"Prezidents ar klavierēm?"

"Trud"

— 99.06.16.

Intervija ar Raimondu Paulu.

Paula kungs, ir zināms, ka jūs izjutāt nopietnas šaubas - vai ir vērts pretendēt uz Latvijas valsts galvas posteni. Kas gan lika Jums izvirzīt savu kandidatūru un vispār ieiet lielajā politikā?

Es arī tagad šaubos… Mana sieva tādēļ mani padzen (smejas). Es neteiktu, ka jūtos īpaši priecīgs. Politikas pasaule ir ļoti sarežģīta. Nereti runā, ka tā ir netīra pasaule, ko apliecina arī pašreizējā vēlēšanu kampaņa. Bet vai var palikt malā? Nodarbojoties ar saviem radošajām, sabiedriskajām lietām, es īstenoju dažādus kultūras, muzikālos un cita veida projektus, un pārliecinājos, ka pastāv ļoti daudz šķēršļu. Skaidrs, ka viens tos nepārvarēsi. Domāju, ka jums ir saprotamas šīs problēmas, jo būtībā tās visur ir vienādas. Tādēļ pagājušogad pirms vēlēšanām mēs izveidojām "Jauno partiju" , ieguvām astoņas vietas parlamentā un iespēju reāli ietekmēt valstī notiekošos procesus.

Ar kādām īpašībām, jūsuprāt, ir jābūt apveltītam valsts vadītājam?

Mums ir dažādas valstis. Piemēram, Krievijas prezidenta vara ir pilnīgi citāda, nekā viņa Piebaltijas kolēģiem. Mums ir cita konstitucionālā sistēma. Latvijā tā ir vairāk tāda kā "rekvizīta" figūra. Tomēr esmu pārliecināts, ka galvenais ir, lai tauta cienītu prezidentu, redzētu, ka tas cenšas viņas labā. Prezidentam ir ne tikai jādala ordeņi un jāglauda bērniem galvas…

Jūtams, ka jūs esat pārliecināts par sevi un pacentīsieties likt ar sevi rēķināties.

Man ir zināmas priekšrocības. Pirmkārt, es esmu materiāli nodrošināts, finansiāli neatkarīgs. Bet otrkārt, man nav vajadzīga īpaša reklāma, mani Latvijā pārāk labi zina. Cilvēkiem ir zināms, ko es izdarīju, bet ko neiespēju…

Jūs zina un mīl ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Jaunam pavērsienam Jūsu dzīvē tiks pievērsta īpaša uzmanība, jo Jūs varat ietekmēt republikas nepamatnācijas iedzīvotāju likteni, bet krievus satrauc tautiešu liktenis.

Tas ir sarežģīts jautājums. Latvijā ir gandrīz 50% cilvēku, kuri runā krieviski - es nemīlu jēdzienu "krievvalodīgie iedzīvotāji". Pastāv integrācijas problēmas. Mums ir pilsētas, kur gandrīz visi iedzīvotāji runā krieviski. Tomēr es uzskatu par lielu sasniegumu faktu, ka asu konfliktu starp nacionālajām grupām Latvijā nav bijis. Var mierīgi risināt visus jautājumus. Ir tieši jākontaktējas ar cilvēkiem, ir jāatrod līdzsvars starp latviešu un krievu kopienām…

Tātad jūs neatbalstāt radikāļus, kuri nepamatnācijas iedzīvotājus uzskata par okupantiem un cenšas izspiest tos no Latvijas?

Protams, ka nē. Šie cilvēki šeit dzīvo, tiem nav kur braukt. Bet dzīves apstākļi, ekonomiskās grūtības atsaucas gan uz krievu, gan latviešu likteņiem. Republikā ir, piemēram, nabadzīgi latvieši un bagāti krievi, un arī otrādi. Starpnacionālo attiecību jautājums ir smalka sfēra. Nesen pie manis viesojās pazīstami Maskavas aktieri, mēs daudz runājām par šo tēmu, un viņi nāca pie secinājuma, ka Krievijā kāds sarežģī mūsu situāciju. Radikāļi ir gan Maskavā, gan Rīgā, un vispār jebkurā valstī, un nereti tie mēģina sarežģīt situāciju pirms vēlēšanām. Mums, piemēram, pirms prezidenta vēlēšanām centās dabūt cauri parlamentam nesagatavotu valodas likumu. Tas taču ir muļķīgi!

Kā jūs izturaties pret NATO akciju Kosovā?

Es esmu pret jebkādu asinsizliešanu. Konflikts, kā zināms, izcēlās nacionālā jautājuma dēļ, un nedod Dievs, lai tas kaut kur atkārtotos. Karu sākt ir viegli, bet apturēt - ļoti grūti. Es kategoriski esmu pret armijas un bombardēšanas pielietošanu šādu problēmu risināšanā…