Ministru kabineta rīkojums Nr.774

Rīgā 2009.gada 11.novembrī (prot. Nr.79 20.§)

Par Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversmes apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Rīgas Aeronavigācijas institūta Konventa 2009.gada 23.septembrī pieņemto Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2002.gada 25.septembra rīkojumu Nr.538 "Par Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 139.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministra vietā – labklājības ministrs U.Augulis

 

Apstiprināta ar
Ministru kabineta
2009.gada 11.novembra
rīkojumu Nr.774

Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversme

Preambula

Rīgas Aeronavigācijas institūts izveidots uz Rīgas Civilās aviācijas aeronavigācijas augstākās skolas bāzes un dibināts 1992.gada 15.jūlijā kā akciju sabiedrība "Rīgas Aeronavigācijas institūts" saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992.gada 23.aprīļa lēmumu Nr.145 un Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas 1992.gada 4.maija rīkojumu Nr.36 un 1992.gada 13.augusta rīkojumu Nr.95.

Rīgas Aeronavigācijas institūts akreditēts 2001.gada 12.martā un tam izsniegta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas akreditācijas lapa Nr.019 par tiesībām īstenot akreditācijas studiju programmas un izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās izglītības padomes 2001.gada 8.marta lēmumu.

Rīgas Aeronavigācijas institūts 2001.gada 17.aprīlī reģistrēts Izglītības un zinātnes ministrijā ar reģistrācijas Nr.3343801470.

Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversme pieņemta Konventa sapulcē 2001.gada 22.jūnijā.

Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversme apstiprināta ar Ministru kabineta 2002.gada 25.septembra rīkojumu Nr.538 "Par Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversmes apstiprināšanu" saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu.

Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversme jaunā redakcijā pieņemta Rīgas Aeronavigācijas institūta Konventā 2009. gada 23.septembrī.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Rīgas Aeronavigācijas institūts (turpmāk – RAI) ir akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kura vienlaikus apvieno un attīsta mūsdienu līmenim atbilstošu studiju programmu apgūšanu un zinātniskās pētniecības īstenošanu, balstoties uz augstākās izglītības un zinātnes vienotību, kā arī nodrošina tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu realizēšanu.

2. Oficiālajā sarakstē vienlīdzīgi lietojami šādi nosaukumi:

2.1. latviešu valodā: RĪGAS AERONAVIGĀCIJAS INSTITŪTS, saīsināti – RAI;

2.2. angļu valodā: RIGA AERONAUTICAL INSTITUTE;

2.3. krievu valodā: РИЖСКИЙ ИНСТИТУТ АЭРОНАВИГАЦИИ.

3. RAI darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Zinātniskās darbības likumu, Augstskolu likumu, citiem normatīvajiem aktiem un šo Satversmi.

4. RAI ir komercsabiedrība, kuras dibinātājs ir juridiska persona – akciju sabiedrība "Rīgas Aeronavigācijas institūts", vienotais reģistrācijas Nr.40003083288.

RAI un tās dibinātāja juridiskā adrese: Mežkalnu ielā 9, Rīga, LV-1058, Latvija.

5. RAI ir tiesības patstāvīgi izvēlēties ceļus savu mērķu sasniegšanai un paņēmienus savu resursu izmantošanai. RAI darbojas uz pilna saimnieciskā aprēķina pamata.

6. RAI ir augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas sagatavo augsti kvalificētus speciālistus atbilstoši profesionālajām un akadēmiskajām studiju programmām. RAI ir speciālistu nepārtrauktas izglītības, zinātnes un kultūras centrs.

7. RAI ir savs zīmogs, kur centrā ierakstīts "RAI logo", bet pa aploci - RĪGAS AERONAVIGĀCIJAS INSTITŪTS. Struktūrvienību simboliku apstiprina RAI Konvents.

II. Darbības mērķi un uzdevumi

8. RAI darbības mērķis ir piedāvāt un realizēt augstāko akadēmisko un profesionālo tehnisko un ekonomisko izglītību, kā arī zinātniski pētniecisko darbību.

RAI Studijas notiek akadēmiskās un profesionāli orientētās studiju programmās un tiek veikti praktiski izmantojami zinātniskie pētījumi. RAI var būt promociju padome un darboties doktorantūra.

9. RAI uzdevumi ir:

9.1. sagatavot starptautiska līmeņa aviācijas un citu tautsaimniecības nozaru speciālistus ar augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju;

9.2. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

9.3. organizēt tālākizglītību, lai paaugstinātu kvalifikāciju aviācijas un citu nozaru speciālistiem;

9.4. studiju un apmācību organizācija un realizācija (pilna un nepilna laika studijas) specialitātēs atbilstoši RAI profilam, kurām ir valsts, juridisko un fizisko personu pasūtījumi;

9.5. zinātnisko pētījumu veikšana un projektu izstrāde, kas veicinātu nozares ekonomikas un tehnoloģijas attīstību, nodrošinātu RAI pedagoģisko darbinieku kompetences padziļināšanu un mācību procesa kvalitātes paaugstināšanu;

9.6. augstākas kvalifikācijas zinātniski pedagoģisko kadru sagatavošana, RAI un citu mācību iestāžu pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšana;

9.7. RAI mācību materiālās bāzes attīstīšana, ražošanas organizācija ar nolūku nodrošināt mācību procesu, zinātniski pētnieciskos darbus, kā arī RAI ekonomiskās attīstības un kultūrizglītības vajadzības;

9.8. RAI pētnieciskā darba, tehnoloģiskās projektēšanas, mācību metodiskā darba un informācijas uzkrāšanas rezultātu popularizēšana un izplatīšana;

9.9. sadarbība ar citām Latvijas Republikas un ārzemju mācību iestādēm, organizācijām un ražošanas uzņēmumiem RAI darbības profilā;

9.10. izstrādāt studiju programmas, izraudzīties akadēmisko personālu, nodrošināt mācību materiālo bāzi, izstrādāt mācību metodiskos materiālus un komplektēt bibliotēku, kas studējošiem dod iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši nozares zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām;

9.11. nodrošināt tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolas.

10. Studijas un apmācības RAI veic saskaņā ar valsts un pašvaldību institūciju, juridisku vai fizisku personu pasūtījumiem un līgumiem.

11. RAI atbilstoši savam mērķim un uzdevumiem patstāvīgi nosaka:

11.1. studiju saturu un formas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību;

11.2. zinātniskā darba pamatvirzienus;

11.3. savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba algas un citas darba apmaksas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajam;

11.4. savus iekšējās kārtības noteikumus.

III. RAI Satversme, tās pieņemšanas un grozīšanas kārtība

12. RAI Satversmi un nosaukumu var pieņemt, grozīt vai atcelt tikai Konvents, lēmumu pieņemot ar vienkāršu balsu vairākumu, ja Konventā piedalās ne mazāk par 75 procentiem no Konventa locekļu skaita.

13. Satversmes grozījumus un RAI nosaukuma maiņu var ierosināt Senāts.

IV. RAI pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas

14. RAI pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

14.1. Konvents;

14.2. Senāts;

14.3. rektors;

14.4. Revīzijas komisija;

14.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

15. RAI augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir Dibinātājs - akciju sabiedrība Rīgas Aeronavigācijas institūts, bet augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos – Konvents.

15.1. Konventu ievēl uz trim gadiem, aizklāti balsojot. Tas sastāv no 11 locekļiem, no kuriem 6 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, 3 studējošo pārstāvji un 2 vispārēja personāla pārstāvji. Konventa pārstāvi var atsaukt tā personāla grupa, kura viņu ievēlējusi. Studējošo pārstāvi Konventā atbilstoši savam nolikumam atsauc RAI Studējošo pašpārvalde.

15.2. Konvents darba vadīšanai ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru. Rektors un prorektori nevar būt par Konventa priekšsēdi. Ja Konventa loceklis pārtrauc darbu (studijas) ar RAI, trīs mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Konventā ievēlē citus pārstāvjus. Studējošo pārstāvi atbilstoši savam nolikumam atsauc studējošo pašpārvalde.

15.3. Konventu sasauc rektors vai Senāts studiju gada beigās. Uz rektora vai Senāta pieprasījumu Konventu var sasaukt arī biežāk.

15.4. Konvents pieņem un groza RAI Satversmi, ievēlē un atceļ rektoru, noklausās rektora pārskatu par RAI darbību, ievēlē Senātu, Revīzijas komisiju un Akadēmisko šķīrējtiesu, apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus.

15.5. Konvents izskata un pieņem lēmumus par RAI perspektīvās attīstības plāniem, speciālistu sagatavošanu akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās un zinātniskās pētniecības virzieniem, sadarbojoties ar Dibinātāju. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu atklātā balsošanā. Konventa lēmumus var apstrīdēt RAI akadēmiskā šķīrējtiesā 10 dienu laikā.

15.6. RAI Konvents ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās ne mazāk par 75 procentiem RAI Konventa locekļu.

16. Senāts ir RAI personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas RAI darbības sfēras. Senāta pilnvaru laiks it trīs gadi. Senāts sastāv no 10 senatoriem, no kuriem 8 ir akadēmiskā personāla pārstāvji un 2 studējošo pārstāvji. Senatorus atsauc un to vietā jaunus ievēlē Konvents. Studējošo pārstāvjus atbilstoši savam nolikumam Senātā ievēl un atsauc studējošo pašpārvalde.

16.1. Senāts no senatoru vidus ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru.

16.2. Senāta darbību un kompetenci nosaka Konventa apstiprināts nolikums. Senāts ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās ne mazāk par 75 procentiem Senāta locekļu. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

16.3. Senāts pieņem lēmumus par RAI struktūrvienību izveidi, likvidēšanu un reorganizāciju.

17. Senāts:

17.1. izskata visus RAI normatīvos dokumentus (izņemot tos, kas ir Konventa kompetencē) un ierosina to apstiprināšanu Konventā;

17.2. izskata un apstiprina akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, studiju plānus un RAI darba plānus;

17.3. izskata zinātniskās pētniecības tematiku un finansēšanas struktūru;

17.4. apstiprina studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu komisijas;

17.5. apstiprina metodisko padomi, struktūrvienību vadītājus (fakultāšu dekānus, nodaļu, katedru un zinātnisko laboratoriju vadītājus u.c.);

17.6. ievēlē docentus, lektorus un asistentus;

17.7. noklausās prorektoru, struktūrvienību vadītāju un citu RAI amatpersonu atskaiti par studiju norisi un attiecīgo dienestu darbību, kā arī pieņem atbilstošus lēmumus un ieteikumus Konventam.

18. Senāta lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā.

19. Rektors ir RAI augstākā amatpersona, kas īsteno RAI vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv to.

19.1. Rektoru aizklātā balsošanā ievēlē RAI Konvents uz 5 gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

19.2. Par rektoru var ievēlēt profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Kandidatūras rektora amatam izvirza RAI dibinātājs.

19.3. Kārtējās rektora vēlēšanas RAI rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.

20. Rektors:

20.1. atbild par RAI darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī RAI Satversmei;

20.2. atbild par RAI iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

20.3. personīgi atbild par RAI finansiālo darbību un nodrošina RAI mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu;

20.4. veicina RAI personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

20.5. atbild par RAI izsniegto izglītības dokumentu atbilstību noteiktajiem izglītības standartiem;

20.6. veic citus Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī RAI Satversmē noteiktos rektora pienākumus.

21. Prorektors īsteno studiju un zinātniski pētnieciskā darba operatīvo vadību Senāta sēžu starplaikā. Pēc rektora priekšlikuma prorektoru ievēlē Senāts.

22. Revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā aizklātā balsošanā ievēlē Konvents. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt RAI administratīvā personāla pārstāvji. Vienu studējošo pārstāvi revīzijas komisijā atbilstoši savam nolikumam ievēlē un atsauc RAI studējošo pašpārvalde. Revīzijas komisijas locekļus var atsaukt Konvents.

23. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā pārbauda RAI finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un RAI Satversmei. Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai, Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz RAI finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

24. Revīzijas komisija par pārbaudes rezultātiem sastāda rakstisku ziņojumu, ko iesniedz Senātam. Revīzijas komisijas lēmumus 10 dienu laikā var apstrīdēt Konventā.

25. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā ir divi pārstāvji no akadēmiskā personāla vidus, kurus uz trim gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē un atsauc Konvents, un viens studējošo pārstāvis, kuru atbilstoši savam nolikumam ievēlē un atsauc RAI studējošo pašpārvalde.

Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

25.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par RAI Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem;

25.2. strīdus starp RAI amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

26. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Konventam; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Konventa piekrišanu, vai RAI studējošo pašpārvaldes pieprasījuma par studējošo pārstāvju atsaukšanu. 

Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus - administratīvos aktus - var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārējie Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumi, kuri nav administratīvie akti, nav pārsūdzami.

V. RAI struktūra

27. RAI struktūrvienības ir fakultātes (nodaļas), katedras, mācību un zinātniskās laboratorijas, filiāles un pārstāvniecības.

28. RAI normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var izveidot koledžas.

29. Fakultāti (nodaļa) izveido, apvienojot struktūrvienības vairāku virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Fakultāti (nodaļu) vada dekāns, to uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, ievēlē fakultātes dome. Fakultātes domes sastāvā ir 8 akadēmiskā personāla un 2 studējošo pārstāvji. Studējošo pārstāvjus fakultātes domē deleģē fakultātes studentu pašpārvalde.

29.1. Fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes apakšnozarē.

29.2. Ja jaunajā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu. Nodaļai nav tiesības vēlēt docētājus.

30. Katedra ir RAI studiju un zinātniskā darba pamatvienība, kas darbojas saskaņā ar Senāta lēmumu un apstiprinātu nolikumu par katedrām. Katedras akadēmiskais personāls nodrošina studējošiem iespēju apgūt nepieciešamās zināšanas un profesionālās iemaņas atbilstoši studiju programmām un mācību plāniem.

30.1. Katedrai ir tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus attiecībā uz akadēmiskā, zinātniskā un metodiskā darba jautājumiem, kas nav RAI Senāta kompetences ietvaros. Mācību laboratorijas ir katedras sastāvdaļas.

30.2. Katedras vadītājs atbild par katedrā veikto mācību un zinātnisko darbību. Katedras vadītāju ievēlē RAI Senāts uz pieciem gadiem.

31. Zinātniskās laboratorijas ir zinātniskās pētniecības un eksperimentālās darbības pamatvienības. Zinātniskās laboratorijas tiek dibinātas ar Senāta lēmumu. Zinātniskās laboratorijas strādā saskaņā ar nolikumu par zinātniskajām laboratorijām un darba plāniem, ko apstiprina Senāts. Laboratorijas vadītāju ievēlē Senāts uz pieciem gadiem.

32. Filiāles un pārstāvniecības ir RAI struktūrvienības, kurām ir organizatoriska patstāvība un kas teritoriāli atdalītas no RAI atrašanās vietas. Filiāles pamatuzdevums īstenot RAI akreditētās studiju programmas.

32.1. Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina Senāts.

32.2. Filiāle tiek reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības iestāžu reģistrā Izglītības likuma un Augstskolu likuma noteiktajā kārtībā.

32.3. Pārstāvniecība ir RAI struktūrvienība, kas atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā. Pārstāvniecība sniedz informāciju par RAI un pārstāv tās intereses. Pārstāvniecība neveic saimniecisko darbību un neīsteno studiju programmas.

VI. RAI personāls

33. RAI personālu veido akadēmiskais personāls, vispārējais personāls un pilna laika studējošie, arī maģistranti un doktorandi.

33.1. RAI personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu RAI pārvaldē un lietu kārtošanā. RAI personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai RAI spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

33.2. RAI personālam ir tiesības piedalīties RAI vadības un pārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās, kā arī noteiktā kārtībā piedalīties koleģiālo vadības institūciju sēdēs, tikt uzklausītam un piedalīties vadības lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā.

33.3. RAI vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem un nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

33.4. RAI personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pārkāpumiem un pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

34. Akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki un asistenti. Akadēmiskā personāla galvenais uzdevums ir strādāt studējošo izglītošanā un nodarboties ar zinātniskiem pētījumiem.

34.1. Darba samaksas principus un algu lielumus nosaka Senāts, bet ne mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

34.2. Akadēmiskā personāla un vēlētos administratīvos amatus var ieņemt personas, kas atbilst Augstskolu likuma noteikumiem.

35. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā apakšnozarē.

35.1. Profesoru, saskaņā ar Augstskolu likuma nosacījumiem, atklātā konkursā ievēlē nozares profesoru padome uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu.

35.2. Profesoru galvenie uzdevumi - augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā; pētniecības darba vadīšana savā zinātnes nozarē; doktoru līmeņa studiju vadīšana; studiju programmu un RAI struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšana.

36. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

36.1. Profesionālo studiju programmu īstenošanai RAI asociētā profesora amatu var ieņemt personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

36.2. Asociēto profesoru, saskaņā ar Augstskolu likuma nosacījumiem, atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem.

36.3. Asociētā profesora galvenie uzdevumi - pētniecības darba veikšana savā zinātnes apakšnozarē; pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai; studiju darba nodrošināšana un vadīšana.

37. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

37.1. Profesionālo studiju programmu īstenošanai RAI docenta amatu, atbilstoši RAI Senātā izstrādātām prasībām, var ieņemt persona ar augstāko izglītību un vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžu attiecīgajā nozarē.

37.2. Docentu ievēlē uz sešiem gadiem Senāts.

37.3. Docenta galvenie uzdevumi - pētniecības darbs savā nozarē; lekciju lasīšana; studiju nodarbību vadīšana; pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā.

38. Lektoru vai asistentu amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu.

38.1. Lektorus ievēlē institūta padome uz sešiem gadiem. Lektoru ievēlēšanas noteikumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

38.2. Asistentus ievēlē institūta padome uz sešiem gadiem un, ja viņiem nav doktora grāda, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

38.3. Profesionālo studiju programmu īstenošanai par lektoru vai asistentu var ievēlēt personu ar augstāko izglītību, ja ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

38.4. Lektoru un asistentu uzdevums - piedalīties profesoru vadītajos pētniecības darbos; praktisko un laboratorijas nodarbību vadīšana studējošajiem; atsevišķu lekciju kursu nodaļu lasīšana profesoru vai docentu uzraudzībā.

39. Ja RAI ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā vieslektoru – viesprofesoru vai viesdocentu.

39.1. Vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums, kā RAI akadēmiskajam personālam, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.

40. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors, atbilstoši paredzētajam finansējumam, var slēgt individuālus līgumus par mācību un zinātniskā darba veikšanu.

41. Vispārējais personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais un saimnieciskais personāls.

41.1. RAI administratīvais personāls ir rektors, prorektors, sekretāre, fakultāšu dekāni, nodaļu vadītāji un studiju daļas darbinieki.

41.2. Mācību palīgpersonāls ir laboranti, tehniķi un instruktori, kuru uzdevums ir palīdzēt akadēmiskajam personālam organizēt un nodrošināt studiju procesu.

41.3. Tehniskais un saimnieciskais personāls nodrošina tehnisko iekārtu un telpu normālu funkcionēšanu, kā arī uztur kārtību un tīrību telpās.

41.4. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais personāls, nosaka RAI, ievērojot Augstskolu likumu un citus Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus.

VII. RAI studējošie

42. RAI studējošie ir: profesionālo bakalauru studiju programmu studenti; profesionālo studiju programmu studenti; profesionālo maģistra studiju programmu studenti; doktorandi.

43. Uzņemšanu studiju programmā nosaka Senāta apstiprināti uzņemšanas noteikumi, kas izstrādāti, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmā.

43.1. RAI, saskaņojot ar Augstāko izglītības padomi, nosaka papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, piemērotību un sagatavotību.

43.2. Imatrikulācija studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem un papildus prasībām. Katram RAI uzņemtam studentam noformē personas lietu.

43.3. RAI līdz kārtējā gada 1.novembrim paziņo Izglītības satura un eksaminācijas centram un mājas lapā internetā publisko uzņemšanas prasības studiju programmā nākamajam akadēmiskam gadam.

43.4. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti iepriekšējo posmu nepieciešamie pārbaudījumi citā augstskolā vai tos RAI nokārto papildus. Ja šie nosacījumi izpildīti, tad nedrīkst atteikt pretendentu uzņemšanu vēlākos studiju posmos.

44. Studējošiem ir tiesības:

44.1. iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo izglītību;

44.2. izmantot RAI telpas, bibliotēku, datorklasi, aparatūru, sporta un medicīnas objektus;

44.3. Augstskolu likumā noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

44.4. saskaņā ar Augstskolu likumu realizēt tiesības, kas attiecas uz akadēmisko brīvību;

44.5. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

44.6. RAI brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

44.7. vēlēt un tikt ievēlētam studējošo pašpārvaldē, kā arī līdzdarboties RAI visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

44.8 noteiktā kārtībā kā klausītājam apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

44.9. dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

VIII. RAI zinātniskā pētniecība

45. Zinātniskā pētniecība ir RAI darba būtiska sastāvdaļa un tajā piedalās viss akadēmiskais personāls.

46. Zinātniskās pētniecības darbs RAI notiek atbilstoši Zinātniskās darbības likumam, RAI Satversmei, RAI Senāta lēmumiem un citiem tiesību aktiem.

47. Pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos un RAI izdevumos.

IX. RAI īpašums, finanses, lietvedība

48. RAI studiju procesa nodrošināšanai izmanto dibinātājam - akciju sabiedrībai "Rīgas Aeronavigācijas institūts" piederošo nekustāmo un kustāmo īpašumu bez maksas.

49. Senāts nosaka finanšu resursu struktūru un pēc saskaņošanas ar Dibinātāju, sadala šim nolūkam saņemtos līdzekļus. Budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Visas finanšu operācijas, kas saistītas ar RAI darbību, veic akciju sabiedrības "Rīgas Aeronavigācijas institūts" finansu dienests.

50. RAI finansēšanas avoti:

50.1. līgumi ar Latvijas Republikas un ārvalstu ministrijām, uzņēmumiem, organizācijām un privātām personām;

50.2. studiju maksa studējošiem tiek noteikta slēdzot līgumu par studijām RAI. Studiju maksas lielums tiek aprēķināts, izejot no faktiskiem izdevumiem studiju nodrošināšanai. Studiju maksa var tikt izmainīta, nodokļu sistēmas, valdības, pašvaldību u.c. rīkojumu dēļ, kā arī inflācijas un studiju nodrošināšanas izdevumu palielināšanas dēļ. Studiju maksu atlaides tiek noteiktas studējošiem no vienas ģimenes, studējošiem ar bērniem un sagatavošanas kursu klausītājiem;

50.3. valsts pasūtījums;

50.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

50.5. ienākumi no mācību struktūrvienību saimnieciskās darbības;

50.6. citi ienākumi.

51. RAI iekšējo lietvedību – saraksti ar nodaļām un katedrām, studiju plānu sastādīšana, informācijas sagatavošana studējošiem – kārto studiju daļa.

52. RAI ārējo lietvedību – saraksti ar Izglītības un zinātnes ministriju, citām Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm, finanšu un kontroles iestādēm, kā arī saimnieciskām organizācijām un juridiskām personām – kārto RAI kanceleja.

X. RAI reorganizācija un likvidācija

53. Lēmumu par RAI reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Dibinātājs. Lēmumam tiek pievienots reorganizācijas vai likvidācijas plāns.

54. Studiju programmu slēgšanas vai RAI likvidācijas gadījumā, Konvents katram studentam individuāli, ievērojot viņa intereses un vēlmes, nodrošina akreditēto studiju programmu pabeigšanu citas augstskolas līdzīgās studiju programmās. Avansā saņemtā studiju maksa studentam tiek atmaksāta.