"Pauze ieelpai Baltijā"

"Financial Times"

— 99.06.11.

Lai arī Baltijas valstu pieauguma potenciāls ir liels, to var aizkavēt Krievijas ekonomiskā krīze un Vācijas lēnais pieaugums.

Šveices-Zviedrijas lieluzņēmuma ABB vadītāji savulaik sūdzējās, ka tiem ir jālido 10 stundas, lai atrastu reģionu, kurā ātrs pieaugums būtu apvienots ar milzīgu investīciju potenciālu un Rietumu paveida politiskajām un ekonomiskajām reformām.

Šodien šādi Eiropas uzņēmumu vadītāji var doties īsā pārlidojumā, lai ierastos gandrīz 80 miljonu cilvēku lielā tirgū, kas koncentrējies ap dažām no pasaules visātrāk pieaugošajām ekonomikām. Tas ir Baltijas jūras baseins, kurš apvieno Skandināvijas labklājību un jaunos tirgus Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma un demokrātijas uzplaukuma no Tallinas līdz Varšavai, Baltijas jūras baseina pieauguma potenciāls ir tik ļoti uzmundrinājis politiskos un biznesa līderus, ka tie tik tikko spēj apvaldīt savu retoriku.

"Sākot no Vidusjūras līdz pat Arktiskajai jūrai neviens Eiropas reģions neiegūs vairāk no dramatiskajām izmaiņām, kas ir notikušas Eiropā," teica ABB priekšsēdis Persijs Bārneviks.

Citi, kā, piemēram, Zviedrijas tirdzniecības ministrs Leics Pagrockis, dēvē to par "Eiropas ekonomisko tīģeri". Citviet Baltijas jūra tiek dēvēta par investīciju lielceļu, un valstis tās austrumu krastā tiek sauktas dažādi, piemēram, par "tirdzniecības logu" uz Krieviju vai par "Ziemeļeiropas motortelpu".

Šāds entuziasms sakņojas ātrajā liberalizācijā, kāda veikta gandrīz 50 gadus slēgtajās ekonomikās. Jaunās demokrātijas, piedāvājot investoriem lētu, labi apmācītu darbaspēku, ar eksporta potenciālu kalpot Vācijai, Skandināvijai un Krievijai, kļūst par ārvalstu tiešo investīciju magnētu.

Polija 90-to gadu laikā ir piesaistījusi 30 miljardus dolāru, un gandrīz trešo daļu no tā tikai 1998. gadā vien. Kā rūpniecības bāze tā ir spējusi pārliecināt vairāk kā 800 zviedru firmas izvietot daļu no saviem uzņēmumiem pie sevis. Lielas ražotnes Polijā ir zviedru mēbeļu firmai Ikea , bet Volvo un Scania šeit komplektē savus autobusus un kravas mašīnas.

"Lielākā daļa zviedru neticētu, ja tiem teiktu, ka Gotenburgā braucošie Volvo autobusi ir izgatavoti Polijā," teica Pagrockis.

Baltijas un Polijas ekonomiku attīstība arī ir veicinājusi ātru pieaugumu un nostiprināšanos finansu pakalpojumu industrijā. Pašreiz Polijā darbojas vairāk kā 20 ārvalstu bankas. Tajā pat laikā Ziemeļvalstu bankas, cenšoties paplašināties uz āru, ir iegādājušās vairākas bankas Igaunijā, kur kopējās ārvalstu investīcijas pagājušajā gadā sasniedza gandrīz 7,9 miljardus kronu.

Arī citas ārvalstu kompānijas izdara pirkumus Baltijā. Šīs aktivitātes ir pārliecinājušas Baltijas investīciju banku Hansa Investments paredzēt, ka "nākošo divu-triju gadu laikā līdz pat 80% no vadošajām Baltijas firmām vai nu piederēs Rietumu korporācijām, vai arī kāda Rietumu korporācija būs to stratēģiskais partneris".

Šādi pirkumi un pieaugošie tranzīta apjomi - pārsvarā no un uz Krieviju - ir devuši IKP pieaugumu, kas ir lielāks par vidējo. Piemēram, 1997. gadā šis pieaugums Igaunijā sasniedza 10,6%.

Tomēr kopš tā laika pieprasījuma samazināšanās attīstītajās valstīs un Krievijas ekonomiskās krīzes radītais seismiskais šoks ir devis triecienu rekordaugstajiem pieauguma rādītājiem. Paredz, ka Polijā pieaugums šogad palēnināsies līdz 3,2%.

Līdzīgi arī Igaunija, Latvija un Lietuva izrāda pazīmes, ka impulss ir zudis. 1998. gadā Igaunijas IKP ceturtajā ceturksnī pieauga tikai par nieka 0,2%, un par 4% gadā kopumā. Arī Latvijā ikgadējā pieauguma skaitļi nebija labāki, sasniedzot 3,6% atzīmi. Lietuvas ekonomika pagājušogad pieauga par 5%, taču nav gaidāms, ka šogad tā pārvarēs 3% robežu.

Palēninājuma iemesls meklējams vienā virzienā - Krievijā. Krievijas ekonomikas samazināšanās un it īpaši importa sabrukums ir negatīvi ietekmējis Baltijas eksportētājus. Tā kā par iespējamo situācijas uzlabošanos nekas daudz neliecina, daži analītiķi baidās, ka var aizkavēties viss Baltijas jūras reģiona rekonstrukcijas un attīstības temps.

Baltijas jūras valstu padomes padomnieks Larss Gronbjergs skaidro, ka Krievijas strukturālā lejupslīde apvienojumā ar lēno pieaugumu Skandināvijā un Vācijā var graut grandiozos apgalvojumus par reģiona tuvākā laika potenciālu.

"Nevajadzētu gaidīt, ka Baltijas valstis un Polija būs reģiona pieauguma motori vai lokomotīves," viņš teica. "Pastāvīga, ilgtermiņa pieauguma impulsam ir jānāk no lielākajām ekonomikām - Zviedrijas, citām Ziemeļvalstīm un Vācijas. Taču šeit ir novērojams uzkrītošs dinamisma trūkums - prognozes nākošajam gadam nav tik spožas."

Politiskajā frontē palēnināšanās var likt dažām reģiona valdībām darboties deficīta apstākļos. Igaunijā un Polijā, kuras abas gatavojas pievienoties ES nākošajā paplašināšanās kārtā, tekošo rēķinu deficītus izrādās grūti noturēt.

Jaunajai, martā izveidotajai Igaunijas koalīcijas valdībai var nākties saskarties ar zemākiem budžeta ienākumiem. Lietuvas prezidents nesen atlaida valdību, taču tās sekotāja politika vēl nav noskaidrojusies un nav arī vienprātības par to, ko darīt ar novecojušo Ignalīnas atomspēkstaciju.

Tajā pat laikā Latvijas "koalīcijas padomē" sāk parādīties plaisas, bet tekošo rēķinu deficīts šī gada pirmajā pusē ir dubultojies.

Uz tāda fona Baltijas valdībām var piedot ne tik steidzošas prioritātes piešķiršanu spiedīgajiem sociālajiem un labklājības jautājumiem, kā, piemēram, pensiju reformai un etnisko krievu integrēšanai.

Pārmaiņu pazīmes parādās, taču tas notiek sāpīgi lēni. Un ir nepieciešams uzmest tikai īsu skatienu, lai redzētu, kāda plaisa pastāv starp centieniem kļūt par modernām Rietumu ekonomikām un pastāvošo realitāti.

Somijā augstu vērtētā ārlietu ministre Tarja Halonena uzstāj, ka algu un labklājības plaisa starp Ziemeļvalstīm un Baltijas reģionu, tajā skaitā arī ziemeļrietumu Krieviju, ir lielāka, nekā starp ASV un Meksiku. "Somija veicina jaunu ziemeļu dimensiju, lai palīdzētu integrēt Krieviju un tās kaimiņus Eiropas Savienībā, taču tam būs vajadzīgs laiks," teica ministre.

Baltijas reģiona izaicinājums ir izmantot šī gada acīmredzamo ekonomisko tukšumu, lai kļūtu konkurētspējīgāks, veiktu tālākas politiskas reformas un novērstu praktiskas barjeras investīcijām.

Baltijas valdības var spert mazus, taču nozīmīgus soļus modernizācijas virzienā, racionalizējot muitas kontroli, nostiprinot finansu regulācijas un veicot izmaiņas korporatīvās pārvaldes noteikumos.

Šādi soļi var palīdzēt tām daudz labāk piesaistīt tālākas investīcijas un tirdzniecības plūsmu, kad to IKP pieaugums atjaunosies - kā tas ir paredzēts nākošgad. Tie arī varētu pamatīgi samazināt to atkarību no Krievijas, kura joprojām ir atpalicējs reģiona attīstībā. Polija jau ir izrādījusi pazīmes, ka tā pārslēdz savas ekonomiskās intereses uz jaunu asi, kas centrējas ap Vāciju un Zviedriju, bet mazajām bijušajām padomju republikām tam varētu būt vajadzīgs ilgāks laiks.

Nespēja to paveikt var novest pie Eiropas ekonomiskā motora noslāpšanas.

"Ārvalstu investīcijas šīm valstīm ir nozīmīgas, taču saskaņā ar starptautiskajiem standartiem tās nav diez ko lielas, un tās nav arī īpaši lielas salīdzinājumā ar to potenciālu," sacīja BJVP padomnieks Gronbjergs. "Šis potenciāls - šis redzējums - vēl nav īstenots."

Tims Bērts