Jaunievēlētā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā pirmajā oficiālajā preses konferencē 1999.gada 18.jūnijā

"Mana prognoze vienmēr ir optimistiska. Es vienmēr sagaidu labāko, kamēr nav noticis pretējais," prezidente vairākkārt uzsvēra preses konferences gaitā. Savā darbā viņa domā izmantot visu pieejamās pieredzes gammu, jo par prezidentu neviens nepiedzimst.

Tieši prezidenta zvēresta došanas dienā — 8.jūlijā — paredzēta Valodas likuma projekta izskatīšana galīgā lasījumā, tas acīmredzot būs pirmais likums, ko prezidentei nāksies izsludināt. Šai sakarā Vaira Vīķe–Freiberga sacīja: "Te vispirms jārunā par likuma substanci jeb saturu — kādā mērā tas aizstāv latviešu valodas kā valsts valodas tiesības un kādā mērā tas ir saskaņā vai nav saskaņā ar vispārējiem priekšstatiem un starptautiskajām normām. Esmu iepazinusies ar to likumprojekta versiju, kāda tā bija februārī. Es konstatēju, ka Eiropā ir valstis, kur likumi attiecībā uz valsts valodas aizsardzību pēc savas būtības ir vēl stingrāki. Taču ir arī tāds aspekts, ka mūsu likumprojektā bijuši tik daudzi grozījumi, ka rezultātā varbūt ir radušās nepilnības formulējumos un tas varētu radīt grūtības likuma pielietošanā." Pamatīgu iepazīšanos ar likumprojekta galīgo redakciju prezidente uzskata par savu vispirmo uzdevumu. Pirms likt savu parakstu un likumu izsludināt, viņa nolēmusi rūpīgi iedziļināties visās detaļās, lai likums tiešām aizstāvētu latviešu valodas kā valsts valodas tiesības un neapdraudētu Latvijas virzību uz Eiropas Savienību.

Jaunievēlētā Valsts prezidente uzskata, ka tuvākajā nākotnē Latvijas ārpolitikā nekādas pārmaiņas nav paredzamas. Turpināsies virzība uz Eiropas Savienību un NATO un konsekventi draudzīgu attiecību uzturēšana ar Krieviju: "Latvija ir gatava parakstīt ar Krieviju robežlīgumu un uzturēt labas attiecības. No Latvijas puses nekādu grūtību nav. Grūtības bijušas Krievijas pusei. Mūsu ārpolitika attiecībās ar Krieviju paliks arī turpmāk atvērta un draudzīga." Virzībā uz Eiropas Savienību notiek likumdošanas saskaņošana visā frontē — atšķirībā, piemēram, no Igaunijas, kur dažos laukos problēmas tiek risinātas ļoti strauji, bet citos ir lielas aiztures.

Valsts prezidente par svarīgāko uzskata iepazīties ar valdības un ministriju darbību. Stājoties amatā, viņa vēlētos būt informēta par to darbību visās detaļās. To, kā veidosies attiecības ar politiskajiem spēkiem un partijām, rādīs laiks. Tas ir sekundārs jautājums.

Nepilsoņu lielo īpatsvaru Vaira Vīķe–Freiberga uzskata par vienu no smagākajām, ja ne smagāko problēmu, kuras risināšanai gatavas receptes nav! "Es pati esmu bijusi tekulis un bēgulis zem svešu tautu kājām. Es zinu, kā jūtas cilvēks, būdams viesis svešu ļaužu vidū. Varu piedāvāt savu labo gribu, atvērtību dialogam. Tomēr es arī sagaidu, ka cilvēks, kas dzīvo Latvijā, parāda cieņu un lojalitāti šai zemei un tautai. Tas būtu jebkāda dialoga priekšnoteikums." Viņa atzinīgi novērtēja Gunta Ulmaņa iniciatīvu Tautību konsultatīvās padomes izveidošanā un vadīšanā un izteica gatavību šo darbu turpināt. Vispār Latvijā ir progress integrācijas problēmu risināšanā. Pretēji presē sastopamām ļaunprātīgām izteikām Latvijā kopienas sadzīvo ļoti mierīgi. Var tikai cerēt, ka integrācijas process tāpat attīstīsies arī turpmāk.

Vaicāta, vai viņa nebaidās justies pazemota, viņa kā Valsts prezidente var nonākt zināmā atkarībā no politisku viduvējību ambīcijām, Vaira Vīķe–Freiberga atbildēja: "Ļaut sevi pazemot — tā ir cilvēka izvēle. Pazemot var tikai to, kas ļaujas pazemoties. To, ka vieni cilvēki ir spējīgāki un citi mazāk spējīgi, es konstatēju jau trīs četru gadu vecumā. Un esmu iemācījusies ar to sadzīvot un samierināties. Cilvēki jāpieņem tādi, kādi viņi ir. Es nevienu nevaru izārstēt no ambīcijām. Es varu tikai darboties pēc loģikas un taisnīguma principiem, ievērojot pirmām kārtām valsts intereses."

Bet attiecībā uz izteikumiem, ka viņas politiskās pieredzes trūkumu varētu izmantot dažādām manipulācijām, jaunievēlētā prezidente atgādināja, ka ar cilvēku var manipulēt divos gadījumos — ja viņš ir neinformēts vai ja viņam ir vājš raksturs. Strādājot Latvijas institūtā, Vairai Vīķei–Freibergai radušās zināmas iestrādes. Bet par to, ka viņai varētu būt vājš raksturs, neesot jāraizējas.

Mājasmāte pastāsta arī, ka vārdu viņai izvēlējusies māte. Tas ņemts no Jāņa Veseļa mitoloģiskā stāsta par Saules meitām. No sievietēm, kas darbojušās politikā, Vaira Vīķe–Freiberga kā nosvērtu, mērķtiecīgu personību augstu vērtē Grū Bruntlandi. Kanādā strādājot Zinātnes padomē, ar vēlāko Norvēģijas premjerministri iznācis saskarties kādas vides aizsardzības programmas izstrādāšanā. Bet par zināmu cilvēka ideālu viņa uzskata Tomasu Mūru: "Viņš deva karalim vislabākos padomus, bija gudrs, principiāls un godīgs līdz nāvei."

... Ir milzums ziedu, un milzīgs kliņģeris — mīļš sveiciens no kafejnīcas, kur Latvijas institūta ļaudis diendienā ejot pusdienās. Prezidente aicina to nogaršot, un kārtējam tālruņa apsveicējam saka: "Man te pašlaik ir preses konference, kas ēd kliņģeri..."

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Par Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un jaunievēlētās Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas tikšanos

Rīgas pilī vakar, 21.jūnijā, — 31.lpp.