Saeimas 2009. gada 5. novembra sēdes turpinājuma 12. novembrī stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpinām Saeimas 2009.gada 5.novembra sēdi.

Atgādinu, ka mēs sēdi pārtraucām pirms deputātu pieprasījuma izskatīšanas, un tāpēc pirmais darba kārtības punkts pēc pārtraukuma ir deputātu Jaundžeikara, Bērziņa, Pētersones, Dukšinska, Aizbalta, Mackeviča, Feldmanes, Šleseres, Štokenberga un Baštika pieprasījums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei “Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas pamatotību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

 

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja šo deputātu pieprasījumu un to noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.

 

L.Mūrniece (iekšlietu ministre).

Cienījamie kolēģi! Šī ir viena no lietām, par ko mēs runājam jau vairākus mēnešus. Esmu bijusi gandrīz katrā no Saeimas komisijām un katrā komisijā arī skaidrojusi gan akadēmijas likvidēšanas iemeslus, gan to, kā studentiem tiks nodrošināta nākotne, un arī visu pārējo. Tādēļ pieņemu, ka liela daļa no jums to jau ir dzirdējusi (No zāles: “Nav gan!”) un zina, bet tiem, kas nav dzirdējuši, minēšu dažus sīkus pieturpunktus šodien.

Tātad pirmām kārtām par iemesliem, kāpēc tiek likvidēta Latvijas Policijas akadēmija.

Pirmkārt, tas ir krīzes risinājums, bet vienlaikus tā ir arī tāda lieta kā laba strukturāla reforma, jo ļaus iekšlietu sistēmai nopietni padomāt par to, kā gatavot kvalitatīvus kadrus, nevis apmācīt vienkārši publisko tiesību juristus, kā tas šobrīd notiek vēl 19 mūsu valsts augstskolās. Šīs reformas rezultātā Iekšlietu ministrija ietaupa ievērojamas naudas summas, un šīs reformas rezultātā studentiem ir iespēja pāriet uz ļoti labu, spēcīgu augstskolu – uz Latvijas Universitāti, tādā veidā stiprinot arī mūsu valsts vienu no labākajām augstskolām.

Attiecībā uz Iekšlietu ministriju, uz tiem līdzekļiem, kas tiks ietaupīti. Šobrīd Policijas akadēmijas uzturēšanai Iekšlietu ministrija maksā 2,5 miljonus latu gadā. Tā ir summa, par kuru mēs varam uzturēt vismaz 500 policistus vairākus mēnešus. No šiem 2,5 miljoniem latu gadā pusotrs miljons līdz šim ir aizgājis tikai un vienīgi Policijas akadēmijas mācībspēku atalgojumam. Tā ka, man liekas, tas ir ļoti raksturojošs lielums, ka par atlikušo miljonu ir bijis jānodrošina studentiem mācības.

Kas attiecas uz studentiem. Šobrīd Policijas akadēmijā studē 1600 studenti. Daudzi no viņiem līdz šā gada beigām būs pabeiguši Policijas akadēmijas apmācības kursus, atlikušie saskaņā ar vienošanos un saskaņā ar līgumu turpinās mācības Latvijas Universitātē. Studenti turpinās mācības tajās pašās programmās, kādās viņi ir uzsākuši mācības. Viņi turpinās mācības tajās pašās telpās, kurās viņi ir uzsākuši tās, jo Iekšlietu ministrija bez atlīdzības Latvijas Universitātei nodos arī visas specifiskās tehniskās laboratorijas, nepieciešamo aprīkojumu, kas būtu vajadzīgs, lai apmācītu ekspertus specifiskajās zināšanās.

Manuprāt, tā svarīgākā lieta, kas būtu jāzina visiem attiecībā uz Policijas akadēmijas likvidēšanu, ir tā, ka studentiem tiek nodrošināta apmācība Latvijas Universitātē. Neviens no viņiem nevarēs – es pat domāju, ka negribēs, – vēlāk uzsākt nekāda veida tiesvedības, jo studenti, kā ir sākuši apgūt zināšanas jurista kvalifikācijā, vai nu publiskajās tiesībās, vai specifiskajās tiesībās, šo izglītību arī iegūs.

Līdz šim vairāku mēnešu laikā gan man, gan Iekšlietu ministrijas vadībai, gan rektoram, rektora pienākumu izpildītājam ir nācies saskarties ar ļoti lielu pretestību, ar publisku pretestību, ar visāda cita veida pretestību, ar vēstulēm Saeimas komisijām, ar mānīšanos no vairāku cilvēku puses attiecībā uz to, kas notiek Policijas akadēmijā; to cilvēciski var saprast, jo liela daļa no pasniedzējiem, visticamāk, nevarēs turpināt darbu arī Latvijas Universitātē, jo Latvijas Universitāte pārņems tikai kvalificētākos mācībspēkus. Taču es gribu izstāstīt jums kādu stāstu, lai jūs saprastu, cik tālu šie paši Policijas akadēmijas mācībspēki ir gatavi iet, kad ir runa tikai un vienīgi par viņu algām, par viņu nākotni.

30.oktobrī bija maģistrantūras izlaidums, 30 maģistri pabeidza Policijas akadēmijas apmācību. Un līdz tam viņi kārtoja eksāmenus, kā jau tas ir parasti, un aizstāvēja savus maģistra darbus. Likumā ir ierakstīta tāda lieta, ka tad, kad eksāmenu komisija ir pieņēmusi maģistra eksāmenus, tad par to, lai izsniegtu maģistra diplomus, ir jābalso Policijas akadēmijas Senātam. Tad, lūk, šis Senāts neilgi pirms 30.oktobra, pirms akadēmijas izlaiduma, nobalsoja “pret” diplomu izsniegšanu studentiem. Viena iemesla dēļ – lai ieriebtu. Tad, kad mēs izskaidrojām Senātam, ka tā ieriebšana jau notiktu tikai un vienīgi studentiem, nevis kādam citam, tad Senāts sasauca nākamo Senātu un tomēr nobalsoja “par” diplomu izsniegšanu. Man liekas, tas ir tāds ļoti raksturojošs stāsts par to, cik tālu inteliģenti cilvēki, profesori, mācībspēki, ir gatavi iet, lai pasargātu paši savas algas, nebūt ne mazās algas, jo tajā mirklī, kad mēs sākām likvidēt Policijas akadēmiju, tās prorektora alga bija 3000 latu. Salīdzinājumā ar policistu vidēji 400 latu algām šie 3000 latu mēnesī ir pietiekami liels atalgojums.

Tā bija tikai viena alga. Taču tieši tādas pašas algas saņēma arī ļoti daudzi citi akadēmijas mācībspēki: gadā to kopējā summa bija pusotrs miljons latu. Protams, saprotam, ka šie cilvēki baidās zaudēt šo atalgojumu, baidās palikt bez darba, bet, manuprāt, ir nepiedodami, ka viņi to dara uz studentu rēķina.

Iekšlietu ministrija uz šo brīdi ir nodrošinājusi visu nepieciešamo, lai studenti varētu turpināt mācības Latvijas Universitātē tādās pašās programmās, kādās viņi ir uzsākuši mācības Policijas akadēmijā.

Man liekas, tie ir galvenie atslēgvārdi, kas ir jāzina katram no jums un kas ir jāzina arī studentiem. Iekšlietu ministrija to visu ir nodrošinājusi un līdz šā gada beigām rūpēsies par katru studentu, kas mācās Policijas akadēmijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.

 

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi!

Pirms runāju par pieprasījumu, es šodien vispirms gribu sveikt Latvijas robežsargus, jo Latvijas Robežsardzei ir 90 gadu jubileja kopš dibināšanas, un Rēzeknē šodien notiek svinīgs pasākums. Es izsaku pateicību par viņu veikto darbu, novēlu viņiem un viņu ģimenes locekļiem veselību, izturību un tāpat kā līdz šim pildīt viņu atbildīgos pienākumus mūsu valsts labā. Paldies viņiem!

Runājot par pieprasījumu, es mazliet pakavēšos vēsturē, atgādināšu par Latvijas Policijas akadēmijas dibināšanu, lēmumu, ko pieņēma 1991.gadā, paredzot dibināt Latvijas Policijas akadēmiju. Tā pamatā bija doma sagatavot kadrus mūsu iekšlietu struktūrām. Un ne tikai policijai, bet arī augstāko vadības komandējošo sastāvu robežsargiem, visiem specdienestiem, kā arī korupcijas… Finanšu policijai, jo bija jāveido sava nacionālo kadru bāze savā nacionālajā valstī, kā tas ir Lietuvā, kur Kauņas Universitātē ir filiāle speciāli šo kadru gatavošanai. Tā ir arī Igaunijā. Un visā šajā laikā Latvijas Policijas akadēmiju ir absolvējuši, diplomus saņēmuši mazliet vairāk nekā 10 000 speciālistu.

Parēķiniet! Tas nav mazs skaitlis, jo tas ir specifisks dienests! Pamatā sabiedrībai visu laiku tiek pasniegts… tiek runāts par publisko daļu, tas ir, tikai par juristu sagatavošanu, kurus tiešām sagatavo kādās 19 augstskolās un arī Policijas akadēmijā. Lai piesaistītu līdzekļus un varētu uzlabot pasniedzējiem darba apstākļus un daudz ko arī modernizēt pašā Policijas akadēmijā, tad arī tika izveidota šī publiskā daļa. Un, ja salīdzināsim budžetu, cik tad Policijas akadēmijas uzturēšanai 2009.gadā bija nepieciešams iztērēt valsts līdzekļu jeb dotācijas no Iekšlietu ministrijas un cik tā ieguva no publiskās daļas, tad redzam, ka kopējais budžeta apjoms ir 2 963 000, no kuriem 1,6 miljonus dod Iekšlietu ministrija, bet 1,35 miljonus… turpat 1,34 miljonus tā saņem iemaksās no studentiem. Es domāju, cipari parāda, ka ne jau tik būtiski lielu budžeta daļu sastāda valsts izdevumi, jo tā ir… Tiešām ir jāpadomā pēc būtības – tā ir valsts drošība un citas lietas, kuras daudz kur publiski nemin, nerunā par to, kā tiek gatavoti šie speciālisti, kādas ir īpašās specialitātes. Tās šeit varbūt pat nepiemin.

Bet, kad man nācās piedalīties Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, es arī sapratu, ka īstenībā mūsu pieprasījumā minētie jautājumi nevienu īsti neinteresē, neviens arī nebija iedziļinājies, kā vispār lēmumi ir pieņemti, kā tie ir tapuši. Vienkārši Ministru kabinets 30.jūnijā ir pieņēmis lēmumu likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju, kura sagatavo visai mūsu iekšlietu sistēmai kadrus, kas ir valsts drošības pamats. Nu, reorganizēt vajag, vēl daudz ko vajag, arī ekonomēt, jo apstākļi grūti. Tas viss ir saprotams. Bet lēmumu pieņemšana notiek ļoti vienkārši: 45 minūšu diskusijas, un lēmums gatavs. Vai par valsts nākotni, par valsts drošību tik ātri var nolemt?

Un tad man jāsaka tā: neviens – sākot ar ministri un Ministru prezidentu… arī komisijas un Nacionālās drošības padome ar pašu tās vadītāju – Valsts prezidentu – nav lasījuši Nacionālās drošības likumu, kur teikts, kādā veidā vispār drīkst pieņemt šādus lēmumus.

Es nolasīšu Nacionālās drošības likuma 27.pantu “Nacionālās drošības koncepcija”. Panta pirmā daļa: “Nacionālās drošības koncepcija ir uz Valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi.”

Panta otrā daļa. “Nacionālās drošības koncepciju:

1) sagatavo Ministru kabinets;

2) izskata Nacionālās drošības padome;

3) apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1.oktobrim.”

Šī Saeima Nacionālās drošības koncepciju apstiprināja 2008.gada 2.oktobrī. Vēl tika runāts un diskutēts, ka tur nav precīzi, un tā tālāk… Jo, dabiski, šī ir atklāta koncepcija, uz kuras balstās tālākais darbs. Likuma 30.pantā “Nacionālās drošības plāns” ir teikts: “Nacionālās drošības plāns balstās uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem. Tajā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.”

Un panta otrā daļa. “Nacionālās drošības plānu:

1) izstrādā un apstiprina Ministru kabinets;

2) izskata Nacionālās drošības padome un Saeimas Nacionālās drošības komisija.”

Nu, un tagad jautājums: vai ministre, kad gatavoja šo projektu, balstījās uz Nacionālās drošības plānu, kurā ir paredzētas visas prioritātes, kā arī kadru sagatavošana, tā, kā tam būtu jābūt? Kā rīkoties jebkurā kritiskā gadījumā un kas turpmāk notiks ar Latvijas drošības struktūrām – tam visam jābūt ir plānā, un, pirms ķeras klāt, ir tas viss jāizspriež gan Nacionālās drošības padomē, gan Nacionālās drošības komisijā. Bet, kā redzams, nekas tāds nav darīts. Ir vienkārši pieņemts lēmums. Un tagad ir jautājums gan Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājam, gan mūsu komisijas pārstāvim, kā arī Ministru prezidentam: kur ir šis Nacionālās drošības plāns, kurš ir klasificēts, un kādā veidā šie jautājumi ir atrunāti? Es vienkārši tālāk nevaru runāt par šo jautājumu, par plānu, jo tas ir klasificēts dokuments, kuru paņem jebkurā brīdī attiecīgi Ministru prezidents vai Valsts prezidents, lai zinātu, kā rīkoties.

Un par Nacionālās drošības plāna izstrādi ir atbildīga iekšlietu ministre. Un es uzdodu jautājumu: vai viņai tāds ir, viņa tādu ir izstrādājusi tieši priekš Ministru kabineta? Nu, tas paliek jautājums. Varu pateikt, ka tāda plāna īstenībā nav. Un tātad visa šī lieta, šis veids, kā tas viss tiek nolikvidēts un kā tiek domāts par valsts drošību turpmāk, ir zem nopietna jautājuma. Un… Vienu minūti! Es visiem zālē sēdošajiem vienkārši gribu atgādināt: tad, kad būs cietuši jūsu tuvinieki, īpašumi vai būsiet cietuši paši… Atcerieties, kāds bija satraukums 13.janvārī šajā gadā! Bet tas bija tikai sākums. Padomājiet, kas būs turpmāk! Un tad, kad būs cietis kāds no jūsu tuviniekiem vai valstī būs nekārtības, tad atcerieties, ka jūs paši būsiet atbalstījuši to, lai mūsu drošības sistēmu sagrautu, lai nebūtu turpmāk kadru augstākās vadības, un tikai nepārmetiet tad policijai! Tad pārmetiet sev!

Paldies par uzmanību. Un par balsojumu padomājiet.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

 

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Jebkuru lietu, cienījamie kolēģi, kā mēs zinām, var pagriezt un mēģināt interpretēt no dažādiem viedokļiem, kā to šodien darīja Jaundžeikara kungs.

Es esmu kritizējis par dažādām lietām Mūrnieces kundzi, bet šodien es gribu viņu uzteikt. Pareizi darīja! (No zāles: “Pareizi!”) Pareizi! Sen vajadzēja to izdarīt. Iepriekšējie ministri to neizdarīja. Jo šādā veidā tērēt 2,5 miljonus valsts līdzekļu... Ja tur iedziļinās – un mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā arī klausījāmies, ko mums Mūrnieces kundze stāstīja par visām šīm lietām –, tad vienkārši ir kauns, ka tā tas ir. Un tādēļ mēs jautājām gan Augstākās izglītības padomes vadītājam... Protams, mēs vēl nonāksim arī līdz Izglītības un zinātnes ministrijai un valdībai, lai beidzot paskatītos uz augstāko izglītību, uz augstskolām, kuru Latvijā ir ap sešdesmit. Tas ir ārkārtīgi milzīgs skaits! Un, ziniet, viena daļa no šīm augstskolām, it īpaši privātās augstskolas, kas saradušās kā sēnes pēc lietus, pēc mana uzskata, ir diplomu ražošanas konveijers, nevis zināšanu ražošana... nevis zināšanu sniegšana studentiem. Lūk, tā vajadzētu paskatīties uz šīm lietām, nevis vienkārši, tā sakot, celt troksni tur, kur nav vajadzības to darīt!

Kam Latvijai vajadzīga, piemēram, tāda augstskola kā Baltijas Starptautiskā akadēmija, kurā strādā tādi pasniedzēji kā Konstantīns Matvejevs (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Runā par tēmu!”), kurš paziņojis, ka nepilsoņiem... ka Latvijas valdībai jāsniedz nepilsoņiem atvainošanās par to, ka viņi atrodas nepilsoņa statusā. Tādi cilvēki māca augstskolā! Ko viņi gatavo? Un kādā veidā? Un jums, Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”, pašiem vajadzētu šodien paskaidrot pavisam kaut ko citu šeit no tribīnes – to, kāpēc tanī laikā, kad mēs svinam Lāčplēša dienu, jūsu šefs Šlesers ar savu svītu atrodas Maskavā un ko viņš tur dara... Lūk, to vajadzētu jums paprasīt, nevis tērēt deputātu un arī ministres laiku un nodarboties ar šīm lietām!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.

 

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi deputāti!

Nu es redzu, ka šī saruna mums ir tādā īpatnējā gultnē aizgājusi. Es gan neplānoju uzstāties, bet tomēr varbūt par šiem aizvainojumiem un par ambīcijām, par to, kādā veidā notiek šāda veida reorganizācijas.

Nu, godīgi runājot, tikšanās mums notika dažādās komisijās, un medijos mēs lasījām...

Es vakar tomēr vēlreiz apsēdos un izgāju cauri visai struktūrai – gan sarakstes struktūrai, gan statistiskai, kā arī paanalizēju to, ko mēs esam dzirdējuši no Mūrnieces kundzes un arī no dažādiem citiem avotiem.

Godīgi runājot, šī likvidācija notikusi samērā īpatnēji. Vēl līdz šim brīdim iekšlietu ministre vispār nav tikusies ar studentiem, kaut arī bijusi sarakste, bijušas tur vairākas, piecas, studentu grupas... Visu laiku notiek atrakste, bet līdz šim brīdim nekādas diskusijas nav bijušas, tāpēc nedaudz par šo likvidāciju.

Ir skaidrs, ka process jau ir neatgriezenisks, bet vai tam būs pozitīvas sekas un vai ar to mēs varēsim panākt izglītības kvalitātes paaugstināšanu? Tas ir cits jautājums.

Mēs šeit arī dzirdam par dažādām milzīgām ekonomijām, ka, nu, lūk, malači, ka tā arī vajadzēja darīt. Es apšaubu šos ciparus, ko mēs dzirdam... 4,5 miljoni, un tā tālāk. Jau tagad Ministru kabinets ir iedalījis 350 tūkstošus šim procesam no neatliekamajiem pasākumiem, lai segtu to, kas ir sastrādāts.

Godīgi runājot, arī komisijās... Aizvakar tiešām, kā Tabūna kungs minēja, mēs tikai pirmo reizi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sākām spriest par šiem jautājumiem, jo viss pārējais bija zināms tikai no medijiem... notika tādā ambīciju līmenī, kad viena puse otru pusi neuzklausīja.

Un jau pašā sākumā vajadzēja izveidot nevis likvidācijas, bet, iespējams, reorganizācijas stratēģiju, iesaistot aktīvāk gan Izglītības un zinātnes ministriju, gan Latvijas Universitāti, un informēt arī Saeimas atbilstošās komisijas, kā tas process virzās tomēr.

Un likvidēt vajadzētu nevis no 1.janvāra, bet kā visās normālās mācību iestādēs – tomēr mācību gada beigās. Es saprotu, tur ir argumenti saistībā ar maģistrantiem un tā tālāk, bet tas tomēr nav normāli. Un, ja ir runa par likvidāciju, it īpaši šajā gadījumā, maksimāli bija jācenšas ievērot divus aspektus.

Pirmais. Nodrošināt kvalitāti šai iekšlietu struktūrai specifiskajās izglītības programmās.

Otrs. Nedrīkst aizskart arī studentu tiesības, jo Policijas akadēmijas studentiem tomēr ir likumdošanā atrunātas īpašas tiesības.

Mēs šeit dzirdējām no iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes, ka katrs students tiks nodrošināts ar izglītību savā programmā un tā tālāk. Atvainojiet! Budžeta vietas tiks nodrošinātas tikai 217 studentiem no 1600 studentiem. Labākajā gadījumā bija 3000 studentu… kādreiz Policijas akadēmijā mācījās. Skaidrs, to budžeta vietu nav tik daudz, bet jebkurā gadījumā, ja mēs analizējam šos ciparus, tad redzam, ka ir noteikts skaits studentu – un tādu ir vairāki simti! –, kas mācījās budžeta grupā, un viņi nekur citur neies mācīties. Tomēr tās ir ne tikai augstskolas saistības, bet arī valsts saistības. Es noteikti paredzu… Šeit minētas tika tiesvedības. Nevar pateikt, garantēt, ka tas tā būs, bet, iespējams, liela daļa studentu un mācībspēku iesaistīsies tiesvedībā pret Iekšlietu ministriju, un tad mēs vienkārši analizēsim, vai šīs ambīcijas tiešām bija pamatotas un vai šī sāpju nauda nebūs lielāka nekā ieekonomētie līdzekļi. Un tā tālāk.

Es domāju, ka visa šī likvidācija neiegāja normālās sliedēs. Te bija vairāk ambīciju, nebija izanalizēti visi “par” un “pret”, kādā veidā organizēt, jo ir dažādi jautājumi arī par maksas studentiem. Un arī Latvijas Universitātei tagad jāuzņemas ļoti daudz papildu saistību, jo students maksāja 200 latu maksas grupā, bet Latvijas Universitātē – vairāk nekā tūkstoti. Kāpēc Latvijas Universitātei tagad jāuzņemas šie papildu izdevumi?

Par kvalitāti es negribu runāt, jo šī augstskola bija akreditēta, un, runājot par atsevišķiem gadījumiem, nevajadzētu vienkārši salīdzināt, ka vienā augstskolā ir slikta kvalitāte, otrā – laba.

Un tāpēc es domāju, ka mūsu frakcijas, LPP/LC, pieprasījums ir loģisks, jo tikai tagad sabiedrībā – nez kāpēc tikai tagad – tādā veidā tiek diskutēts un vismaz šie fakti tiek cilāti tādā veidā, kādā to vajadzēja darīt daudz agrāk. Un tiešām mūs māc bažas, ka rezultāts nebūs tāds, kādu iecerējusi Iekšlietu ministrija, un tas ir bēdīgi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

 

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Vispirms es gribu nomierināt Policijas akadēmijas studentus. Mēs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē viņus sagaidīsim ļoti iejūtīgi un centīsimies iemācīt to, ko Policijas akadēmijā, iespējams, viņi nav apguvuši. Bez tam es aicinu arī Latvijas Pirmo partiju un partiju “Latvijas Ceļš” nekūdīt studentus vērsties tiesā, jo mācību maksa Latvijas Universitātē būs tāda pati, kāda viņiem bija Policijas akadēmijā.

Mācību maksa, neskatoties uz to, ka Latvijas Universitātē izglītības līmenis, manuprāt, tomēr ir augstāks kā Policijas akadēmijā, viņiem paliks tāda pati. Tātad es varu novēlēt tikai… Es arī savā priekšmetā… mēs esam sagatavojuši speciālu mācību programmu, lai šos studentus apmācītu. Un nevajadzētu šeit biedēt ar to, ka šeit… Manuprāt, ir pilnīgi pareizi, ka valdība ir sākusi reformas augstākajā izglītībā, jo mēs esam maza valsts un nevaram atļauties tik ārkārtīgi daudz augstskolu kā līdz šim.

Paldies par uzmanību. Un es aicinu šo pieprasījumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jaundžeikara, Bērziņa, Pētersones, Dukšinska, Aizbalta, Mackeviča, Feldmanes, Šleseres, Štokenberga un Baštika pieprasījumu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei “Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas pamatotību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 56, atturas – 2. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

 

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šā likumprojekta trešajam lasījumam neviens priekšlikums nav iesniegts. Tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Porietis.

Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Kā vienmēr Lagzdiņš!”)

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija trešajam lasījumam ir sagatavojusi divus priekšlikumus.

1., godātie kolēģi, ir ļoti nozīmīgs, jo atbildīgā komisija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādājusi jaunu Dzīvokļa īpašuma likuma 12.panta redakciju, kas paredz kādu ļoti būtisku jauninājumu. Tas attiecas uz katru otro Latvijas iedzīvotāju, kurš dzīvo daudzdzīvokļu mājā.

Šobrīd, godātie kolēģi, situācija ir tāda, ka, lai dzīvokļu īpašnieki varētu veikt daudzdzīvokļu mājā kādus uzlabojumus, arī siltināšanu, teorētiski saskaņā ar spēkā esošo Dzīvokļa īpašuma likumu bija nepieciešams vienbalsīgi pieņemt lēmumu par tādu darbu veikšanu, kā rezultātā uzlabojas dzīvojamās mājas kvalitāte. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi papildinājumu 12.pantam, kas paredz vairākus gadījumus, kad nav nepieciešams absolūts… nevis absolūts balsu vairākums, bet visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana, lai veiktu noteiktas pārvaldīšanas darbības un veiktu attiecīgās dzīvojamās mājas uzlabošanu.

Šie gadījumi ir fiksēti 12.panta otrajā daļā. Un kādēļ es šodien no šīs augstās tribīnes nedaudz par to informēju? (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag!”) Tādēļ, lai, veidojot tiesu praksi, ja gadījumā rodas strīds un tiesa izskata šos jautājumus, veidotos vienveidīga tiesu prakse. Tātad, lai, spriežot tiesu, tiesa varētu izprast likumdevēja vēlmi, kādēļ šāds papildinājums ir pieņemts.

Līdz ar to, godātie kolēģi, es aicinu pieņemt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Arī 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu – es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Un trešais lasījums? Vai to jūs neaicināt atbalstīt? (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Aicinu gan!”)

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.

 

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi Pārtikas aprites uzraudzības likumu. Ir saņemti desmit priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

2. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

3. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

4. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

8. – Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Pēdējā lappusē – devītais.

M.Lasmanis.

9. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

Un 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

Tie ir visi priekšlikumi trešajam, galīgajam, lasījumam. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

 

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Uz likumprojekta trešo lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi, kurus izstrādājusi komisija.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

3.priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

 

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatīšanai tiek piedāvāts likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, pirmais lasījums.

Gandrīz gadu spēkā ir Attīstības plānošanas sistēmas likums, un šis likums nosaka nedaudz izmanīt pieeju plānošanas sistēmai.

Respektīvi, lai zinātu, par ko ir runa. Šajos grozījumos tiek dots uzdevums gan nacionālajā, gan reģionālajā līmenī sasaistīti integrēt vienā dokumentā tā saukto plānošanas sadaļu, ko mēs varam saprast kā zemes izmantošanu, kā teritoriju attīstības virzienus tīri zīmējumu izpratnē, kā arī stratēģiju. Tas ir jauns uzdevums, kas jāveic nacionālā līmenī. Šobrīd aktuāla ir stratēģijas izstrāde, kas notiek Ķīļa vadībā. Reģionālā ministrija ir pabeigusi arī telpisko sadaļu. Šobrīd tas viss tiek integrēts vienā dokumentā. Tāpēc šie grozījumi skar nacionālo līmeni un reģionālo līmeni. Es lūdzu neiesniegt priekšlikumus par vietējo līmeni, jo par to tiek izstrādāts jauns, pavisam jauns, likums.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Kučinskis.

Termiņš – 26.novembris.

Sēdes vadītājs.

26.novembris. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

 

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” iet paralēli ar grozījumiem Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā un skar jomu, kas saistās ar dzimuma maiņu. Tieslietu ministrijas iesniegtais likumprojekts, jāsaka, savas anotācijas dēļ izraisīja diezgan plašas debates, un jautājums tika skatīts vairākkārt gan Sabiedrības veselības apakškomisijā, gan Sociālo un darba lietu komisijā. Pēc ilgām diskusijām deputāti nolēma likumprojekta virzību atbalstīt, cerot un saņemot vienlaikus solījumus no Tieslietu ministrijas uz otro lasījumu iesniegt grozījumus... iesniegt priekšlikumus, kas labotu pašreiz piedāvāto variantu.

Galu galā Sociālo un darba lietu komisijas deputāti likumprojekta virzību ir atbalstījuši. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Intai Feldmanei.

 

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām Tieslietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, kas nosaka to kritēriju apjomu, uz kuru pamata persona, kas vēlas mainīt dzimumu, varētu šo maiņu juridiski noformēt un veikt izmaiņu dzimšanas reģistrā.

Tieslietu ministrija uzskatījusi, ka pietiek ar personai uzstādīto diagnozi – transseksuālisms – un personas vēlmes nemainīgumu. Likumprojekts kā kritēriju neizvirza to, ka personai būtu jāveic kāda ķirurģiska vai citāda manipulācija, lai fiziski iegūtu vēlamās pretējam dzimumam piemītošās fiziskās īpašības.

Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts pieļauj, ka ieraksts Civilstāvokļa aktu reģistrā un pases maiņa faktiski neatspoguļos realitāti. Nevis konkrētam dzimumam piemītošās fiziskās īpašības būs par pamatu dzimuma maiņas juridiskai noformēšanai, bet gan vienīgi personas vēlme mainīt dzimumu.

Tādējādi ir iespējama situācija, ka persona, kura būs Latvijā juridiski noformējusi dzimuma maiņu, piemēram, lidostā uzrādīs pasi, kurā būs minēts viens dzimums, bet faktiski realitātē viņa izskatīsies kā pretējā dzimuma pārstāvis. Šis likumprojekts, salīdzinot ar dažu Eiropas valstu likumiem, šajā jomā ir galēji liberāls. Vārdu sakot, Latvijā atkal tiek proponētas pārprastas cilvēktiesības – personas vēlme, nevis veselīgi domājoša sabiedrība. Atkal tiek tērēti valsts līdzekļi, organizētas darba grupas, izstrādāti priekšlikumi grozījumiem likumos, organizētas sēdes un komisijas...

Kā norādīja eksperti, transseksuālisms ir psihiska saslimšana. Un pirmo reizi ir jārunā par to, ka likuma mērķis kļūst par pseidoproblēmas... ka dokumentu maiņa kļūst par vienu no slimības ārstēšanas posmiem. Nevar veidot likumu pēc tā, kā cilvēks jūtas, tādējādi radot cilvēkā ilūziju, kas patiesībā cilvēka identitātes problēmu jau neatrisina pēc būtības, bet novirzi padara par normu un aktivizē tās izpausmes sabiedrībā. Jo var jau mainīt kaut ko ārēji, bet hormonu līmenī taču ne.

Pasaulē jau samērā bieži ir gadījumi, kad personas ar transseksuālisma diagnozi maldina sabiedrību par savu identitāti. Tā jau ir kļuvusi par nopietnu problēmu sportā.

Lai gan Tieslietu ministrija piekrita pārskatīt šos kritērijus, uzskatu, ka problēmu cilvēka psihē nevar ārstēt ar cilvēka ķermeņa kropļošanu un dokumentu maiņu, tā nodarot lielu kaitējumu visas sabiedrības garīgajai veselībai un sagraujot visu lietu dabisko kārtību.

Es nebūtu runājusi par šo tēmu, taču uzskatu, ka jums, kas balsos, ir jāzina šā likumprojekta būtība un saturs, lai varētu balsot pēc savas pārliecības.

Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, šo surogātlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Lienei
Liepiņai.

 

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es nepiedalījos komisijas diskusijās, bet tomēr ar šo tēmu esmu mazliet nodarbojusies un man gribas pateikt, ka dzimuma maiņa un transseksuālisms... šīs lietas nav psihiskas saslimšanas. Par to nu psihiatri ir vienisprātis, ka tās nav psihiskas saslimšanas. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Es nedomāju, ka mēs šeit novirzi no normas kaut kādā veidā... ka mēs, teiksim, šiem cilvēkiem palīdzam. Mēs vienīgi tiem cilvēkiem, kuriem šī ir problēma... Parasti tā ir problēma no dzimšanas. Un jau Bībelē ir aprakstīta šī problēma, kur ir teikts, ka, piemēram, laimīgi var būt tie cilvēki, kuriem nav šīs problēmas. Tās problēmas ir gadu tūkstošiem bijušas, un mēs darām vienīgi to, kas mums ir jādara, – mēs viņiem ļaujam dzīvot tādiem, kā viņi paši jūtas, un tās nav vienreizējas kaut kādas iegribas un virspusējas jūtas, bet tā ir cilvēka dziļa apziņa, ko mēs nevaram viņam uzspiest šādu vai tādu.

Tāpēc es lūdzu tomēr atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Inesei Šleserei. (No zāles dep. J.Dobelis: “Sievietes sāk cīnīties savā starpā!”)

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Es arī nebiju plānojusi debatēt.

Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija, bet es tiešām… mani ļoti izbrīna fakts, ka, neskatoties uz ilgām debatēm, kuras, kā to jau Ģīļa kungs minēja, notika gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan arī Sabiedrības veselības apakškomisijā, tomēr šis likumprojekts tiek atbalstīts pirmajā lasījumā. Komisija izsaka tam savu atbalstu. Un patiešām šis fakts ārkārtīgi izbrīna, jo manā rīcībā ir arī Tieslietu ministrijas apkopotā ārvalstu pieredze. Un, protams, šī prioritāte… Es saprotu, ka šis jautājums noteikti ir Saeimas prioritāšu sarakstā numur… es nezinu, piecdesmitais laikam visā šajā budžeta izskatīšanas gaitā, bet es baidos, ka aiz tādām ārkārtas sīkām niansēm mēs pazaudējam pašu galveno – jautājumu būtību. Un kāda tad ir šī būtība?

Būtība ir tāda, ka faktiski uz ārstu komisijas atzinuma pamata tiek konstatēts personas dzimuma maiņas fakts. Un kas tad ir šī ārstu komisija? Sanāk kopā divi psihiatri, urologs, ginekologs un dzemdību speciālists un nolemj: jā, šī persona ir sieviete vai šī persona ir vīrietis, jo viņa ir izteikusi tādu vēlmi, un šī vēlme viņai vai viņam ir jau pusgadu. Un tas ir pamats dzimuma maiņai! Tāda, tik liberāla, pieredze nav nevienā citā valstī, kolēģi! Pat Nīderlandē… Citās valstīs… Pamatojoties – tiešām pamatojoties! – uz citu valstu pieredzi, es gribu pieminēt, ka lēmumu par dzimuma maiņu – kolēģi, es uzsveru! – pieņem vai nu tiesa, vai konkrēta valsts pārvaldes iestāde. Nekādā gadījumā nav tā, ka daži ārsti sanāk un izlemj šo lietu.

Ja persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu, neatrodas laulībā, dzīvo pretējā dzimumā konkrētu laika periodu, jo ir veikusi – kolēģi, tas ir pats svarīgākais, ka viņa jau ir veikusi! – dzimuma maiņas operāciju… Pirms operācijas personai tiek nozīmēta hormonālo medikamentu terapija un psihologa, psihiatra apmeklēšana. Operācijas faktu apstiprina ar sertificēta ārsta izziņu.

Tā, piemēram, Kanādā ir jādod savs atzinums gan ķirurgam, gan arī ārstam – citam ārstam, kurš ir konstatējis veiktās operācijas sekas.

Vācijā ir prasība, ka personai ir jābūt veiktām ķirurģiskām darbībām tādā pakāpē, lai persona iegūtu pieņemamu pretējā dzimuma izskatu.

Kolēģi! Nekur nav tik liberāls likums kā Latvijā! (No zāles dep. A.Barča: “Nebūs arī!”) Es tiešām… Mani… Nu nebūs… Bet šis ir pirmais lasījums, kolēģi! Es uzskatu, ka šis likumprojekts jāatdod atpakaļ Tieslietu ministrijai, un lai viņi pievieno… Nevar būt, ka mēs pat konceptuāli atbalstām šāda veida likumprojektu. Kolēģi, tas ir absurds, jo pat visliberālākā valsts Nīderlande… Šeit pieņem tiesa dzimuma maiņas fakta konstatāciju, jā… Ne Igaunijā, ne kur citur nav, nevienā pasaules valstī nav tik liberālu likumu. Es uzskatu, ka tas ir tiešām absurds, ka šāds likumprojekts varēja Saeimā nākt no Tieslietu ministrijas, un es aicinu deputātus nekādā gadījumā šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies par uzmanību. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ja es būtu smuks, es gribētu būt meitene!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

 

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Es vairāk nekā 40 gadus strādāju psihiatrijā un narkoloģijā, bet saņēmu savu pamatizglītību kā psihiatrs, vēlāk – kā psihoterapeits. Bet tas neattiecas uz manu politisko darbību.

Taču, strādājot Sabiedrības veselības apakškomisijā, man tiešām bija vairāki ļoti konkrēti jautājumi par šo likumprojektu, jo tas sākumā bija tiešām ļoti pavirši sagatavots. Arī šī Tieslietu ministrijas izziņa kā tāda ir dziļi formāla. Tā vienkārši izstumta cauri, lai mēs varētu tiešām pieņemt šo superliberālo attieksmi pret atsevišķu cilvēku zināmām psihiskām novirzēm, kuras var būt arī uz laiku, kuras pēc tam var mainīties. Un tad tie būs dziļi nelaimīgi cilvēki.

Otra problēma. Vispirms jau es gribu teikt, ka neviens tā īsti no parastiem cilvēkiem nepārzina māniju sfēru. Tā ir saistīta tieši ar dažādām šīm īpašajām tieksmēm pret pretējo dzimumu, ar sava dzimuma nomaiņu, vēl ar pavisam citām tendencēm, piemēram, ar piromāniju, ar dipsomāniju, ar dromomāniju, kā arī ar kleptomāniju. Tie cilvēki visu mūžu cieš no savu tieksmju novirzēm, un liela daļa no viņiem ir saistīta ar visām šīm seksuālajām novirzēm.

Un ir vēl vesela sfēra, kura ļoti cietīs no šīm dzimuma maiņām. Tas ir profesionālais sports, un Olimpiskajās spēlēs jau ir bijuši pirmie skandāli, jo fiziski viņi jau nemainīsies, bet viņi konkurēs ar pārējiem sportistiem pilnīgi citā līmenī nekā tās pašas… Ja viņš, piemēram, uz sieviešu dzimumu sevi pārvērtīs, tad tas vairs nebūs godīgs sports.

Tā ka, es domāju, tas mums ļoti, ļoti jāpārdomā, vai mēs tik vienkārši varam visu izskatīt un tik ļoti mazus kritērijus ieviest. Savā laikā es ilgstoši biju arī ministrijas galvenais speciālists. Šos jautājumus vairākkārt lēma personīgi mūsu valsts galvenais psihiatrs Traumatoloģijas institūtā, kad notika šīs operācijas. Vienu laiku mums galvenā speciālista institūcija pat bija likvidēta, un tad viss gāja ļoti pavirši. Bet šis jautājums bija tik izšķirošs un tik ļoti nopietns, ka tikai viņa vienīgā, konsultējoties ar saviem kolēģiem, izlēma šo jautājumu, vai var mainīt dzimumu vai ne.

Nebūsim tik vienkāršoti!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Arī Saeimas Juridiskajā komisijā bija detalizētas debates par šo jautājumu. Un šo debašu pamatā bija tiesas spriedums, uz kura pamata Dzimtsarakstu nodaļas lēmums – atteikt šo dzimuma maiņu – tika atzīts par nelikumīgu.

Taču es neuzskatu, ka tās debates, kas bija komisijās, būtu jāpārceļ tagad šeit, uz Saeimas tribīni. Tās bija stipri detalizētas un asas. Taču, manuprāt, šajā balsojumā vienkārši parādīsies tas, kuri politiķi šajā parlamentā pārstāv konservatīvos politiskos spēkus un kuri politiķi pārstāv liberāļus. Es nesaku, ka liberālisms ir kaut kas slikts. Šobrīd Saeimā ir iezīmējušās divas izteikti liberālas partijas – “Saskaņas Centrs” un “Jaunais laiks” – attiecībā uz ekonomiskiem jautājumiem, attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem. Arī cilvēktiesību izpratne ir, protams, dažāda, un arī cilvēktiesību interpretācija ir dažāda atkarībā no šīs uztveres – vai tā ir liberāla vai tā ir konservatīva. (No zāles: “Tieši tā!” Dep. O.Kastēns: “Taisnība”!)

Man šķiet arī, ka šis likumprojekts būtu jāatdod atpakaļ Tieslietu ministrijai. Protams, risinājums ir jāmeklē saistībā ar Augstākas tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta… Administratīvās tiesas lēmumu. Taču man šķiet, ka piedāvātais nav risinājums.

Tā ka aicinu konservatīvos politiķus balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

 

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Es gribu teikt, ka šajā Saeimā katrai frakcijai ir sava zināma politiskā piederība, ko jau tikko ļoti precīzi iezīmēja arī Rasnača kungs, savā uzstāšanās runā norādot to, ka šeit ir divas īsteni liberālas partijas, tātad “Jaunais laiks” un “Saskaņas Centrs”. Acīmredzot LPP/LC, kas Eiropā pieder pie liberāļu grupas, laikam netiek uzskatīti par īstiem liberāļiem, lai gan mēs cenšamies.

Bet es gribu mazliet komentēt vēstuli, kuru Segliņa kungs ir rakstījis Ģīļa kungam kā Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājam. Vēstules pirmajos teikumos sacīts, ka šis materiāls, kurā analizēta citu valstu pieredze, ir gatavots, balstoties uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vēstuli, kurā ir lūgums izdarīt to, un īpaši pieminēta Nīderlandes pieredze šajā jomā. Man ir īpašs prieks par to, ka komisija, kuru vada divu konservatīvu partiju pārstāvji, ir tagad sākusi interesēties par Nīderlandes pieredzi, kura ir, manuprāt, laikam superliberāla... pati liberālākā valsts ne tikai visā Eiropā, bet droši vien arī visā pasaulē. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tāpēc arī bagātākā.”)

Un tāpēc es arī domāju, ka laikam tas liberālisma bacilis tomēr ir lipīgs, ja jau konservatīvās partijas tagad sāk īpaši interesēties par Nīderlandi. Pati ideja par šo... arī par dzimuma maiņas liberalizāciju no ētiskā viedokļa, protams, nav apsveicama. Taču, ja mēs raugāmies uz kopējo valsts labumu, iespējams, ir kaut kāda slēpta nozīme šai liberalizācijai. Un šeit es saskatu zināmu, tā sakot, labumu mūsu sportam. Ja jau, teiksim, piecu cilvēku sastāvā mēs varam paziņot, ka sieviete var kļūt par vīrieti vai, teiksim, vīrietis kļūt par sievieti, tad, es domāju, tas varētu tikai nest labumu Latvijas sportam. Jo tādā veidā, teiksim, Latvijas sportistes, kas iepriekš ir bijušas vīrieši, varētu ļoti sekmīgi nest un pārstāvēt Latvijas vārdu starptautiskajā sporta arēnā. Tāpēc tos, kas balso “par” sportu, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. (No zāles dep. A.Golubovs: “Seksuālā okupācija!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā kā es netaisos mainīt savu dzimumu, centīšos runāt objektīvi. (No zāles: “Piespiedīsim!” Dep. A.Barča: “To vēl nevar zināt!”)

Nopietni runājot, man šķiet, ka patlaban šis likumprojekts, tāds, kāds tas ir pirmajā lasījumā, noteikti tiks labots (No zāles dep. A.Barča: “Pareizi!”), pārlabots un arī kastrēts. Un līdz ar to es neredzu jēgu pieņemt pirmajā lasījumā, tas ir, konceptuāli, likumprojektu, kurš pēc tam ir simts reizes jāšķērē uz otro lasījumu.

Līdz ar to diemžēl es to nevarēšu atbalstīt. (No zāles: “Žēl, ļoti žēl!”)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai, otro reizi.

L.Liepiņa.

Pirmkārt. Man tomēr gribētos pateikt, ka šajā priekšlikumā tā nav vienkārši procedūra. Vesela komisija lemj par to, un, manuprāt, tas ir pareizāk, ka lemj par to komisija, nevis viens galvenais psihiatrs.

Otrkārt. Man liekas, ka ir viegli ironizēt par dažiem jautājumiem. Ir! Bet vai tur ir vietā piesaukt ētiku tajā pašā laikā? To es stipri apšaubu. Šiem cilvēkiem, man liekas, nenāk smiekli, klausoties tādas runas.

Un treškārt. Man gribētos atgādināt, ka šis ir tikai pirmais lasījums. Varēs iesniegt priekšlikumus un mainīt. Bet šis būtu tāds tomēr ļoti labs signāls tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas, kuri ir novesti līdz pašnāvības robežai, jo viņi netiek galā ar šo lietu, – labs signāls, ka mēs esam gatavi viņiem palīdzēt.

Tāpēc atbalstīsim komisiju.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ir mums dokuments – Latvijas Republikas Saeimas kārtības rullis. Saeimas kārtības ruļļa 88.pantā ir teikts, ka, likumprojektu izskatot pirmajā lasījumā, ir jāpieņem konceptuāls lēmums.

Kolēģi, tas, ko mēs šeit dzirdam, ir tas, ka konceptuāli šis likumprojekts ne pirms tam ministrijā, ne atbildīgajā komisijā nav pietiekami izvērtēts un ka tas, ko šeit konceptuāli piedāvā Saeimai, ir pat pilnīgā pretrunā ar to praksi, kāda šodien ir attīstītajās Eiropas Savienības valstīs.

Godājamie kolēģi! Tieši tādēļ es aicinu šo likumprojektu noraidīt un atdot to atpakaļ ministrijai, lai ministrija sagatavo normālus, pieņemamus priekšlikumus, lai adaptē šos priekšlikumus atbilstoši starptautiskajai praksei, un tad mēs par tiem varam balsot.

Par šādu dokumentu, godājamie kolēģi, mēs balsot nevaram, jo tas pat ir pretrunā ar to, kas rakstīts Saeimas kārtības rullī. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tā nav!”)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

 

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Ļoti rūgti maldās tie deputāti, kas no tribīnes šeit sludināja, ka, ja mums būs šāds likums, tad mums radīsies problēmas sportā. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Meli!”) Pilnīgi otrādi! Tās problēmas radīsies tad, ja Latvijā šāda likuma nebūs.

Es piekrītu, ka likumā ir nepilnības. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Izskaidro!”) Es piekrītu! Un to mēs konstatējām Veselības aizsardzības apakškomisijā. Un tās nepilnības ir jānovērš. Bet šāds likums tiešām ir nepieciešams, lai neiznāktu šmuce (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Kādā veidā?”), mūsu sportistiem piedaloties starptautiskās sacensībās, jo šobrīd lielajā sportā – starptautiskajās sacensībās, olimpiādēs, pasaules meistarsacīkstēs un visās citās liela mēroga sacensībās – ir ļoti, ļoti rūpīga dzimuma kontrole, kura tiek ļoti stingri reglamentēta un kurā piedalās augstas kvalifikācijas profesionāļu komisijas.

Tā ka mums šāds likumprojekts ir ļoti aktuāls un nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Inesei Šleserei, otro reizi.

 

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, jo vairāk mēs debatējam, jo dziļāk un sīkākās niansēs mēs ieejam. Bet es vēlreiz gribu atgādināt, ka jautājums nav par sportu. Jautājums nav par to, kas apmaksās hormonu terapiju vai kas apmaksās dzimuma maiņas operāciju. Jautājums ir par to, kā mēs noteiksim, vai šī persona ir sieviete vai šī persona ir vīrietis. Kas to konstatēs? Un kritērijus? Un tas ir konceptuāls lēmums.

Šobrīd tad konceptuāli mēs piekrītam, ka šo faktu konstatē pieci ārsti. Un par to arī ir šis stāsts, jo nevienā pasaules valstī ārsti to nekonstatē. Pat visliberālākajās valstīs, teiksim, Nīderlandē (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Tiesa!”), to konstatē tiesa. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Tieši tā!”) Citur to konstatē ministrijas! Citur to konstatē īpašas valsts pārvaldes iestādes vai ministrijas.

Kolēģi! Konceptuāli mēs nedrīkstam atbalstīt, ka šo faktu konstatāciju var veikt pieci ārsti. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Otrajā lasījumā to lemsim!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Strazdiņam, otro reizi.

 

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! ...

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ievērosim klusumu!

J.Strazdiņš.

Es nebūtu nācis runāt otrreiz, bet ko var darīt, ja manas komisijas, Sporta apakš­komisijas, priekšsēdētājs Ābiķa kungs vēl vienu aspektu tomēr neatsauca.

Piedodiet, ka es pārāk daudz medicīniski šodien runāju, bet tas ir ļoti būtiski šā likuma sakarā. Vīrietis no sievietes atšķiras ne tikai ar hormoniem, bet arī ar ārieni. Viņam ir cita muskulatūra, viņam ir cita kaulu sistēma, viņam ir cits spēks, viņam pat ūdens par 10 procentiem visā ķermenī ir vairāk nekā sievietes organismā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kurā vietā?”) Un visas tās lietas, ko ir devusi daba, ne ar kādu hormonu terapiju, ne ar kādām ķirurģiskām iejaukšanām, piedodiet, nevar izmainīt, un, lai arī cik ģeniāls būtu ķirurgs... Piemēram, es domāju, ka Ģīļa kungs būtu ļoti piemērots tādām operācijām ar savām dotībām, bet šos dabas dotos elementus ķirurģiski nevar iznīcināt. Tad ķirurgam būs jāpār­strādā visa muskulatūras sistēma.

Es noteikti pagaidām ierosinu neatbalstīt šādu likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

 

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Tik ārkārtīgi nopietnā jautājumā, kad mēs apspriežam arī budžetu, es brīnos, ka neviens no runātājiem nav ierosinājis izveidot komisiju, kurā būtu pārstāvis no katras politiskās partijas, lai noteiktu dzimumu. Bet varbūt tikai no koalīcijas partijām – arī tāds variants varētu būt. Un tāpēc es iesaku pilnīgi brīvu balsojumu, lai mēs saprastu, kas ir kas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Ģīlis.

 

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Atbildot uz Seiles kundzes piedāvāto variantu, es gribu teikt, ka patiesībā Sabiedrības veselības apakškomisijā ir pārstāvētas pilnīgi visas frakcijas, izņemot “Pilsonisko Savienību”, un līdz ar to tātad var uzskatīt, ka patiesībā tāda komisija jau reāli eksistē. Tātad es lūdzu, aicinu tik tiešām no “Pilsoniskās Savienības” pārstāvi uz apakškomisiju, un visu šo mēs arī varam izdiskutēt tur.

Atgādinu: likumprojektu virza Ministru kabinets, un šodien debates būtībā izraisījās nevis par likumprojekta tekstu, bet gan par anotāciju. Tātad tā nav pirmā reize, kad mēs Sociālo un darba lietu komisijā konstatējam, ka likumprojekti no Ministru kabineta nāk varbūt ne īpaši labi sagatavoti.

Tieši tāpēc, ņemot vērā to, ka anotāciju pārrakstīt nevar, un ņemot vērā arī to, ka visu politisko partiju pārstāvji, izņemot “Pilsonisko Savienību”, darbojas komisijā, mēs pieņēmām lēmumu, ka tikai anotācijas dēļ mēs šo likumprojektu neatdosim atpakaļ Ministru kabinetam, bet virzīsim uz priekšu.

Likumprojekta virzībai ir arī nosacījums – Augstākās tiesas Senāta lēmums. Un tātad viss, par ko satraucas gan Šleseres kundze, gan visi pārējie, tātad visa šī ārzemju pieredze ir tā lieta, uz kuru tiks balstīti iespējamie grozījumi uz otro lasījumu (No zāles: “Kāpēc jau nebija pirmajā lasījumā?”), un visiem, kas šaubās par balsošanu, es iesaku izlasīt konkrētā likumprojekta tekstu, kur nav nekādu lielu problēmu. Tātad uzlabot viennozīmīgi to var, bet šobrīd komisijas lēmums bija atbalstīt konkrēto likumprojektu virzīšanai uz Saeimas balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 30, atturas – 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

Otrajam lasījumam saņemti divdesmit priekšlikumi, kas izskatīti komisijas sēdē.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5. – Ministru prezidenta Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

6. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta savā redakcijā – 10.priekšlikuma redakcijā. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

9. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

11. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Tad 10. mums, liekas, pazuda…

J.Dalbiņš.

10. mēs jau…

Sēdes vadītājs.

Tātad 9. ir daļēji iekļauts 10.priekš­likumā. Deputāti neiebilst. 10. ir atbalstīts, un deputāti arī neiebilst. 11., jā…

J.Dalbiņš.

11. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

12. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

13. – Ministru prezidenta Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

14. – Ministru prezidenta Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

16. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

18. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

19. – Ministru prezidenta Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

Un 20. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.

 

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1489/Lp9. Šo likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija, tas tika izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un tika vienbalsīgi atbalstīts virzībai uz pirmo lasījumu.

Likumprojekts sakārto gan institucionālo, gan arī definīciju jomu šinī likumā. Lūdzu deputātus atbalstīt un pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Roze.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.novembris.

Sēdes vadītājs.

Kurš novembris?

M.Roze.

19.novembris.

Sēdes vadītājs.

19.novembris. Deputāti neiebilst.
Paldies.

Likumprojekts “Grozījums Operatīvās darbības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Operatīvās darbības likumā” otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

2. – tieslietu ministrs Segliņa priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Kredīt­iestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

 

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdi! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1419/Lp9. Komisija minēto likumprojektu izskatīja, un šajā likumprojektā izvērtēja trīspadsmit grozījumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

3. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

4. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

5. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

6. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

7. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas tika atbalstīts, un komisija to iekļāva savā priekšlikumā – 8. priekšlikumā –, kuru pati atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas pašas priekšlikumā – 10.priekšlikumā. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

11. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

Arī 12.priekšlikums ir no deputāta Leiškalna. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

Savukārt 13.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 17.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Oļegs Deņisovs.

 

O.Deņisovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie deputāti” Strādāsim ar dokumentu Nr.4959 – likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Likumprojekta virzība ir saistīta ar Saeimas otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Pacienta tiesību likums”, kas turpmāk būs pamatdokuments pacientu tiesību jomā. Taču Ārstniecības likumā, kas regulē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darbību, jau šobrīd iekļautas normas, kas nosaka pacienta tiesības.

Lai novērstu normu dublēšanos, nepieciešams izslēgt no Ārstniecības likuma visas tās normas, kas nosaka pacienta tiesības un ir iekļautas Pacienta tiesību likumā. Grozījumi paredz arī atsevišķu normu saskaņošanu ar Pacienta tiesību likumu.

Sakarā ar to komisija ierosina šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ārstniecības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Deņisovs.

Komisijas vārdā prasu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

O.Deņisovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.decembris. Un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 10.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tātad 1.decembrī priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 10.decembrī – galīgais lasījums..

O.Deņisovs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

 

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija ierosina atzīt arī likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” par steidzamu un izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Brigmanis.

Un tagad lūdzu izskatīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

A.Brigmanis.

Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16.novembris, izskatīt Saeimas sēdē – 26.novembrī.

Sēdes vadītājs.

16.novembris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 26.novembris – otrais lasījums. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 2009.gada 5.novembra sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova jautājumu veselības ministrei Baibai Rozentālei “Par Veselības ministrijas gatavību cīņai pret vīrusu AH1N1”. Šis jautājums tiks nodots veselības ministrei Baibai Rozentālei.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, godātie kolēģi, es gribu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Paulu Putniņu, kuram šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi.)

Un vārds paziņojumam deputātei Silvai Bendrātei.

 

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm – pulksten 10.27.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

 

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas! Tiekamies pēc 5 minūtēm komisijas telpās uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

 

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Juridiskās komisijas sēde sāksies pēc pāris minūtēm Juridiskās komisijas telpā.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

 

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc dažām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Mirskim.

 

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātie deputāti! Dzeltenajā zālē tūlīt pārtraukumā tiks dibināta deputātu grupa sadarbībai ar Irākas parlamentu. (No zāles: “Opā!” Dep. V.Orlovs: “Jāatbalsta! Jāatbalsta!”)

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

 

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (ZZS)... Neredzu! Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Valdis Ģīlis... Paldies, redzu! Māris Kučinskis... Redzu! Jānis Lagzdiņš... Ir! Visvaldis Lācis... Redzu, paldies! Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs, Inguna Rībena... Paldies, redzu! Viktors Ščerbatihs, Pēteris Tabūns, Mihails Zemļinskis un Ērika Zommere.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 5.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Savukārt Saeimas 2009.gada 12.no­vem-­bra sēde sāksies pulksten 11.00.