Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 10.novembrī

MK: Par Ministru kabineta gadskārtējo balvu piešķiršanu

10.novembrī Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un piešķīra sešas Ministru kabineta gadskārtējās balvas.

Ar Ministru kabineta balvu apbalvota gleznotāja Džemma Skulme par izcilu devumu Latvijas mākslas un sabiedriskajā dzīvē.

Par mūža ieguldījumu teātra mākslas attīstībā Ministru kabineta balva piešķirta režisoram Oļģertam Kroderam.

Diriģentam Andrim Nelsonam Ministru kabineta balva piešķirta par izciliem sasniegumiem atskaņotājmākslā un nopelniem Latvijas valsts tēla veidošanā.

Ministru kabineta balva piešķirta sabiedriskajai organizācijai – nodibinājumam “Ata Kronvalda fonds” – par aktīvu un atbildīgu darbību Latvijas izglītībā un izglītības kvalitātes pilnveidē, par ilggadēju un mērķtiecīgu atbalstu Latvijas talantīgajiem skolēniem un pedagogiem, kā arī par izglītības kā vērtības stiprināšanu.

Par nozīmīgu ieguldījumu bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas attīstībā ar Ministru kabineta balvu apbalvots valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs profesors habilitētais medicīnas zinātņu doktors Aris Lācis.

Ministru kabineta balva piešķirta olimpisko medaļu ieguvējam, šķēpmetējam Jānim Lūsim par izciliem sasniegumiem sportā, par olimpiskās kustības principu ievērošanu, par Latvijas vārda nešanu pasaulē un par ilggadēju un neatlaidīgu darbu Latvijas šķēpmešanas attīstībā.

Ministru kabineta balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija notiks 16.novembrī. Ceremonijā piedalīsies Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, izglītības un zinātnes ministre, Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšsēdētāja Tatjana Koķe, Apbalvošanas padomes locekļi un valdības locekļi.

Ministru kabineta balva ir naudas summa 5000 latu, Goda diploms un krūšu nozīme, to piešķir par darbiem, kas paveikti iepriekšējā gadā, vai par nopelniem ilgākā laikposmā.

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu

10.novembrī Ministru kabinets pieņēma Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstus.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes profesorei Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķei ekonomikas doktorei Latvijas Republikas 9.Saeimas deputātei Baibai Rivžai par ilggadēju zinātnisko, pedagoģisko un sabiedrisko darbību.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts robežsargiem – pulkvežleitnantei Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka vietniecei izraidīšanas un patvēruma jautājumos Lilitai Gorbunovai par teicamu dienesta uzdevumu izpildi un nozīmīgu ieguldījumu imigrācijas kontroles mehānisma un ārzemnieku piespiedu izraidīšanas procedūras nodrošināšanā, kā arī patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmas veidošanā valstī, majoram Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta priekšniekam Uldim Barkānam par teicamu dienesta pienākumu izpildi, ieguldījumu kinoloģijas attīstībā Valsts robežsardzē un starptautiskās sadarbības veicināšanu, majoram Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Punduru robežapsardzības nodaļas priekšniekam Jurim Šaicānam par ilggadēju dienestu un teicamu dienesta pienākumu izpildi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” izpilddirektoram, Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes loceklim Edgaram Ružam Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu lauksaimnieku sabiedrības vienotības veicināšanā, popularizējot un ieviešot kooperācijas ideju valstī.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts nodibinājuma “Palīdzēsim.lv” valdes loceklei Ilzei Skujai par akcijas “Labo darbu nedēļa” organizēšanu, sniedzot un piesaistot būtisku atbalstu grūtībās nonākušajiem bērniem no trūcīgajām un maznodrošinātajām ģimenēm.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu B.Rivžai, E.Ružam pasniedz zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, L.Gorbunovai, U.Barkānam un J.Šaicānam – iekšlietu ministre Linda Mūrniece, I.Skujai – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu

10.novembrī Ministru kabinets pieņēma Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstus.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts kultūras darbiniekiem –komponistam Pēterim Vaskam par izcilu ieguldījumu mūzikā, operas solistei Elīnai Garančai par izciliem sasniegumiem atskaņotājmākslā un nopelniem Latvijas valsts tēla veidošanā, vijolniecei Baibai Skridei par izcilu sniegumu un panākumiem atskaņotājmākslā, aktierim Vilim Daudziņam par monoizrādes “Vectēvs” saturisko izveidi un izcilu aktierdarbu, jaunā formā runājot par Latvijas vēsturi un šodienu, kontrabasistam Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncert­meistaram Gunāram Upatniekam par izciliem sasniegumiem atskaņotājmākslā – uzvaru 58.starptautiskajā ARD konkursā Minhenē, diriģentam Rīgas Doma kora skolas direktoram Jānim Erenštreitam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kormūzikā un kultūrizglītībā, Rīgas horeogrāfijas vidusskolas mākslinieciskajam vadītājam Haraldam Ritenbergam par mūža ieguldījumu baleta mākslā, diriģentam Normundam Šnē par augstvērtīgu darbu valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskajā vadībā, veicinot izcilību un daudzveidību mūzikas nozarē.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāta priekšsēdim Meža fakultātes profesoram bioloģijas doktoram Imantam Liepam Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas meža nozares attīstībā un radošu pedagoģisko darbību akadēmiskajā izglītībā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts veselības aizsardzības darbiniekiem – Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesoram medicīnas doktoram Mintautam Caunem par mūža ieguldījumu psihiatrijas nozares attīstībā, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Piejūras slimnīca” valdes loceklei un Liepājas pilsētas Onkoloģiskās klīnikas vadītājai Annai Krilovai par mūža ieguldījumu medicīnā, Latvijas Māsu asociācijas prezidenta biedrei un Bērnu māsu apvienības prezidentei, Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Veselības nams 5” galvenajai māsai Administratīvās daļas vadītājai Dianai Antonai par nozīmīgu ieguldījumu un profesionalitāti veselības pakalpojumu nodrošināšanā bērniem.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Balvu rajona Izglītības pārvaldes vadītājam Augustam Voikam par pašaizliedzību pedagoģiskajā un sabiedriskajā darbā un nozīmīgu ieguldījumu izglītības sistēmas darbības nodrošināšanā valstī.

Biedrībai “Latvijas Pilsoniskā alianse” Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par ilggadēju un veiksmīgu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un tās attīstības veicināšanu Latvijā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts akadēmiķim Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim politoloģijas doktoram un tiesību doktoram Tālavam Jundzim par pētījumiem par Latvijas neatkarības atjaunošanu un nevardarbīgās pretošanās lomu šajā procesā.

Par nozīmīgu ieguldījumu grāmatas “Latvijas vēsture. 20.gadsimts” veidošanā, kā arī par paveikto Latvijas vēstures skaidrošanā un popularizēšanā Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts vēsturniekiem – Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim profesoram habilitētajam vēstures doktoram Inesim Feldmanim, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklim Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoram habilitētajam vēstures doktoram Aivaram Strangam, Latvijas Universitātes profesoram habilitētajam vēstures doktoram Antonijam Zundam, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras docentei vēstures doktorei Dainai Bleierei un Latvijas Universitātes Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures profesoram vēstures doktoram Ilgvaram Butulim.

Noteikts, ka MK Atzinības rakstu P.Vaskam, E.Garančai, B.Skridei, V.Daudziņam, G.Upatniekam, J.Erenštreitam, N.Šnē un H.Ritenbergam pasniedz kultūras ministrs Ints Dālderis, I.Liepam – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, M.Caunem, A.Krilovai un D.Antonai – veselības ministre Baiba Rozentāle, biedrībai “Latvijas Pilsoniskā alianse” – tieslietu ministrs Mareks Segliņš, bet A.Voikam, T.Jundzim, I.Feldmanim, A.Strangam, A.Zundam, D.Bleierei un I.Butulim – izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par izmaiņām karavīru dienesta atalgojumā

10.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.131 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu”. Grozījumi nosaka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem samazināt speciālo piemaksu apjomu par 20% vai likvidēt tās, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus.

Par 20% tiks samazinātas piemaksas nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālistiem, ūdenslīdējiem, jūras kuģa vai gaisa kuģa glābšanas komandas locekļiem, karavīriem, kuri dienesta pienākumus pilda uz kuģa jūrā, kā arī Militārās policijas karavīriem, kuri veic amatpersonu personīgo apsardzi, un speciālo uzdevumu vienības karavīriem.

Likvidētas tiks piemaksas karavīriem, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem pilda operatīvās darbības – pavada vai pārvadā bīstamas kravas, kuģa apkalpes locekļiem, kuri dienesta pienākumus pilda uz kuģa ostā, instruktoriem, kuri lauka apstākļos apmāca citus karavīrus, kā arī piemaksas par specifisku NBS īpaši nepieciešamu izglītību un dienestu šai izglītībai nepieciešamā amatā – informācijas tehnoloģiju vai sakaru sistēmas projektu vadītājiem, informācijas tehnoloģiju vai sakaru speciālistiem.

Lai nodrošinātu atbilstoša akadēmiskā personāla piesaisti NBS militāro izglītības iestāžu mācību procesam, ir precizēts iepriekš minēto MK noteikumu 6.punkts, nosakot piemaksu karavīram par pedagoģisko darbu militārajās izglītības iestādēs.

Ar 2009.gada 30.jūnija MK noteikumiem Nr.714 “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumos Nr.131 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu”, jau tika veiktas izmaiņas MK noteikumu 1.pielikumā “Profesionālā dienesta karavīra mēneša alga”, karavīru mēneša algu samazinot par 20%. Samazinot arī speciālo piemaksu apjomu, tiek panākts kopējais atlīdzības samazinājums par 20%.

Grozījumi MK noteikumos Nr.131 izstrādāti, pamatojoties uz MK 2009.gada 17.marta sēdes protokolu Nr.19 18§ “Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”””, kas paredz noteiktu samazināmā finansējuma apjomu un norādījumu atlīdzības samazinājumam par 20%.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu

10.novembrī valdība Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīja grozījumus divos likumos, izslēdzot no tiem atlīdzību regulējošas normas un nosakot, ka turpmāk atlīdzību attiecīgajā jomā vai iestādē regulēs likums “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”. Grozījumi veikti likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un Radio un televīzijas likumā.

Grozījumi Radio un televīzijas likumā paredz arīdzan papildināt deleģējumu MK noteikt valsts nodevas apmēru par retranslācijas atļauju un speciālajām atļaujām (licencēm) izsniegšanu kabeļraidorganizācijām.

Grozījumi veikti arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā. Grozījumi paredz, ka, nosakot atlīdzību 2010. un 2011.gadā, Komisija neizmaksās prēmijas, neveiks materiālo stimulēšanu par darbinieku darba izpildes rezultātiem un neizmaksās atvaļinājuma pabalstu.

Tāpat izmaiņas veiktas arīdzan Satversmes tiesas likumā, izsakot jaunā redakcijā normu, kas regulē Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanu. Likumprojekts attiecībā uz Satversmes tiesas tiesnešu sociālo garantiju jautājumiem paredz, ka šos jautājumus 2010. un 2011.gadā regulēs likums “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”. Savukārt Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku atlīdzību nākamgad noteiks saskaņā ar MK noteikumiem, kas nosaka valsts institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību.

Jau iepriekš ziņots, ka likumprojekta “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu” mērķis ir vienkāršot darba samaksas sistēmu valstī, padarīt to caurskatāmāku un samazināt pastāvošo darba samaksas sistēmu skaitu.

Ar likumprojektu paredzēts noteikt vienotus principus mēnešalgu noteikšanai sadalījumā pa amatu grupām, vienotus nosacījumus vispārējām un speciālajām piemaksām, pabalstiem, kompensācijām u.c.

Par likumprojektu vēl lems Saeima.

 

FM: Par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtību fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem

10.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”, nosakot skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtību fiziskajām personām, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējas.

Likuma par nodokļiem un nodevām tiesiskais regulējums paredz pienākumu arī fiziskajām personām deklarēt savstarpējos skaidrā naudā veiktos darījumus, līdz ar to veikti atbilstoši grozījumi MK noteikumos par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, lai tajos paredzētā skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtība būtu piemērojama fiziskajām personām, kuras reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas un veic skaidrās naudas darījumus saimnieciskās darbības ietvaros.

Grozījumi paredz fiziskām personām, kuras reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas un veic skaidrās naudas darījumus saimnieciskās darbības ietvaros, tādus pašus skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumus kā citiem likumā par nodokļiem un nodevām noteiktajiem subjektiem.

Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti un nav reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas, katru mēnesi līdz 15.datumam ir jādeklarē visi iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 3000 latu. Tāpat skaidrā naudā nav atļauts veikt darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka turpmāk deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem varēs iesniegt VID neatkarīgi no nodokļu maksātāja juridiskās vai deklarētās dzīvesvietas adreses.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi

10.novembrī valdība ir atbalstījusi Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi. Ar grozījumiem par 20% samazinātas dienesta un mācību komandējumu dienas naudas normas, dodoties uz visām pasaules valstīm.

Dienas naudas normas samazinātas atbilstoši ekonomiskajai situācijai Latvijā un pasaulē. Par šādu grozījumu nepieciešamību valdībā tika lemts šā gada 8.septembrī.

Pēc grozījumiem komandējumu dienas naudas normas noteiktas robežās no 16 latiem diennaktī (braucieniem uz Gruziju) līdz 52 latiem diennaktī (braucieniem uz Jaunzēlandi).

Tā kā gan valsts iestādēs, gan privātā sektora uzņēmumos pēdējā gada laikā izdevumi darbinieku komandējumiem jau ir būtiski ierobežoti, šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt grozījumu ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem un ieņēmumiem. Tomēr Finanšu ministrija paredz, ka kopējā ietekme uz valsts budžetu varētu būt pozitīva.

Darba devējam, nosūtot darbinieku amata pienākumu izpildei komandējumā ārpus pastāvīgās darba vietas, jāatlīdzina ar to saistītie izdevumi. Atbilstoši likumam darbiniekam izmaksātā komandējuma dienas nauda netiek ietverta apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja izmaksātā summa diennaktī nepārsniedz MK noteikumos reglamentētās dienas naudas normas.

Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm

Nr.p.k.	Valsts vai teritorija	Dienas naudas (kompensācijas par papildu izdevumiem) norma (latos)
		pirms grozījumiem	pēc grozījumiem
1	Afganistāna	35	28
2	Amerikas Savienotās Valstis	35	28
3	Amerikas Savienotās Valstis (Ņujorka)	35	28
4	Andora	35	28
5	Austrālija	40	32
6	Austrija	40	32
7	Azerbaidžāna	25	20
8	Baltkrievija	25	20
9	Beļģija	35	28
10	Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija	30	24
11	Bosnija un Hercegovina	25	20
12	Bulgārija	25	20
13	Čehija	30	24
14	Dānija	40	32
15	Dienvidkoreja	25	20
16	Ēģipte	25	20
17	Francija	50	40
18	Gibraltārs	30	24
19	Grenlande	40	32
20	Grieķija	40	32
21	Gruzija	20	16
22	Gvatemala	25	20
23	Horvātija	25	20
24	Igaunija	25	20
25	Indija	35	28
26	Irāka	25	20
27	Irāna	25	20
28	Itālija	40	32
29	Izraēla	35	28
30	Īrija	45	36
31	Īslande	50	40
32	Japāna	45	36
33	Jaunzēlande	65	52
34	Kanāda	35	28
35	Kazahstāna	25	20
36	Kenija	33	26
37	Kipra	25	20
38	Kirgīzija	25	20
39	Kosova	30	24
40	Krievija (Maskava un Sanktpēterburga)	40	32
41	Krievija (izņemot Maskavu un Sanktpēterburgu)	25	20
42	Kuveita	30	24
43	Ķīna	25	20
44	Ķīna (Pekina, Šanhaja)	28	22
45	Ķīna (Honkonga, Makao)	35	28
46	Libērija	25	20
47	Lielbritānija	55	44
48	Lietuva	25	20
49	Lihtenšteina	45	36
50	Luksemburga	35	28
51	Malta	25	20
52	Maroka	25	20
53	Moldova	25	20
54	Monako	35	28
55	Nīderlande	40	32
56	Norvēģija	45	36
57	Polija	25	20
58	Portugāle	35	28
59	Rumānija	30	24
60	Serbija un Melnkalne	30	24
61	Singapūra	30	24
62	Slovākija	25	20
63	Slovēnija	25	20
64	Somija	40	32
65	Spānija	35	28
66	Šveice	45	36
67	Tadžikistāna	25	20
68	Taivāna	30	24
69	Tunisija	25	20
70	Turcija	30	24
71	Ukraina	30	24
72	Ungārija	25	20
73	Uzbekistāna	25	20
74	Vācija	40	32
75	ASV Virdžīnas	25	20
76	Zviedrija	35	28
77	Pārējās valstis	25	20

 

FM: Par kārtību atbalsta sniegšanai grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem

10.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts par grozījumiem Kredītiestāžu likumā.

Grozījumi izstrādāti, lai saskaņā ar valdības apstiprināto privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju noteiktu deleģējumu valdībai reglamentēt atbalsta shēmas īstenošanas nosacījumus. Tāpat precizētas un papildinātas vairākas likuma normas.

Likuma grozījumi paredz deleģējumu MK izdot MK noteikumus par kārtību, kādā tiks sniegts atbalsts kredītņēmējiem saskaņā ar privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju. Līdz šim spēkā esošais regulējums neparedzēja tiesības MK izdot noteikumus par atbalsta shēmas īstenošanas nosacījumiem, kas nepieciešami, lai varētu sniegt atbalstu kredītņēmējiem ekonomiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā.

FM būs jāizstrādā un valdībai būs jāizdod MK noteikumi par kārtību, kādā tiks piešķirtas, izmaksātas, atmaksātas, administrētas un uzraudzītas garantijas privātpersonām, kuras nespēj pildīt vienīgā mājokļa iegādei, remontam vai rekonstrukcijai paredzētā kredīta saistības, tādējādi dodot iespēju saglabāt ģimenes vienīgo mājokli.

Likumprojektā precizēta termina “prasījumu un saistību dzēšana” definīcija atbilstoši starptautiskajā praksē pielietotajai šādā redakcijā – prasījumu un saistību savstarpēja izteikšana vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība. Tāpat likumprojekts paredz gadījumus, kad kredītiestādes maksātnespējas procesa laikā būs iespējama prasījumu un saistību dzēšana.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz paplašināt administratora tiesības pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu atkāpties no tāda līguma starp kredītiestādi un trešo personu izpildes, kas samazina kredītiestādes aktīvus un kas nav saistīts ar finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Tā kā likumprojekta par maksājumu pakalpojumiem regulējums skar arī atsevišķas Kredītiestāžu likuma normas, FM ir izstrādājusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, nodrošinot likumu savstarpējo saskaņotību. Ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā tiek precizēts regulējums attiecībā uz elektroniskās maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, attiecinot to arī uz maksāšanas instrumentiem, kā arī tiek saskaņota terminoloģija saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu likumprojektu.

Grozījumus likumā vēl izskatīs un par to pieņemšanu lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību valsts zinātniskajiem institūtiem un valsts augstskolām

Lai precizētu bāzes finansējuma aprēķināšanas principus valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi normatīvo aktu, kurā pastiprinātas kvalitātes prasības bāzes finansējuma piešķiršanai, kā arī paredzēta iespēja bāzes finansējumu izmantot kā līdzfinansējumu ES struktūrfondu projektu īstenošanai.

Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts paredz bāzes finansējuma dokumentu iesniegšanas, aprēķināšanas, lēmuma pieņemšanas un piešķirtā finansējuma sadales kārtību un piešķirto līdzekļu izlietojuma uzraudzību. Lai zinātniskās institūcijas lietderīgi izmantotu piešķirto bāzes finansējumu un celtu zinātniskās institūcijas kapacitāti, noteikumu projekts paredz, ka zinātniskās institūcijas darbības stratēģijā noteikto mērķu īstenošanā iesaistītā personāla atalgojuma apmērus no zinātniskajai institūcijai piešķirtā bāzes finansējuma nosaka, ņemot vērā darba samaksas politiku, zinātniskā personāla kvalifikācijas rādītājus un katra zinātnieka personīgo ieguldījumu institūcijas zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju summā.

Lai precīzi aprēķinātu zinātnisko institūciju zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju summas, noteikumu projektā ieviesti papildu zinātniskās darbības kvalitātes izvērtējuma kritēriji. Paredzēts arī papildināt bāzes finansējuma izmantošanas iespējas, nosakot, ka zinātniskās darbības bāzes finansējums izmantojams arī zinātniskās institūcijas attīstībai attiecīgajā nozares ministrijā apstiprinātajā darbības stratēģijā noteikto mērķu īstenošanai, tai skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu, citu ārvalstu un starptautisko finanšu instrumentu un starptautisko zinātnisko pētījumu projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai.

Tāpat noteikumu projekts paredz pagarināt termiņu, kādā zinātniskajām institūcijām un attiecīgajām nozares ministrijām jāiesniedz bāzes finansējuma aprēķināšanai nepieciešamie dati nākamajam gadam nepieciešamā bāzes finansējuma aprēķina veikšanai. Noteikumu projekts paredz, ka bāzes finansējuma nodrošināšanai zinātniskajai institūcijai paredzēto bāzes finansējumu IZM plāno proporcionāli kārtējā gadā valsts budžetā piešķirtajam kopējam finanšu resursu apmēram.

IZM sagatavotais MK noteikumu projekts “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem” 10.novembrī apstiprināts MK. Stājoties spēkā šiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2008.gada 4.augusta noteikumi Nr.623 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem”. Saskaņā ar šiem noteikumiem bāzes finansējums 2009.gadā piešķirts 41 zinātniskajai institūcijai – valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par ANO Konvencijas par invalīdu tiesību Fakultatīvo protokolu

Lai aizsargātu cilvēku ar invaliditāti intereses, valdība 10.novembrī apstiprinājusi Labklājības ministrijas (LM) virzīto ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu.

Protokola parakstīšana ir būtisks solis, lai veicinātu vienotu cilvēktiesību, kultūras, ekonomisko, politisko un sociālo tiesību interpretāciju, kā arī nodrošinātu efektīvāku cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzību.

Parakstot protokolu, Latvija apņemas to samērīgā laika periodā ratificēt. Turklāt jāņem vērā, ka, jau parakstot ANO Konvenciju, Latvija apņēmās ievērot tajā noteiktos principus un jau šobrīd cilvēku ar invaliditāti pamatttiesību un brīvību neievērošana starptautiski ir uzskatāma par pārkāpumu.

Savukārt tikai pēc minētā protokola ratificēšanas cilvēkiem ar invaliditāti būs iespēja iesniegt sūdzības ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejai par Konvencijā noteikto tiesību neievērošanu vai pārkāpšanu.

Tas nozīmē, ka minētā Komiteja izskatīs visas sūdzības par cilvēku ar invaliditāti tiesību, kas noteiktas Konvencijā, pārkāpumiem Latvijā un izmeklēs nopietnus pārkāpumus, nepieciešamības gadījumā ar valsts atļauju arī ierodoties valstī, lai klātienē veiktu padziļinātu izmeklēšanu.

Atgādinām, ka 2008.gada 18.jūlijā ANO galvenajā mītnē Ņujorkā Latvija parakstīja ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Savukārt šā gada 12.augustā Labklājības ministrija iesniedza Ministru kabinetā likumprojektu “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, kas paredz Konvencijas ratifikāciju un nosaka, ka Konvencijas ieviešanu koordinēs Labklājības ministrija, taču Konvencijas īstenošanu pārraudzīs Latvijas Republikas tiesībsargs. Minētais likumprojekts, kā arī Konvencijas īstenošanas plāns 2010.–2012.gadam šā gada 6.oktobrī tika apstiprināts valdībā.

Konvencijas mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu. ANO Konvencijas vispārējie pamatprincipi paredz diskriminācijas aizliegumu, cilvēku ar invaliditāti līdzdalību un integrāciju sabiedrībā, iespēju vienlīdzību, cieņu pret bērnu ar invaliditāti spēju attīstību, vīriešu un sieviešu vienlīdzību, kā arī citus principus.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par plānoto Eiropas Savienības līdzekļu maksāšanas kārtību

Ministru kabinets 10.novembrī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu īstenošanai un veic maksājumus.

Noteikumi paredz, ka valsts budžetā līdzekļus plāno programmu finansējuma saņēmējiem: pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, plānošanas reģioniem, biedrībām vai nodibinājumiem, pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrībām, ja plānotā valsts budžeta līdzekļu piešķiršana projektu īstenošanai nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē, kā arī nozaru ministrijām un to padotības iestādēm un pārējām programmas partnervalstīm.

Programmas tiek finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta līdzfinansējuma un valsts budžeta finansējuma atbilstoši Latvijas nacionālā finansējuma apmēram.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par maksimāli piemērojamo naudas sodu par braukšanu reibumā

Plānots dubultot maksimāli piemērojamo naudas sodu par braukšanu reibumā, nosakot to līdz 1000 latiem. Bet vadīšanas tiesību atņemšanas maksimālo laiku iecerēts palielināt līdz četriem gadiem.

Šādu sodu ieviešanu paredz 10.novembrī Ministru kabineta sēdē atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Likumprojekts vēl jāatbalsta Saeimā.

Par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, ja alkohola koncentrācija asinīs vai izelpā ir 0,2–0,5 promiles, vadītāju, kura stāžs ir mazāks par diviem gadiem, varētu sodīt ar 200–400 latu lielu naudas sodu un atņemt autovadītāja apliecību uz sešiem mēnešiem.

Ja vadītājam konstatētu 0,5–1,0 promili, viņam piemērotu administratīvo arestu uz 5–10 diennaktīm, 400–600 latu naudas sodu un atņemtu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

Grozījumi arī paredz, ka, konstatējot 1,0–1,5 promiles alkohola reibuma, vadītājam varētu piemērot 5–10 diennaktis administratīvā aresta, 600–800 latu naudas sodu un uz diviem gadiem atņemt vadīšanas tiesības.

Savukārt pārsniedzot 1,5 promiļu alkohola koncentrāciju organismā, saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem vadītājam varētu piemērot administratīvo arestu uz 10–15 diennaktīm, 800–1000 latu naudas sodu un atņemt vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Būtībā līdz šim LAPK spēkā esošie sodi par braukšanu reibumā ir palielināti divas reizes. Pašlaik maksimālais naudas sods par braukšanu reibumā ir 500 lati. Savukārt maksimālais termiņš, uz kādu ir iespējams atņemt vadīšanas tiesības, pašlaik ir divi gadi.

Grozījumi izstrādāti, lai paaugstinātu ceļu satiksmes drošību un preventīvi samazinātu to negadījumu skaitu, kas izraisīti reibumā. Turklāt šo grozījumu spēkā stāšanās veicinātu Eiropas Savienības Baltajā grāmatā un Veronas deklarācijā izvirzītā mērķa sasniegšanu – līdz 2010.gadam divkārt jāsamazina ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits attiecībā pret 2001.gadu. Latvija pašlaik ir diezgan tuvu šim mērķim – 2008.gadā bija 316 bojāgājušie, bet 2001.gadā – 558 bojāgājušie. To novērtējusi arī Eiropas Transporta drošības padome, šogad piešķirot Latvijai apbalvojumu par ievērojamāko progresu Eiropā ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Garīgo lietu padomes nolikumu

10.novembrī Ministru kabinetā pieņēma Garīgo lietu padomes nolikumu. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Garīgo lietu padomes darbības mērķis ir veicināt un pilnveidot valsts un reliģisko organizāciju sadarbību. Kā teikts nolikuma anotācijā, 2008.gada decembra grozījumi Reliģisko organizāciju likumā nosaka jauno reliģijas lietu pārvaldības institucionālo modeli, līdz ar to jāpieņem šādi noteikumi.

Noteikumi paredz Garīgo lietu padomes sastāvu, izveidi, uzdevumus, kā arī reglamentē padomes sasaukšanas kārtību un tās viedokļa pieņemšanu.

Garīgo lietu padomi vadīs Ministru prezidents, bet tās sastāvā būs tradicionālo reliģisko organizāciju vadītāji vai viņu pilnvarotie pārstāvji. Padomes sēdi sasauks vismaz reizi pusgadā. Padome ne tikai koordinēs valsts un reliģisko organizāciju sadarbības projektu izstrādi un realizāciju, veicinās un pilnveidos valsts un reliģisko organizāciju sadarbību, bet arī izteiks viedokli Ministru kabinetam jautājumos, kas saistīti ar reliģisko organizāciju darbību valstī. Padome arī izteiks priekšlikumus tādu normatīvo aktu pilnveidošanai, kas attiecas uz reliģisko organizāciju darbību, un veiks citus uzdevumus.

 

TM: Par nepilngadīgu bērnu interešu aizstāvību Eiropas Kopienu tiesā

Ministru kabinets 10.novembrī atbalstīja Latvijas iestāšanos Eiropas Kopienu tiesas steidzamības kārtā skatāmajā lietā C-403/09 PPU “Detiček”, kurā tiks lemts par nepilngadīgu bērnu interešu aizstāvību.

Lietas pamatā ir tiesvedība Slovēnijas tiesā, kurā nepilngadīga bērna māte, Slovēnijas pilsone, lūdz noteikt pagaidu pasākumus, piešķirot viņai aizgādības tiesības pār bērnu.

Pirms vairāk nekā gada pagaidu ekskluzīvas aizgādības tiesības pār minēto bērnu Itālijas tiesa nodeva bērna tēvam Itālijas pilsonim, Itālijā notiekošā laulības šķiršanas procesa ietvaros. Itālijas tiesa ne tikai piešķīra pagaidu ekskluzīvas aizgādības tiesības tēvam, bet arī nolēma bērnu ievietot aprūpes iestādē Romā. Taču māte nepakļāvās šim Itālijas tiesas pagaidu nolēmumam un kopā ar bērnu pārcēlās uz Slovēniju.

Latvijas Republikas iestāšanās “Detiček” lietā mērķis ir izmantot iespēju paust Latvijas pozīciju par Eiropas Savienības Padomes regulas Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību trūkumiem. Latvija iestāsies pret pienākumu automātiski izpildīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesu nolēmumus, ja tie ir pretrunā ar bērna labākajām interesēm.

Latvijas interesēs ir censties panākt tādu Eiropas Kopienu tiesas spriedumu, kura rezultātā Latvijai varētu rasties izredzes uz labvēlīgu iznākumu līdzīgā lietā, kurā strīds par bērna aizgādības tiesībām pastāv starp Itālijas un Latvijas pilsoni.

 

TM: Par Daugavpils cietuma zemes saglabāšanu valsts īpašumā

10.novembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par nekustamā īpašuma “Budišķi–1” Tabores pagastā, Daugavpils novadā, saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Tieslietu ministrijas valdījumā. Rīkojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījumu vietas pārvaldes (IeVP) speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, minētā nekustamā īpašuma sastāvā ir divas neapbūvētas zemes vienības attiecīgi 11,2 ha un 6,3 ha platībā.

Daugavpils rajona Tabores pagasta padome 2008.gada 24.novembra izziņā apliecinājusi, ka zemes reformas laikā bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki nav pieteikušies uz nekustamo īpašumu “Budišķi–1”.

Tā kā IeVP jānodrošina sadzīves un komunālo pakalpojumu sniegšana ieslodzītajiem, nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības tiks izmantotas ieslodzījuma vietu apgādes sistēmas nodrošināšanai, kā arī ieslodzīto personu resocializācijas programmas realizēšanai.

Līdz ar to nekustamais īpašums Daugavpils novada Tabores pagastā piekrīt valstij.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par dabas lieguma “Stompaku purvi” aizsardzības noteikumiem

10.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Stompaku purvi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi””.

Noteikumu projekts nosaka dabas lieguma “Stompaku purvi” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī tā funkcionālo zonējumu. Dabas lieguma platība ir 3011 hektāri. Dabas liegumā noteikta regulējamā režīma un dabas lieguma zona.

Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu netraucētus un labvēlīgus apstākļus īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, kā arī purvu mežaino salu saglabāšanai un ilglaicīgai pastāvēšanai.

Dabas lieguma zona palīdzēs nodrošināt labvēlīgus apstākļus īpaši aizsargājamu sugu un biotopu saglabāšanai un samazināt ārpus dabas lieguma teritorijas notiekošās saimnieciskās darbības ietekmi uz regulējamā režīma zonas teritorijām.

Dabas liegums “Stompaku purvi” izveidots, lai nodrošinātu aizsardzību Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem purvu un mežu biotopiem (to skaitā neskarti augstie purvi, pārejas purvi un slīkšņas, purvaini meži) un īpaši aizsargājamām sugām, jo īpaši putnu sugām (piemēram, mednis, bikšainais apogs, trīspirkstu dzenis, baltmugurdzenis). Dabas liegums ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000” sarakstā.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par atbalsta saņemšanas kārtību diviem Lauku atbalsta dienesta pasākumiem

Valdība 10.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumam “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākumam “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā””.

Izmaiņas noteikumos paredz atvieglot atbalsta saņemšanas kārtību, paredzot, ka turpmāk atbalsta pretendentam vairs nebūs jāierodas Lauku atbalsta dienestā (LAD), lai noslēgtu līgumu par atbalsta saņemšanu, kā arī projekta īstenošanu varēs sākt uzreiz pēc LAD lēmuma par atbalsta piešķiršanu.

Tāpat atbalsta pretendents varēs pieļaut atkāpes LAD apstiprinātās projekta iesnieguma tāmes izmaksu pozīcijās, kas nebūs jāsaskaņo ar LAD.

Savukārt gadījumā, ja tiks veikta teritorijas labiekārtošana un uzstādīts vai izvietots objekts, kura vērtība nepārsniedz 300 latus, vai arī iegādāti pamatlīdzekļi, kuri nav stacionāri novietojami, pretendents Lauku atbalsta dienestā varēs iesniegt tikai saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Līdz šim atbalsta pretendentam bija jāiesniedz nekustamā īpašuma nomas līgums.

Kā attiecināmās izmaksas projekta īstenošanā noteiktas arī renovācija un vienkāršotā renovācija, kā arī palielināts atbalsta apmērs no 14 000 latu līdz 20 000 latu.

Noteikumu projekts paredz, ka biedrībām, nodibinājumiem un pašvaldībām nebūs jāiesniedz LAD dokuments par projekta īstenošanas naudas plūsmu. Savukārt citām juridiskām un fiziskām personām, kas veic saimniecisku darbību, tas būs jāsniedz sadalījumā pa gadiem, nevis pa mēnešiem.

Lai LAD varētu izvērtēt atbalsta pretendenta dzīvotspēju un spēju īstenot projektu, atbalsta pretendentam turpmāk būs jāsniedz informācija arī par projekta iesniegšanas gadu, nodrošinot informāciju par četriem vai pieciem gadiem atkarībā no projekta īstenošanas ilguma.

Grozījumi arī nosaka, ka turpmāk izziņas par kredīta piešķiršanu varēs iesniegt sešu mēnešu laikā pēc tā, kad būs stājies spēkā LAD lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par prasībām augu izcelsmes primāro produktu ražotājiem

Valdība 10.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”.

Noteikumi aktualizēti, lai atvieglotu normatīvajos aktos noteikto pārtikas produktu higiēnas prasību izpildi kultivēto augu izcelsmes produkta ražotājiem un savvaļas ogu, augļu un riekstu vācējiem.

Noteikumi attiecas uz piemājas dārziņu īpašniekiem, savvaļas ogu, augļu un riekstu vācējiem, kā arī sīkražotājiem, kuriem padevušās ražas kādā no saimniecības papildnozarēm un kuri savu izaudzēto produkciju realizē tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecībā, piemēram, veikalam, bērnudārzam vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam.

Noteikumi paredz, ka turpmāk augu izcelsmes produktu ražotājiem un savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un augu vācējiem vairs sava darbība nebūs jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), ja netiks pārsniegts noteikumu pielikumā noteikto saražoto produktu daudzums sezonā. Šī prasība atcelta, lai mazinātu administratīvo slogu.

Lai nodrošinātu augu izcelsmes primāro produktu izsekojamību un novērstu negodīgu konkurenci, noteikumos paredzēts, ka tiem pārtikas uzņēmumiem, kuri pieņem šos produktus izplatīšanai mazumtirdzniecībā, būs jāpieraksta produkta ražotāja dati.

Tāpat noteikumos ir aktualizēts augu izcelsmes produktu apjoms un sortiments, piemēram, noteikumi papildināti ar tādiem produktiem kā galviņkāposti, kabači, ķirbji, tomāti u.c. Galapatērētājam, tostarp mazumtirdzniecībā, realizējamo ogu daudzums sezonā palielināts no 600 kg uz 2000 kg, garšaugu – no 300 kg uz 1000 kg utt.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un tie atcels Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumus Nr.470 “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa