Par ES finansējuma izlietojumu 2008.gadā

Saeimas deputāti 11.novembrī, tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) Revīzijas palātas locekli Igoru Ludboržu, iepazinās ar ES Revīzijas palātas ziņojumu par ES finansējuma izlietojumu 2008.gadā. Ar Latvijas pārstāvi Revīzijas palātā tikās Saeimas Eiropas lietu komisijas, Juridiskās komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti.

Kā noskaidroja deputāti, ES līdzekļu izmantojuma revīzijas pārskatā Latvijai nav veltīta liela uzmanība. “Latvija pārskatā minēta maz, un nekas īpaši satraucošs netika atklāts,” skaidroja I.Ludboržs. Viņš informēja, ka pārskatā Latvijai izteiktas divas atrunas par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas politiku. Viena no retajām kritikām Latvijai veltīta arī saistībā ar finanšu plānošanas nepilnībām ES pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmā ISPA.

Deputāti bija gandarīti, ka ES fondu apguve Latvijā noritējusi atbilstoši ES prasībām un šim procesam nav veltīta liela ES auditoru kritika. Tomēr Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle uzskata, ka šī informācija nav vērtējama viennozīmīgi, jo liecina arī par milzīgu birokrātisku šķēršļu radīšanu, kas būtībā kavē ES fondu finansējuma apguvi.

“Manuprāt, Latvijas retā pieminēšana šajā ziņojumā nav vērtējama nemaz tik pozitīvi, kā pirmajā mirklī šķiet,” norādīja V.Paegle. “Tas varētu liecināt arī par to, ka mēs, tik ļoti baidoties no varbūtējām soda sankcijām, esam Latvijā radījuši pārāk birokrātisku kontroles sistēmu, dažreiz pat stingrāku, nekā Eiropas Savienība pieprasa. Tas būtiski traucē pietiekami aktīvi apgūt ES fondu finansējumu,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.

V.Paegle atgādināja, ka citas ES dalībvalstis šim jautājumam pieiet mazāk formāli. “Grūtajā ekonomiskajā situācijā šī nav nemaz tik iepriecinoša ziņa. Mums ir jāatrod zelta vidusceļš starp Eiropas Savienības prasību ievērošanu un mūsu nacionālajām interesēm,” uzskata V.Paegle.

Kā tikšanās gaitā noskaidroja deputāti, kopumā visas ES līmenī auditori lielākās problēmas atklājuši ES Kohēzijas politikas finansējuma un lauku attīstībai paredzēto līdzekļu izlietojumā. 36,6 miljardus eiro lielajā ES Kohēzijas politikā konstatēts daudz kļūdu saistībā ar projektu izmaksu atlīdzināšanu. Izlases veidā pārbaudot 170 projektus, Revīzijas palāta konstatējusi, ka vismaz 11 procenti no kopējās izmaksātās summas nebūtu bijis jāatlīdzina, informēja I.Ludboržs.

Saeimas preses dienests