Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 12., 15.nr.; 2008, 3., 21.nr.; 2009, 3., 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju ir cilvēku tirdzniecības upurim, kas ir Eiropas Savienības pilsonis, un viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam. Cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, un viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam ir tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju likumā “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” paredzētajos gadījumos.”

2. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipi

(1) Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu — ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību atbilstoši likumam “Par sociālo drošību”.

(2) Līdz 2011.gada 31.decembrim, novērtējot klienta materiālos resursus, par ienākumiem neuzskata bērna kopšanas pabalstu, piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta vai vecāku pabalstu par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, pirmos 50 latus no vecāku pabalsta, piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalstu ar celiakiju slimam bērnam, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās, bērna piedzimšanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī neformālās izglītības ieguves laikā.

(3) No 2012.gada 1.janvāra, novērtējot klienta materiālos resursus, par ienākumiem neuzskata bērna kopšanas pabalstu, piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta vai vecāku pabalstu par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, pirmos 100 latus no vecāku pabalsta, ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalstu ar celiakiju slimam bērnam, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās, bērna piedzimšanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, bezdarbnieka stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī neformālās izglītības ieguves laikā.”

3. Izteikt 9.¹ pantu šādā redakcijā:

“9.¹ pants. Valsts finansētie ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumi

No valsts budžeta, ievērojot šā likuma 13.¹ panta noteikumus, finansē ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus:

1) personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras šajās institūcijās ievietotas līdz 2003.gada 1.janvārim;

2) pilngadīgām neredzīgām personām un personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem;

3) bērniem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no četriem līdz astoņpadsmit gadiem;

4) bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem un bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem.”

4. Izslēgt 10.panta otrās daļas otro teikumu.

5. Izteikt 11.panta 8.punktu šādā redakcijā:

“8) veikt sociālās vides izpēti, noteikt problēmas, izstrādāt sociālo pakalpojumu attīstības koncepcijas, mērķprogrammas un priekšlikumus jaunu pakalpojumu ieviešanai un piedalīties pašvaldības attīstības plānu izstrādē;”.

6. Papildināt 13.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Valsts sniedz atbalstu pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai iedzīvotājiem atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem. Garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai nepieciešamos valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.”

7. Aizstāt 13.¹ panta trešajā daļā skaitli “85” ar skaitli “90”.

8. Papildināt 15.¹ panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem.”

9. Papildināt 28.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu aptur, ja persona atrodas bezvēsts prombūtnē ilgāk nekā divus mēnešus no dienas, kad par pazušanas faktu ziņots policijai.”

10. Papildināt 29.panta pirmo daļu ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) ja viņš ir pilngadīga persona, — laikposmu no viena mēneša līdz trim mēnešiem uzturēties ārpus institūcijas citas personas (ģimenes) aprūpē. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, rakstveidā vienojoties ar personu (ģimeni), nosaka šīs uzturēšanās ilgumu, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā klienta uzturnaudu vai uztura pabalstu atbilstoši laikposmam, kuru viņš atrodas citas personas (ģimenes) aprūpē;

4) ja viņš ir bērns, — uzturēties ārpus institūcijas citas personas (ģimenes) aprūpē saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu.”

11. Papildināt 33.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu, tai skaitā var atzīt par trūcīgu ģimeni (personu), kurai ir parādsaistības.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

12. Papildināt 34.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Naudā izmaksātais sociālās palīdzības pabalsts uzskatāms par sociālās palīdzības pabalstu, uz kuru nevar vērst piedziņu.”

13. Izteikt 35.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta, pašvaldība, izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, ir tiesīga no pašvaldības pamatbudžeta izmaksāt arī citus pabalstus ģimenes (personas) pamatvajadzību apmierināšanai.”

14. Izteikt 36.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Garantēto minimālo ienākumu līmeni nosaka un katru gadu saistībā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu pārskata Ministru kabinets.”

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 21., 22. un 23.punktu:

“21. Grozījums likuma 5.pantā par klienta materiālo resursu novērtēšanu līdz 2011.gada 31.decembrim nav attiecināms uz personām, kurām līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ar pieņemtu lēmumu ir piešķirts trūcīgās personas statuss.

22. Šā likuma 13.panta 1.¹ daļa ir spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim. 2009.gadā valsts budžeta līdzekļi garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai pašvaldībām tiek piešķirti par pārskata periodu no 2009.gada 1.oktobra un finansējums Labklājības ministrijai minētajam mērķim tiek piešķirts no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 41.02.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

23. Šā likuma 15.¹ panta pirmās daļas 5.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.”

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 29.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 17.novembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.decembri.