Izglītības un zinātnes ministrija: Par sarunām ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību

Parakstīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Izlīgšanas komisijas protokols.

Kopumā gan IZM, strādājot pie 2010.gada budžeta projekta sagatavošanas, gan šajās sarunās izdevies panākt būtiskus rezultātus izglītības un zinātnes jomā, kas iepriekš izvirzītas arī LIZDA prasībās, piemēram, saistībā ar skolotāju atalgojumu, profesionālo izglītību.

Sarunu gaitā panāktas vienošanās saistībā ar finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, ievērojot budžeta iespējas – daļējā apmērā. Vienlaikus IZM uzsver, ka būtisks finansējuma avots tieši augstākajai izglītībai un zinātnei ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi. Tādēļ ministrija īpašu uzmanību velta tam, lai radītu izdevīgākus mehānismus struktūrfondu apguvei šajās jomās, tostarp saistībā ar elastīgāku priekšfinansējuma un līdzfinansējuma saņemšanu. Turklāt lielākajā daļā ES struktūrfondu aktivitātēs apstiprināti ieviešanas noteikumi, norit vai noslēgušies konkursi, kā arī jau noslēgti līgumi atsevišķās aktivitātēs.

Sarunu gaitā rasta arī kopīga izpratne par vairākiem ilgtermiņā risināmiem jautājumiem, piemēram, par augstākās izglītības un zinātnes stratēģisko attīstību, efektivizāciju un konkurētspējas paaugstināšanu.

Pedagogu darba samaksa

Puses vienojās par iespēju kopumā 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gada pēdējiem četriem mēnešiem, pilnveidot pedagogu atalgojuma sistēmu, paredzot no 2010.gada 1.janvāra sasniegt izmaksas uz vienu skolēnu vidēji 650 latu, kas 2009.gada pēdējos četros mēnešos vairākkārtēja valsts budžeta samazinājuma dēļ ir apmēram 460 latu – tādējādi pilnveidojot iespējas apmaksāt papildu kontaktstundām veiktos pedagogu darba pienākumus, piemēram, rakstu darbu labošanu, konsultācijas u.c. Tādēļ IZM kopā ar sadarbības partneriem izstrādās grozījumus 2009.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.837 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Finansējums pedagogu atalgojumam, salīdzinot ar 2009.gada pēdējiem četriem mēnešiem, ir šāds:

• vispārējā izglītība – 37% jeb 146 miljoni latu;

• interešu izglītība – 56% jeb 7 miljoni latu;

• speciālā izglītība – 37% jeb 24 miljoni latu;

• profesionālās ievirzes sporta treneru algas – 3,2 miljoni latu;

• pedagogu atalgojums, kuri nodrošina piecus un sešus gadus veco bērnu obligāto sagatavošanu skolai, 2010.gadā – 12,3 miljoni latu no Sociālās drošības tīkla stratēģijā paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Valdībā jau noteikta pirmsskolas izglītības pedagogu, kuri nodarbināti obligātajā piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanā skolai. Veicot grozījumus 2009.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, noteikta zemākā darba algas likme, kā arī vienas likmes kontakstundu skaits samazināts no 36 stundām uz 30 stundām.

Skolēnu – pedagoģiskās likmes proporcija

Puses vienojās 2010./2011.mācību gadā apturēt skolēnu skaita attiecības paaugstināšanu uz vienu pedagoga mēneša darba algas likmi. Savukārt IZM un sociālo un sadarbības partneru darba grupā tiks turpināts analizēt situāciju pašvaldībās saistībā ar finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” ieviešanu.

Profesionālā izglītība

IZM un LIZDA vienojās par finansējuma pieaugumu pedagogu apmaksātajām likmēm profesionālajā izglītībā – par 36% salīdzinājumā ar 2009.gada pēdējiem četriem mēnešiem.

Lai risinātu situāciju saistībā ar profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanu, pēc konsultācijām ar speciālās izglītības iestāžu vadītājiem valdība atbalstīja 2,6 miljonu latu pārdali no uzturēšanas izdevumiem speciālajai izglītībai uz pozīciju profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai 2010.gada budžeta projektā. Valsts budžeta mērķdotācija speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai līdz šim bijusi vienīgā pozīcija, kuru kopš 2008.gada nav skāris samazinājums.

Kopējie resursi izdevumu segšanai profesionālajai izglītībai 2010.gadā plānoti 42 227 021 miljons latu.

Savukārt, pamatojoties uz 2009.gada 15.septembra valdības ārkārtas sēdes lēmumu, IZM līdz 2009.gada 1.decembrim plāno iesniegt Ministru kabinetā Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmu. Tā veicinās efektīvāku profesionālajai izglītībai paredzētā finansējuma izmantošanu ilgtermiņā. Sadarbībā ar nozaru asociācijām un plānošanas reģioniem notiek darbs pie reģionos atbalstāmo profesionālās izglītības iestāžu noteikšanas.

Zinātnes bāzes finansējums un līdzekļi augstākajai izglītībai

Abas puses pauda kopīgu izpratni par nepieciešamību palielināt zinātnes bāzes finansējumu. Tā rezultātā 2010.gada valsts budžeta projekta kontekstā rasta iespēja palielināt zinātnes bāzes finansējumu no 4,9 miljoniem latu uz 7 miljoniem latu. Vienlaikus, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus valstī kopumā, vienošanās panākta daļēji. Proti, LIZDA prasīto papildus 3,5 miljonu latu vietā zinātnes bāzes finansējuma palielinājumam šobrīd, ņemot vērā IZM un deputātu iesniegtos priekšlikumus 2010.gada budžeta projektam, iespējams nodrošināt papildu finansējumu 2,155 miljonus latu:

• 1,155 miljonus latu no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” veiktajiem maksājumiem par valsts kapitāla daļu izmantošanu, ko Ministru kabinets atbalstīja 2009.gada 22.oktobrī;

• 1 miljonu latu no valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” peļņas daļas atbilstoši Saeimas deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem 2010.gada valsts budžeta projekta 2.lasījumam.

Sarunu gaitā nostiprinājusies vienota izpratne un panākta vienošanās par papildu finansējumu augstākajai izglītībai. Ņemot vērā kopējās valsts iespējas, tā rezultātā daļēji izdevies apmierināt LIZDA prasību. Proti, LIZDA prasīto papildu 11 miljonu latu vietā šobrīd, ņemot vērā IZM un deputātu iesniegtos priekšlikumus, 2010.gada valsts budžeta projektā iespējams nodrošināt papildu finansējumu 5,045 miljonus latu:

• 1,155 miljoni latu no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” veiktajiem maksājumiem par valsts kapitāla daļu izmantošanu, par ko valdība lēma 2009.gada 22.oktobrī;

• 2,89 miljoni latu no iepriekš paredzētā finansējuma valsts galvojumu apmaksai, par ko valdība lēma 2009.gada 3.oktobra sēdē;

• 1 miljons latu no valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” peļņas daļas atbilstoši Saeimas deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem 2010.gada valsts budžeta projekta 2.lasījumam.

IZM sarunu gaitā uzsvēra, ka salīdzinoši īsā laikā vispārējā izglītībā izdevies uzsākt pārmaiņu īstenošanu, kas tiek turpinātas, lai efektivizētu finanšu līdzekļu izmantošanu un uzlabotu izglītības kvalitāti. Tas attiecināms arī uz profesionālo izglītību. Taču Izlīgšanas komisijas sēdēs vairākkārt tika atzīmēta pārmaiņu nepieciešamība un efektivitātes paaugstināšana arī augstākajā izglītībā un zinātnē. Gan IZM, gan LIZDA bija vienisprātis, ka būtiska situācijas uzlabošanās augstākajā izglītībā un zinātnē iespējama, tikai mērķtiecīgi un ilgtermiņā īstenojot izmaiņas un uzlabojumus, tajā skaitā turpinot institūciju stratēģisko un telpisko attīstību u.c. Sarunu rezultātā panākta konkrēta vienošanās turpināt sadarbību strukturālo reformu īstenošanā augstākajā izglītībā un zinātnē.

Noslēgums

Kopš 2009.gada 20.oktobra kopumā notikušas piecas Izlīgšanas komisijas sēdes. No IZM puses Izlīgšanas komisijā darbojās parlamentārais sekretārs Rolands Broks, valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere, valsts sekretāra vietniece struktūrfondu jautājumos Lauma Sīka, Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde, Finanšu departamenta direktore Inga Štāle, kā arī Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Irina Arhipova. Savukārt no LIZDA puses – padomes priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča, padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas arodorganizācijas priekšsēdētāja Māra Kazubierne, Rīgas pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja Ligita Semjonova, Cēsu arodorganizācijas priekšsēdētājs Modris Krieviņš, kā arī Liepājas universitātes arodorganizācijas priekšsēdētāja Rita Ozola.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa