveidot vairāk nekā 2400 jaunas darbavietas. Jau noslēdzies 41 projekts, un izveidota 331 pastāvīga darbavieta, vēl turpinās 150 projektu realizācija.

Pašlaik noslēdzies projektu iesniegšanas termiņš papildu projektu konkursam, kuram no valsts budžeta līdzekļiem iedalīti 450 tūkstoši latu. Tajā varēja pieteikt projektus, kuros algotos pagaidu sabiedriskos darbus bija paredzēts organizēt īpaši atbalstāmajos Latvijas reģionos. Konkursam pieteiktos 107 projektus paredzēts izvērtēt līdz 22. jūnijam.

Jautāti par iespējamām bezdarba attīstības tendencēm, NVD darbinieki savās prognozēs bija atturīgi. Kā atzina A. Siliņš, NVD darbinieki nespēj paredzēt tādus visu valsts ekonomikas attīstību un uzņēmēju aktivitāti ietekmējošus faktorus, par kādu kļuva Krievijas ekonomikas krīze pagājušā gada augustā vai Rīgas Komercbankas maksātnespējas pasludināšana.

A. Siliņš komentēja arī Ministru kabineta otrdien, 15. jūnijā, pieņemto lēmumu par NVD pārveidi no valsts civiliestādes par bezpeļņas valsts akciju sabiedrību. Šādas izmaiņas, pēc NVD vadītāja domām, ļaus efektivizēt iestādes darbu, jo attiecībā pret visiem 600 dienesta darbiniekiem varēs piemērot vispārējās darba likumdošanas noteikumus, līdz šim vairāk nekā 300 NVD darbinieku bija civildienesta ierēdņu kandidāti, kuru darbu regulēja likums par valsts civildienestu. Pēc A. Siliņa domām, tiks panākta lielāka efektivitāte arī finansu līdzekļu izmantošanā — algas bijušajiem civildienesta ierēdņu kandidātiem un citiem darbiniekiem turpmāk maksās pēc vienotiem kritērijiem, padarītā darba efektivitāte kļūs par galveno kritēriju arī visu citu finansu izlietošanā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore