Par veselības apdrošināšanas apturēšanu par valsts līdzekļiem

Valsts kancelejas (VK) sagatavotais apkopojums par esošajiem un plānotajiem veselības apdrošināšanas līgumiem valsts iestādēs liecina, ka jauni veselības apdrošināšanas līgumi netiks slēgti un uzsāktās iepirkuma procedūras ir pārtrauktas. Vienlaikus tiek veiktas nepieciešamās darbības, lai lauztu noslēgtos veselības apdrošināšanas līgumus, vienojoties ar apdrošinātāju par valsts budžeta līdzekļu atgūšanu.

VK sagatavotā informācija liecina, ka pēc Ministru prezidenta V.Dombrovska 1.oktobrī izdotās rezolūcijas, ar kuru ministrijām un to padotības iestādēm tika uzdots apturēt jaunu līgumu par veselības apdrošināšanu slēgšanu, izvērtēt esošo laušanas iespējas un sniegt informāciju par nākamajā gadā plānotajiem izdevumiem veselības apdrošināšanai, ministrijas un to padotības iestādes ir sākušas sarunas ar apdrošinātājiem par līgumu laušanu, bet vairākas iestādes līgumus ir jau lauzušas. Saņemtā informācija liecina, ka desmit iestādes 2009.gadā ir noslēgušas līgumus, bet to polišu iegādes prēmijas tika segtas no darbinieku personīgajiem līdzekļiem.

Arī 16.novembra Ministru kabineta sēdē, izskatot likumprojektu par vienoto atalgojuma sistēmu, tika nolemts: “Atbalstīt priekšlikumu, ka valsts vai pašvaldību institūcija neveic veselības apdrošināšanu par valsts budžeta vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, paredzot iespēju apdrošināšanu veikt par amatpersonu (darbinieku) finanšu līdzekļiem. Izņēmums ir amatpersonas (darbinieki), kuri ir pakļauti riskiem, un citi speciālie gadījumi, kuri minēti likumprojekta 38.pantā.”

Lielai daļai valsts iestāžu (aptuveni 56) apdrošināšanas līgumu termiņi beidzas 2009.gada nogalē vai 2010.gada pirmajos divos vai trijos mēnešos. VK juristu vērtējumā šos līgumus lauzt valstij nav izdevīgi. Vienlaikus tām iestādēm, kurām līdz polises darbības termiņa beigām atlikuši no četriem līdz sešiem mēnešiem, finansiālais neizdevīgums, balstoties uz noslēgtā līguma nosacījumiem un sarunu ar apdrošinātājiem rezultātiem, ir jāvērtē pašiem. Ministru prezidents V.Dombrovskis jau sākotnēji uzsvēris, ka, izvērtējot valsts pārvaldes institūciju noslēgtos līgumus par veselības apdrošināšanas pakalpojumiem, pašām iestādēm jābūt pārliecinātām par konkrēto līgumu pirmstermiņa laušanas finansiālo izdevīgumu. Līgums ir jālauž pirms termiņa, ja tas ir finansiāli izdevīgi valstij.

2010.gadā valsts pārvaldes iestādes (izņemot astoņas institūcijas) nav ieplānojušas valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu veselības apdrošināšanas pakalpojumu iegādei. Saskaņā ar ministriju iesniegto informāciju veselības apdrošināšanas pakalpojumu iegādi 2010.gadā plāno šādas institūcijas:

• valsts aģentūra “Valsts reģionālās attīstības aģentūra” (daļējs finansējums no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem);

• Valsts meža dienests (saskaņā ar Valsts meža dienesta likuma 11.panta pirmo daļu valsts apdrošina dienesta amatpersonu un darbinieku dzīvību un veselību);

• Valsts vides dienests (saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 21.panta trešo daļu valsts apdrošina valsts vides inspektoru dzīvību un veselību);

• Valsts tiesu ekspertīžu birojs (saskaņā ar Tiesu ekspertu likuma 15.panta trešo daļu valsts nodrošina valsts tiesu ekspertu veselības un dzīvības apdrošināšanu);

• Tiesu administrācija (saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 125.panta sesto daļu valsts obligāti apdrošina tiesnešu dzīvību un veselību);

• Ieslodzījuma vietu pārvalde (Medicīnas daļas rentgena nodaļas darbiniekus, kas pakļauti jonizētam starojumam);

• Ārlietu ministrija (saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 22.panta pirmo daļu Ārlietu ministrija veic visu diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku veselības apdrošināšanu);

• Aizsardzības ministrija (saskaņā ar Militārā dienesta likuma 50.panta pirmās daļas 9.punktu laikā, kad karavīrs pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad karavīrs ir diplomātiskajā un konsulārajā dienestā vai piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, viņam papildus dienesta atalgojumam ir tiesības saņemt kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu izdevumiem veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem).

Uz atsevišķu valsts iestāžu norādi, ka saskaņā ar Darba likuma 82.puntu un Darba aizsardzības likuma 15.pantu darba devējam ir pienākums segt obligātās veselības pārbaudes izdevumus, ko līdz šim sedza veselības apdrošināšanas polises, VK juristi norādījuši, ka darba devējs var kompensēt konkrētās obligātās pārbaudes izdevumus un tas nav pietiekams arguments jaunu līgumu noslēgšanai.

Ziņojumā Ministru prezidentam tiek norādīts, ka informācija par valsts budžetā atgriežamajām summām nav apkopojama īsā laikā, jo apdrošinātāji pārrēķinu veic 30 līdz 60 dienās, un ka bez atlikušā termiņa prēmijas daļas apdrošinātājs aprēķina arī atlīdzības par izmantoto polises darbības periodu. Galaaprēķinu apdrošinātāji var veikt, kad ir atgrieztas visas polises.

Jau iepriekš informējām, ka Ministru prezidents šā gada 1.oktobrī deva uzdevumu ministrijām un to padotības iestādēm: neslēgt jaunus veselības apdrošināšanas līgumus un pārtraukt sāktās iepirkuma procedūras; veikt nepieciešamās darbības, lai lauztu noslēgtos veselības apdrošināšanas līgumus, vienojoties ar apdrošinātāju par valsts budžeta līdzekļu atgūšanu; sniegt informāciju par summām, kuras tiks atgrieztas atpakaļ valsts budžetā, laužot noslēgtos veselības apdrošināšanas līgumus; sniegt informāciju par valsts budžetā 2010.gadā plānotajiem izdevumiem veselības apdrošināšanas pakalpojumu iegādei.

Tāpat 6.oktobrī Ministru prezidents deva uzdevumu Valsts kancelejai apkopot un izvērtēt informāciju par valsts pārvaldes iestāžu noslēgtajiem veselības apdrošināšanas līgumiem.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre