Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 17.novembrī

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

17.novembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 160 pilsonības pretendenti, tajā skaitā trīs viņu nepilngadīgie bērni. No 157 pilsonības pretendentiem 76% ir krievi, 7% – ukraiņi, 5% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 25% pilsonības pretendentu ir pamata, 52% – vidējā, 21% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 132 476 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 1687 personas.

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu

17.novembrī Ministru kabinets pieņēma Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstus.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts pašvaldību vadītājiem: Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētājam Gintam Šķenderam par nozīmīgu ieguldījumu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un kvalitātes uzlabošanā, kā arī par veiksmīgu darbu investīciju piesaistē un apguvē pašvaldības teritorijas attīstībai; Ogres novada domes priekšsēdētājam Edvīnam Bartkevičam par nozīmīgu ieguldījumu un mērķtiecīgu darbu pašvaldības infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā; Aizkraukles novada domes priekšsēdētājam Vilnim Plūmem par nozīmīgu ieguldījumu pieejamo un kvalitatīvo pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem.

Latvijas Ugunsdzēsības muzeja direktoram Aivaram Mednim Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgo ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, Latvijas ugunsdzēsības kultūrvēsturiskā fonda saglabāšanā un ar tagadni saistīto vērtību popularizācijā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts pulkvedim Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Objektu apsardzes pārvaldes priekšniekam Andrim Smočam par priekšzīmīgu dienestu un nozīmīgu ieguldījumu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Gintam Šķenderam, Edvīnam Bartkevičam un Vilnim Plūmem pasniedz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, bet Aivaram Mednim un Andrim Smočam – iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par grozījumiem Militārā dienesta likumā

17.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi Militārā dienesta likumā (MDL).

Grozījumi MDL sagatavoti, ņemot vērā veicamo reformu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), kā arī visā aizsardzības nozarē kopumā, kas realizējama līdz 2010.gada 1.janvārim.

Likumprojekts paredz atteikties no NBS spēku veidu komandieru kompetences attiecībā uz augstāko instruktoru iecelšanu amatos, ieteikšanu pakāpju piešķiršanai un atvaļināšanu. Minētās tiesības ir paredzēts pilnībā nodot NBS komandierim vai viņa pilnvarotam komandierim.

Vienlaikus, lai nodrošinātu karavīriem tiesības sniegt pirmo paplašināto palīdzību, kas var būt nepieciešama ne tikai kaujas uzdevumu veikšanā bruņota konflikta laikā, bet arī miera laikā, paredzēts papildināt MDL ar attiecīgu regulējumu.

Likumprojekts paredz, ka karavīrs, kurš apguvis paplašinātās pirmās palīdzības karavīra mācību kursa programmu, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs sniegt paplašināto pirmo palīdzību, izmantojot MK apstiprinātajā sarakstā iekļauto aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus. Vienlaikus tiek paredzēts, ka MK nosaka paplašinātās pirmās palīdzības karavīra mācību kursa programmu, kārtību, kādā nodrošina apmācību paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanā, ārvalstīs apgūta mācību kursa atzīšanu Latvijas Republikā, kā arī aprīkojuma, medicīnisko materiālu un medikamentu sarakstu paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanai.

Ņemot vērā MK rīkojumu Nr.731 “Par valsts aģentūras “Tēvijas sargs” un Jaunsardzes centra reorganizāciju”, kas paredz no 2010.gada 1.janvāra izveidot jaunu AM pakļautībā esošu tiešās pārvaldes iestādi – Rekrutēšanas un jaunsardzes centru, paredzēts attiecīgi precizēt likumā esošās atsauces uz Jaunsardzes centru.

Likumprojekts paredz arī precizēt rezerves karavīra definīciju, nosakot, ka dienestu rezervē pilda arī zemessargi pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas.

Plānots, ka augstāko virsnieku iecelšana amatos turpmāk notiks vispārējā kārtībā – atbilstoši MDL 23.panta otrajai daļai – šīs amatpersonas amatos iecels aizsardzības ministrs pēc NBS komandiera ieteikuma. Īpaša procedūra tiks attiecināta tikai uz NBS komandieri un viņa vietnieku.

Par grozījumiem Militārā dienesta likumā vēl jālemj Saeimai.

 

AM: Par grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā

17.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā.

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā izstrādāti, ņemot vērā veicamo reformu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), kā arī visā aizsardzības nozarē kopumā, kas realizējama līdz 2010.gada 1.janvārim.

Likumprojekts paredz sakārtot NBS uzdevumus vienotā pantā, kā arī precizēt Militārās policijas (MP) definīciju, to iekļaujot likuma 3.pantā. Vienlaikus tiek paredzēts, ka Valsts robežsardze tiek iekļauta NBS sastāvā nevis kara laikā, bet jau izņēmuma stāvokļa izsludināšanas brīdī.

Ņemot vērā, ka NBS vienību izvietojumu miera laikam var būt nepieciešamība mainīt salīdzinoši bieži un īsos termiņos, īpaši reorganizācijas dēļ tiesības noteikt NBS vienību izvietojumu miera laikam paredzēts nodot aizsardzības ministram.

Tā kā no 2011.gada 1.janvāra paredzēts atteikties no militārajiem darbiniekiem, likumprojekts paredz izdarīt attiecīgus precizējumus likuma 5.pantā.

Nacionālo bruņoto spēku likuma jaunā redakcija izvairīsies no funkciju un uzdevumu sadrumstalotības, kā arī ļaus NBS komandierim precīzi noteikt atsevišķu vienību uzdevumus, atsakoties no spēku veidiem un tiem deleģētajiem uzdevumiem.

Pildot likumā noteiktos uzdevumus, NBS veiks jau uzdotos uzdevumus, kā arī šādus pasākumus: nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību; sagatavo personālsastāvu un vienības dalībai starptautiskajās operācijās, NATO un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēkos; iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus; veic krasta apsardzi, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas, piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā; MK noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā; veic rezerves karavīru apmācību; veic speciālās operācijas; saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem veic klasificēto materiālu apmaiņu starp Latvijas valsts iestādēm un NATO vai ES dalībvalstu institūcijām; veic gaisa telpas, teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvās ekonomiskās zonas novērošanu un kontroli; veic Latvijas Republiku un NBS reprezentējošas militārās ceremonijas un nodrošina godasardzi.

Papildus minētajiem NBS veicamajiem pasākumiem ir uzskaitīti arī MP kā likumības nodrošināšanas vienības ar izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām veicamie pasākumi, kas galvenokārt saskan ar šobrīd MP likumā noteiktajiem uzdevumiem.

Likumā atrunāts, ka NBS atsevišķos gadījumos sniedz atbalstu Valsts policijai, Drošības policijai un civilās aizsardzības sistēmai.

Ar grozījumu ieviešanu būtiskāka loma tiks paredzēta NBS komandiera vietniekam.

Likumprojekts paredz atteikties no spēku veidu komandiera amatiem, bet attiecībā uz Zemessardzes komandieri un pavēlniecību komandieriem vairs netiek paredzēta īpaša amatā iecelšanas un atbrīvošanas no amata procedūra. Paredzēts, ka šo augstāko virsnieku iecelšana amatos turpmāk notiks vispārējā kārtībā – atbilstoši Militārā dienesta likuma 23.panta otrajai daļai, proti, šīs amatpersonas amatos iecels aizsardzības ministrs pēc NBS komandiera ieteikuma. Īpaša procedūra tiks attiecināta tikai uz NBS komandieri un viņa vietnieku.

Papildus tiek precizēti NBS attīstības plānošanas dokumenti un to izstrādes gaita.

Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt NBS likumu ar normu, saskaņā ar kuru NBS nekustamos īpašumus nenodod privatizācijai, dodot deleģējumu MK apstiprināt šo nekustamo īpašumu sarakstu. Šāds regulējums nepieciešams, lai pastiprinātu NBS objektu nozīmi, vienlaikus ļaujot MK noteikt to objektu sarakstu, uz kuru šī norma tiktu attiecināta. Līdzīgs regulējums, lai nodrošinātu valstij svarīgu objektu saglabāšanu valsts īpašumā, ir paredzēts arī citos normatīvajos aktos, piemēram, Enerģētikas likumā attiecībā uz akciju sabiedrību “Latvenergo” kā valstiski svarīgu tautsaimniecības objektu, likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” attiecībā uz dabas rezervātiem, dabas liegumiem, parkiem u.tml.

Par grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā vēl jālemj Saeimai.

 

AM: Par finansējumu O.Kalpaka dzimto māju apsaimniekošanai

17.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojums “Par līdzfinansējuma piešķiršanu Madonas novada pašvaldībai”.

MK rīkojums paredz no AM 2009.gada budžeta līdzekļiem piešķirt 1741 latu Madonas novada pašvaldībai, kas ir viena trešdaļa no 2009.gadā nekustamā īpašuma “Liepsalas” apsaimniekošanai nepieciešamās summas. Kopējā apsaimniekošanas summa 2009.gadā ir 5223,12 lati.

Nekustamais īpašums “Liepsalas” pieder Anitai Kalpakai-Borovkovai. Saskaņā ar vienošanos, kas 2009.gada 29.jūnijā noslēgta starp AM, Ošupes pagasta padomi, Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fondu un Anitu Kalpaku-Borovkovu, pašvaldībai uzdots veikt nekustamā īpašuma “Liepsalas” apsaimniekošanu.

Vienošanās paredz: ja tiek izdots atsevišķs MK rīkojums par līdzfinansējuma piešķiršanu O.Kalpaka dzimto māju apsaimniekošanai kārtējā saimnieciskajā gadā un starp AM un pašvaldību tiek noslēgta atsevišķa divpusēja vienošanās, ministrija līdzfinansē nekustamā īpašuma “Liepsalas” apsaimniekošanu 1/3 apmērā no kārtējā gada apsaimniekošanas tāmes, bet ne vairāk kā 10 000 latu no kārtējā gada tāmes. Nekustamā īpašuma “Liepsalas” apsaimniekošanu līdzfinansē arī pašvaldība un Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Eiropas Savienības struktūrfondu programmu sociālo dzīvojamo māju siltināšanai un renovācijai

17.novembra Ministru kabineta sēdē tika akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie MK noteikumi, kas paredz 2010.gada sākumā turpināt ES struktūrfondu programmu sociālo dzīvojamo māju siltināšanai un renovācijai. Jāatzīmē, ka vienlaikus veiktas vairākas būtiskas izmaiņas programmas ieviešanas nosacījumos, t.sk. atviegloti projektu iesniegumu sagatavošanas nosacījumi, samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms, paātrināts projektu iesniegumu vērtēšanas process, paplašināts sociālo dzīvojamo māju loks, par kurām var tikt sagatavoti projektu iesniegumi.

Programmas mērķis ir palielināt pašvaldības sociālā dzīvojamā fonda energoefektivitāti, vienlaikus uzlabojot tā kvalitāti un ilgtspēju un nodrošinot sociāli mazaizsargātas personu grupas ar adekvātu mājokli.

Atgādinām, ka programmas ietvaros tiek sniegts ES finansējums energoaudita un tehniskā projekta sagatavošanai, būvdarbu veikšanai ēkas energoresursu patēriņa samazināšanai un ēkas renovācijai un rekonstrukcijai, kā arī projekta būvuzraudzībai un autoruzraudzībai.

Otrajā un nākamajās projektu iesniegumu atlases kārtās pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 4 041 806 lati. Finansējuma saņēmēji programmas ietvaros var būt pašvaldības; vienam projektam pieejamais ES līdzfinansējums – 140 000 latu, atbalsta intensitāte 75%. Programmu administrē Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra. Otro projektu iesniegumu atlases kārtu plānots sākt 2010.gada sākumā.

MK noteikumi “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.2.aktivitātes “Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām” nosaka projektu iesniedzējiem izvirzāmās prasības, atbalstāmās darbības, projektu iesniegumu atlases izsludināšanas, projektu iesniegumu iesniegšanas, projektu iesniegumu vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumus, kā arī atbildīgo iestādi, sadarbības iestādi un to funkcijas.

Nozīmīgākās izmaiņas, kas veiktas aktivitātes īstenošanas nosacījumos, ir:

• aktivitātes īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase, tādējādi projekti tiks savstarpēji salīdzināti un, ja tiks iesniegti projekti par lielāku pieprasītā finansējuma summu, nekā aktivitātē pieejams, finansējums tiks piešķirts projektiem, kas būs saņēmuši augstāku novērtējumu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos;

• pašvaldības lēmumam par sociālās dzīvojamās mājas statusu ir jābūt pieņemtam uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi;

• sociālajā mājā vismaz 70% dzīvokļu jābūt izīrētiem pašvaldībā reģistrētām personām palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanā;

• viena pašvaldība projektu atlases kārtas ietvaros var iesniegt vairākus projektu iesniegumus;

• uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi projektu iesniedzējiem nav obligāti jāiesniedz būvvaldē saskaņots būvprojekts vai apliecinājuma karte par projektā plānotajiem būvdarbiem – šo dokumentu varēs iesniegt arī pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas.

Atgādinām, ka pirmā projektu iesniegumu atlase sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu programmā tika rīkota 2008.gadā. Pirmās atlases kārtas ietvaros ir noslēgtas vienošanās par 24 projektu īstenošanu un vēl viens projekta iesniegums ir apstiprināts par kopējo ERAF finansējuma summu 2 880 693 lati.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

EM: Par papildu finansējumu komersantu atbalstam ārējo tirgu apgūšanai

17.novembra Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Ekonomikas ministrijas iniciatīva piešķirt papildu finansējumu ES struktūrfondu programmai “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”, kas ļaus programmas īstenošanu turpināt 2010.gadā un nodrošinās nepārtrauktu projektu iesniegumu atlasi.

Papildus finansējums šai programmai 3 911 145,04 lati rasts, pārdalot finansējumu no programmas “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪAT)”, kurā uz 1.novembri ir palicis pāri neizlietots finansējums. Papildus informējam, ka projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātē “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪAT)” turpināsies līdz 31.decembrim.

Tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija iesniegs Ministru kabinetā arī attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka programmas “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” ieviešanas nosacījumus (MK 17.06.2009. noteikumos Nr.582 “Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” sesto un turpmākajām kārtām””), tādējādi nodrošinot, ka projektu iesniegumu atlase programmas ietvaros nebeigsies 2009.gada 31.decembrī, bet turpināsies visu 2010.gadu.

Aktivitātes mērķis ir atbalstīt ar ieiešanu ārvalstu tirgos saistītās komersantu aktivitātes – ārējo mārketingu ārvalstīs un pasākumus, kas sekmē komersantu iekļaušanos starptautiskajās piegāžu ķēdēs, veicina Latvijas komersantu dalību starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās, tai skaitā vienotajos nacionālajos stendos.

Aktivitātes ietvaros finansējums būs pieejams komersantiem, biedrībām, kooperatīvām sabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, kas ir finansējuma saņēmēja projektā, kurā pārējie partneri ir iepriekšminētie projektu iesniedzēji. Finansējums aktivitātes ietvaros tiks piešķirts dalībai starptautiskajās izstādēs, konferencēs, tirdzniecības misijās un kontaktbiržās ārvalstīs, kā arī dalībai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās komersantu tiešajās vizītēs pie potenciālajiem vai esošajiem sadarbības partneriem ārvalstīs. Biedrības, kuru Latvijā reģistrēto biedru, komersantu kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 50 miljonus latu un kura ir dibināta ne vēlāk kā trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, varēs saņemt finansējumu konferenču (semināru) rīkošanai par eksporta jautājumiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

LM: Par vienreizēja 6000 latu sociālā pabalsta piešķiršanu trīnīšiem

Valdība 17.novembrī vienojās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt vienreizēju sociālo pabalstu 6000 latu apmērā (pēc nodokļu nomaksas) Dinai Valiullinai saistībā ar trīnīšu piedzimšanu.

2009.gada 3.novembrī Rīgas Dzemdību namā dzimušie trīnīši – divas meitenītes un puisītis – ir pirmie šogad dzimušie trīnīši Latvijā.

Vienreizējs pabalsts ģimenēm, kurās piedzimst trīnīši, tiek izmaksāts jau vairāk nekā 10 gadus, un pa šiem gadiem pabalsta apmērs ir audzis.

2004. un 2005.gadā pabalsta apmērs bija 3000 latu, 2006.gadā to paaugstināja līdz 5000 latiem, bet kopš 2008.gada pabalsts ir 6000 latu.

Pēdējos gados visvairāk trīnīšu pasaulē nācis 2005.gadā, kad trīnīši piedzima četrās ģimenēs.

2006.gadā Latvijā trīnīši piedzima divās ģimenēs, 2007.gadā vienā ģimenē, bet 2008.gadā – trijās ģimenēs.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā

Ministru kabinets 17.novembrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz 23 esošās pilsētas ar lauku teritorijām sadalīt novada pilsētās un novada pagastos.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nosaka, ka novadu teritorijas iedala novadu pilsētās un novadu pagastos. Patlaban pilsētas ar lauku teritorijām ir vairākos novados: Aknīstes novadā – Aknīstes pilsēta ar lauku teritoriju, Alojas novadā – Alojas pilsēta ar lauku teritoriju un Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju, Apes novadā – Apes pilsēta ar lauku teritoriju, Auces novadā – Auces pilsēta ar lauku teritoriju, Brocēnu novadā – Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju, Cesvaines novadā – Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju, Durbes novadā – Durbes pilsēta ar lauku teritoriju, Ilūkstes novadā – Subates pilsēta ar lauku teritoriju, Jaunjelgavas novadā – Jaunjelgavas pilsēta ar lauku teritoriju, Jelgavas novadā – Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju, Ķeguma novadā – Ķeguma pilsēta ar lauku teritoriju, Lielvārdes novadā – Lielvārdes pilsēta ar lauku teritoriju, Mazsalacas novadā – Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju, Salacgrīvas novadā – Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Saulkrastu novadā – Saulkrastu pilsēta ar lauku teritoriju, Skrundas novadā – Skrundas pilsēta ar lauku teritoriju, Strenču novadā – Sedas pilsēta ar lauku teritoriju, Talsu novadā – Valdemārpils pilsēta ar lauku teritoriju, Ventspils novadā – Piltenes pilsēta ar lauku teritoriju, Viesītes novadā – Viesītes pilsēta ar lauku teritoriju, Ikšķiles novadā – Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju, Baldones novadā – Baldones pilsēta ar lauku teritoriju, Salaspils novadā – Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju.

Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz novadu pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem par pilsētas ar lauku teritoriju sadalīšanu un nosaukumu piešķiršanu. Tāpat grozījumi likumā paredz esošajam Valmieras novadam mainīt nosaukumu uz Kocēnu novads, pamatojoties uz Valmieras novada 2009.gada 3.septembra lēmumu “Par Valmieras novada nosaukuma maiņu”.

Par grozījumiem likumā vēl jālemj Saeimā.

 

RAPLM: Par piedalīšanos novērotāja statusā OECD Informācijas, datoru un komunikāciju politikas komitejā

Lai veicinātu sadarbību ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) piedalīsies Informācijas, datoru un komunikāciju politikas komitejā novērotāja statusā, tā 17.novembrī lēma Ministru kabinets.

Latvija šā gada oktobrī OECD komiteju iepazīstināja ar situāciju valstī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā un diskutēja par Latvijas iespēju saņemt novērotāja statusu.

Ievērojot informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes politikas lomas pieaugumu Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus attīstībā, Latvija īsteno dažādus pasākumus IKT izplatībai un integrētas informācijas sabiedrības veidošanā. Kopš ES ir pasludinājusi i2010 programmu informācijas sabiedrības izaugsmei, Latvija aktīvi piedalās programmas īstenošanā. Piemēram, interneta pieejamība Latvijas reģionos, salīdzinot ar 2004.gadu ir pieaugusi par 43,3 procentiem, šogad sasniedzot jau 58 procentus. Savukārt platjoslas interneta pieslēgums šogad pieejams 50,2 procentiem mājsaimniecību, kas, salīdzinot ar 2004.gadu, ir pieaudzis par 44,8 procentiem.

Apzinoties, ka tautsaimniecības sekmīgu un ilgtspējīgu attīstību nosaka ekonomiskie procesi pasaulē, Latvijas interesēs ir sadarboties ar OECD – nozīmīgāko globālās ekonomikas veidošanas forumu.

Kā vienu no būtiskākajiem ieguvumiem, iegūstot novērotāja statusu OECD komitejā, RAPLM akcentē pieredzi nozīmīgāko globālās ekonomikas veidošanas forumā.

OECD organizācijas, kurā iesaistījušās 30 attīstītākās pasaules valstis, galvenais mērķis ir veicināt demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanu un izplatīšanu, sekmējot valstu ilgtspējīgu tautsaimniecisko attīstību globalizācijas apstākļos.

OECD organizācija palīdz valstīm apzināt iespējamās ekonomiskās un sociālās problēmas sektorālā griezumā un palīdz noteikt stratēģijas to risināšanai.

OECD organizācija veic nozīmīgus ekonomiskos, sociālos un statistiskos pētījumus, aptverot tādas tautsaimniecības nozares kā ekonomika, tirdzniecība, fiskālā politika, valsts pārvalde, attīstības politika, izglītība, zinātne, tehnoloģijas, nodarbinātība, enerģētika, uzņēmējdarbība, vietējā un reģionālā attīstība, lauksaimniecība, vide.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par grozījumiem likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”

17.novembrī Ministru kabinets akceptēja grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, izvērtējot tiesisko regulējumu saistībā ar masu pasākumu rīkošanu.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu būs jāiesniedz ne agrāk kā četrus mēnešus pirms plānotā pasākuma. Līdz ar to būs noteikts sākotnējais termiņš, kad pasākuma organizētājs varēs iesniegt, bet pašvaldībā tiks pieņemti pieteikumi par plānotajiem pasākumiem. Pašlaik ir noteikts, ka pieteikumu var iesniegt ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgā pasākuma norises.

Turklāt pasākuma organizētājam būs pienākums iesniegt pašvaldībā kārtības uzturētāju sarakstu ar tajā minēto personu parakstiem, kā arī precizēto sarakstu, ja tajā paredzētas izmaiņas vai ir nepieciešamība palielināt kārtības uzturētāju skaitu.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, esošais regulējums ir ļoti vispārīgs, tādēļ pasākuma organizatori bieži vien pienācīgi neizpilda savus pienākumus par kārtības uzturētāju nodrošināšanu, bet pašvaldības pārstāvjiem vai policijas darbiniekiem, kuri konstatē šādas pasākuma norises neatbilstības, nav iespējas tās ātri un efektīvi novērst.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par jauno Maksātnespējas likumu

17.novembrī Ministru kabinets akceptēja jauno Maksātnespējas likumu. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VA “Maksātnespējas administrācija” speciālisti saskaņā ar Latvijas valdības un Starptautiskā Valūtas fonda parakstīto Nodomu protokolu un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu.

Likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu maksātnespējas tiesisko regulējumu. Tā kā bija nepieciešams izdarīt ļoti apjomīgus grozījumus pašlaik spēkā esošajā Maksātnespējas likumā, tika pieņemts lēmums izstrādāt jaunu likumprojektu.

Jaunajā likumprojektā paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) un juridiskās personas maksātnespējas procesu, savukārt fiziskajām personām – bankrota procesu un saistību dzēšanas procesu.

Ar jauno likumu paredzēts atvieglot juridisko personu pieeju maksātnespējas procesam. Proti, juridiskās personas maksātnespējas process varēs tikt ierosināts, pamatojoties uz juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, kurā juridiskās personas pilnvarotais pārstāvis deklarē tās maksātnespēju.

Savukārt, izlemjot par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, pamatojoties uz kreditora iesniegto pieteikumu, vairs netiks piemērots tā sauktais bilances kritērijs, kad parādnieka parādsaistības pārsniedz aktīvus.

Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa sākotnējo finansēšanu, noteikts, ka maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir maksātnespējas procesa depozīta iemaksa 200 latu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā.

Pienākums nodrošināt maksātnespējas procesa sākotnējo finansējumu ir tā pieteicējam. Šāds regulējums nodrošinās, ka valstij nebūs jāsedz izmaksas maksātnespējas procesos, kur parādnieka uzņēmumā nav aktīvu, kā arī to, ka maksātnespējas procesu neizmantos kā parādu piedziņas mehānismu.

Maksātnespējas procesa efektīvas un likumīgas gaitas nodrošināšanai tādi jautājumi kā parādnieka mantas pārdošanas plāns, mantas neesamība parādnieka uzņēmumā, administratora atlīdzības apmērs, maksātnespējas procesa izmaksas, kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, kā arī maksātnespējas procesa pasākumu izpilde tiks saskaņoti ar kreditoriem elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu.

Jaunais Maksātnespējas likums paredzēs iespēju pāriet no maksātnespējas procesa uz TAP. Šo procedūru nevarēs izmantot, ja parādniekam maksātnespējas process būs pasludināts, pamatojoties uz to, ka parādniekam gada laikā otro reizi tika ierosināta TAP lieta, bet netika pasludināta TAP īstenošana, ja, īstenojot TAP, parādnieks nebūs veicis likumā noteiktās darbības vai būs sniedzis nepatiesas ziņas, ja parādnieks ilgāk par 30 dienām nepildīs TAP pasākumu plānu un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Savukārt fiziskās personas maksātnespējas process būs tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura gaitā tiks realizēta parādnieka manta un segti kreditoru prasījumi, ievērojot kreditoru kopuma intereses. Labticīgam parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tiks dota iespēja tikt atbrīvotam no nenokārtotām saistībām.

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāvēs no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras ietvaros tiks realizēta visa parādnieka manta un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai. Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiks novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiks dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.

Fiziskajai personai varēs piemērot maksātnespējas procesu, ja šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 latu vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 latu, vai arī trīs mēnešu laikā nav bijis iespējams izpildīt izpildu dokumentu par parāda piedziņu no parādnieka vai arī sakarā ar pierādāmiem apstākļiem izpildu dokumenta pilnīga izpilde nebūs iespējama saistībā ar to, ka parādniekam nav mantas, uz kuru varētu vērst piedziņu.

Likums vēl jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par Latvijas palīdzību Ukrainai pandēmijas slimību seku ierobežošanā

17.novembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts, kas paredz sniegt palīdzību Ukrainai saistībā ar akūtas respiratorā vīrusa saslimšanas un pandēmiskās gripas AH1N1 izraisīto seku ierobežošanu.

Atsaucoties Ukrainas vēstnieka lūgumam sniegt palīdzību, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar profilaktiskajiem un ārstnieciskajiem līdzekļiem, Latvija nosūtīs medikamentus – dažādus intravenozos šķīdumus 9600 latu vērtībā.

Veselības ministre Baiba Rozentāle: “Medikamentu sūtījums šajā gadījumā nav jāuztver tikai kā materiāla rakstura atbalsts, bet tas iemieso apņemšanos kopīgiem spēkiem cīnīties ar grūtībām, kas šobrīd piemeklējušas Ukrainu. Palīdzība, ko sniegsim, ir apliecinājums valstu solidaritātei, gatavībai steigties palīgā tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams.”

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par akcīzes nodokļa atmaksu par izmantoto biodīzeļdegvielu

Valdība 17.novembrī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto rīkojumu par 4,9 miljonu latu piešķīrumu no budžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai šo summu novirzītu akcīzes nodokļa atmaksai par izmantoto biodīzeļdegvielu lauksaimniekiem.

Rīkojumā noteikts, ka finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāinformē Saeima par apropriācijas palielināšanu Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 4 900 000 latu apmērā. Ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebilst pret apropriācijas palielināšanu, palielināt likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” noteikto apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 4,9 miljoniem latu, lai 2009.gadā nodrošinātu akcīzes nodokļa atmaksāšanu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Likumā “Par akcīzes nodokli” ir noteikts, ka akcīzes nodoklis tiek atmaksāts par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un dīzeļdegvielu (gāzeļļu), kurai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela. Saskaņā ar šo likumu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksā akcīzes nodokli par lauksaimniecībā izmantotās zemes apstrādei izlietoto dīzeļdegvielu, rēķinot 100 litru dīzeļdegvielas katra lauksaimniecībā izmantotās zemes hektāra apstrādei.

Šobrīd akcīzes nodokļa atmaksas kārtību reglamentē Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumi Nr.528 “Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksā akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un dīzeļdegvielu (gāzeļļu), kurai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela”, kas izdoti, pamatojoties uz likumā “Par akcīzes nodokli” doto deleģējumu.

Akcīzes nodokļa atmaksu par izmantoto dīzeļdegvielu lauksaimniecībā administrē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

 

ZM: Par dzīvnieku izcelsmes produktu aprites kārtību, kā arī to ievešanu un tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm

Valdība 17.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti cilvēku patēriņam, to ievešanai Eiropas Savienībā un tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm”.

Noteikumi nosaka veterinārās prasības dzīvnieku izcelsmes produktiem (piemēram, dzīvnieku zarnas, asinis, nagi, kauli u.c.), kas paredzēti cilvēku patēriņam, kā arī to tirdzniecībai starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un ievešanai ES no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (trešās valstis).

Noteikumu izpildi kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Produktiem, kurus paredzēts ievest no trešās valsts un kuri paredzēti tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kā arī šo noteikumu prasības.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par atbalsta saņemšanas kārtību Eiropas Savienības zivsaimniecības atbalsta pasākumā

Valdība 17.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai pasākumam “Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas””.

Noteikumos ir veiktas vairākas izmaiņas, kas samazina administratīvo slogu un atvieglo atbalsta saņemšanas kārtību, vairs neparedzot noteikumos prasību par līguma slēgšanu starp atbalsta pretendentu un Lauku atbalsta dienestu (LAD) atbalsta saņemšanai.

Lai garantētu drošas finanšu vadības principu ievērošanu, grozījumos precizēti arī iesniedzamie dokumenti, kas pretendentam jāiesniedz gan kopā ar projekta iesniegumu, gan pēc tā īstenošanas. Tāpat normatīvajā aktā veikti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precīzāk raksturo atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa