Zemkopības ministrijas noteikumi

1995.gada 20.novembrī

Piena ieguves veterinārsanitārie noteikumi

Izdoti saskaņā ar likumu "Par veterinārmedicīnu" 22.panta 5.punktu

Saskaņoti ar Eiropas Padomes direktīvām 92/46/EEC un 89/362/EEC

Apstiprinu: Valsts veterinārā; Apstiprinu: Valsts veterinārā departamenta direktors J.Rimeicāns;
1995.gada 20.novembrī

I.daļa. Vispārējās vadlīnijas

1. Novietnēm jābūt tā iekārtotām, lai garantētu:

- labas dzīvnieku kopšanas, turēšanas un ēdināšanas apstākļus,

- atbilstošus piena slaukšanas, dzesēšanas un uzglabāšanas apstākļus.

2. Novietnei un citām telpām jābūt tīrām, sakārtotām.

3. Stāvvietām jābūt sausām, nepieciešamības gadījumā jālieto pakaiši.

4. Barības līdzekļus, kas varētu sabojāt piena kvalitāti, nedrīkst uzglabāt dzīvnieku novietnē.

5. Barība, kas satur antibiotikas, jāglabā atsevišķi un jālieto tikai saskaņā ar Valsts veterinārā departamenta apstiprināto lietošanas pamācību.

6. Ķīmikālijas zāles, dezinfekcijas līdzekļi un līdzīgas vielas jāuzglabā drošā vietā.

7. Medikamentu atkritumi jāiznīcina.

8. Novietnē nedrīkst uzkrāties mēsli, nepatīkama smaka un putekļi.

9. Pēc iespējas biežāk jātīra mēslu savāktuve.

10. Regulāri jāiznīcina grauzēji, mušas un citi kaitēkļi.

11. Izdarot novietnes un tai piegulošo telpu dezinfekciju, dezinfekcijas līdzekļi nedrīkst nokļūt pienā vai ietekmēt tā organoleptiskās īpašības.

12. Govīm jābūt identificētām. Tām jābūt tīrām un labi koptām.

13. Bez veterinārārsta ziņas govju ārstēšanai nedrīkst lietot hormonu preparātus.

14. Jābūt iespējai nodalīt ar infekcijas slimībām slimus vai saslimšanā aizdomīgus dzīvniekus.

15. Slaucamo govju mītnē nav ieteicams turēt citus mājdzīvniekus, it īpaši cūkas un putnus.

16. Dzīvnieku novietnei jābūt reģistrētai attiecīgā rajona (pilsētas) veterinārajā pārvaldē (to dara licencēts veterinārārsts).

II daļa. Dzīvnieku veselība

Pienu tālākai izplatīšanai var iegūt tikai no

A. govīm:

1) kuras Valsts veterinārā departamenta noteiktajā kārtībā ir izmeklētas uz:

- tuberkulozi;

- brucelozi;

- leikozi,

un iegūti atbilstoši rezultāti, kā arī veikti citi obligātie pretepizootiskie pasākumi, ko noteicis Valsts veterinārais departaments, kurām nav reģistrētas citas cilvēku veselībai bīstamas ar pienu izplatītas infekcijas slimības;

2) kuras ir klīniski veselas, kurām nav infekcijas izraisīta dzimumorgānu iekaisuma ar izdalījumiem, zarnu iekaisuma radītas caurejas, kā arī kurām nav tesmeņa brūces, kas varētu ietekmēt piena kvalitāti;

3) kuras nav ārstētas ar medikamentiem, kuru atlikums pienā var būt bīstams cilvēku veselībai, kuras ārstējot ir ievērots medikamentu atlikumu izdalīšanās laiks ar pienu atbilstoši LR likumam "Par veterinārmedicīnu" un Valsts veterinārā departamenta apstiprinātām to lietošanas pamācībām;

4) kuru pienam nav organoleptisku izmaiņu:

5) kuru izslaukums ir vismaz 2 l dienā (lai izslēgtu jaunpiena un vecpiena izplatīšanu 7 dienas pirms cietlaišanas un 7 dienas pēc atnešanās);

B. kazām:

1) kuras ir izmeklētas uz:

- brucelozi;

- ērču encefalītu, un iegūti atbilstoši rezultāti, kā arī veikti citi obligātie pretepizootiskie pasākumi, ko noteicis Valsts veterinārais departaments;

- ja kazas tur vienā novietnē ar govīm, tās jāpārbauda arī uz tuberkulozi;

2) kuras atbilst tām pašām prasībām, kuras 2), 3), 4) punktā attiecinātas uz govīm.

C. Ja vienā novietnē tur vairākas dzīvnieku sugas, tad varbūt jāievēro papildu nosacījumi.

III daļa. Slaukšana un piena dzesēšana

1. Dzīvniekus slauc stāvvietās vai īpašās slaukšanas zālēs (lielfermās). Arī tad, ja dzīvniekus netur telpās, slaukšanas vietai jābūt nodalītai no pastaigu vietas.

2. Slaukšanas laikā jābūt iespējai nomazgāt rokas tik bieži, cik tas vajadzīgs.

3. Slaukšanas laikā un pirms tās aizliegta jebkura darbība, kas varētu sabojāt piena kvalitāti.

4. Pirms slaukšanas govs pupiem, tesmenim un vietām ap to jābūt tīrām.

5. Katrai govij jābūt atsevišķam tesmeņa apmazgāšanas un apslaucīšanas materiālam.

6. Pirms slaukšanas govju pupus nedrīkst apsmidzināt ar dezinficējošiem līdzekļiem.

7. Pirms katras govs slaukšanas uzsākšanas jāpārbauda piena izskats. Pirmās piena strūklas noslauc speciālā traukā. Ja pienam ir kādas organoleptiskas izmaiņas, to nedrīkst pievienot kopējam pienam.

8. Slaucamo govju pupus tūlīt pēc slaukšanas vēlams apkopt ar Latvijas Republikā atļautiem īpaši šim nolūkam domātiem dezinficējošiem šķīdumiem.

9. Ar tesmeņa slimībām slimās govis jāslauc pēdējās ar atsevišķu aparātu vai ar rokām un pienu nedrīkst pievienot kopējam pienam. To var izlietot tikai saskaņā ar veterinārārsta norādījumu.

10. Piena filtri jāmaina pirms katras slaukšanas reizes vai biežāk. Piena kāšanai drīkst izmantot tikai šim nolūkam paredzētus materiālus, t.sk. filtrvati, lavsānu, marli.

11. Ja slaukšanai lieto piena kannas, tām jāatbilst IV daļas prasībām, kā arī

a) slaucot tās jānovieto uz tīra pamata;

b) tām jānodrošina piena aizsardzība no piesārņošanas.

12. Nedrīkst pieļaut vaļēju piena spaiņu atrašanos dzīvnieku novietnē, tie vai nu jānosedz ar vāku, vai steidzīgi jāpārvieto uz piena telpām.

13. Pēc izslaukšanas piens strauji jāatdzesē vismaz līdz +6 °C. Pārvadājot to uz pārstrādes uzņēmumiem, piena temperatūra nedrīkst pārsniegt 10 °C.

14. Piena dzesēšanu un uzglabāšana jāizdara īpašās šim nolūkam paredzētās telpās (vietās). Tām jābūt nodalītām no telpām, kurās uzturas dzīvnieki (skat. V daļu).

15. Pienu uzglabā piemērotās dzesēšanas iekārtās, kurās nevar iekļūt kukaiņi, grauzēji, svešķermeņi vai cits piesārņojums.

IV daļa. Slaukšanas un piena pirmapstrādes inventārs

1. Jābūt telpām, kas paredzētas slaukšanas aparātu un cita slaukšanas inventāra uzglabāšanai higiēniskos apstākļos (skat. V daļu).

2. Slaukšanas aparātiem un piena pirmapstrādes inventāram jābūt viegli tīrāmiem un mazgājamiem, kā arī dezinficējamiem, vienmēr jābūt tīriem un labā tehniskā stāvoklī.

3. Visam inventāram, kas nonāk tiešā saskarē ar svaigu pienu, jābūt pagatavotam no viegli tīrāma, dezinficējama, gluda, nerūsējoša materiāla, kas neatdala piena kvalitāti ietekmējošas vielas vai cilvēka veselībai kaitīgas vielas.

4. Pēc slaukšanas viss ar pienu saistītais inventārs jāmazgā ar šim nolūkam paredzētu Valsts veterinārā departamenta atļautu mazgāšanas līdzekli, bet periodiski Valsts veterinārā departamenta noteiktā kārtībā arī jādezinficē.

5. Drīkst izmantot tikai Latvijas Republikā reģistrētus un īpaši šim nolūkam paredzētus dezinfekcijas līdzekļus pie tam tā, lai neietekmētu piena kvalitati, nebojātu inventāru. Uz dezinfekcijas līdzekļu iesaiņojuma jābūt etiķetei un lietošanas pamācībai.

6. Slaukšanas aparāti un piena pirmapstrādes inventārs pēc dezinfekcijas rūpīgi jāskalo ar tekošu ūdeni, kā norādīts lietošanas pamācībā. Ūdenim jābūt laboratoriski izmeklētam vienu reizi gadā un jāatbilst dzeramā ūdens prasībām.

7. Piena dzesēšanas un glabāšanas tvertnes pēc mazgāšanas jāatstāj ar atvērtu vāku un apakšējo atveri.

V daļa. Slaukšanas zāles un telpas piena un inventāra uzglabāšanai

1. Slaukšanas telpām (zālēm), piena dzesēšanas un uzglabāšanas telpām, slaukšanas aparātu un cita piena inventāra mazgāšanas un uzglabāšanas telpām jābūt tīrām, lai izvairītos no piena piesārņošanas.

2. Tām jābūt:

a) ar viegli tīrāmām sienām un grīdu;

b) ar slīpu grīdu noteces virzienā;

c) labi apgaismotām un vēdinātām;

d) ar tāda karstā un aukstā ūdens apgādi, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām, slaukšanas aparātu, iekārtu un inventāra mazgāšanai;

e) nodalītām no jebkādiem piesārņojuma avotiem - tualetes telpām, mēslu tvertnēm un darbarīkiem.

VI daļa. Personāla higiēna

1. Slaucējiem jābūt veseliem, veselība jāpārbauda atbilstoši Labklājības ministrijas izdotiem noteikumiem un jāsaņem sanitārā grāmatiņa. Nedrīkst pieļaut slimu cilvēku saskari ar pienu.

2. No personāla jāprasa maksimāla higiēnas normu ievērošana, īpaši:

a) jālieto tīrs un ērts, slaukšanai paredzēts darba apģērbs;

b) pirms slaukšanas rūpīgi jāmazgā rokas un tām jābūt tīrām visu slaukšanas laiku.

3. Ja uz rokas brūce, tai jābūt apsietai ar necaurlaidīgu materiālu vai jālieto gumijas cimdi.

VII daļa. Piena izplatīšana

Nepasterizētu govs pienu atļauts nodot pienotavās vai pārdot tirgos vai specializētos veikalos, kuros nodrošināta regulāra veterinārsanitārā uzraudzība. Jebkurā gadījumā, lai izplatītu pienu, nepieciešams saņemt oficiālu Valsts veterinārā departamenta noteiktu dokumentu - veterināro apliecību, kuru var izsniegt vienīgi attiecīgā rajona (pilsētas) veterinārās pārvaldes pilnvarots, licencēts veterinārārsts. Lai saņemtu veterināro apliecību, jāievēro šie Noteikumi un citas Valsts veterinārā departamenta prasības attiecībā uz dzīvnieku veselību un piena kvalitāti.

VIII daļa. Veterinārsanitāro noteikumi ievērošanas pārbaude

1. Lai garantētu, ka piena ieguve atbilst Valsts veterinārā departamenta izdotajiem veterinārsanitāriem noteikumiem, attiecīgo rajonu (pilsētu) veterināro pārvalžu pilnvaroti licencēti veterinārārsti veic dzīvnieku veselības pārbaudi, t.sk. obligātos pretepizootiskos izmeklējumus, kā arī veterinārsanitāro apstākļu apsekošanu.

2. Pārbaužu biežums atkarīgs no veterinārsanitāro prasību ievērošanas līmeņa, bet tām jānotiek ne retāk kā 2 reizes gadā, obligātos pretepizootiskos pasākumus veic saskaņā ar Valsts veterinārā departamenta norādījumiem.

3. Par veiktajiem obligātajiem pretepizootiskajiem pasākumiem pilnvarotais veterinārārsts atstāj dzīvnieku īpašniekam dokumentārus pierādījumus (izmeklēto, vakcinēto, citādi apstrādāto dzīvnieku saraksts, veterinārārsta izrakstīta kvīts utt.), laboratorija atsūta laboratorisko izmeklējumu rezultātus. Dokumenti attiecībā uz atsevišķām govīm fermā jāsaglabā visu govs dzīves laiku, apsekošanas akti - vismaz 1 gadu.

4. Prasībām neatbilstoši pārbaudes rezultāti var būt par iemeslu veterinārās apliecības neizsniegšanai vai anulēšanai.

5. Par Valsts veterinārā departamenta noteiktajiem obligātajiem pretepizootiskajiem pasākumiem un veterinārsanitāro pārbaudi jāmaksā dzīvnieku īpašniekam saskaņā ar Valsts veterinārā departamenta apstiprināto cenrādi.

6. Visu minēto noteikumu ievērošanas uzraudzību veic attiecīgā rajona (pilsētas) veterinārās pārvaldes atbildīgais inspektors.

IX daļa. Pārejas jautājumi

Zemnieku saimniecībām, kas specializējas piena lopkopībā (tur 10 un vairāk slaucamas govis vai kazas) vai nodod pienu pienotavās produktu ražošanai eksportam, šo noteikumu ievērošana ir obligāta. Pārējiem govju un kazu īpašniekiem, kuri vēlas izplatīt pienu, var pieļaut atkāpes attiecībā uz šo Noteikumu I daļas 16.punktu un IV, V un VI daļu, nodrošinot tīrību un kārtību, un piena kvalitāti.

Noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada 1.martu.

Dienesta organizācijas daļas vadītāja G.Mičule

Veterinārās uzraudzības daļas vec. inspektors S.Strika