Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr.144

Rīgā 2009.gada 4.novembrī (prot. Nr.42 2.p.)

Par "Nodalāmo aktīvu vērtības noteikšanas vadlīniju" apstiprināšanu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome n o l e m j:

Apstiprināt "Nodalāmo aktīvu vērtības noteikšanas vadlīnijas" (pielikumā).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja I.Krūmane

Nodalāmo aktīvu vērtības noteikšanas vadlīnijas

1. "Nodalāmo aktīvu vērtības noteikšanas vadlīnijas" (turpmāk tekstā – vadlīnijas) ietver vispārējos principus, kurus ieteicams piemērot, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 59.² pantu vērtējot Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes uzņēmuma nodalāmās mantas kopumu, aktīvu kopumu vai ar kredītiestādes klientiem noslēgto tipveida līgumu kopumu (turpmāk tekstā – nodalāmie aktīvi), kas pāriet valsts vai valsts finansētas personas īpašumā vai lietošanā.

2. Nodalāmo aktīvu vērtību nosaka, pieņemot, ka nodalāmo aktīvu pārņēmējs ir nodrošināts ar nepieciešamajiem resursiem pārņemto aktīvu rūpīgai un efektīvai pārvaldīšanai, un ņemot vērā nodalāmo aktīvu vai aktīvu grupas ilgtermiņa (pieci gadi^*) ekonomiskās vērtības aplēsi, pamatojoties uz šādiem principiem:

2.1. nodalāmo aktīvu ilgtermiņa ekonomiskās vērtības noteikšanā izmantojamie komercpieņēmumi var atšķirties no tiem, kas būtu ņemami vērā, ja darījums tiktu veikts starp savstarpēji pilnīgi nesaistītām personām;

2.2. nodalāmo aktīvu vai aktīvu grupas ilgtermiņa ekonomisko vērtību nosaka kā sagaidāmās parādnieka brīvās naudas plūsmas, kas ir koriģēta atbilstoši makroekonomisko rādītāju ilgtermiņa attīstības prognozēm, tīro tagadnes vērtību;

2.3. sagaidāmo parādnieka brīvo naudas plūsmu prognozē, pamatojoties uz attiecīgās valsts^** makroekonomisko rādītāju ilgtermiņa attīstības tendencēm, kuras nosaka, ievērojot, piemēram, Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas (Latvijai) un World Economic Outlook (ārvalstīm), prognozētos rādītājus (t.sk. iekšzemes kopprodukts (turpmāk tekstā – IKP), inflācija, bezdarba līmenis, vidējā bruto darba alga u.c.) un izvērtējot to ietekmi uz nododamo aktīvu kvalitāti, piemēram, sagaidāmās kavēto kredītu apmēra izmaiņas, IKP mainoties par 1 procentu. Visiem prognozēs izmantotajiem makroekonomiskajiem rādītājiem jābūt iegūtiem no viena informācijas avota;

2.4. ja ir pamats uzskatīt, ka tas ir vairāk piemērots nodalāmā aktīva vērtēšanai, vērtētājs var izmantot citu 2.3. punktā neminēto iestāžu sagatavotās makroekonomiskās prognozes. Šādā gadījumā nodalāmo aktīvu vērtētājam ieteicams konsultēties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (turpmāk tekstā – Komisija);

2.5. sagaidāmo parādnieka brīvo naudas plūsmu diskontē ar attiecīgajam nodalāmajam aktīvam piemērotu diskonta likmi, kurā ņemts vērā attiecīgā parāda individuālais risks;

2.6. ja nodalāmais aktīvs ir tāds, kura atgūšana ir atkarīga vienīgi no nodrošinājuma realizācijas, jo parādniekam nav citu finanšu avotu saistību izpildei, tā vērtību nosaka, ņemot vērā aplēsto nākotnes naudas plūsmu, kura var rasties nodrošinājuma realizācijas rezultātā un no kuras tiek atskaitīti ar nodrošinājuma realizāciju saistītie izdevumi, ja tie ir būtiski.

3. Kredītiestādei un nodalāmo aktīvu vērtētājam pirms vērtēšanas sākšanas ieteicams konsultēties ar Komisiju par šo vadlīniju 2. punktā minēto aplēšu veikšanai izmantojamajiem pieņēmumiem (prognozes), parametriem (saikne starp makroekonomiskajiem rādītājiem un aktīvu kvalitāti, nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai izmantojamā likme) un konkrētās vērtēšanas metodēm.

* Pieci gadi ir vērtēšanas, nevis plānotās pārņemto aktīvu turēšanas laika horizonts.
** Valsts, no kuras ekonomiskās, politiskās un sociālās situācijas ir atkarīgi aizņēmēja saimnieciskās darbības rezultāti vai ienākumi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja I.Krūmane