Eiropas Parlaments: Par Eiropas Savienības un Krievijas sadarbību

ES un Krievijas samita priekšvakarā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pauda bažas par kaimiņvalsts cilvēktiesību situāciju – to apliecina arī EP Saharova balvas piešķiršana Krievijas organizācijai “Memoriāls”. Stokholmā 18.novembrī paredzētā galotņu sanāksmes darba kārtībā dominēs klimata pārmaiņas, enerģijas drošība un jaunais partnerattiecību nolīgums.

12.novembrī Briselē pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments pieprasa, lai cilvēktiesības būtu pirmajā vietā gan Stokholmas samitā, gan jaunajā nolīgumā.

Eiropas Parlamenta lēmums piešķirt tā Saharova balvu par domas brīvību Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijai “Memoriāls” apliecina deputātu bažas par situāciju valstī saistībā ar demokrātiju, cilvēktiesībām, tiesu iestāžu neatkarību, pieaugošo valsts kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem, kā arī policijas un tiesu iestāžu nespēju atklāt vainīgos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju slepkavībās.

Deputāti rezolūcijā nosoda cilvēktiesību aktīvista Makšaripa Auševa brutālo slepkavību Ingušijā un atkārtoti aicina nodrošināt, ka tiktu atrasti un saukti pie atbildības Natālijas Estemirovas, Andreja Kulagina, Zaremas Sadulajevas, Alika Džabrailova, Makšaripa Auševa, Staņislava Markelova, Anastasijas Baburovas un Annas Poļitkovskas slepkavas.

Jānovērš tirdzniecības šķēršļi

Deputāti uzsver, ka jauns ietvars politiskajām un tirdzniecības attiecībām – Partnerattiecību un sadarbības nolīgums – arvien ir starp galvenajiem mērķiem, ņemot vērā, ka pašreizējā līguma darbības laiks bija līdz 2007.gada beigām. Deputāti arī atkārto atbalstu Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) un uzsver, ka Krievijai jānovērš atlikušie šķēršļi: izvedmuitas nodokļi, dzelzceļa nodevas par preču tranzītu, autoceļu nodevas kravas transportam, kā arī gaļas, piena un augu produktu importa ierobežojumi.

Enerģijas drošība, klimats

Klimata pārmaiņu jautājumā pirms Kopenhāgenas sanāksmes Parlaments mudina Krieviju pārskatīt tās nodomu prasīt augstākus emisiju līmeņus.

Parlaments sagaida, ka tiks parakstīts Eiropas Savienības un Krievijas nolīgums par energodrošības agrīnās brīdināšanas mehānismu, un aicina Zviedrijas prezidentūru ES un Komisiju sadarboties ar Krieviju (“Gazprom”) un Ukrainu (“Naftohaz Ukrainy”), lai nepieļautu iepriekšējos gados pieredzēto energoapgādes pārtraukšanu. Deputāti pauž bažas par Krievijas neseno lēmumu atsaukt savu parakstu Enerģētikas hartas nolīgumā.

Konflikta zonas

Krievijas un Gruzijas konflikta sakarā Parlaments norāda, ka ES Uzraudzības misijai Gruzijā iekļūšana Abhāzijā un Dienvidosetijā līdz šim ir liegta, lai gan tām ir piešķirtas valsts mēroga pilnvaras. Deputāti atzinīgi vērtē misijas sasniegumus, kura ir apliecinājusi ES spēju izšķiroši rīkoties, lai sekmētu mieru un stabilitāti.

Parlaments aicina Zviedrijas prezidentūru samitā arī pievērsties būtiskiem starptautisko attiecību jautājumiem – Irānas kodolprogrammai, Afganistānai, dienvidu Kaukāzam un Vidējiem Austrumiem. ES pusei jāizvirza arī jautājums par iesaldētajiem konfliktiem Kalnu Karabahā un Piedņestrā.

Eiropas Parlamenta preses dienests