"Prezidenta preferanss Latvijā"

"Sankt-Peterburgskije

vedomosti"

— 99.06.10.

Latvijas lielākās partijas beidzot ir izvēlējušās savus kandidātus uz valsts prezidenta posteni.

Vēlēšanas notiks 17.jūnijā. Ir izstrādāta arī balsošanas sistēma. Parlamentārieši valsts vadītāju izvēlēsies aizklātā balsojumā. Katrs saņems vienu biļetenu ar pretendentu uzvārdiem, kuru, pēc nevēlamo izsvītrošanas iemetīs urnā. Tādā veidā pat teorētiski ir izslēgta iespēja kontrolēt, par kuru ir nobalsojis tas vai cits deputāts.

Pretendentu sarakstā ir pieci uzvārdi, pa vienam no katras parlamenta partijas, izņemot kreisos. Apgalvot, ka saraksts ir galīgs, nevar, jo partijām ir tiesības izvirzīt un atsaukt kandidātus līdz pat balsojuma sākumam. Lai gan drīzāk ticams, ka valsti turpmākos četrus gadus vadīs viens no pieciem kandidātiem. Lai tā notiktu, pretendentam ir jāsaņem ne mazāk par pusi no deputātu balsīm, iegūstot savā labā vismaz 51 balsi. Acīmredzami, pirmajā kārtā vēl netiks noteikts uzvarētājs. Tādā gadījumā uz otro kārtu tiks izvirzīti divi kandidāti, kas būs ieguvuši visvairāk balsu. Ja neviens no pretendentiem neiegūs 51 balsi, tiks noteikta pārbalsošana. Nav izlemts, cik pārbalsošanu var būt.

Ja tic masu informācijas līdzekļiem, tad no visiem pretendentiem vislabākās izredzes ir bijušajam Latvijas kompartijas CK sekretāram, kā arī bijušās Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājam, tagadējam satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam. Viņu atbalsta ne tikai ietekmīgākā partijas "Latvijas Ceļš" frakcija, bet viņam pieder arī vēlētāju simpātijas. Labas izredzes ir arī amerikāņu latvietei Vairai Paeglei. Viņu ir izvirzījusi Tautas partija , kurai ir vislielākā parlamenta frakcija, un viņai ir arī visaugstākais popularitātes reitings starp Latvijas partijām. Tautas partiju , ja notiks vēlēšanu otrā kārta, varētu atbalstīt arī nacionālradikāļi, kaut gan viņiem ir savs kandidāts, kuru viņi pastāvīgi atbalsta. Tas ir latvietis no Austrālijas, Latvijas vēstnieks ANO, zinātnieks-mediķis, sešu bērnu tēvs (kas tiek uzsvērts kā īpašs panākums), 64 gadus vecais Jānis Priedkalns. Uz kompromisa figūras lomu pretendē komponists Raimonds Pauls no Jaunās partijas . Maestro ilgi šaubījās, tomēr piekrita balotēties. Savu kandidatūru prezidenta postenim izvirzīja arī sociāldemokrāti - akadēmiķi, ekonomikas speciālistu, Saeimas deputātu Arni Kalniņu. Pēdējo diezin vai var pieskaitīt pie favorītiem. Tomēr cīņas aizkulišu raksturs varētu nest jebkuru pārsteigumu.

Par prezidenta vēlēšanu politisko spēļu ķīlniekiem atkal ir kļuvuši Latvijas krievu iedzīvotāji. Saprotot, ka normāla vēlēšanu procesa gaitā priekšroka būtu "ceļiniekiem", nacionālradikāļi nolēma saasināt situāciju. Kopā ar Tautas partiju viņi pieprasīja 16.jūnijā sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi, lai trešajā lasījumā izskatītu un pieņemtu jauno valodas likumu. Šis likumprojekts, kas vēl vairāk ierobežo "svešvalodu" lietošanu Latvijā, ir tuvs vairāk nekā pusei valsts iedzīvotāju.

Nacionālradikāļi neslēpj, ka ir ieplānojuši provokāciju, lai šantažētu "Latvijas ceļu" un Jauno partiju . Ja tās neatbalstīs likumu, tad lai nerēķinās ar papildus balsīm otrajā kārtā Anatolijam Grobunovam vai Raimondam Paulam.

Jurijs Čerņavs