Par Latvijas–Igaunijas–Krievijas pārrobežu sadarbību

Eiropas Savienībai (ES) vienojoties ar Krieviju par finansēšanas līgumiem, ir radīts pamats, lai sāktu Latvijas–Igaunijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu, kurā pierobežas reģionu attīstībai būs pieejami teju 63 miljoni eiro (44,2 miljoni latu).

“Pārrobežu sadarbības programmas Latvijas reģioniem ir laba iespēja papildus finansējuma piesaistīšanai, īpaši šajā laikā, kad jelkāds valsts atbalsts attīstībai ir būtiski samazināts. Latvijas–Igaunijas–Krievijas programmā pirmo projektu pieteikumu mēs plānojam sākt nākamā gada pirmajā pusē,” norādīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Latvijas–Igaunijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmā no Latvijas var piedalīties Latgale un Vidzeme, no Igaunijas – Kirde–Eesti, Lõuna–Eesti, Kesk–Eesti, no Krievijas – Ļeņingradas apgabals, Pleskavas apgabals, Sanktpēterburga.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pilda Latvijas–Igaunijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas apvienotās vadošās iestādes funkcijas, nodrošinot programmas vadību un administrēšanu.

18.novembrī Stokholmā, Zviedrijā, ES un Krievijas samita laikā starp Krievijas valdību un Eiropas Kopienu kopumā tika parakstīti pieci finansēšanas līgumi par pārrobežu sadarbības programmu ieviešanu. Finansēšanas līgumi atspoguļo partnerības ideju, kas iekļauta Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta būtībā.

Lai vienotos par finansēšanas līgumu nosacījumiem, notikušas vairākas kopējas sanāksmes starp ES, Krievijas un pārrobežu sadarbības programmu īstenošanā iesaistīto ES dalībvalstu pārstāvjiem, gan arī divpusējas un trīspusējas tikšanās ar attiecīgo ES dalībvalstu un Krievijas pārstāvju piedalīšanos.

Finansēšanas līguma parakstīšana ļauj Latvijai kopā ar Igauniju un Krieviju uzsākt programmas ieviešanu. Programma paredz kopīgu projektu īstenošanai izmantot Eiropas Kopienas finansējumu 47 miljonus eiro (33 miljonus latu), kā arī Krievijas papildus piešķirto līdzfinansējumu 15,9 miljonus eiro (11,2 miljonus latu).

Programmas finansētiem projektiem, kuru saņēmēji var būt nacionālās, reģionālās un vietējās valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, izglītības iestādes, kā arī atsevišķos gadījumos mazie vai vidējie uzņēmumi, jāveicina programmas vispārējā mērķa sasniegšana – izmantot pierobežas reģiona potenciālu reģiona ekonomikas attīstībai, lai piesaistītu investīcijas nodarbinātības un labklājības līmeņa celšanai.

Programmā ir trīs prioritātes: sociālekonomiskās attīstības veicināšana, (atbalsts sociālekonomiskajai, uzņēmējdarbības un biznesa attīstībai, transporta, loģistikas un komunikācijas risinājumiem, kā arī tūrisma attīstībai), kopējie izaicinājumi (veicina kopīgu darbību vides un dabas resursu aizsardzībā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un sekmēšanā, kā arī enerģijas efektivitātes uzlabošanā), sadarbības veicināšana “cilvēks–cilvēkam” (veicina vietējo iniciatīvu attīstību, vietējo un reģionālo institūciju administratīvās kapacitātes celšanu, sadarbību kultūras, sporta, sociālās un veselības aprūpes jomā).

Dace Kārkliņa, ministra preses sekretāre