18.novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas dienā – būsim lepni par mūsu pašu Latvijas valsti!

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Latvijas 91.gadadienā nodosim viens otram patriotisko saviļņojumu, kas valda mūsos, un svinēsim svētkus kopā – savā ģimenē, ar draugiem, saviem kaimiņiem vai darba kolēģiem. Latvijas dibināšanas dienas vakarā nodziedāsim kopīgi valsts himnu, lai svētītu lielāko vērtību – mūsu pašu Latvijas valsti. Šinī svētku dienā un arī turpmāk stiprināsim ticību mūsu valsts nākotnei. Teiksim labus vārdus un darīsim labus darbus savas Latvijas labā. Vairosim tās godu un būsim lepni par mūsu Latviju!

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze:

Latvija ir mūsu vienīgā valsts. Latvija esam mēs. Tāpēc Latvijas valsts nākotnes vārdā mums nekas nedrīkst atņemt ticību rītdienai. Spītējot pat vislielākajām grūtībām, mums jādodas uz priekšu. Tikai tad mūsu ceļš vedīs augšup.

Sveicu Latvijas Republikas proklamēšanas 91. gadadienā!

Ar atzinību barikāžu aizstavjiem

 Šodien, 17.novembrī, svinīgā pasākumā Rīgā 87 Latvijas neatkarības aizstāvjiem vai viņu tuviniekiem tiks pasniegtas 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes. Apbalvojumus pasniegs 1991.gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais.

Apbalvojumu piešķir piemiņas zīmes valde, kuru vada Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un viņa aicināti četri valdes locekļi.

1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums, kas izveidots, lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu.

Pirmā piemiņas zīme tika pasniegta 1996.gada 20.janvārī, un līdz šim apbalvoti vairāk nekā 24 tūkstoši patriotu.

Par militāro parādi valsts proklamēšanas dienā

 Rīt, 18.novembrī, Rīgā, 11.novembra krastmalā, pulksten 14, atzīmējot valsts proklamēšanas 91.gadadienu un Latvijas armijas dibināšanas 90.gadadienu, notiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību militārā parāde, kurā piedalīsies vairāk nekā 430 karavīru, zemessargu un robežsargu. Parādi komandēs NBS Rīgas garnizona priekšnieks pulkvedis Juris Zeibārts, bet to pieņems valsts bruņotā spēka augstākais vadonis – Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 91.gadadienai Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljons veiks 21 salūta jeb Nāciju zalvi.

Militārajā parādē bruņotos spēkus pārstāvēs Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona vienība, kuras karavīri ierindas priekšgalā nesīs Latvijas armijas karogu, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Mācību vadības pavēlniecības Instruktoru un Kājnieku skola, NBS Štāba bataljons, Sauszemes spēku 2.kājnieku bataljons, kā arī Jūras spēku Flotiles mīnu kuģu un patruļķugu eskadras un Jūras novērošanas un sakaru dienesta un triju Zemessardzes novadu vienības.

Savukārt Valsts robežsardzi pārstāvēs Valsts robežsardzes koledžas un sieviešu vienība.

Parādi noslēgs Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes tehnikas un transporta demonstrējums, kurā lidojumam labvēlīgos laika apstākļos būs redzami arī trīs Gaisa spēku helikopteri “Mi-17” un viens “Mi-2”, kā arī divi Valsts robežsardzes helikopteri “Agusta 109 Power”.

Savukārt Daugavā varēs vērot Jūras spēku kuģi “Tālivaldis”, “Varonis”, “Lode”, “Linga”, kā arī iepretim Rīgas pasažieru ostai atradīsies Valsts robežsardzes patruļkuģis “Valpas” un starp Vanšu un Akmens tiltu atradīsies robežsargu patruļkuģis “Rānda”.

NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums notiek šodien, 17.novembrī, pulksten 21.

Latvijas armija izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi un par tās komandieri ieceļot ģenerāli Dāvi Sīmansonu.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Par Latvijas karogam veltītajiem pasākumiem

 13.novembrī Ārlietu ministrijā notika eseju un vēstuļu konkursa “Mans Latvijas karoga stāsts” laureātu apbalvošana un izstādes “Sarkanbaltsarkanā Latvijas karoga stāsti” atklāšana.

Apbalvojot skolēnu eseju konkursa laureātus, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš atzinīgi novērtēja skolēnu un skolu atsaucību, kas tikai apstiprina karoga temata nozīmi. Kopumā konkursam tika iesniegtas 215 esejas no 86 skolām dažādos Latvijas reģionos.

“Šim brīdim Ārlietu ministrijā sākām gatavoties jau pagājušā gada oktobrī pirms Latvijas 90.gadadienas, kad sākām darbu pie jauna Latvijas valsts karoga likuma izstrādes, kas noteiktu vienotus valsts karoga lietošanas principus, kā arī paredzētu ieviest karoga vimpeļa lietošanas tradīciju,” uzsvēra M.Riekstiņš. Ministrs pauda cerību, ka likums tiks izsludināts un stāsies spēkā 18.novembrī – Latvijas neatkarības 91.gadadienā.

Vienlaikus, atklājot Cēsu Vēstures un mākslas muzeja veidoto izstādi “Sarkanbaltsarkanā Latvijas karoga stāsti”, M.Riekstiņš atzīmēja, ka karoga vēsture nes līdzi valsts un tautas vēsturi, īpaši sarežģītajā pagājušā gadsimtā, kad ilgus gadu desmitus karoga lietošana nebija iespējama. Tomēr arī šajos gados ģimenes Latvijā saglabāja karogu, paslēptu bēniņos, kā lielu vērtību.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders pozitīvi novērtēja pilsētas iesaisti pasākumu kopumā “Latvijas rudens karoga zīmē”. Savā uzrunā G.Šķenders atskatījās uz Lāčplēša dienas pasākumiem Cēsīs, akcentējot ļaužu lielo atsaucību piedalīties ikgadējā lāpu gājienā. “Tas ir pierādījums, ka cilvēkos ir vienotības sajūta, kas izpaužas daudz spēcīgāk nekā agrāk. Katras valsts vienotības un identitātes simbols ir karogs,” atzīmēja Cēsu novada domes mērs.

Izstāde “Sarkanbaltsarkanā Latvijas karoga stāsti” un eseju, vēstuļu konkursa “Mans Latvijas karoga stāsts” ir daļa no pasākumu cikla “Latvijas rudens karoga zīmē”, ko rīko Ārlietu ministrija sadarbībā ar Vidzemes vēstures un tūrisma centru, “Latvijas Avīzi” un Latvijas Institūtu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments