18.novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas dienā – lepni par mūsu pašu Latvijas valsti!

Trešdien, 18.novembrī, ar aizlūgumu par Latviju un tās tautu ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā sākās svinīgie pasākumi, veltīti Latvijas Republikas proklamēšanas 91.gadadienai. Plkst. 11.00 valsts augstākās amatpersonas, Saeimas deputāti, ārvalstu diplomāti devās nolikt ziedus pie Latvijas neatkarības simbola – Brīvības pieminekļa. Savukārt 12.00 Saeimas priekšsēdētājs Saeimas svinīgajā sēdē uzrunāja parlamentāriešus un lūgtos viesus (skat. 2.lpp.). Bet pēcpusdienā 11.novembra krastmalā notika tradicionālā Nacionālo bruņoto spēku ieroču šķiru parāde. Svētki kulmināciju sasniedza vakarā ar Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunu pie Brīvības pieminekļa (skat. 3.lpp.), kopīgi dziedātu valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!” un tai sekojošo svētku salūtu Daugavmalā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes uzruna Latvijas Valsts svētkos 18.novembrī Saeimas svinīgajā sēdē:

Godātais Valsts prezidenta kungs [Valdis Zatlers]!

Godātais Ministru prezidenta kungs [Valdis Dombrovskis]!

Cienījamie kolēģi, Saeimas deputāti!

Ministri! Ekselences! Cienītās dāmas un godātie kungi!

Šodien mūsu valsts, mūsu Latvija svin savu 91.gadskārtu. Valsts dzimšanas diena vienmēr bijusi kā robežšķirtne, kā brīdis, kad jāizvērtē paveiktais. Šogad svētkus svinam sarežģītā laikā. Šis ir laiks, kad jāuzņemas atbildība un jāpieņem lēmumi, no kuriem atkarīga valsts nākotne. Šis ir laiks, kad nepieciešama aktīva un noteikta rīcība, kas palīdzēs pārvarēt radušās grūtības. Šis ir laiks, kad vajadzīgi radoši risinājumi, kuri dotu tik nepieciešamo impulsu valsts attīstībai un Latvijas nākotnei.

2009.gads Latvijai un Latvijas cilvēkiem ir sarežģīts gads. Nopietnus ekonomiskus un politiskus pārbaudījumus nācies izturēt gan Latvijas sabiedrībai, gan Saeimai un valdībai. Ekonomiskā krīze ir pārbaudījums mūsu vērtību sistēmai, mūsu patriotismam un ticībai Latvijas valstij un tās nākotnei. Šajā laikā mums ir jāatbild vispirms pašiem sev – kur mēs esam, kāpēc mūsu valsts ir šādā situācijā un kā mēs katrs varam palīdzēt savai valstij.

Latvijas turpmākā attīstība būs atkarīga no šodien pieņemtajiem lēmumiem. Šābrīža saspringtajā ekonomiskajā situācijā galveno uzmanību esam pievērsuši budžeta konsolidācijai. Protams, tas ir ļoti svarīgs uzdevums, pirmais solis, lai stabilizētu valsts finanšu situāciju. Taču vienlaikus mums uzmanība jāpievērš arī citiem valsts pārvaldes reformas, nodokļu politikas un valsts attīstības stratēģijas virzieniem. Šodien daudz runājam par reformām valsts pārvaldē. Līdz šim tās izpaudušās galvenokārt kā valsts pārvaldes institūciju, štata vietu un algu samazināšana. Taču daudz būtiskāk ir jau tuvākajā laikā veikt reālas strukturālas izmaiņas, kas nodrošinātu valsts pārvaldes mūsdienīgu un izmaksu efektīvu funkcionēšanu, kas veicinātu, nevis kavētu uzņēmējdarbību, kas atvieglotu, nevis sarežģītu valsts iestāžu dialogu ar iedzīvotājiem. Citiem vārdiem – nepieciešamas konceptuālas pārmaiņas visā valsts pārvaldes sistēmā. Līdzīgi jārīkojas, veicinot mūsu tautsaimniecības konkurētspēju un reformējot veselības un izglītības sistēmu. Manuprāt, šādas programmas izstrādei jābūt pašreizējās valdības galvenajai prioritātei. Un šeit mēs sagaidām drīzu un noteiktu valdības rīcību.

Krīzes laika politiskie un ekonomiskie lēmumi ir skarbāki un, iespējams, ļoti nepopulāri, taču tie nepieciešami mūsu valsts attīstībai ilgtermiņā. Lai gan lēmumi jāpieņem ļoti īsā laikā, tiem jābūt izsvērtiem un pārdomātiem. Pieņemot lēmumus, mums jāspēj pašiem sev atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Vai kādas iestādes likvidācija, kas šobrīd ļauj ietaupīt dažus tūkstošus, vēlāk mums neizmaksās divkārt dārgāk? Vai nepiešķirti līdzekļi līdzfinansējumam kādai Eiropas programmai mūs nenovedīs pie zaudētām darba vietām un nerealizētiem projektiem? Likvidāciju un samazināšanu nedrīkst pārvērst par pašmērķi. Taupībai jābūt pārdomātai, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus ne tikai tuvākā, bet arī tālākā nākotnē.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (attēlā pa labi) Saeimas svinīgajā sēdē 18.novembrī, uzrunājot deputātus, ārvalstu diplomātus, Saeimas viesus un (attēlā pa kreisi 1.rindā no kreisās) Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, veselības ministri Baibu Rozentāli, ārlietu ministru Māri Riekstiņu, kultūras ministru Intu Dālderi; (2.rindā no kreisās) vides ministru Raimondu Vējoni, labklājības ministru Uldi Auguli un izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Nedrīkst aizmirst, ka Latvija nav tikai valsts vara un valsts pārvalde. Vispirms Latvija ir katrs tās cilvēks, tās sabiedrība. Protams, atbildība par valsts attīstības pamatvirzieniem, par valstī notiekošo jāuzņemas Saeimai, valdībai un pašvaldībām. Tomēr jāatceras, ka valsts nākotnei ir vienlīdz svarīga arī katra iedzīvotāja līdzdalība un līdzatbildība. Jāatceras, ka valsts attīstība, valsts ekonomiskā izaugsme ir atkarīga no pavisam ikdienišķām lietām. Piemēram, no tā, ka izvēlamies Latvijā ražotu preci un godīgi maksājam nodokļus. Mūsu ekonomika atveseļosies ātrāk, ja ikviens ar savu izvēli piedalīsies tās stiprināšanā.

Dāmas un kungi!

Iepriekš pieņemto lēmumu analīze un izvērtēšana ir pamats turpmākam veiksmīgam darbam. Esmu gandarīts, ka mēs esam iemācījušies atzīt savas kļūdas. Arī parlamentā. Vēl pirms pāris gadiem būtu grūti iedomāties, ka no Saeimas tribīnes likumdevējs atvainotos par pieļauto kļūdu un piedāvātu to labot. Saeima ir atcēlusi pensiju ierobežojumus pensionāriem invalīdiem, kā arī atjaunojusi nodokļu atvieglojumus ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām. Mēs esam spējuši pamanīt, atzīt un labot pieļautās kļūdas. Tas nebūtu iespējams bez aktīva dialoga ar sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām. Tas liecina, ka gan parlaments, gan sabiedrība, gan nevalstiskās organizācijas māk cits citu ne tikai uzklausīt, bet arī sadzirdēt.

To, kāds rezultāts ir nepietiekamam dialogam ar sabiedrību, uzskatāmi parādīja kaislības ap grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā. Esmu pārliecināts, ka savlaicīgs un plašs dialogs ar ieinteresētajām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un sabiedrības pārstāvjiem būtu nodrošinājis nepieciešamo grozījumu pieņemšanu bez liekām negatīvām emocijām, bez savstarpējas neizpratnes un publiskiem apvainojumiem.

To, ka sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanā ir uzlabojusies un kļuvusi par neatņemamu Saeimas darba praksi, ir atzinušas arī nevalstiskās organizācijas. Piedaloties lēmumu pieņemšanas procesā, nozaru, sociālo grupu un arodbiedrību pārstāvjiem kļūst saprotams arī sagatavoto lēmumu pamatojums, ir skaidrs, kāpēc un kā tiek pieņemti lēmumi. Tātad ir labāk saprotams arī galarezultāts. Es ceru, ka sadarbība ar nevalstiskajām un profesionālajām organizācijām, ar sociālo grupu pārstāvjiem tikai paplašināsies, ka tiks meklēti un atrasti visām pusēm pieņemami risinājumi.

Godātie kolēģi un viesi!

Šogad Latvijā un citviet Eiropā tiek atzīmētas vairākas zīmīgas gadadienas. 23.augustā atcerējāmies Baltijas Ceļu – triju Baltijas valstu un to iedzīvotāju vienotības un brīvības alku simbolu. Pirms 20 gadiem, 1989.gada 23.augustā, trīs Baltijas tautas sadevās rokās, veidojot dzīvu ceļu no Tallinas līdz Viļņai. Baltijas Ceļš un šī diena deva mums spēku un ticību, lai Latvija, Lietuva un Igaunija atgūtu neatkarību. Lai Baltijas tautas atkal atgrieztos Eiropā brīvas, neatkarīgas un līdzvērtīgas citām Eiropas nācijām. Šodien mēs esam sasnieguši to, kas pirms 20 gadiem šķita tikai tāls sapnis. Šogad mēs jau varam atskatīties uz piecu gadu dalības pieredzi Eiropas Savienībā un NATO. Latvija ir spēcīgākās militārās alianses un pasaules lielākā ekonomiskā bloka dalībvalsts. Mums ir stabili partneri gan mūsu reģionā, gan transatlantiskajā telpā.

Šobrīd Eiropas Savienība ir tādu pārmaiņu priekšā, kas ļaus tai pilnvērtīgāk izmantot iespējas, ko sniedz 27 valstu sadarbība. Par pārmaiņu instrumentu kalpos Lisabonas līgums. Tas padarīs Eiropas Savienību saprotamāku un tuvāku tās pilsoņiem. Tas ļaus Eiropas Savienībai īstenot saskaņotāku ārpolitiku un efektīvāk risināt tādus Latvijai nozīmīgus jautājumus kā, piemēram, enerģētikas politika. Gan Eiropas Savienības, gan NATO spēks rodams spējā pārveidoties, reaģējot uz pārmaiņām ģeopolitikā, jauniem drošības izaicinājumiem un globāliem ekonomiskajiem procesiem.

Ziemeļatlantijas alianse šogad atzīmēja savas pastāvēšanas 60.gadadienu, un šajos gados tā sevi ir apliecinājusi kā spēcīgākā militārā kolektīvās drošības organizācija, kas spēj transformēties, lai reaģētu uz pārmaiņām starptautiskajā drošībā. Latvijai tas ir īpaši nozīmīgi, jo mūsu aizsardzības spējas, mūsu drošība ir balstīta uz šīs organizācijas stabilajiem pamatiem. Tāpēc arī Latvijai ir svarīga NATO misija Afganistānā, un tāpēc šai misijai ir vajadzīgi Latvijas spēki.

Latvijai ir jāizmanto visas iespējas un aktīvi jāiesaistās NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādē. Viena no šādām iespējām būs nākamgad, kad mums būs gods un atbildība organizēt NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesiju. Latvijā ieradīsies daudzi simti ietekmīgu politiķu ne tikai no NATO dalībvalstīm, bet arī no visas pasaules. Mums būs iespēja saviem partneriem apliecināt, ka Latvijas vārds nav saistāms tikai ar krīzi, mēs varēsim pierādīt, ka esam līdzvērtīgi partneri un spējam paveikt lielus uzdevumus. Ne tikai politiski, bet arī tautsaimnieciski gan NATO Parlamentārā asambleja, gan jebkurš cits nozīmīgs starptautisks forums ir ieguvums Latvijai, jo ļauj parādīt sevi un pierādīt savu varēšanu, vienlaikus atbalstot mūsu uzņēmējus.

Godātie klātesošie!

Neskatoties uz to, ka pašlaik mēs dzīvojam grūtā laikā, kad jāpieņem sarežģīti lēmumi un smags budžets, es ticu, ka grūtākais posms jau ir aiz muguras. Ir gandarījums, ka atsevišķās nozarēs jau redzamas ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Kravu apgrozījums ostās, dzelzceļa pārvadājumu pieaugums liecina par tranzīta un loģistikas nozaru attīstību. Pieaug Latvijā ražotās farmācijas produkcijas eksports. Daudzi Latvijas uzņēmumi ir atraduši jaunus sadarbības partnerus dažādās pasaules valstīs, ir meklēti un atrasti jauni noieta tirgi mūsu produkcijai. Kokrūpniecības eksporta pieaugums un mežu nozares finanšu situācijas stabilizācija liecina par Latvijas mežizstrādes rūpniecības nostiprināšanos starptautiskajā tirgū.

Arī politiskajā līmenī tiek meklēta izeja no krīzes, pieņemot lēmumus, kas nostiprina sabiedrības līdzdalību valsts politikas veidošanā. Līdz ar šogad notikušajām jauno novadu pašvaldību vēlēšanām ir noslēgusies administratīvi teritoriālā reforma. Saeima pēc plašām diskusijām sabiedrībā ir pieņēmusi grozījumus Satversmē par vēlētāju tiesībām rosināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Veikti arī citi grozījumi likumos, kas nostiprina parlamentāro demokrātiju mūsu valstī. Piemēram, pēc nevalstisko organizāciju ieteikuma mainīts Saeimas vēlēšanu likums, likvidējot tā saukto lokomotīvju principu. Protams, krīzes apstākļos vienmēr sabiedrībā uzvirmo idejas par “stipro roku”, par vadoni, kas izvedīs valsti no krīzes. Tomēr valsts un tās attīstība nedrīkst būt pakļauta viena cilvēka skatījumam un vīzijai. Valsts stiprums ir atkarīgs no demokrātijas stipruma.

Latvija šobrīd ir uzņēmusies nopietnas starptautiskas saistības, kas liek mums rīkoties noteikti un stingri, pieņemt dažkārt ļoti grūtus lēmumus. Tajā pašā laikā mums jāspēj apliecināt, ka Latvijā, neraugoties uz pašreizējo situāciju, ir prognozējama un stabila ekonomika. Mums jāapliecina, ka šeit ir uzņēmējdarbībai droša vide, ka investīcijas, inovācijas un sadarbība ar Latviju ir ne vien iespējama, bet arī izdevīga. Ja Latvija spēs apliecināt savu stabilitāti un uzticamību, tad ātrāk atveseļosies mūsu ekonomika, atdzīvosies uzņēmējdarbība un radīsies jaunas darba vietas.

Stabilitāte, atbildība par savu rīcību un savstarpēja uzticēšanās nepieciešama arī politikā. Jāuztur nepārtraukts dialogs starp politiskajiem spēkiem, veicinot konstruktīvu sadarbību valstisku mērķu labad. Lai dialogs būtu rezultatīvs un pieņemtie lēmumi efektīvi, ir nepieciešama politisko spēku vienošanās. Sarežģītās situācijās vienmēr pierādījies, ka miers baro, bet nemiers posta. Tāpēc šobrīd ir svarīgi nepieļaut savstarpējas nesaskaņas, ir jānorok Latvijas politikā tik tradicionālais kara cirvis un jāsēžas pie sarunu galda. Nenoliedzami, strīdos dzimst patiesība, taču strīdiem un diskusijām jābūt konstruktīvām un uz attīstību vērstām. Politiskais populisms labumu nedos, bet tikai kavēs valsts attīstību. Jo īpaši tas jāatceras pirmsvēlēšanu laikā. Ņemot vērā, ka jau nākamgad vēlēsim Latvijas Republikas 10.Saeimu, aicinu politiķus izturēties īpaši atbildīgi pret pieņemtajiem lēmumiem, saviem darbiem, izteiktajiem vārdiem un dotajiem solījumiem.

Latvijas ļaudis!

Es apzinos, ka dzīvojam un strādājam saspringtā politiski ekonomiskajā situācijā, tomēr esmu pārliecināts, ka kopīgiem spēkiem varam atrast izeju no vislielākajām grūtībām un atrisināt jebkuras problēmas. Mums jābūt pārliecībai, ka Latvija ir mūsu valsts, kuras nākotne atkarīga no mūsu kopējā darba un katra Latvijas iedzīvotāja atbildības.

Latvija – tie esam mēs paši. Visi kopā un katrs no mums. Un visiem kopā mums arī jāveido Latvijas nākotne. Latvijas nākotnes vārdā mēs nedrīkstam zaudēt ticību rītdienai. Tad mūsu valsts ceļš vedīs augšup. Novēlu, lai šodien visā Latvijā ir svētku sajūta, kas iedvesmos mūs izvirzīt jaunus mērķus un dos spēku tos īstenot. Sveicu visus Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 91.gadadienā!

Dievs, svētī Latviju!

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas Valsts svētkos 18.novembrī pie Brīvības pieminekļa:

Labvakar, Latvija!

Šovakar, mūsu valsts svētkos, sirsnīgi sveicu jūs Latvijas deviņdesmit pirmajā dzimšanas dienā. Daudzas tautas var lepoties ar dziļām valstiskuma saknēm, kas sniedzas gadu simtos un pat tūkstošos. Mēs Latvijā esam lepni – ar kādu ticību, cerību un tautas iekšējo spēku ir radusies un pastāvējusi Latvijas valsts!

Latvija sākās ar pārdrošu ideju par nacionālu, neatkarīgu valsti. Tā norūdījās varonīgajās Brīvības cīņās, ar sakostiem zobiem tā tika iznesta cauri okupācijas gadiem, atdzima caur dziesmoto revolūciju, guva spēku barikāžu ugunskuros, tad atrada ceļu uz ES un NATO un caur straujas augšupejas gadiem nonāca līdz skarbajai šodienai.

No kurienes ikreiz grūtos laikos mūsu tauta ir smēlusies spēku, izturību un ticību nākotnei? Tās ir mūsu tautas vērtības. Iekaltas Brīvības piemineklī, tās stāsta par mūsu tautas vēsturi, raksturo šodienu un ļauj būt drošiem par rītdienu.

Te – virs mūsu galvām – Rīgas debesīs mirdz Kurzeme, Vidzeme un Latgale. Tur mirdz mūsu tautas galvenās vērtības – Latvijas zeme, tauta un brīvība.

Šovakar uz mums skatās Māte Latvija. Turot roku uz zobens, tā ir gatava ar savu garaspēku un drosmi aizstāvēt visu savu bērnu un savas zemes neatkarību. Šī skulptūra stāsta par Latvijas tautas lepnumu un pašapziņu. Stāsta par spēku, kas mīt katrā no mums.

Daži gaužas, ka šobrīd Latvija ir vāja. Nav tiesa! Latvija ir stipra! Grūtības ir izaicinājums, ne vājums. Un izaicinājumi ir pievarami ar darbu, dzīves gudrību, vienotību un mīlestību. Šos spēka avotus simbolizē skulptūras pie Mātes Latvijas kājām – Ģimene, Darbs, Gara darbinieki un Tēvzemes sargi. Granīta piemineklī nav iekalti stāsti ne par Sūnu ciemu, ne par Paiju, ne Kangaru! Līdzās Mātei Latvijai stāv Vaidelotis, Lāčplēsis un Važu rāvēji!

Mūsu Brīvības piemineklis simbolizē drosmi, gribu un mērķtiecību, pašaizliedzību, gudrību un dzimtenes mīlestību. Visas šīs īpašības no paaudzes paaudzē manto ikviens Mātes Latvijas bērns – ikviens Latvijas dēls un meita.

Vaidelotis Lāčplēsi atrada lāču mātes migā. Šodien mums Lāčplēsis jāatrod sevī un savos līdzcilvēkos – tikai tā varēsim tikt galā ar izaicinājumiem. Tēvzemes mīlestība, darbs, griba, mērķtiecība un vienotība ir mūsu šodienas Lāčplēsis.

Daži mudina – gaidīsim! Gaidīsim, kad iestāsies labāki laiki ārpus Latvijas, un tad viss atkal nostāsies savā vietā. Nē! Neviens negaidīs uz mums, kamēr izberzēsim miegu no acīm. Mums pašiem jādara viss, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi. Tā ir mūsu atbildība. Atbildība pret sevi, savu valsti un saviem bērniem.

Kāds sūrojas, ka valsts nenodrošina darba vietas. Tā ir patiesība. Arī turpmāk valsts vairs nebūs tā, kas radīs jaunas darba vietas valsts iestādēs, gluži pretēji – valsts pārvaldei un valsts sektoram jākļūst vēl mazākam, taču vienlaikus efektīvākam. Valsts galvenais šodienas uzdevums ir radīt labvēlīgus apstākļus Latvijas uzņēmējiem, lai dotu tiem iespējas veidot jaunas darba vietas.

Ir cilvēki, kas saka – šodien nevar uzsākt neko jaunu. Nav tiesa. Ir sava amata pratēji, kas tieši ekonomiskā sasaluma apstākļos ir atraduši jaunas iespējas saimniekot – dibina jaunus uzņēmumus, atrod noietu ārvalstu tirgos, rada jaunus produktus un pakalpojumus. Šogad strauji pieaudzis pašnodarbināto personu skaits. Kopš izjūtam krīzi, ir tik daudz atsevišķu iedvesmojošu sasniegumu, kas apliecina cilvēku sīkstumu un liek arī citiem noticēt nākotnes iespējām!

Meklēsim nevis desmit iemeslus, kāpēc neko nevar izdarīt, bet simts argumentus tam, kāpēc ir iespējams īstenot jaunās idejas. Nākotni taču veidojam mēs paši! Tā ir katra cilvēka iespēja un atbildība. Uzņemties atbildību par savu valsti nozīmē atrast jaunus risinājumus savā darba vietā, riskēt, gūt uzvaras, būt pilsoniski aktīviem, gudri piedalīties vēlēšanās, iesaistīties politikā.

Ir cilvēki, kas neatraduši sev darba iespējas Latvijā, aizbrauc no mūsu zemes uz ilgu laiku vai pavisam. Mēs gaidām jūs atpakaļ. Agrāk vai vēlāk. Latvijai ir vajadzīga jūsu jauniegūtā pieredze un dzīves rūdījums, jūsu zināšanas un drosme būt uzņēmīgiem – te, Latvijā! Neviens cits neveidos Latvijas valsti, kurā dzīvot labklājībā. Neviens cits neveidos Latvijas valsti, kuru mīlēt, kā vien mēs paši.

Tikai mēs paši varam cīnīties arī pret savtību un alkatību, panākot to, ka visi, kas ir apzaguši valsti un savus līdzcilvēkus, stājas tiesas priekšā! Tikai atklājot nelikumības un viltīgās shēmas, pieprasot atbildību, varam attīrīt Latviju no šīs sērgas.

Taisnīgumu varam panākt tikai mēs, Latvijas ļaudis, visi kopā!

Ir viedoklis, ka pastāv divas Latvijas un katra no tām runā savā valodā. Ir tikai viena Latvija – Latvija ir visi tie, kuri mīl šo zemi un ir gatavi veidot tās nākotni, kas ir gatavi aizstāvēt to pret ļaunumu, mūsu pašu neizdarībām, kūtrumu, neticību sev – aizstāvēt pret visu, kas kaitē Latvijas stiprumam.

Mēs spējam būt vienoti! Lielā talka sasauca kopā tūkstošus – ģimenes, jauniešus, dažādu tautību pārstāvjus. Mūs visus vienoja vēlme dzīvot sakoptā un skaistā Latvijā.

Tūkstošiem skrējēju Baltijas ceļa atceres dienās parādīja, ka Latvijas sirdspuksti vieno visas paaudzes un dažādu tautību cilvēkus. Mūs vienoja lepnums par brīvo Latviju.

Akcijas “Lielie bērnu slimnīcai”, “Paēdušai Latvijai”, “Labestības diena”, “Latvijas lepnums”, pašpalīdzības kustības Latvijas pilsētās pierāda, ka mēs vēlamies un spējam palīdzēt cits citam. Šīs akcijas parāda, cik daudz cilvēkiem Latvijā dzīves vērtības mērs ir izpalīdzība, iejūtība un sirds siltums!

Mūsu tauta vienmēr ir spējusi pārvarēt grūtības tad, kad ir bijusi vienota.

Galvenais, kam nedrīkstam padoties – tā ir neticība sev un savai valstij!

Latvijas tauta!

Dienu no dienas iedegsim sirdī to gaismu, ko izstaro trīs zvaigznes Latvijas debesīs – Latvijas zeme, tauta un brīvība.

Kamēr mūsu sirdīs deg vārdi “Latvijas zeme, tauta un brīvība” – Dievs svēta Latviju, mēs runājam savā valodā, aram savu zemi un mums pieder sava valsts.

Kamēr mūsu sirdīs deg vārdi “Latvijas zeme, tauta un brīvība” – mēs esam stipri un vienoti Tēvzemei un Brīvībai!

Dievs, svētī Latviju!

Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna Latvijas Valsts svētku priekšvakarā 17.novembrī

Šis 18.novembris būs citāds. Mazāk svētku spožuma un greznības. Pieticīgāk, bet līdz ar to dziļāk un patiesāk, arī paškritiskāk aizvadīsim šo Latvijas valstij nozīmīgāko datumu. Tomēr es ticu, ka būs vairāk laika pārdomām par tādiem jēdzieniem kā valstiskums un indivīda piederības sajūta Latvijai. Arī atbildība: kolektīvā un individuālā.

Pēc Tautas frontes un barikāžu dienu patriotisma pie varas ir bijuši arī tādi politiķi, kam valsts ir kalpojusi tikai kā līdzeklis un nevis mērķis. Daudzi ir padevušies naudas un varas kārdinājumiem. Arī šķietamā labklājība un pārticība nereti ir izrādījusies aizņemta – par dārgu cenu un uz īsu brīdi. Lai arī šo situāciju var izskaidrot ar elementāru ekonomikas likumu ignorēšanu tā sauktajos treknajos gados, jāatzīst, ka ikvienas krīzes cēloņi vispirms jāmeklē mūsu pašu domās un attieksmē. Ekonomika tam ir tikai sekas.

Mūsu valsts dzīvē 91 gada garumā ir bijuši gan uzplaukuma posmi, gan grūti laiki. Pusgadsimtu ilgās okupācijas laikā neatkarīga valsts dzīvoja tikai cilvēku atmiņās un cerībās. Tautas vēsturē ir bijis daudz smagu brīžu – kari un izsūtīšanas, okupācija un svešu varu uzspiesti režīmi, emigrācija un politiskas izrēķināšanās. Tomēr izšķirošos brīžos latviešu tauta ir spējusi būt vienota, ar savu nacionālo pašapziņu un patriotismu. Esam izcīnījuši un arī atguvuši savu neatkarību.

Tagad ārēju draudu Latvijai nav. Toties jau gadu dzīvojam ekonomiskā kritienā, kas diemžēl deldē arī pilsonisko pašapziņu. Tomēr šis laiks mums piedāvā unikālu iespēju – sākt jaunas politiskās kultūras laikmetu. Ir jāpieliek punkts populismam un tukšiem solījumiem. Pat tiem politiķiem, kas, nākamo vēlēšanu vēsmu vadīti, gribētu pieņemt populistiskus lēmumus, šādu iespēju vairs nav. Ir sācies savdabīgs pašattīrīšanās process.

Diemžēl par politiķu kļūdām maksā arī tie, kas nav tieši iesaistīti politikā. Nākamais politiķu eksāmens notiks pēc gada Saeimas vēlēšanās. Tādēļ aicinu ikvienu Latvijas pilsoni vērtēt tautas priekšstāvju darbus un to, vai konkrēto politiķu darbība ir vērsta uz visas sabiedrības vai tikai atsevišķu oligarhu interesēm. Vai jēdziens “saimniekošana” netiek jaukts ar “izsaimniekošanu”? Vai īstenotā politika ir ilgtspējīga vai tikai īstermiņa populismā balstīta? Tikai atbildīga pilsoņu izvēle nodrošinās atbildīgu politiku.

Viens no izaicinājumiem, ar ko mūsu valsts iedzīvotāji saskaras, kopš kritis “dzelzs priekškars” un atvērtas rietumu robežas, ir iespēja un reizēm vilinājums doties darba meklējumos uz citām zemēm. Smagā materiālā situācija, aizvainojums par politiķu rīcību, bezdarbs vai vienkārši vēlēšanās iegūt jaunu dzīves pieredzi citā sabiedrībā. Lai kāda būtu indivīda motivācija, izlemjot braukt prom no Latvijas, ir skaidrs, ka ikviens aizbraucējs ir zaudējums valstij. Mūsu cilvēki ir mūsu lielākā vērtība.

No labās: Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību vadītāji (vidējā attēlā) un ārvalstu militārie atašeji (attēlā pa kreisi), – ziedus noliekot Rīgā, pie Brīvības pieminekļa Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Šis ir smags laiks, bet nav bezcerīgs. Esmu pārliecināts, ka visi kopā, piedaloties ikvienam no mums, mēs spēsim pārvērst savu valsti par tādu dzimteni, kur gribas dzīvot, strādāt, mācīties un arī atgriezties.

Arī ekonomiskās grūtības ir pārejošas. Šobrīd piedzīvojam dziļu recesiju, tomēr jau parādās pirmās ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Konsekventi īstenojot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, jau nākamo 18.novembri sagaidīsim ekonomiskās izaugsmes apstākļos.

Latviešu tautai novembris ir īpašs laiks, jo šajā mēnesī ir dibināta mūsu valsts un arī notikušas Latvijas valsts pastāvēšanai izšķirošas kaujas. Šogad 18.novembri ietekmēs dziļas tautsaimnieciskās grūtības, bet es ceru, ka ikvienā ģimenē atradīsies iespēja sanākt kopā, lai padomātu par Latviju un savu nākotni šeit. Ja mēs savai valstij nevēlēsim labu, neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Es aicinu ikvienu no jums, vienalga, kur jūs esat – dzimtenē vai citās zemēs, iededziet sveci Latvijai un lepni paceliet mastā sarkanbaltsarkano karogu.

Visi kopā mēs atjaunojām valsts neatkarību, un tikai visi kopā mēs to nosargāsim. Palīdzēsim cits citam, atbalstīsim viens otru. Vienotībā ir mūsu spēks.

Novēlu visiem priecīgus valsts svētkus!

Dievs, svēti Latviju!

Par apsveikumiem Latvijas valsts proklamēšanas 91.gadadienā

Līdz 18.novembrim Valsts prezidents Valdis Zatlers bija saņēmis 32 apsveikuma vēstules un laba vēlējumus Latvijai.

Apsveikuma vēstule saņemta no ASV prezidenta Baraka Obamas, kurš raksta: “Amerikāņu tauta un es augstu vērtēju mūsu draudzību ar Latviju, kas balstīta kopīgās demokrātiskās vērtībās un brīvības mīlestībā. Mēs augstu vērtējam mūsu sadarbību ar Latviju NATO ietvaros un Latvijas pastāvīgo būtisko atbalstu starptautiskajā misijā Afganistānā.” ASV prezidents norāda, ka ir kopā ar Latvijas iedzīvotājiem šajā ekonomiski grūtajā laikā, kad tiek strādāts Latvijas valsts un tās pilsoņu daudzsološas nākotnes labā. Savukārt Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Horsts Kēlers, apsveicot Latvijas tautu, uzsver: “Es esmu ļoti gandarīts par ļoti intensīvajām attiecībām starp Vāciju un Latviju, kā arī par aktīvo vizīšu apmaiņu. Es priecātos, ja arī turpmāk mēs padziļinātu labo sadarbību gan divpusējā, gan arī daudzpusējā līmenī, tādējādi veicinot mūsu valstu labklājību.”

Apsveikums saņemts arī no Krievijas Federācijas prezidenta Dmitrija Medvedeva. Savā vēstulē Latvijas iedzīvotājiem viņš novēl panākumus un labklājību, kā arī pauž cerību, ka Krievijas un Latvijas attiecības attīstīsies uz savstarpējas uzticēšanās, cieņas un patiesi labu kaimiņattiecību pamata.

Apsveikuma vēstules ir saņemtas arī no ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna, Austrālijas ģenerālgubernatores Kventinas Braisas, Austrijas prezidenta Heinca Fišera, Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva, Bahreinas karaļa Hamada

Aizlūdzot par Latviju ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā: (augšējā attēlu rindā no kreisās) Rīgas Lutera draudzes mācītājs Juris Rubenis, Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskaps metropolīts Jānis kardināls Pujats, Rīgas un visas Latvijas pareizticīgo metropolīts Aleksandrs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas bīskaps electus Guntars Dimants un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis; (apakšējā attēlu rindā no kreisās) Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar kundzi, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Saeimas deputāti Ainars Baštiks un Andris Bērziņš

bin Isas Al-Kalifas, Baltkrievijas Republikas prezidenta Aleksandra Lukašenko, Grieķijas Republikas prezidenta Karolosa Papuliasa, Horvātijas Republikas prezidenta Stjepana Mesiča, Indijas prezidentes Pratibas Devisingas Patilas, Itālijas prezidenta Džordžo Napolitano, Izraēlas prezidenta Šimona Peresa, Īrijas Republikas prezidentes Mērijas Makalīzes, Kanādas ģenerālgubernatores Mikaelas Žānas, Jordānijas karaļa Abdulla II, Kazahstānas Republikas prezidenta Nursultana Nazarbajeva, Kirgizstānas Republikas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva, Libānas Republikas prezidenta Mišela Suleimana, Lietuvas Republikas prezidentes Daļas Grībauskaites, Meksikas Savienoto Valstu prezidenta Felipes Kalderona, Pakistānas Islāma Republikas prezidenta Asifa Ali Zardari, Saūda Arābijas Karalistes karaļa Abdullas un prinča Abdullas, Svētā Krēsla apustuliskā nuncija Baltijas valstīs arhibīskapa Luidži Bonaci, Šrilankas prezidenta Mahindas Radžpaksas, Šveices Konfederācijas prezidenta Hansa Rudolfa Merca, Turcijas Republikas prezidenta Abdulla Gila, Turkmenistānas Republikas prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova, Ukrainas Republikas prezidenta Viktora Juščenko, Zviedrijas karaļa Kārļa Gustava XVI un citiem valstu vadītājiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Nacionālo bruņoto spēku svinīgā parāde 11.novembra krastmalā, valsts vadības tribīne Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Par Latvijas valsts svētku atzīmēšanu citur pasaulē

Atzīmējot Latvijas 91.gadadienu, Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības un goda konsuli visā pasaulē rīkoja svētku pasākumus, kas vienkopus pulcēja gan latviešu diasporu, gan vietējos iedzīvotājus. Latvijas neatkarības pasludināšanas diena ārvalstīs tika atzīmēta ar svētku uzrunām, koncertiem un filmu vakariem, bērnu priekšnesumiem un informatīvām lekcijām.

Latvijas valsts himna 18.novembrī izskanēja visā pasaulē. Uz muzikālas nots valsts svētkus svinēja Zviedrijā, kur Stokholmas Engelbrekta baznīcā koncertu sniedza Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. Uzbekistānā ar muzikālu programmu uzstājās kontrtenors Sergejs Jēgers un saksafonists Artis Gāga, savukārt Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Briselē notika džeza pēcpusdiena ar Latvijas “Mirage Jazz Orchestra” piedalīšanos.

Latvijas vēstniecība Krievijā valsts svētkus atzīmēja ar mācītāja Elija Godiņa vadīto dievkalpojumu vēstniecības baznīcā un Latviešu svētdienas skolas bērnu priekšnesumiem. Savukārt Norvēģijā, atzīmējot 18.novembri, tika rīkots pasākums “Zem putna spārna Latvijai”, kurā koncertu sniedza Norvēģijas latviešu bērni.

Vairākās pasaules valstīs novembrī skatāmas Latvijā veidotas kinofilmas un Latvijas mākslinieku darbi. Amerikas Savienotajās Valstīs apmeklētājiem pieejama latviešu mākslinieces Agijas Auderes mākslas darbu izstāde, savukārt Kanādā Eiropas filmu festivāla programmā ietverta latviešu filma “Mazie laupītāji”. Svētku priekšvakarā Latvijas vēstnieks Japānā Meikai universitātē uzstājās ar lekciju par Latviju, tās kultūru un vēsturi.

Somijā, Helsinkos, notika latviešu nacionālo ēdienu degustācija. Latvijas vēstniecība Portugālē piedalījās Lisabonas labdarības tirdziņā, kurā vietējiem iedzīvotājiem tika prezentēti Latvijā izgatavoti rokdarbi. Latvijas vēstniecībā Polijā, Varšavā, notika Knuta Skujenieka dzejas vakars, savukārt Ukrainā 18.novembrī tika atklāta latviešu izcilajam valodniekam Jānim Endzelīnam veltīta piemiņas plāksne.

Pateicoties Latvijas goda konsulu aktīvajam darbam, Latvijas neatkarības svētkus šogad atzīmēja arī Brazīlijā, Peru, Venecuēlā, Šrilankā, ASV (Sietlā un Filadelfijā), Kanādā (Toronto), Austrālijā un Jaunzēlandē. Čīlē dzīvojošie latvieši piedalīsies LNT un AS “Laima” kopīgi rīkotajā akcijā “Smaids rada smaidu”, un tiks uzfilmēts sižets par Latvijas bērniem Čīlē, kas 18.novembrī tika demonstrēts Rīgā, Daugavmalā. Latvijas goda konsuls Jamaikā Roberts Skots 18.novembrī vietējiem iedzīvotājiem vadīja izglītojošu lekciju par Latviju.

18.novembris vieno Latvijas diasporu visā pasaulē, lai kopīgos pasākumos godinātu Latviju un noklausītos Valsts prezidenta uzrunu. Valsts svētku pasākumu organizēšanā aktīvi iesaistās Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs un goda konsuli visā pasaulē.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments