Par iespējām efektīvāk iekasēt maksājumus par siltumu

Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas deputāti 11.novembrī ar siltumražotājiem un dzīvojamo māju apsaimniekotājiem, kā arī atbildīgās ministrijas un pašvaldību pārstāvjiem meklēja risinājumus, kā uzlabot maksas iekasēšanu par siltumapgādi, samazināt administratīvos izdevumus un mazināt parādu pieaugumu par siltumu.

“Ko darīt ar tiem, kuri ļaunprātīgi nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, bet brauc smalkās mašīnās un par maksu izīrē savus īpašumus? Kāpēc viņu dēļ bez siltuma ziemā jāpaliek pārējiem iedzīvotājiem?” vaicāja apakškomisijas deputāte Ilma Čepāne.

Kā vienu no iespējamajiem situācijas risinājumiem apakškomisijas deputāti apsprieda iespēju pāriet uz tiešajiem līgumiem starp patērētāju un siltuma ražotāju. Lai gan daudzviet Latvijā iedzīvotāji par siltumu ar siltumražotāju jau tagad norēķinās pēc skaitītāju rādītājiem, AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs norādīja, ka šādu sistēmu pilnībā varētu ieviest tikai tad, ja katrā dzīvoklī būtu uzstādīti atbilstoši tehniskie risinājumi, kas dotu iespēju regulēt un uzskaitīt patērēto siltumu.

Tāpat apakškomisijā apsprieda iespēju veidot naudas līdzekļu uzkrājumus, piemēram, patērētājiem par siltumu maksājot arī vasarā, lai apkures sezonā rēķini būtu mazāki. Arī tā vairs nav izeja, jo cilvēkiem nav līdzekļu kārtējiem rēķiniem, apakškomisijas sēdē pauda pašvaldību pārstāvji.

Deputāti diskutēja arī par ierosinājumu siltumenerģijas tarifa aprēķinā iekļaut izdevumus, kas radušies mājas apsaimniekotājam par maksas iekasēšanu no iedzīvotājiem. Namu apsaimniekotāji uzskata, ka viņiem pienākas finansiāla kompensācija par mājas kopējā patērētā siltuma sadali starp dzīvokļiem, karstā ūdens patēriņa ikmēneša fiksāciju un aprēķinu veikšanu, informācijas programmatūras uzturēšanu, individuālo rēķinu sagatavošanu un nodošanu adresātiem, kā arī par parādu piedziņas izmaksām.

Deputāti noskaidroja, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) neatbalsta šādu kompensāciju, jo spēkā esošie normatīvie akti jau nosaka mājas pārvaldnieka pienākumus ēkas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. SPRK arī norādījusi, ka nedrīkst likt visiem iedzīvotājiem maksāt par pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai viņi tos izmanto.

Lai risinātu minētās problēmas, apakš­komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš aicināja Ekonomikas ministriju, pašvaldības un māju apsaimniekotājus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā iesniegt konkrētus priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos.

Saeimas preses dienests