Par Eiropas Savienības 2008.gada budžeta izpildes pārskatu

Eiropas Revīzijas palāta:

Eiropas Revīzijas palāta sniedz atzinumu bez piezīmēm jeb “tīru” atzinumu (atzinumu bez piezīmēm sniedz, ja ir pierādījumi, ka visos būtiskajos aspektos pārskati ir ticami vai pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi) par Eiropas Sasvienības 2008.gada pārskatu ticamību. Revīzijas palāta secina, ka Eiropas Kopienu 2008.gada pārskatos visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļots Eiropas Kopienu finanšu stāvoklis, darbību rezultāti un naudas plūsmas.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumības un pareizības aspektā kopējie 2008.gada rezultāti liecina, ka pēdējos gados budžeta pārvaldība ir uzlabojusies.

2008.gadā panāktā stāvokļa uzlabojuma pamatā galvenokārt ir labāki rezultāti lielākajā politikas grupā “Lauksaimniecība un dabas resursi”, kurai atvēlēta gandrīz puse ES budžeta. Attiecībā uz šo politikas grupu Revīzijas palāta pirmo reizi nesniedz negatīvu atzinumu (negatīvu atzinumu sniedz, ja kļūdu līmenis pakārtotajos darījumos ir būtisks un visaptverošs), bet gan tikai atzinumu ar piezīmēm (atzinumu ar piezīmēm sniedz, ja nevar formulēt atzinumu bez piezīmēm, bet jebkuru nesaskaņu vai tvēruma ierobežojuma ietekme nav tik visaptveroša, ka būtu jāsniedz negatīvs atzinums vai atteikums sniegt atzinumu). Faktiski kļūdu īpatsvars šajā politikas grupā kopumā ir zem būtiskuma robežas (elementu vai elementu grupu uzskata par būtisku, ja tās nozīme ir tik liela, ka tai būtu jāpievērš Palātas revīzijas ziņojuma vai atzinuma lasītāju uzmanība), tomēr lauku attīstības jomā lēstais kļūdu līmenis joprojām ir būtisks, kaut gan tas ir zemāks nekā iepriekšējos gados.

“Kohēzija”, kas ir otrā lielākā politikas grupa un kam atvēlēta gandrīz trešdaļa budžeta, joprojām ir problemātiska joma, kurā ir visvairāk kļūdu. Saskaņā ar Revīzijas palātas aplēsēm vismaz 11% no kopējās atlīdzinātās summas nevajadzēja atlīdzināt.

Joprojām ir spēkā Revīzijas palātas iepriekšējie ieteikumi uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmas. Šie uzlabojumi uzskatāmi par daļu no ilgstošāka procesa, kurā attiecīgajiem pasākumiem vajadzīgs laiks, pirms tos var uzskatīt par efektīviem.

Īpaša un papildu uzmanība jāpievērš tām izdevumu jomām, par kurām Revīzijas palāta joprojām ziņo, ka tajās ir augsts kļūdu līmenis. (Kļūdas nenozīmē krāpšanu. Kļūda var rasties, ja nepareizi piemēro vai nepareizi saprot bieži vien sarežģītos tiesību aktus par ES izdevumu shēmām. Par krāpšanu uzskata tikai tādus gadījumus, kad ES finanšu līdzekļu pieprasījums ir apzināti nepamatots.) Daudzos gadījumos kļūdas radušās pārāk sarežģīto tiesību aktu un noteikumu dēļ. Tāpēc to vienkāršošana joprojām ir prioritāte.

Par 2008.gadu Revīzijas palāta sniedz tīrus atzinumus par pakārtoto darījumu likumību un pareizību attiecībā uz “Ieņēmumiem”, saistībām visās politikas grupās un maksājumiem politikas grupās “Izglītība un pilsoniskums” un “Administratīvie un citi izdevumi”.

Atzinumi ar piezīmēm sniegti attiecībā uz divām politikas grupām. Revīzijas palāta secina, ka maksājumi politikas grupā “Lauksaimniecība un dabas resursi”, izņemot lauku attīstību, un grupā “Ekonomika un finanses”, izņemot šīs politikas grupas izdevumus, kas attiecas uz Sesto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai, visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Revīzijas palāta sniedz negatīvus atzinumus attiecībā uz likumību un pareizību politikas grupās “Kohēzija”, “Pētniecība, enerģētika un transports”, kā arī “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās”. Šajās politikas grupās maksājumus būtiski, kaut arī dažādos līmeņos, ietekmē kļūdas.

Šie secinājumi ir iegūti no 10.novembrī publicētā Eiropas Revīzijas palātas 2008.gada pārskata. Pārskatā iekļauts ikgadējais revīzijas atzinums par to, vai ES ieņēmumi un izdevumi ir pilnīgi un precīzi uzrādīti pārskatos un vai tie ir iekasēti un iztērēti atbilstīgi visām juridiskajām un līgumiskajām prasībām.

“Kopumā šķiet, ka kļūdu īpatsvars samazinās, jo uzlabojas budžeta pārvaldība, taču tiesiskais regulējums joprojām ir sarežģīts un dažās kontroles sistēmās ir vēl neatrisinātas problēmas. Kad Komisija gatavos priekšlikumus finanšu regulas pārskatīšanai, jaunai finanšu perspektīvai un budžeta reformai, tai pienācīgi jāņem vērā Revīzijas palātas gada pārskatā un īpašajos ziņojumos formulētie secinājumi un ieteikumi,” atzīst Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs Vitors Kaldeira.

Par Eiropas Savienības vispārējo budžetu katru gadu lemj Padome un Eiropas Parlaments. Komisija atsevišķi vai kopā ar dalībvalstīm atbild par budžeta izpildi. Revīzijas palātas gada pārskatā sniegts pamats, uz kura sāk budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, ar ko pabeidz ikgadējo budžeta procesu.

Eiropas Revīzijas palātas Komunikāciju un ziņojumu daļas preses dienests

Eiropas Komisija:

Jau otro gadu pēc kārtas ārējie revidenti ir apstiprinājuši Eiropas Savienības gada pārskatus. Pateicoties būtiskiem uzlabojumiem ES finanšu pārvaldībā, sākot no 2004.gada, ir divkārt samazinājušies maksājumi, kuriem revidenti bija piešķīruši “sarkano karti”.

“Izsaku pateicību Revīzijas palātai par ziņojumu, kurā apstiprināts, ka mūsu centieni gūst rezultātus,” teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass, kurš atbild par pārvaldes, revīzijas un krāpšanas apkarošanas pasākumiem. “Pēc uzskaites sistēmas sekmīgas reformas mūsu pārskati ir pilnībā uzticami. Esmu arī gandarīts, ka esam saņēmuši kopumā pozitīvu atzinumu par maksājumiem lauksaimniecības politikas jomā, galvenokārt pateicoties nesenajām KLP reformām, kuras lielā mērā ir vienkāršojušas administratīvo slogu lauksaimniekiem un pārvaldēm. Attiecībā uz kļūdām ES dalībvalstu veiktajos maksājumos ES reģioniem mēs nebūsim iecietīgi. Eiropas Komisija atgūs naudu ikreiz, kad valstu pārvaldes nebūs spējušas to pareizi izlietot.”

“Zaļā gaisma” lauksaimniecības subsīdijām

Vispārējā situācija ir pārliecinoša. Pārskati tika atzīti par patiesiem un godīgiem, kas nozīmē to apstiprinājumu. Attiecībā uz tēriņiem Komisijai izdevās uz pusi samazināt neatļautos izdevumus – no 60% no kopējiem tēriņiem 2004.gadā līdz aptuveni 30% pagājušajā gadā.

Patlaban kļūdas risks ir zems attiecībā uz 70% no Eiropas Savienības budžeta (finansiālā ietekme tiek lēsta 5% apmērā vai mazāk); atlikusī daļa ir maksājumi, kurus saskaņā ar kohēzijas politiku veic dalībvalstis, un šajā jomā tiek atgūtas aizvien lielākas summas, tādējādi efektīvi samazinot ES budžeta finansiālo risku. Kopumā revidenti ir snieguši pozitīvu atzinumu par lauksaimniecību.

Naudas atgūšanas procedūras četrkāršojušās

Revidenti lēš, ka vismaz 11% no dalībvalstu veiktajiem maksājumiem ES vārdā reģionālajiem un ar nodarbinātību saistītajiem projektiem saskaņā ar kohēzijas politiku 2008.gadā nebūtu bijis jāatlīdzina. Lai arī daudzas kļūdas rodas no ES finansiālo procedūru nepareizas piemērošanas un nenozīmē, ka projekti ir bijuši neveiksmīgi vai ka līdzekļi ir iztērēti nelietderīgi, Komisija īpaši nopietni uztver revidentu brīdinājumu un ir apņēmusies atgūt no dalībvalstīm visus nepareizos maksājumus.

2008.gadā naudas atgūšanas procedūras uzsāka kopsummā par 2,9 miljardiem eiro visās politikas jomās. Attiecībā tikai uz maksājumiem, kas veikti saskaņā ar kohēzijas politiku, Komisijas un dalībvalstu pieprasītā atmaksājamā summa palielinājās četrkārt salīdzinājumā ar 2007.gadu, sasniedzot 1,6 miljardus eiro. Paredzams, ka līdz 2009.gada beigām atgūs vēl 1,1 miljardu eiro. Komisija arī aptur maksājumus, līdz dalībvalstis nav veikušas koriģējošas darbības: pēdējo divu gadu laikā pavisam tika pieņemti 15 lēmumi apturēt maksājumus, un ir paredzēts uzsākt finansējuma apturēšanas procedūras attiecībā uz 28 programmām.

Preventīvi pasākumi

Komisija piekrīt Revīzijas palātai, ka daudzu kļūdu iemesls ir noteikumu sarežģītība. Attiecībā uz preventīvajiem aspektiem Komisija pastiprina centienus, lai sniegtu norādījumus dalībvalstīm jomās, kurās ir vislielākās iespējas pieļaut kļūdas, kā arī veicinātu labu kontroles praksi. Paredzēts, ka kļūdu risku papildus samazinās vienkāršotas finansiālās procedūras (piemēram, plašāka vienotās likmes maksājumu izmantošana pētniecības projektos), kuras jau tiek piemērotas jaunajās programmās (2007.–2013.gadā). Turklāt patlaban ir sākta sabiedriskā apspriešana par to, kā uzlabot Eiropas Savienības finansiālās procedūras.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Reģionālās politikas komisāra Pavela Samecka paziņojums par Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu

Man ir prieks, ka šodien [10.novembrī] izplatītais Eiropas Revīzijas palātas ziņojums par 2008.gada pārskatu liecina par pozitīviem rezultātiem un pareizu virzību.

Komisija pūlas palīdzēt valstu iestādēm samazināt kļūdu skaitu Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos. Mūsu kopīgajām pūlēm ir panākumi, bet mēs, protams, varam un grasāmies darīt vairāk.

Mūsu pieeja ir stingra, taču tā ir arī taisnīga un līdzsvarota. Pagājušajā gadā Eiropas Komisija uzsāka rīcības plānu, kurā ietverti 37 punkti un kura mērķis ir samazināt kļūdu skaitu vidēja termiņa perspektīvā. Šis plāns, kura īstenošanu turpinājām arī 2009.gadā, sastāv no divu virzienu stratēģijas: palīdzēt valstu iestādēm labāk pārbaudīt projekta izdevumu atbilstību, pirms tās iesniedz maksājumu pieprasījumus Komisijai, un īstenot stingrākus un ātrākus pasākumus, lai apturētu maksājumus vai atgūtu naudu, ja dalībvalstis neizpilda noteiktās prasības.

Mēs esam kopīgi atbildīgi par struktūrfondu un Kohēzijas fonda pārvaldīšanu, par to, lai dalībvalstīs īstenotās finanšu kontroles būtu efektīvas, kā arī par visu nepamatoti pieprasīto līdzekļu atgūšanu. Citiem vārdiem sakot, mūsu rīcības plāns ir paredzēts, lai aizsargātu ES nodokļu maksātāju naudu.

Šogad mēs esam atguvuši 629 miljonus eiro kļūdaini izmaksātu līdzekļu. Saskaņā ar aplēsēm līdz 2009.gada beigām mēs atgūsim vēl pusmiljardu eiro. Šī summa jāpieskaita pusotram miljardam eiro, kas atgūti 2008.gada korekcijās.

Šī naudas atgūšana jeb finansiālas korekcijas liecina par to, ka Komisija ir apņēmusies labot nopietnas kļūdas.

No Eiropas Revīzijas palātas šodien publicētā ziņojuma izriet, ka 11% no līdzekļiem, kas dalībvalstīm pārskaitīti kohēzijas politikas projektiem, ir pieprasīti vai izmaksāti nepamatoti.

Šāds kļūdu skaits ir pārāk liels. Taču tas nebūt nenozīmē, ka mēs nevaram pamatot 11% izdevumu ES kohēzijas budžetā vai ka šī nauda ir zudusi.

Visos gadījumos, kad kļūdu dēļ tiek veikti nepareizi maksājumi, Komisija rīkojas, lai atgūtu līdzekļus, arī tad, ja tas var aizņemt ilgāku laiku.

Mēs, protams, visi gribam, lai kļūdu skaits samazinātos pēc iespējas ātrāk. Es esmu pārliecināts, ka tas notiks, tiklīdz mūsu īstenotie pasākumi nodrošinās visas paredzētās priekšrocības.

Tomēr kļūdas ir jāskata attiecīgā kontekstā. Ir svarīgi paturēt redzeslokā arī kopainu. Nauda, ko mēs ieguldām ES kohēzijas politikā, pozitīvi ietekmē iedzīvotāju dzīvi, un šī pozitīvā ietekme ir vēl jo lielāka ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos.

Nauda tiek ieguldīta tur, kur tā ir vajadzīga visvairāk, proti – reālajā ekonomikā.

Kopš 2000.gada ar ES kohēzijas politikas palīdzību izveidots aptuveni 600 000 darbavietu. Kohēzijas politika pārveido reģionālo un valstu ekonomiku, ieguldot infrastruktūras modernizācijā, vides stāvokļa uzlabošanā, mazajos uzņēmumos un cilvēku kvalifikācijā.

Kopš 2000.gada, pateicoties šai politikas jomai, ir piešķirts līdzfinansējums vairāk nekā 100 000 kilometru ceļu un maģistrāļu būvniecībai vai remontam, 4000 kilometriem jaunu dzelzceļa sliežu, un ir modernizētas 130 ostas un vairāk nekā 30 lidostas. Ar šo ieguldījumu palīdzību tiek uzlabota Eiropas konkurētspēja pasaules tirgū un panākta ilgtermiņa ilgtspējīga izaugsme.

Mūsu ieviestie finansēšanas noteikumi ir saprātīgi un samērīgi. Tie nodrošina pareizu līdzsvaru starp divām nepieciešamībām, proti, pēc iespējas labāka kontrole un resursu optimāla izmantošana, ņemot vērā vēlamos rezultātus.

Tas ir fakts, ka dažas problēmas, ar kurām saskaramies, ir nepareizi saprastu vai nepareizi piemērotu noteikumu rezultāts. Tādēļ mēs turpinām vienkāršot noteikumus un mazināt birokrātiju. Pēc mūsu aplēsēm kopš 2007.gada šī vienkāršošana ir palīdzējusi samazināt saņēmēju administratīvo slogu par vairāk nekā 20%. Nesen, piemēram, mēs grozījām noteikumus, lai ļautu izmantot vienotas likmes maksājumus un vienreizējus maksājumus, un mēs neapstāsimies.

Visbeidzot, es gribētu labot plaši izplatītu nepareizu priekšstatu, proti, vārds “kļūda” nenozīmē krāpšanu. Kad Revīzijas palātas un Komisijas revidenti runā par kļūdām, tie runā par neatbilstību nosacījumiem, kas jāizpilda, lai saņemtu ES finansējumu.

Krāpšana ir daudz vairāk nekā neatbilstība; tā nozīmē tīšu vai noziedzīgu maldināšanu. Saskaņā ar OLAF (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai) sniegto informāciju varbūtēja krāpšana bija saistīta ar mazāk nekā 0,2% no kopējiem maksājumiem, ko 2000.–2008.gadā Komisija veica kohēzijas politikas ietvaros.

Citiem vārdiem sakot, 99,8% no naudas, kas izmaksāta no ES budžeta kohēzijas politikas pasākumiem, nav bijuši saistīti ar krāpšanas gadījumiem.

ES nauda ir jūsu nauda, un jūs varat paļauties uz Eiropas Komisiju, kas darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka katrs eiro tiek izmantots pareizi.

Paldies!