"Ziemeļvalstis spēj dot vairāk"

"Politik i Norden"

— nr.4

Zviedrijas ekonomikas līderfigūra Peters Vallenbergs Baltijas jūras reģionu uzskata par vienu no Eiropas Savienības svarīgākajiem pieauguma rajoniem.

Baltijas jūras apkaimē dzīvo apmēram 113 miljoni cilvēku, un tieši viņi ir īstā šī reģiona vērtība. Rietumvalstīm vajadzētu ieguldīt cilvēkos, lai gan patiesai Austrumeiropas un Baltijas valstu pārmaiņai būtu nepieciešama veselas paaudzes nomainīšanās.

Tomēr šī apgabala attīstīšanas problēma ir tāda, ka neviens patiesībā precīzi nezina, kas notiek Baltijas jūras reģiona valstīs - ne to ekonomikā, ne brīvprātīgo organizācijās. Pietrūkst visaptveroša priekšstata par pašreizējo situāciju, un tādēļ šajā reģionā zināmā mērā tiek veikts divkāršs darbs. Vallenbergs uzsvēra, cik svarīgi ir radīt jaunu datu jeb informācijas krājumu, kas varētu sasaistīt uzņēmumu, organizāciju un tautas kustību resursus.

Baltijas jūras reģionā, jo sevišķi Baltijas valstīs un Polijā, tomēr ir saglabājušās daudzas nepilnības un problēmas, ko vajag novērst, pirms varēs īstenoties vīzija par integrētu ekonomisku un kultūras apgabalu. Austrumeiropai, Baltijas valstīm un Krievijai ir liela vajadzība pēc prasmīgas tirgus ekonomikas vadības, Rietumvalstu metodēm, pielāgošanās Rietumu tirgum, organizatoriskām zināšanām un jo sevišķi jaunas likumdošanas, kas regulētu ekonomiku - tāds bija reālistisks Vallenberga Baltijas jūras reģiona izvērtējums. Šeit liela nozīme ir Ziemeļvalstu pieredzei un zināšanām. Darbinieku izglītības līmenis, pirmām kārtām tirdzniecībā, finansu jomā, mārketingā un uzņēmumu vadīšanā ir citas jomas, kurās Rietumvalstis vēl var daudz ko palīdzēt.

Ziemeļvalstis tomēr nedrīkstētu aizmirst, ka Baltijas valstīs pastāv arī pašmāju rūpniecība, lai gan pašreizējā investīciju bumā tai reti kad izdodas piesaistīt ieguldītāju interesi. Investētāji no Ziemeļvalstīm tīko pēc aizvien lielākas Baltijas valstu tirgus daļas. Igaunijas investīciju bankas Hansa Investments valdes priekšsēdis Joakims Heleniuss prognozēja, ka apmēram 80% no visiem lielākajiem Baltijas valstu uzņēmumiem pēc dažiem gadiem piederēs ārzemju ieguldītājiem. Jau šobrīd 2/3 no Igaunijas kopējā eksporta atrodas ārzemnieku rokās. Tikai daudz patriotiskākajā Lietuvā vēl aizvien ir saglabājies līdzsvars starp nacionālajiem un ārvalstu nopirktajiem uzņēmumiem.

Būs vajadzīgs ilgs laiks, lai Baltijas valstis paceltu līdz Rietumvalstu dzīves līmenim, un tas notiks pakāpeniski. Izšķirošie faktori plaukstošas tautsaimniecības un rūpnieciskās attīstības nodrošināšanai ir šo valstu ražošana un zems algu līmenis. Starptautiskie kontakti un tirdzniecība tagad Baltijas jūras reģionā ir svarīgāki nekā tieša palīdzība ar naudu vai Rietumvalstu ieguldījumi. Tas it īpaši attiecas uz Baltijas valstīm, kur lielie uzņēmumi bez jebkādiem šķēršļiem tiek pārdoti ārzemniekiem. Lai saglabātu savu identitāti, šīm valstīm tomēr ir nepieciešama sava rūpniecība, pretējā gadījumā tajās iestāsies psihiska krīze, secina Vallenbergs.

Baltijas valstīm arī vajag integrēties gan Rietumos, gan Austrumos. Eiropas Savienības paplašināšanās uz austrumiem varētu arī atrisināt pašreizējās protekcionistiskās problēmas lauksaimniecībā un tekstilrūpniecībā. Vislielākā problēma Baltijas jūras reģionā tomēr ir politiskais saspīlējums Krievijā un tā sekas.

Baltijas valstis un Polija Eiropas Savienībai var piedāvāt it sevišķi savas sadarbībā ar Krieviju gūtās zināšanas un pieredzi. Vallenbergs norādīja, ka Rietumi darītu gudri, ja paturētu šo lietu prātā, veidojot savu ekspertu tīklu.

Ātra konferences dalībnieku no Baltijas valstīm aptauja parādīja, ka sadarbība ar Rietumiem un jo sevišķi Ziemeļvalstīm ir nepieciešama un tiek augstu vērtēta. Baltieši uzskata, ka Ziemeļvalstīm vajadzētu atcerēties, ka viņi, par spīti visām problēmām, nevēlas mūžīgi justies "nepilnvērtīgi" vai kā palīdzības piešķiršanas objekti, bet gan kā līdzvērtīgi partneri vēlas diskutēt kopā ar saviem ziemeļvalstu kolēģiem. Arī Baltijas valstis un Polija spēj radīt labas vīzijas, un tajās ir daudz vēl neizmantota potenciāla.

Suzanna Inkinena