"Ja tauta drīkstētu izvēlēties..."

"Dagens Industri"

— 99.06.17.

Rīga. Trīs partijas, kuru kopējais balsu skaits ir 55, Latvijas parlamentā, Saeimā, par Latvijas nākamo prezidenti ievēlēs politiski neatkarīgo zinātnieci no Kanādas Vairu Vīķi-Freibergu.

Šī ir jaunākā masu medijos izplatītā versija par to, kā noslēgsies Latvijā trešās prezidenta vēlēšanas kopš neatkarības atgūšanas. Skaidrs, ka pirmajā balsojumā 17. jūnijā visas valdības partijas Saeimā balsos par saviem kandidātiem, tostarp tautā iemīļoto, bet pretrunīgo bijušo komunistu Anatoliju Gorbunovu ( Latvijas ceļš ), populāro komponistu un mūziķi Raimondu Paulu ( Jaunā partija ) un diviem ārzemju latviešiem - pensionēto medicīnas pētnieku un profesoru Jāni Priedkalnu ( Tēvzemei un brīvībai ) un bijušo augsto ASV valsts ierēdni Vairu Paegli (opozicionārā Tautas partija ). Neviens no viņiem nesaņems nepieciešamo 51 balsi, ja vien partijas nenoslēgs kādu savstarpēju vienošanos, kas gan nav ticams.

Vaira Vīķe-Freiberga tagad vada jaundibināto Latvijas institūtu , kas mēģina izplatīt informāciju par Latviju tāpat, kā to dara Zviedru institūts. Viņa ir dzimusi Latvijā, taču uzaugusi Marokā un Kanādā, kur kļuva par Monreālas universitātes profesori.

Lielākā latviešu daļa uz prezidentu raugās kā uz partijām nepiederīgu tautas tēvu, kuram piemīt liela simboliska vērtība. Viņam tomēr ir arī politiskā vara. Prezidentam pēc kārtējām vēlēšanām ir jāizraugās valdības veidotājs, un politisku krīžu situācijās viņš var atlaist parlamentu. Prezidents arī ir valsts bruņoto spēku virspavēlnieks.

Tieši simboliskā vērtība visvairāk runā pretī pašreizējā satiksmes ministra Anatolija Gorbunova ievēlēšanai, kurš pirms desmit gadiem bija toreizējās Latvijas Komunistiskās partijas ideoloģiskais sekretārs. Gandrīz neviens nešaubās, ka Gorbunovs ir pārliecināts demokrāts, kurš nožēlo savu pagātni, tomēr pat valsts lielākā avīze Diena uzsver, ka bijušā komunista atrašanās prezidenta amatā apkārtējai pasaulei raidītu apšaubāmus signālus.

Par abiem trimdas latviešiem, kuri ir oficiāli kandidāti, dažkārt saka, ka viņi nav piedzīvojuši Latvijā 50 gadus ilgušo okupāciju un tādēļ nesaprot atsevišķas lietas, kaut arī citādi ir kvalificēti, runājot par svešvalodu prasmi un starptautisko pieredzi. Nav nekādu šaubu, ka ārzemju latvieša ievēlēšana tiktu uzskatīta par smagu triecienu Latvijas pašmāju politiskajai elitei, 40. un 50. gados dzimušajiem, kuriem, ar dažiem izņēmumiem, gluži vienkārši nav demokrātiskās valstīs gūtas izglītības, svešvalodu zināšanu un dzīves pieredzes, kas ir oficiālajiem un neoficiālajiem pretendentiem, kuri ir "palaiduši garām" 50 komunistiskās diktatūras gadus.

Šajā sakarā tiek izteikti pieņēmumi, ka pašreizējais ārlietu ministrs Valdis Birkavs ( Latvijas ceļš ) tiks ievēlēts otrajā vai trešajā kārtā.

Vēlēšanas katrā gadījumā būs aizraujošas, un nav izslēgts, ka piepildīsies vienkāršo Latvijas vēlētāju, kuriem nav dota iespēja balsot par prezidentu, vēlme - par prezidenti kļūs spēcīga, izglītota un prasmīga sieviete.

Juris Kaža