Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 12. novembra sēdes

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”):

Nākamajās droši vien divās vai varbūt pat trijās nedēļās galvenais jautājums, ar ko Saeima nodarbosies, būs nākamā gada budžets.

Kā jūs jau varbūt esat presē redzējuši, diemžēl mums Latvijā jau vairāk nekā gadu... gandrīz gadu ir krities iekšzemes kopprodukts un rezultātā kritušies ienākumi. Tas nozīmē, ka mums ir jāsamazina arī izdevumi mūsu valstī. Un tādēļ budžets kā tāds paredz, ka mums ienākumi būs apmēram 3,8 miljardi latu, bet izdevumi vēl arvien tos pārsniegs un būs apmēram 4,4 miljardi latu. Un starpība, tā sauktais deficīts, būs apmēram 550 miljoni latu. Tas nozīmē, ka mēs vēl šogad... respektīvi, ne šogad, bet nākamgad mēs vēl turpināsim dzīvot uz parāda. Mūsu parāds vēl pieaugs. Tas ir valsts parāds kā tāds. Un mūsu mērķis, saprotams, nākamgad ir samazināt šo parādu iepretim šim gadam un 2011.gadā vēl turpināt šo parādu samazināt, lai mēs varētu pēc iespējas drīz sasniegt tā sauktos Māstrihtas kritērijus, kurus apņēmāmies izpildīt, iestādamies Eiropas Savienībā.

Samazinoties izdevumiem budžetā jeb samazinot tos budžetā, mēs faktiski arī veiksim tā sauktās strukturālās reformas, respektīvi, mēs dažas iestādes slēgsim, mēs apvienosim iestādes un tā tālāk, mēs samazināsim izdevumus ministrijām un citām valsts iestādēm.

Daži vārdi par to, kāds būs budžeta process šeit, Saeimā.

Budžets, kā jūs droši vien ziņās esat redzējuši, ir ticis pieņemts pirmajā lasījumā kopā ar ļoti daudziem pavadošajiem likumprojektiem, apmēram 70 pavadošajiem likumprojektiem, un ir iesniegti grozījumi no deputātiem un arī no citiem, un šo grozījumu kopskaits ir apmēram 900. Visi šie grozījumi nākamajā nedēļā tiks skatīti Ministru kabinetā, iespējams, divās sēdēs. Ministru kabinets tad izteiks valdības viedokli par šiem grozījumiem, un šie grozījumi tad atgriezīsies Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Vispirms tie visi izskatīti manis vadītajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam tiks skatīti Saeimā. Pašreiz zināms, ka datums, kad notiks otrais lasījums Saeimā, ir 1.decembris.

Ļoti daudz grozījumu ir iesniegts saistībā ar vienu no svarīgākajiem likumprojektiem – likumprojektu par vienotu atalgojumu valsts un pašvaldību iestādēs. Tas ir viens no centrālajiem likumprojektiem šajā budžeta paketē kā tādā, un ar to droši vien saistīsies ļoti daudz diskusiju, jo, kā jau es minēju, ir daudz priekšlikumu.

Varbūt pie labajām lietām es varētu pieminēt to, ko jau agrāk esmu minējis, – ka budžets kā tāds nemainīs pensijas, pensijas netiks samazinātas. Un nav arī paredzēts mainīt PVN likmi. PVN likmi ir paredzēts paturēt tādu, kāda tā ir.

Citi jautājumi, kas tiks skarti budžetā un par ko jau ir presē ziņots. Tiks veikti tā sauktie paplašinājumi iedzīvotāju ienākuma nodoklī, respektīvi, tas tiks attiecināts arī uz kapitālu... Ja cilvēki saņem dividendes vai guvuši peļņu, piemēram, pārdodot māju vai zemi, tad šie ieguvumi tiks aplikti ar 10 procentu nodokli. Bez tam būs arī nekustamā īpašuma nodoklis attiecībā uz dzīvojamo platību. No “Jaunā laika” viedokļa, tas ir nodoklis, kas mums šķiet vēlams, jo tas atbalsta infrastruktūru pašvaldībām, un bez tam kadastrālā vērtība zināmā mērā atspoguļo... teiksim, lielākām mājām ir lielāka kadastrālā vērtība, un rezultātā ar nodokli tiek apliktas lielākas mājas, villas.

Noslēgumā es gribu teikt, ka, no vienas puses, varbūt daudziem šis budžets liksies skarbs, tomēr es gribu arī uzsvērt, ka šis budžets ir vērsts uz nākotni. Tas ir vērsts uz to, lai Latvija, mūsu valsts, varētu labāk konkurēt gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē kā efektīvāka ekonomika; lai mēs varētu būt labāki, tā teikt, mazāk tauki, – respektīvi, saredzēt tādu Latvijas izaugsmi pēc iespējas drīzā nākotnē.

Un es gribu noslēgumā teikt: kā jau jūs esat varbūt dažkārt ziņās dzirdējuši, ir nozares, kurās jau sāk parādīties dažas atveseļošanās pazīmes. Tā ka, cerams, tas, ka pieņemsim šo budžetu, būs, no vienas puses, signāls mums pašiem, ka mēs varam politiski vienoties un, teiksim, savu ekonomiku savest pēc iespējas kārtībā. Un, no otras puses, tas būs arī ļoti svarīgs signāls uz ārpasauli, respektīvi, investoriem, reitingu aģentūrām. Bet šeit, valsts iekšienē, tas nozīmēs, ka bankām būs zināma, teiksim, stabilitāte nākamajā gadā, un, cerams, tas nozīmēs, ka bankas varēs sākt mūs vairāk kreditēt.

B.Rivža (ZZS frakcija):

Šodien mums bija divas sēdes: mēs turpinājām 5.novembra sēdi un mums bija arī šodienas, 12.novembra, sēde.

Šodien ir tāda īpaša diena – Latvijas Robežsardzes diena, un interesanti, ka trešajā lasījumā šodien tika pieņemts likumprojekts “Latvijas Republikas valsts robežas likums”. Tas tā labi sakrita.

Šodien pirmajā lasījumā Saeima noraidīja likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, apšaubot to, vai nav pārāk… uzskatot, ka ir pārāk vienkārši nosacījumi dzimuma maiņai dokumentos. Tā ka pie tā vēl ir jāstrādā, lai to sakārtotu.

Manuprāt, svarīgi, ka pirmajā lasījumā šodien tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Tagad, pēc administratīvi teritoriālās reformas, ļoti būtiski ir sasaistīt plānošanu un stratēģisko skatījumu taisni nacionālajā un reģionālajā līmenī. Tas ir ļoti svarīgi Latvijai – gan pilsētām, gan arī kopējai teritorijai.

Runājot par budžetu, jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir intensīvi strādājusi pagājušajās brīvdienās un pirmdien iesniedza daudzus priekšlikumus otrajam lasījumam. Un tie ir tieši sadaļā par vienoto atalgojumu un par nodokļu paketi, kā arī par augstākās izglītības un zinātnes finansējuma pastiprināšanu. Un, runājot par pēdējo, jāteic, ka šajā nedēļā Saeimā darba vizītē bija Eiropas augstskolu asociācijas delegācija. Tas ir tāds unikāls gadījums, ka delegācija ieradās taisni uz budžeta grozījumiem un savu pieredzi un savus vērojumus arī mums, deputātiem, sniedza. Un šajā sakarā es gribu minēt asociācijas prezidenta Žana Marka Rapa teikto. Viņš sacīja, ka mums ir tomēr ļoti uzmanīgi jāpieiet augstākās izglītības un zinātnes budžetam, raugoties no vairākiem aspektiem.

Pirmkārt. Ja mēs strauji samazinām šos izdevumus... Protams, viņš saka, ka viņš saprot to grūto situāciju, kādā mēs esam, bet, ja mēs vēl samazinām, mēs faktiski to plaisu starp vecās Eiropas valstīm un jauno Eiropu padziļinām.

Otrkārt. Budžeta vietu skaitu samazinot – pie tā samazināšanas mēs neizbēgami nonāksim, ja mēs samazinām augstākās izglītības izmaksas –, mēs faktiski apdraudam taisni talantīgo bērnu, talantīgo jauniešu iespējas studēt, jo uz budžeta vietām ir konkurss. Tātad labākie iet uz budžeta vietām. Un jāņem vērā, ka visā pasaulē – visā pasaulē! – ir, kā viņš tā interesanti teica, cīņa par smadzenēm. Un, ja mēs neradām šīm smadzenēm, talantīgajām smadzenēm, atbilstošus nosacījumus, tad arī ir lieli apdraudējumi.

Man, kā saka, pēc būtības likās ļoti saprotams arī Polijas augstskolu rektoru padomes priekšsēdētāja profesora Luti teiktais, ka mums ir jāskatās uz izdevumiem augstākajai izglītībai un zinātnei citādāk: mums ir jāsaprot, ka tie ir ieguldījumi. Un tas viedoklis ir daudz kur parādījies, bet mēs tik un tā to skatījumu nevaram nekā izmainīt. Tie ir ieguldījumi Latvijai, tie nav izdevumi tādā tradicionālā nozīmē, kādā mēs tos saprotam. Tie ir ieguldījumi nākotnei.

Lūk! Tā ka faktiski delegācija apstiprināja mūsu viedokli, ka, neskatoties uz visu grūto situāciju, tomēr mums būtu jāpriecājas par katru latu, ko mēs varētu pielikt klāt izmaksām augstākajā izglītībā un zinātnē nākamajā gadā... nākamā gada budžetā.

Izmantojot to situāciju, ka mēs esam šeit un mūs dzird, es gribu pateikt ļoti lielu paldies fotogrāfei Gunai Oškalnai-Vējiņai par brīnišķīgo fotoizstādi Saeimas telpās. Tā ir veltījums Latvijai dzimšanas dienā. Tā ir par mūsu Brīvības pieminekli. Un šodien, nākot uz Saeimas sēdi, un arī vakar, tieši Lāčplēša dienā, mēs varējām vērot, cik skaists ir mūsu Brīvības piemineklis, cik skaista, silta, starojoša un drošību veidojoša ir mūsu Brīvības statuja. Tā ka liels paldies fotogrāfei par to.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Esiet sveicināti šajā valsts svētku nedēļā! Šī nedēļa tik tiešām ir iezīmīga ar to, ka vienlaikus mēs gan darām smagu darbu, gan arī svinam svētkus. Tik tiešām, pašlaik norit intensīvs darbs 2010.gada valsts budžeta sagatavošanā. Frakcijas ir iesūtījušas vairākus desmitus... pat simtus priekšlikumu, ar kuriem pašreiz darbs norit gan valdībā, gan Saeimā.

Arī partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti ir aktīvi piedalījušies 2010.gada valsts budžeta projektu pavadošo likumprojektu uzlabošanā. Mēs esam iesnieguši vairāk nekā 10 priekšlikumus, no kuriem kā svarīgākos gribu minēt priekšlikumus, kas saistīti ar nodokļu likmēm. Mēs ierosinām piemērot progresīvās likmes iedzīvotāju ienākuma nodoklim un arī nekustamā īpašuma nodoklim. Tas atvieglotu nodokļu slogu personām ar zemākiem ienākumiem un iedibinātu sociālā taisnīguma principu. Aktīvi piedalīsimies diskusijās par šo principu, kas Latvijā tomēr vēl prasa zināmu izskaidrošanu un arī precizēšanu.

Mēs zinām, ka, rūpējoties par mūsu valsts iedzīvotāju labklājību un galveno uzmanību veltot ekonomiskiem jautājumiem, mēs tomēr nedrīkstam aizmirst nacionālas valsts pastāvēšanas jēgu. Un tā ir – saglabāt tautas identitāti, nodrošināt labvēlīgus apstākļus tautas kultūras un valodas attīstībai. Tieši tādēļ esam iesnieguši grozījumu Dziesmu un deju svētku likumā. Esam paredzējuši atgriezties pie nosacījuma, ka arī valsts, ne tikai pašvaldības, uzņemas atbildību par Dziesmu svētku sagatavošanas procesa nodrošinājumu, ne tikai par pašiem Dziesmu svētkiem kā notikumu, ar finansējumu piedaloties dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgošanā. Mēs zinām, ka tautas identitāti uztur tieši šis process, nevis mūsu lielie Dziesmu svētki reizi piecos gados. Ir nepieciešams nodrošināt, lai ikvienā Latvijas pagastā, ikvienā Latvijas pilsētā būtu iespējams nodrošināt deju un dziesmu kolektīviem šo augsto līmeni, piesaistot profesionālus kolektīvu vadītājus.

Paralēli šim svarīgajam likumdošanas procesam Saeimā, protams, risinās process arī politiskajā telpā. Un kā svarīgāko faktu varētu pieminēt partiju apvienības (pagaidām – vēlēšanu apvienības) nodibināšanu. Kā zināms, “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā Savienība” un “Sabiedrība citai politikai” ir izveidojušas apvienību ar nosaukumu “Vienotība”, ir īstenojušas daudzu vēlētāju vēlmi tām vienoties kopīgā sarakstā, vienoties kopīgā programmā un pārtraukt Latvijas partiju sadrumstalotības procesu.

Arī nākamajā nedēļā, kaut gan tā, protams, ir mūsu valsts jubilejas nedēļa, Saeimā turpināsies intensīvs darbs. Un kā vienu no svarīgākajiem varu minēt darbu, kas risināsies pie Elektronisko mediju likuma, respektīvi, mūsu plašsaziņas līdzekļu likuma, kas paredz risināt gan tehniskus, gan arī ideoloģiskus mūsu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jautājumus.

Novēlot visiem gaišus valsts svētkus, pateicos par uzmanību.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija):

Šonedēļ pirmdien beidzās termiņš 2010.gada budžeta projekta grozījumu iesniegšanai. Nevaru pateikt, vai tas ir kāds rekords, bet pavisam tika iesniegti 900 grozījumi, kuri skar gandrīz visus ar budžetu saistītos likumprojektus.

PCTVL frakcija sagatavoja 70 ierosinājumu. Svarīgākie no tiem paredz nekustamā īpašuma nodokļa progresīvās likmes ieviešanu, kā arī speciālu likumprojektu paketes izstrādāšanu nolūkā novērst tālāku izvairīšanos no nodokļu maksāšanas no to uzņēmumu puses, kuriem ir darbaspēka nomas līgumi ar ārvalsts partneriem.

Diemžēl šoreiz priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija diezgan īss, tāpēc vairākas vēstules ar vērtīgiem ierosinājumiem no nevalstiskām organizācijām, arodbiedrībām un iestādēm Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēma jau pēc termiņa izbeigšanās un deputāti nevarēja šos priekšlikumus pārveidot par grozījumiem budžetu pavadošajos likumprojektos.

Izmantojot radio iespējas, es gribu ieteikt ieinteresētajām organizācijām un privātpersonām nākamreiz savlaicīgi sūtīt savus ierosinājumus un vērsties ne tikai pie atbildīgās komisijas, bet arī pie frakcijām un deputātiem; tiem izstrādāt vai iesniegt priekšlikumus ir vieglāk nekā komisijai veidot uz vēstules pamata komisijas priekšlikumus.

Protams, mums nav nekādu lieku ilūziju, ka vairākums priekšlikumu, kuri ir no opozīcijas, tiks atbalstīti Saeimā. Protams, tā ir tikai iespēja pacelt jautājumus un apspriest problēmas, un sagatavot pamatu, lai nākotnē mainītu – varbūt citā gaisotnē – attiecīgos likumus.

Bet, runājot par šodienas sēdi, varu izteikt pieņēmumu, ka vēsturē šī sēde ieies ar garu, emocionālu un tukšu diskusiju par likumprojektu, kurš nosaka dzimuma maiņas kārtību. Man bija diezgan skumji novērot, ka daudzi deputāti, kuriem nav izpratnes par specifiskiem medicīnas jautājumiem un mūsdienu cilvēktiesību standartiem, tērēja nodokļu maksātāju naudu, runājot par dzimuma maiņas aspektiem.

Šodien gaisotne bija līdzīga gaisotnei, kāda bija tajā sēdē, kurā Saeima uz tukšu emociju pamata nobalsoja pret to svētku dienu saraksta saīsināšanu, kurās ir nepieciešams izkārt valsts karogu. Šodien bija tāpat: uz populisma viļņa vairākums izbalsoja tehnisko likumprojektu, kura mērķis bija tikai noteikt civilizētu regulējumu dzimuma maiņas jomā.

PCTVL frakcija balsoja “par” attiecīgā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas komisijās. Mēs neredzam nekāda ļaunuma, ja valsts uzticētu tieši ārstiem nodarboties ar jautājumiem, kas saistīti ar dzimuma maiņu.

Un nobeigumā daži vārdi par vienu Briseles notikumu. Pirmdien Eiropas Parlamentā notika trešais Eiropas krievu forums, kurā piedalījās Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas politiķi, ierēdņi, zinātnieki, kā arī Eiropas Savienības krievu diasporu pārstāvji. Foruma laikā tika izdiskutēti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas un Krievijas ekonomikas integrāciju un sadarbību vairākās jomās. Ne vienmēr dalībnieku pozīcija šajā dialogā sakrīt, bet šādas diskusijas ir svarīgas nesaskaņu pārvarēšanai.

Eiropas krievu forums tika organizēts pēc Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas iniciatīvas. Organizējot līdzīgus pasākumus, Ždanokas kundze pilda vienu no saviem solījumiem, kurus viņa devusi priekšvēlēšanu kampaņas laikā, – pēc iespējas radīt izpratni starp Eiropas un Krievijas politiķiem.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija):

Šodien gribu pieminēt vienu būtisku likumprojektu, būtisku tieši ražotājiem. Proti, tika apstiprinātas izmaiņas Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tās paredz, ka turpmāk Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums nebūs vajadzīgs tiem uzņēmumiem, kas nestrādā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tas ir solis uz administratīvā sloga samazināšanu, un šādi soļi, protams, mūsu ekonomiskajā situācijā ir ļoti, ļoti svarīgi, lai gan parasti tas neizraisa lielu deputātu interesi.

Protams, būtiskākais gan iepriekšējās, gan šās, gan nākamās nedēļas darbs ir ar budžeta grozījumiem, iesniegtajiem priekšlikumiem par šo budžeta projektu. Diemžēl ir jāatzīst, ka pats budžeta projekts un pavadošo likumprojektu pakete ir samērā nekvalitatīva, un tieši tāpēc ir tik daudz priekšlikumu arī no pozīcijas puses un būs ļoti smagas diskusijas: ko tad atbalstīt un ko neatbalstīt.

Mūsu partija, protams, filozofiski ir pret šo progresīvo nodokļu ieviešanu, jo uzskatām, ka Latvijas situācijā, kur ir vēl arvien ļoti vāji izveidojusies vidusšķira, tas skartu tieši šos aktīvos cilvēkus, arī tos skolotājus, ārstus, kas strādā vairākas slodzes, tos, kas ir, teiksim, cītīgāk mācījušies, kas strādā vairākās darbavietās. Un tagad šiem cilvēkiem, uz kuriem lielā mērā balstās Latvijas tautsaimniecība, uzlikt lielāku nodokļu slogu nekā pārējiem nebūtu pareizi.

Mēs ļoti nopietni diskutējām arī par progresīvo mājokļa nodokli, par tā iespējamību. Pārbaudot informāciju, esam secinājuši, ka pašreizējais Finanšu ministrijas piedāvājums, kas paredz šo palielināto nodokļa likmi īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība ir virs 35 000 latu, diemžēl Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā skartu atkal to pašu manis pieminēto vidusšķiru, nevis ļoti turīgus iedzīvotājus. Mēs esam atraduši daudz konkrētu piemēru, ka ir nesen ar kredītu palīdzību iegādātas ģimenes mājas, kurās dzīvo tie paši inteliģences pārstāvji, kuriem jau tā ir lielas kredītsaistības. Un tagad viņiem likt vēl maksāt papildu likmi – tas būtu ne vien negodīgi, bet faktiski daļu ģimeņu nostādītu ārkārtīgi grūtā finansiālā situācijā.

Protams, šīs diskusijas turpināsies, un iespējams, ka tiešām ļoti turīgiem cilvēkiem šādā grūtā laikā var arī likt maksāt vairāk, bet tad tam slieksnim ir jābūt daudz, daudz augstākam.

Tāpat būs ļoti smagas diskusijas par dienesta automašīnām, jo pašreizējais piedāvājums absolūti nav adekvāts šai ekonomiskajai situācijai. Ir skaidrs, ka tas spiedīs privātās kompānijas dažādos veidos mēģināt apiet šo likumu, kā to arī faktiski dara daudzas kompānijas Igaunijā.

Ministrs Zalāns ir valdībā iesniedzis priekšlikumus par samērīgu likmi, kas būtu tiešām visiem saprotama, viegli administrējama un neuzliktu lielu slogu. Ir runa par kopējo maksājumu – 15 latu mēnesī; no tā septiņarpus latus maksātu pati persona, septiņarpus latus – juridiskā persona. Tad, es domāju, būtu gan fiskālais efekts, gan arī būtu… tas nebūtu ļoti, ļoti liels slogs privātajam biznesam.

Mēs esam iesnieguši arī daudz priekšlikumu, kas ir saistīti ar kultūras lietām, tādām kā, piemēram, papildu dotācija Kultūrkapitāla fondam. Un mēs ļoti ceram, ka tad arī mēnešraksts “Karogs” varētu turpināt iznākt. Esam ierosinājuši arī palielināt līdzekļus Dziesmu svētku organizēšanai.

Protams, ļoti būtisks Tautas partijas priekšlikums ir atteikšanās no idejas samazināt neapliekamo minimumu, un ir runa arī par apgādājamām personām. Tas skartu lielāko sabiedrības daļu, tieši ģimenes. Un mūsu ierosinājums atgriezties pie 25 procentu lielas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes tomēr ir samērīgāks un dod arī lielāku fiskālo efektu, un koalīcijas partneri šajā ziņā mūs ir atbalstījuši. Par to mums ir gandarījums.

Mēs arī esam iesnieguši priekšlikumus, lai palielinātu līdzekļus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbības nodrošināšanai, jo uzskatām, ka šie mediji ir ļoti būtiski, lai tiktu atspoguļotas arī tās lietas, kas nav komerciālas.

Tāpat būtiska mūsu priekšlikumu sadaļa attiecas uz pašvaldībām. Esam iesnieguši priekšlikumus, lai palielinātu līdzekļus, kas ir nepieciešami pašvaldību ceļu uzturēšanai, priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa garantēšanu pašvaldībām, kā arī par iespējām pašvaldībām aizņemties lielākus finanšu līdzekļus.

Savukārt, ja runājam par vienotu atalgojumu sistēmu, mūsu partija uzskata, ka arī Latvijas Bankai un FKTK ir jābūt šajā sistēmā, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ tomēr tas nav iespējams, tad ir jāparedz administratīvo izdevumu griesti šīm iestādēm. Jo tomēr situācija, ka Latvijas Banka administratīvajiem izdevumiem tērē 28 miljonus latu, tas ir, divreiz vairāk nekā Lietuvas nacionālā banka (un Lietuva ir lielāka valsts par Latviju!), nav pieļaujama. Arī šīm institūcijām būtu jādarbojas atbilstoši tam, kāda pašlaik ir kopējā situācija Latvijā.

Tā ka darbs ir sagaidāms ļoti grūts un sarežģīts, jo par daudzām šīm lietām ir dažādi viedokļi koalīcijā.

Protams, gribu izmantot šo iespēju apsveikt visus svētkos un novēlēt kaut uz īsu brīdi aizmirst tās problēmas, kas skar neapšaubāmi visus Latvijas iedzīvotājus, un domāt labas domas par Latvijas valsti, par Latvijas sabiedrību un par katru mūsu ģimeni.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija):

Kolēģi! Šīsdienas sēde sākās ar Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas pieprasījumu par Policijas akadēmijas likvidēšanu. Šis pieprasījums bija adresēts iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.

Mūsuprāt, šis lēmums likvidēt Policijas akadēmiju ir pretrunā ar to drošības koncepciju un ar tiem drošības apsvērumiem, kādi Latvijai ir izveidoti. Diemžēl šis lēmums netika apspriests nedz Nacionālās drošības padomē, nedz Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Mūsuprāt, šis lēmums tika pieņemts sasteigti un tikai pēc tam valdība un arī Latvijas Universitāte, kas tika iesaistīta šajā procesā, nepārdomātā ceļā risināja studentiem tik ļoti svarīgu jautājumu: kā viņiem pabeigt izglītību savā izvēlētajā specialitātē? Latvija ir izvēlējusies iet ļoti daudzām Eiropas valstīm pilnīgi pretēju ceļu. Citur daudzu nopietnu speciālo dienestu darbinieki, operatīvie darbinieki, tiek izglītoti ar speciālām programmām – programmām šādās koledžās vai akadēmijās, bet diemžēl Latvijas Universitāte un citas Latvijas augstskolas, kas sagatavo juristus, šādām programmām nav gatavas un līdz šim nav specializējušās.

Otrs jautājums, kurš bija mūsu partijas iniciatīva šodien. Mūsu frakcija iebilda pret likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” pieņemšanu. Jā, mēs piekrītam, ka dzimuma maiņa eksistē un ka tā ir regulējama joma. Bet šis likumprojekts, ko iesniedza Ministru kabinets un ko bija sagatavojusi Tieslietu ministrija, diemžēl, pirmkārt, ir ļoti negatavs; otrkārt, mūs pārsteidza, ka konceptuāli tiek piedāvāts dzimuma maiņas procesam tik ārkārtīgi liberāls ceļš, kāda nav nevienā citā Eiropas Savienības valstī. Pat Nīderlandē ir vajadzīgs tiesas lēmums un ir vajadzīga daudz nopietnāka ekspertīze pirms šāda lēmuma pieņemšanas.

Protams, šis mēnesis, kā jau mani kolēģi runāja, ir ļoti saspringts laiks Saeimai, budžetu sagatavojot. Un arī mūsu frakcija ir iesniegusi priekšlikumus – veselus 77 priekšlikumus –, lai uzlabotu to ļoti strīdīgo, ļoti pretrunīgo projektu, kas ir saņemts no Ministru kabineta. Mēs pil­nīgi atbalstām to, ka Latvijai ir vajadzīga nopietna budžeta konsolidācija; ir runa par šiem 500 miljoniem latu. Taču jāsaka, ka šo konsolidāciju izjutīs ļoti dažādi… Ministru kabineta piedāvātais budžeta projekts ir tāds, ka tā rezultātā šo konsolidāciju ļoti dažādi izjutīs Latvijas sabiedrības locekļi. Un mūsu, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš”, frakcija ir aprēķinājusi, ka faktiski vislielākie zaudētāji būs Latvijas daudzbērnu ģimenes un vientuļie vecāki. Tāpēc lielu daļu no šiem mūsu iesniegtajiem 77 priekšlikumiem… Mēs esam mēģinājuši to līdzsvaru vērst par labu tieši ģimenēm, jaunām ģimenēm, lielām ģimenēm. Mēs piedāvājam atjaunot to apmēru, kāds bija atvieglojumiem par apgādībā esošu bērnu, un arī uzturlīdzekļu garantiju apjomu. Jo citādi iznāk, ka tad, ja ar progresīvu nodokli mazina šos atvieglojumus, zaudētājas ir tieši tās ģimenes, kurās bērnu ir vairāk; tās zaudē proporcionāli vairāk līdzekļu.

Mūsu mērķis ir arī uzlabot to situāciju, kāda rodas Latvijas pašvaldībās tagad, kad iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadale ir izmainīta par labu valstij. Redziet, šī situācija… krīzes situācijā iedzīvotāji jau galvenokārt vērsīsies pēc palīdzības pašvaldībā. Tāpēc mūsu priekšlikums ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali pavērst atpakaļ pašvaldību virzienā. Līdzīgs ir priekšlikums, lai lielāki līdzekļi atbilstoši likumam ienāktu arī Ceļu fondā, it īpaši attiecībā uz reģionālo ceļu uzturēšanu, kas būs ļoti svarīga ziemā.

Un vēl. Mēs nevaram pieļaut to, ka tieši lauku cilvēki jutīs šos jauninājumus nodokļu sistēmā, kur parādās palielināta likme zemei, piemēram, 1,5 procenti; tas skars galvenokārt lauku iedzīvotājus un lauksaimniekus. Piemēram, būs jāmaksā tagad nodoklis par meža atsavināšanu. Arī tas visvairāk skars tieši lauku iedzīvotājus.

Jaunums ir tas, ka būs jāmaksā zemju īpašniekiem, kuriem ir meliorētās zemes. Tātad visiem tiem cilvēkiem, kas saimnieko polderu teritorijā, būs jauns maksājums.

Arī nodoklis par automašīnu lietošanu ļoti nopietni skars zemniekus. Tāpēc mūsu piedāvājums ir, lai šie maksājumi netiktu attiecināti uz privātajiem uzņēmējiem.

Tas arī viss, ko es šobrīd gribu frakcijas vārdā teikt.

Nobeigumā es gribu vēlēt visiem šajā un nākamajā nedēļā svētku sajūtu. Vēlēsim savai valstij labu!

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien neapšaubāmi viens no aktuālākajiem jautājumiem gan Saeimā, gan valdībā ir valsts budžets. Politiskās apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija iesniedza labojumus valsts 2010.gada budžeta projektam un ar to saistītajiem likumprojektiem. Šie labojumi sagatavoti atbilstoši “Saskaņas Centra” ekspertu izstrādātajam alternatīvajam valsts 2010.gada budžeta projektam.

“Saskaņas Centrs” iestājas par sociālās palīdzības apjoma saglabāšanu iedzīvotājiem līdzšinējā apjomā, par nodokļu sloga samazināšanu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī piedāvā būtiski samazināt izdevumus birokrātiskā aparāta uzturēšanai.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē opozīcijā esoša partija nevis vienkārši iesniedz labojumus Ministru kabineta sagatavotajam valsts budžeta projektam, bet gan piedāvā kvalitatīvi citu pieeju valsts budžeta veidošanai. “Saskaņas Centrs” piedāvā savu alternatīvo budžeta projektu, kur skaidri noteiktas prioritātes. Atbilstoši alternatīvajam valsts budžeta projektam, ko sagatavoja “Saskaņas Centrs”, budžeta deficīts būs 2,58 procenti no IKP.

Tika ņemtas vērā arī visas saistības, kuras ir Latvijai pret Starptautisko Valūtas fondu un citām starptautiskām institūcijām. Frakcija ierosina ieviest pro­gresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet strikti nosakot, ka tajā pašā laikā līdz oficiāli noteiktā iztikas minimuma līmenim jāpaaugstina ar nodokli neapliekamā minimālā algas daļa.

“Saskaņas Centrs” piedāvā citu principu uzņēmumu ienākuma nodokļa sadalei starp valsti un pašvaldībām. Pašlaik ienākumi no 15 procentu liela uzņēmumu ienākuma nodokļa ienāk valsts budžetā un valdība un Saeima pārdala šos ienākumus. “Saskaņas Centrs” uzskata, ka valsts kasē būtu jāieskaita 13 procenti šā nodokļa, bet atlikušie 2 procenti tieši jāieskaita vietējo pašvaldību budžetos. Tas, pirmkārt, ļaus efektīvāk cīnīties ar ēnu ekonomiku, un, otrkārt, pašvaldībām radīsies papildu ienākumi sociālajiem pabalstiem un piemaksām.

Mēs uzskatām par nepieciešamu samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi. Atbilstoši iesniegtajiem grozījumiem PVN pamatlikme jāsamazina no 21 procenta līdz 18 procentiem, atvieglotā likme – no 10 procentiem uz 9 procentiem. PVN likmes samazināšana ir veids, kā atbalstīt uzņēmējus.

“Saskaņas Centrs” ierosina paplašināt to preču un pakalpojumu sarakstu, kam tiek piemērota samazināta PVN likme, un tas attiecas arī uz pārtikas precēm. PVN likmes samazināšanai ir zināma sociāla funkcija. Pašlaik tā tiek piemērota, piemēram, mācību literatūrai, medikamentiem, tādiem pakalpojumiem kā siltumapgāde un elektrības piegāde, sabiedriskais trans­ports. Savukārt pārtikas produkti ir vēl viena preču grupa, kam šajos smagajos ekonomiskajos apstākļos jāpiemēro samazinātā likme.

Mēs uzskatām, ka jāsamazina sociālo iemaksu lielums. Šobrīd sociālajās iemaksās aiziet 33 procenti darba algas. “Saskaņas Centrs” ierosina sociālās iemaksas samazināt līdz 24 procentiem. Nodokļu sloga samazināšana stimulēs uzņēmējdarbību, kā arī ierobežos tā saukto aplokšņu algu izmaksu.

“Saskaņas Centrs” ierosina nepalielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, jo tālāks šā nodokļa pieaugums tikai novedīs pie nelegālas alkohola un cigarešu tirdzniecības uzplaukuma un valsts izrādīsies zaudētāja. Valsts budžetā ienākumi no akcīzes nodokļa samazināsies nelegālās tirdzniecības dēļ.

Mēs uzskatām, ka ekonomijas galvenajai pozīcijai jābūt izdevumu samazināšanai valsts aparāta uzturēšanai. Mēs ierosinām vidēji par 10 procentiem samazināt algas ministrijās, kā arī valsts aparāta darbiniekiem atcelt virkni privilēģiju. Pēc mūsu aprēķina, šo pasākumu ieviešana varētu dot 99 miljonu latu lielu ietaupījumu.

“Saskaņas Centrs” kategoriski iebilst pret līdzekļu samazinājumu sociālajai jomai. Uzskatām, ka pašreizējos ļoti smagajos ekonomiskajos apstākļos atbalsts maznodrošinātajiem ir pats svarīgākais valsts uzdevums.

“Saskaņas Centrs” ierosina 2010.gadā izdarīt pensiju indeksāciju, kā arī saglabāt visus pabalstus līdzšinējā apjomā, to skaitā arī bezdarbnieku pabalstu un maternitātes pabalstu.

Jāatzīmē arī, ka “Saskaņas centrs” ierosina papildus izveidot 50 tūkstošus darba vietu un norāda, kur atrast līdzekļus to izveides nodrošināšanai. Mums ir konkrēts piedāvājums.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija):

Dienu pēc Lāčplēša dienas un dažas dienas pirms Latvijas Republikas gadadienas gribu arī “tēvzemiešu” vārdā sveikt visus Latvijas Republikas pilsoņus, latviešus ar šiem diviem nozīmīgajiem datumiem.

Taču šobrīd Saeimā rit ikdienas darbs. Darbs ir ļoti atbildīgs. Ir skaidrs, ka nākamā gada budžeta sastādīšana ir sarežģīta, tā nevar droši vien sniegt daudz patīkamu emociju, jo arī 3.ceturkšņa iekšzemes kopprodukta dati rādīja to, ka samazinājums joprojām ir liels – mīnus 18 procenti vai nedaudz vairāk. Bezdarbs ir pieaudzis, tāpēc valdības dienestiem ļoti rūpīgi ir jāanalizē arī divu iepriekšējo budžeta grozījumu ietekme uz tautsaimniecību, ietekme uz nodarbinātību, uz sociālo situāciju valstī, lai tiešām, ja ir kādi cerīgi asni, tos neiznīdētu, bet veicinātu.

Par priekšlikumiem, kas budžetam iesniegti no mūsu puses. Es gribu pieminēt tieši tos, kas ir vērsti uz papildu ieņēmumu gūšanu. Šobrīd tā ir lielākā problēma. Ne visi ieņēmumu avoti, kas tiek norādīti, beigu beigās diez vai šo pozitīvo efektu dos, un daudzējādā ziņā var piekrist iepriekšējiem runātājiem, ka viegli uzrādīt kādu papildu pozīciju, grūtāk to iekasēt.

Mēs piedāvājam ieviest papildu likmi uzņēmumu ienākuma nodoklim: uzņēmumus, kuru peļņa gadā pārsniedz 5 miljonus, ierosinām aplikt ar 10 procentu papildu likmi. Tās galvenokārt būtu lielās kompānijas, kuras pārsvarā ir ar ārzemju kapitālu līdzdalību un kuras tomēr šajā krīzes brīdī varētu atļauties maksāt budžetā vairāk.

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli par dzīvojamo platību ir daudz diskutēts. Piedāvājam nulles likmi par īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 5000 latu, un tādu ir samērā daudz, it sevišķi laukos un mazpilsētās. Šeit nebūtu jātērē nauda, lai iekasētu niecīgu nodokli. Iesakām noteikt fiksēto likmi 5 latu apjomā no 5000 līdz 10 000 latu kadastrālās vērtības (arī tā būs visai ievērojamai daļai mājokļu, it sevišķi mazo individuālo ēku un dzīvokļu), un tikai īpašumiem, kas ir ar 10 000 latu kadastrālo vērtību vai to pārsniedz, noteikt likmi 0,2 procenti, bet par lielākiem īpašumiem arī lielāku. Šeit gan jāpiezīmē, ka kadastrālajai vērtībai tomēr nav nekā kopīga ar pēdējo gadu tirgus vērtību un cenām, par kādām īpašumi bieži tika pārdoti. Kā norāda Finanšu ministrija, Valsts zemes dienesta kadastrs rāda, ka pie pašlaik valdības piedāvātās likmes, kas ir 0,1 procents, tikai 2 procenti dzīvokļu un individuālo ēku būs tādi īpašumi, kuriem būs piemērojama paaugstinātā likme. Mūsuprāt, tas ir pārāk maz. Varētu būt lielāka tā robeža, no kuras tiktu piemērota papildu likme, kas, kā mūsu apvienība piedāvā, būtu 0,4 un 0,6 procenti un kas arī skartu samērā nelielu daļu.

Frakcija ir iesniegusi arī priekšlikumus nedaudz atbalstīt ar dotācijām Nacionālo karavīru biedrību, Nacionālo partizānu apvienību un papildus arī Politiski represēto apvienību, jo summas, kas nākamā gada budžetā ir plānotas neparedzētiem gadījumiem, ir stipri lielas.

Tā ka šeit nelielas rezerves ir, un atliek tikai novēlēt atbildīgajai komisijai un valdībai izturību, strādājot pie budžeta ļoti daudzajiem priekšlikumiem, lai nākamā gada budžetu uzlabotu un tātad ieviestu arī lielāku skaidrību vienotā atalgojuma likumā, kas ir vajadzīgs, neapšaubāmi. Taču pieņemt divos lasījumos fundamentālu likumprojektu, kurā Saeimas deputāti un komisijas atklāja ļoti daudz pretrunu un nepilnību, izskatot pirmajā lasījumā pieņemto, – tas, protams, nebūs viegli. Acīmredzot šajā sakarā var būt arī kādi patīkami vai nepatīkami pārsteigumi pēc 1.janvāra, jo, kā zināms, ieplānotais ietaupījums sakarā ar šā likuma ieviešanu ir 45 miljoni latu; tas ir samērā liels, un tas ir budžetā jau ierēķināts, tā ka būtībā ar šā likuma palīdzību tiks pieņemta tikai forma jeb veids, kādā šī taupīšana notiks.

Paldies par uzmanību.

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā