Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs M.Segliņš

Uz jaut.nr. 179/J9 – dok. nr.5125

Par valsts valodas zināšanu prasmi

Esmu iepazinies ar Saeimas deputātu jautājumu (jautājumu reģistra Nr.179/J9) “Par valsts valodas zināšanu prasmi”, kurā deputāti lūdz atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Tieslietu ministrija nesaskata pretrunu starp Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu Nr.773 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.773) 20.punktu un šo noteikumu 1.pielikumā paredzētajām prasībām pilsētas un novada domes deputātiem, kuriem valsts valodas prasmes apliecība ir izsniegta no 1992.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.janvārim un kuras līmenis nav šajos noteikumos atbilstoši pielīdzināts?

2. Pēc kādiem kritērijiem Valsts valodas centra inspektori vērtē deputātu valsts valodas zināšanu prasmi? Vai tā tiek vērtēta atbilstoši C līmeņa 1.pakāpei vai citiem kritērijiem?

3. Vai ir kādi ārējie vai iekšējie normatīvie akti attiecībā uz metodiku, kāda tiek piemērota valsts valodas zināšanu pārbaudei saistībā ar valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā?

4. Kāda ir judikatūra lietās par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.²⁶ pantā?

Atbildot uz minētajiem jautājumiem, informēju:

1. Tieslietu ministrija uzskata, ka nav vērojama pretruna starp MK noteikumu Nr.733 1.pielikumā paredzētajām prasībām pilsētas un novada domes deputātiem (nepieciešama C1 līmeņa valsts valodas prasme) un šo noteikumu 20.punktu, kas paredz laikā no 1992.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.janvārim izsniegtajām valsts valodas prasmes apliecībām nenoteiktu derīguma termiņu, ja persona tās izmanto tikai amata un profesionālo pienākumu veikšanai. Šādā gadījumā personas valsts valodas prasme netiek atkārtoti pārbaudīta, bet, ka jebkurā gadījumā tiek pārbaudīts gan iepriekš iegūtās valsts valodas prasmes apliecības autentiskums, gan personas valsts valodas lietojums. Apgalvojums, ka MK noteikumos Nr.733 nav pielīdzināts šādās apliecībās norādītais valsts valodas prasmes līmenis, neatbilst patiesībai, jo šo noteikumu 19.1.2.punktā un 5.pielikuma “Valsts valodas prasmes līmeņu apzīmējumi un atbilstība” tabulas 2. un 3.ailē ir pielīdzināti arī laika posmā no 1992.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.janvārim izsniegto valsts valodas prasmes apliecību līmeņi.

2. Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas inspektori saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada noteikumiem Nr.202 “Valsts valodas centra nolikums” un iekšējo normatīvo aktu “Valsts valodas centra reglaments” (2009.gada 30.jūnija reglaments Nr.3-6.1/1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbauda valsts valodas lietojuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām tām personām, kuru profesionālo un amata pienākumu veikšanai jāprot un jālieto valsts valoda.

Inspektori nepārbauda “valsts valodas zināšanas” vai “valsts valodas zināšanu prasmi”, kā minēts deputātu jautājumā. Attiecībā uz republikas pilsētas domes un novada domes deputātu valsts valodas lietojumu tiek pārbaudīts, vai šo personu lietojums atbilst augstākā līmeņa 1.pakāpes (C1) prasībām, kādas aprakstītas MK noteikumu Nr.733 17.5.apakšpunktā, proti – persona spēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, lasa un saprot dažāda satura un sarežģītības tekstus, spēj uzrakstīt dažādus lietišķos rakstus (piemēram, ieteikumus, raksturojumus, oficiālas vēstules), kā arī citus tekstus, bez grūtībām uztver un saprot dabiskā un raitā tempā runātus atšķirīgas struktūras tekstus par dažādām tēmām.

3. Pagaidām nav pieņemti ne ārējie, ne iekšējie normatīvie akti attiecībā uz metodiku, kāda tiek piemērota personu valsts valodas lietojuma pārbaudei, bet praktiski tā notiek saskaņā ar materiālo un procesuālo tiesību normām, kas reglamentē administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtību (kā to paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss), kā arī administratīvā procesa noteikumiem saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

Praktiski valsts valodas lietošanas pienākums personām, tai skaitā pilsētas un novada domes deputātiem, tiek vērtēts ciešā sasaistē ar konkrētiem darba pienākumiem, kas aprakstīti amata aprakstā, darba līgumā vai kādā ārējā normatīvajā aktā (piemēram, Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.125 “Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”). Valsts valodas lietojuma pārbaude vairumā gadījumu notiek amata pienākumu veikšanas gaitā, piemēram, pašvaldības deputātam piedaloties komiteju sēdēs, domes sēdēs, tiekoties ar vēlētājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Tomēr gadījumos, kad nepieciešams savlaicīgi, likumā noteiktajā termiņā izskatīt saņemto sūdzību un sniegt atbildi iesniedzējam, iespējams un lietderīgi veikt attiecīgā deputāta valsts valodas lietojuma papildpārbaudi arī intervijas veidā.

Arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 7.februāra spriedumā lietā Nr.A42199505 (SKA-26/2008) motīvu daļā [14.punkts] secina: “Normatīvajos aktos nav īpaši noteikta valsts valodas lietošanas pārbaudes kārtība. Taču Valsts valodas likuma 26.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma ievērošanu Latvijas Republikā pārrauga Valsts valodas centrs.”

Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr.293 “Valsts valodas centra nolikums”, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, 5.1.apakšpunkts noteica, ka Valsts valodas centra funkcijās ietilpst valsts valodas lietojuma pārraudzīšana gadījumos, ja atbilstoši Valsts valodas likumam vai citiem likumiem tās lietošana ir obligāta. Tāpat Valsts valodas centra uzdevumos saskaņā ar šo noteikumu 6.3.apakšpunktu ietilpst Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildes pārraudzīšana.

Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 236.³ panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts valodas centrs, citastarp, izskata šā kodeksa 201.²⁶ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, t.sk. atbilstoši šā panta trešajai daļai Valsts valodas centra amatpersonas pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija tiesīgas par savas kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastādīt protokolu.

Tādējādi Valsts valodas centra amatpersonas bija tiesīgas pārbaudīt to, vai pieteicēja lieto valsts valodu apjomā, kāds noteikts Valsts valodas likuma 6.panta pirmajā daļā.

4. Informēju, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.²⁶ panta pirmo daļu Valsts valodas centra inspektori 2008.gadā sastādīja 646 administratīvā pārkāpuma protokolus, attiecīgi piemērojot administratīvos sodus. Ievērojot to, ka Valsts valodas centra Kontroles daļas lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.pantu var apstrīdēt Valsts valodas centra direktoram, 8 gadījumos lēmumi apstrīdēti un no tiem procesuālu nepilnību dēļ atcelts 1 lēmums. Savukārt 2 Valsts valodas centra direktora lēmumi pārsūdzēti Administratīvajā rajona tiesā, abas lietas šobrīd atrodas tiesvedības stadijā.

Attiecībā uz 2009.gada 1.pusgadu norādu, ka Valsts valodas centra inspektori sastādīja 327 administratīvā pārkāpuma protokolus, no kuriem 4 gadījumos lēmumi tika apstrīdēti Valsts valodas centra direktoram. No šiem lēmumiem Valsts valodas centra direktors visus lēmumus atstājis negrozītus. 1 lēmums pārsūdzēts Administratīvajā rajona tiesā, minētā lieta pašlaik atrodas tiesvedības stadijā.

Attiecībā uz tiesu praksi, kas pieejama Tiesu informācijas sistēmā, norādu, ka attiecībā uz Valsts valodas centra direktora lēmumiem ir bijuši 4 pirmās instances tiesas nolēmumi, no kuriem 3 gadījumos Administratīvā rajona tiesa noraidīja pieteikumus par Valsts valodas centra direktora lēmumu atcelšanu, savukārt 1 gadījumā Administratīvā rajona tiesa pieteikumu atteicās pieņemt.

No minētajiem nolēmumiem 2 gadījumos tas ticis pārsūdzēts apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā, kas abos gadījumos apelācijas sūdzību noraidīja.

Vienā gadījumā pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, kas atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, un lieta tika nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Šoreiz citā sastāvā Administratīvā apgabaltiesa, kur sākotnēji bija pieņemts pieteicējam nelabvēlīgais lēmums, pieteikumu apmierināja, atcēla Valsts valodas centra direktora lēmumu un izbeidza administratīvā pārkāpuma lietu.

Vēršu uzmanību uz to, ka Tiesu informatīvajā sistēmā tiek reģistrēti tiesu nolēmumi, sākot ar 2003.gadu. Ievērojot minēto, informācija par agrāk izskatītajām administratīvo pārkāpumu lietām Tiesu informatīvajā sistēmā nav pieejama, līdz ar to informācija var būt nepilnīga.

Papildus informēju, ka nevarēšu piedalīties Saeimas sēdē 2009.gada 5.novembrī pulksten 17:00 un mutvārdos sniegt atbildi uz deputātu jautājumu aizņemtības un noslogotības dēļ.

Ar cieņu,

tieslietu ministrs M.Segliņš

Rīgā 2009.gada 4.novembrī