Latvijas Zinātņu akadēmija: Ar Latvijas zinātnes pienesumu enerģētikas inovācijām un spēkam
Vakar, 11.novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Valsts pētījumu programmas “Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošībai un enerģijas efektīvai izmantošanai” rezultātu novērtēšanas un sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Ar ceturto posmu noslēdzas valsts pētījuma programmas izpilde, kas sākās 2006.gadā.
Patlaban Latvijā apmēram 70% primāro energoresursu tiek importēti, līdz ar to Latvijas tautsaimniecības attīstība atrodas pastāvīgā atkarībā no ārējiem faktoriem. Enerģijas piegādes drošums Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai uzskatāms par galveno enerģētikas nozares stratēģijas mērķi. Latvijas enerģētikas attīstības nākotni nenoliedzami ietekmēs Eiropas Savienības enerģētikas un vides politika, kuras galvenie mērķi ir vērsti uz atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu. Enerģijas piegādes drošuma paaugstināšana prasa ilgtermiņa investīcijas enerģētikas nozares infrastruktūrā, līdz ar to lēmuma pieņemšanā jāanalizē un jāprognozē daudzi faktori un dažādi kritēriji. Šādu plašu un daudzšķautnainu analīzi ir iespējams veikt, tikai izmantojot daudzveidīgas modernas pētniecības metodes.
Valsts enerģētikas pētījumu programmas mērķis ir izstrādāt metodes un risinājumus, kas sekmētu Latvijas enerģētikas straujāku virzību uz ilgtspējīgas un drošas enerģijas apgādes sistēmas izveidošanu, atbilstoši Latvijas enerģētikas politikas pamatnostādnēm. Tas ir sasniedzams, radot priekšnosacījumus jaunu tehnoloģiju izstrādāšanai, kas veicinātu importēto energoresursu aizvietošanu ar atjaunojamo enerģijas resursu plašu lietošanu, enerģijas resursu efektīvu izmantošanu.
Programmā veiktie pētījumi ir strukturēti septiņos projektos, kuru izpildē piedalās dažādu specialitāšu zinātnieki un tehniskie speciālisti no daudzām Latvijas zinātniskajām institūcijām. Iekļautie projekti ir savā starpā saistīti, un tajos iegūtie rezultāti, papildinot viens otru, nodrošina programmai izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Programmas galvenie izpildītāji ir Fizikālās enerģētikas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts. Atsevišķu projekta uzdevumu veikšanai tika piesaistīti pētnieki no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta, Latvijas Universitātes Fizikas institūta, Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas institūta un Latvijas Universitātes fakultātēm. Kopējais programmas izpildītāju skaits ir 125, darbā tika iesaistīti 88 zinātņu doktori un 25 doktoranti un jaunie zinātnieki. Programmas ietvaros iegūtajiem rezultātiem ir ne tikai zinātniska nozīmība, bet tie tiek izmantoti valsts pārvaldes institūcijās Latvijas enerģētikas un vides politikas aktuālu jautājumu risināšanai, kā arī enerģētikas nozares komercuzņēmumos. Galvenie programmas rezultāti 2009.gadā ir šādi:
- analizēta un novērtēta Eiropas Savienības Tematiskās stratēģijas par gaisa piesārņojumu un Klimata un enerģētikas politikas paketes ietekme uz Latvijas enerģētikas ilgtermiņa attīstību;
- izstrādāts superkondensatoru enerģijas uzkrājēja vadības sistēmas modelis elektrotransporta līdzekļiem, kā arī piedāvāti elektrotransporta līdzekļa energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumi;
- fizikālās enerģētikas institūtā pabeigta Saules enerģijas izmantošanas pētniecības poligona izveidošana un veikti pētījumi par saules enerģijas efektīvu izmantošanu, jaunu tehnoloģiju izstrādi un saules radiācijas potenciāla novērtējumi;
- veikts komplekss pētījums par biodegvielas ražošanas ekonomisko rādītāju uzlabošanu un glicerīna pārstrādi un tālāku izmantošanu;
- veiktas izstrādes oriģinālu kompozītmateriālu izveidei ūdeņraža uzkrāšanai un izveidota portatīva iekārta ūdeņraža ražošanai vieglajās automašīnās;
- izstrādāti jauni organisko Saules elementu paraugi Saules gaismas enerģijas pārvēršanai elektriskā enerģijā ar lielāku efektivitāti nekā pašreiz pasaulē esošajiem labākajiem silīcija optoelektroniskajiem elementiem. Sasniegtais lietderības koeficients tos padara jau konkurētspējīgus un ļauj strādāt tālāk pie to ieviešanas rūpnieciskā ražošanā.
Apspriedē piedalījās daudzi programmā iesaistītie zinātnieki, uzraudzības padomes locekļi, pārstāvji no Latvijas universitātēm, pētniecības institūtiem, enerģētikas nozares asociācijām un biedrībām.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātniskā sekretariāta informācija