11.novembrī – Lāčplēša dienā – pasniedzot Latvijas Republikas valsts augstākos apbalvojumus

Vakar, 11.novembrī, valsts apbalvojumus saņēmušie kopā ar Ordeņu kapitula locekļiem, Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Lilitu Zatleri un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

11.novembrī Rīgas pils Ģerboņu zālē notika Lāčplēša dienai veltītā valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija, kurā Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ordeņu kapituls bija aicinājis valsts apbalvojumus saņemt 33 apbalvotos. Pārējie, kuriem Ordeņu kapituls Latvijas Republikas proklamēšanas 91.gadadienas priekšvakarā piešķīra valsts apbalvojumus, tos saņems svinīgajās ceremonijās 16. un 17.novembrī.

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 91.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīra 35 Triju Zvaigžņu ordeņus un tā goda zīmes, 27 Viestura ordeņus un tā goda zīmes, 40 Atzinības krustus un tā goda zīmes.

Ordeņu kapituls izvērtēja katra kandidāta sniegumu, uzsverot, ka šādi valsts izsaka atzinību Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi un pašaizliedzīgi strādājuši savā profesijā un kuri savā mūžā nesuši Latvijas vārdu pasaulē arī laikā, kad bija zaudēts valstiskums, saglabājuši latvisko pašapziņu un latvisko identitāti.

Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka personu apbalvo ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu. Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Apbalvojuma šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojumam nosaka, izvērtējot kandidāta darbību un nopelnus, bet amatpersonām – arī ieņemamo amatu. Latvijas valsts apbalvojumi ir nodibināti pirmās Latvijas brīvvalsts laikā: 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai – Triju Zvaigžņu ordenis; 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai – Viestura ordenis un 1938.gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem – Atzinības krusts. Ordeņi pastāvēja līdz 1940.gadam. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas tie tika atjaunoti: 1994.gadā – Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2004.gadā vēl divi vēsturiskie valsts apbalvojumi – Viestura ordenis un Atzinības krusts.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci tiek iecelta:

par spilgtu devumu mūzikā un nopelniem Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra flautu grupas koncertmeistare, flautiste Dita Krenberga.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku tiek iecelts:

par spilgtu radošo darbību latviešu mūzikā, īpaši teātra mūzikas žanrā, komponists Jānis Lūsēns.

Par Viestura ordeņa lielvirsnieku tiek iecelts:

par sevišķiem nopelniem Valsts robežsardzes personālsastāva valstiskā audzināšanā, Valsts robežsardzes koledžas darba pilnveidošanā un Valsts robežsardzes kinoloģiskā dienesta attīstībā Valsts robežsardzes koledžas direktors, ģenerālis Ivars Zālītis.

Par Viestura ordeņa komandieri tiek iecelti:

par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts drošības nostiprināšanā un Valsts policijas darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā bijušais Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Pirmstiesas izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Jānis Reiznieks;

par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts drošības iestāžu sistēmas izveidē un attīstībā, jauno speciālistu izglītībā ilggadējā Drošības policijas amatpersona Biruta Skaburska;

par sevišķiem nopelniem valsts robežas apsardzības un kontroles efektivitātes uzlabošanā, valsts robežas drošības nostiprināšanā un Latvijas austrumu robežas izbūves procesa veicināšanā Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, pulkvedis Konstantīns Šarigins;

par sevišķiem nopelniem valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, neatkarīgas Latvijas valsts iekšlietu sistēmas izveidošanā Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1990–1991), zvērināts advokāts Aloizs Vaznis.

Par Viestura ordeņa virsnieku tiek iecelti:

par priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, par drosmi un augsti profesionālu rīcību, vadot Latvijas pirmo Bataljona padomdevēju un operacionālo mācību vienību starptautiskajā misijā Afganistānā Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona komandiera vietnieks, majors Juris Āboliņš;

par nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, aizsardzības sistēmas izveidē un attīstībā, ieguldījumu karavīru tiesību un likumības pārbaudes sistēmas ieviešanā un nodrošināšanā Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektors, Ģenerālinspekcijas nodaļas vadītājs, atvaļinātais pulkvežleitnants Jānis Aivars Baškers;

par ievērojamu ieguldījumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstībā un pārrobežu sadarbības veicināšanā katastrofu seku novēršanā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieka vietnieks, Analītiski metodiskās nodaļas priekšnieks, pulkvežleitnants Kristaps Eklons;

par augsti profesionālu un priekšzīmīgu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, par drosmi un profesionālu rīcību divās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās bijušais Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Nacionālās aizsardzības akadēmijas Taktikas katedras vadītājs, šobrīd Zemessardzes štāba Operatīvās plānošanas pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Jānis Gailis;

par ilgstošu un godprātīgu darbību valsts drošības uzturēšanā un nostiprināšanā Drošības policijas amatpersona Māris Krišjānis;

par nozīmīgu personīgo ieguldījumu valsts drošības uzturēšanā un nostiprināšanā Drošības policijas amatpersona Jānis Mediņš;

par sevišķiem nopelniem Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas izveidē un attīstībā un ieguldījumu valstiskās apziņas uzturēšanā profesionālā militārā dienesta karavīros, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un Tēvzemei, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas komandieris, majors Agris Ozoliņš;

par nopelniem Valsts robežsardzes atjaunošanā un organizēšanā no pirmajiem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadiem un Valsts robežsardzes koledžas izveidē un attīstībā Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolas priekšnieks, majors Viktors Sprukts;

par nopelniem Valsts robežsardzes dienesta izveidē un attīstībā, īpaši lielo personīgo ieguldījumu Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldes darbībā, Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvežleitnants Olevs Zutis.

Par Viestura ordeņa kavalieri tiek iecelti:

par izcilu Tēvijas mīlestību un nopelniem valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsardzībai, šobrīd Latvijā vienīgais Latvijas Karaskolu absolvējušais virsnieks, Latviešu virsnieku apvienības biedrs, atvaļinātais leitnants Aleksanders Jānis Celmiņš;

par nopelniem Latvijas neatkarības atgūšanā un lielo personīgo ieguldījumu valsts neatkarības atjaunošanas vēsturiskajā iemūžināšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm kinooperators Aleksandrs Demčenko;

par nopelniem valsts drošības uzturēšanā un nostiprināšanā ilggadējā Drošības policijas amatpersona Uldis Golubs;

par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem vairākās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, komandējot Latvijas kājnieku rotu, par drosmi un varonību Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku brigādes Kaujas nodrošinājuma rotas komandieris, kapteinis Druvis Kleins;

par nopelniem Latvijas neatkarības atgūšanu veicinošās sabiedriskajās aktivitātēs un jaunatnes nacionāli patriotisko audzināšanu Latviešu virsnieku apvienības biedre, atvaļinātā kapteine Sarma Līne;

par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem divās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, par drosmi un varonību Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas izlūku vada komandieris, virsleitnants Agris Robežnieks;

par nopelniem Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā, valsts aizsardzības sistēmas izveidē un aizsardzības spēju stiprināšanā ilggadējais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Monvīds Pēteris Vīksna.

Ar Viestura ordeņa Zelta goda zīmi tiek apbalvoti:

par nozīmīgu ieguldījumu valsts robežas apsargāšanā, drošības uzturēšanā un nostiprināšanā Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Apskates un kontroles nodaļas inspektors-autovadītājs, robežsardzes virsniekvietnieks Ivo Ozoliņš;

par ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstībā, par pašaizliedzīgu un pilsoniskas drosmes pilnu ieguldījumu, sniedzot morālo atbalstu un organizējot palīdzību starptautiskajās misijās dienošo Latvijas karavīru tuviniekiem Latvijā, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku štāba Personālsastāva departamenta Sociālā atbalsta biroja vecākā instruktore, štāba virsseržante Aija Staņus.

Ar Viestura ordeņa Sudraba goda zīmi tiek apbalvots:

par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, dodot ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstībā, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem piecās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 2.kājnieku bataljona 3.kājnieku rotas virsseržants Jānis Laķis.

Ar Viestura ordeņa Bronzas goda zīmi tiek apbalvoti:

par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā Afganistānā, par drosmi un varonību, atvairot nemiernieku uzbrukumu, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas izlūku vada vecākais izlūks, dižkareivis Ivars Cimuška;

par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā Afganistānā, par drosmi un varonību, atvairot nemiernieku uzbrukumu, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas izlūku vada snaiperis, dižkareivis Aleksandrs Pisarevs.

Par Atzinības krusta komandieri tiek iecelts:

par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbību ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā, veicinot valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un nostiprināšanu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Juris Lakatiņš.

Par Atzinības krusta virsnieku tiek iecelts:

par lielu personīgo ieguldījumu civilās aizsardzības sistēmas attīstībā Latvijā, īpaši Ventspilī, augsti profesionālu rīcību lielu un sarežģītu ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos Kurzemes reģionā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks, majors Genādijs Pavlovs.

Par Atzinības krusta virsnieci tiek iecelta:

par nopelniem Latvijas starpvalstu kultūras sakaru attīstībā un stiprināšanā, Latvijas vārda popularizēšanā ārvalstīs Baltkrievijas Republikas Vitebskas pilsētas Marka Šagāla muzeja un mākslas centra direktore, vēsturniece Ludmila Hmeļņicka.

Par Atzinības krusta kavalieri tiek iecelti:

par ilggadēju un nesavtīgu sabiedrisko darbību, sekmējot Latvijas valsts neatkarības atgūšanu, par neatsveramo ieguldījumu latvietības uzturēšanā un latvisko vērtību kopšanā svešumā Anglijas latviešu sabiedriskā un kultūras darbiniece, publiciste, Daugavas Vanagu fonda biedre Zigrīda Daškevica;

par nozīmīgo personīgo ieguldījumu Latvijas novadu dzīves kvalitātes uzlabošanā un labdarības darbā Latvijā Nīderlandes pilsonis, sabiedriskais darbinieks un filantrops Korneliss Fransuā Jose.

Valsts prezidenta preses dienests