Turpinājums

no 1.lpp.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

"Tauta ir apliecinājusi izpratni"

Un es ļoti vēlētos, lai šīs pašas īpašības viņa veiksmīgi izmantotu arī turpmāk. Pēc dažām stundām būs pirmā, ja tā varētu teikt, jau oficiālā tikšanās nākamās prezidentes statusā, kurā viņa stāsies 8.jūlijā, tad es varēšu arī pirmo reizi uzklausīt viņas viedokli, viņas uzskatus, un, es domāju, ka varēšu dalīties arī savā pieredzē un savos uzskatos. Man ir tāda sajūta, ka mēs varēsim labi sadarboties nākotnē, un, cik tas būs atkarīgs no manis, es visas savas zināšanas un savu pieredzi atdošu, lai palīdzētu jaunajai Latvijas Valsts prezidentei pēc iespējas veiksmīgāk un sekmīgāk uzsākt šo darbu.

— Jūs sekojāt vēlēšanu gaitai, kandidātu izvirzīšanai, pēc tam pašām vēlēšanām, redzējāt arī to, kas notika pēc vēlēšanām. Tur bija gan apvainošanās, gan apsaukāšanās, sekoja paziņojumi par korupcijas mēģinājumiem. Ir priekšlikums veikt izmaiņas Saeimas Prezidijā, tiek apšaubīta valdības stabilitāte un tā tālāk, un tā tālāk. Kā jums izskatījās mūsu Saeima, partijas tik nozīmīgā vēsturiskā brīdī Latvijai?

G.Ulmanis:

— Nu, man Saeima nav jauna vieta, un sešus gadus, faktiski arī diendienā strādādams kopā ar politiskajiem spēkiem, reizēm tieši, reizēm netieši kopā ar Saeimu, es pazīstu katru Saeimas niansi un katru Saeimas domāšanas iespēju variantu. Un es domāju, ka šīs prezidenta vēlēšanas bija labi organizētas, arī visi balsojumi pagāja raiti, bez pārpratumiem, un man nebūtu šeit ko iebilst pret Saeimas darba organizāciju. Jā, ar ko viens otrs deputāts vai parlamentārietis nodarbojas partijas kuluāros, tas diemžēl man nav zināms un man ir grūti to komentēt. Bet es domāju, tas, ka vēlēšanas realizējās vienā dienā, tas, ka partijas nobeigumā spēja vienoties par vienu kandidatūru, tas liecināja arī par šo partiju ciešo apņemšanos tomēr prezidentu ievēlēt un ievēlēt diezgan pārdomāti. Es negribētu izdarīt tālejošus secinājumus, ka trīs politisko spēku vienošanās kādā vienā jautājumā, un turklāt konkrēta cilvēka jautājumā, liecinātu par šo trīs spēku vienošanos daudzos nākotnes jautājumos. Jūsu jautājumā es saklausīju zemtekstu arī par valdības stabilitāti un par to, kas varētu notikt tālāk. Šis signāls nevarētu būt pamats tādām nopietnām sarunām, ka nu ir valdības stabilitāte apdraudēta, ka koalīcija grūst, ka "Latvijas ceļš" ir sabrucis, un tā tālāk un tamlīdzīgi. Protams, kauns ir klausīties par šīm runām, par korumpētību, par iespējamo naudas došanu. Un es tikai vēlētu visiem tiem cilvēkiem, kas šīs runas uzsāka, lai viņi arī liek galdā godīgi visus argumentus, bet lai nevij ap šo lietu tādus biezus dūmu mākoņus, cerēdami tais mākoņos piepelnīt vēl ko klāt. Jo tas neliecina ko labu ne par šiem cilvēkiem, ne par šo situāciju. Šādā situācijā vienmēr vajag atcerēties, ka mēs arī spēlējamies ar Latvijas prestižu, ne tik daudz ar katra cilvēka personīgo prestižu. Un, ja Bojāra kungam ir konkrēti argumenti, kas ir devis, ko ir devis, kam ir devis un par ko ir devis, tad viņam tanī pašā dienā pēc visiem morāles un juridiskiem likumiem būtu šīs lietas jānodod prokuratūrai, nevis jāpasaka — es to darīšu pēc zināma laika, kad viņam varbūt tas būs vai nebūs izdevīgi. Man ir kauns par tādu politiķa nostāju šādos jautājumos.

— Patiesībā šī Saeima raksturīga ar to, ļoti bieži vismaz ir informācija, kaut kāda informācija par šo tirgu Saeimas sienās. Vai jūs kā prezidents uzskatāt, ka esat pietiekami daudz darījis, lai likvidētu...

G.Ulmanis:

— Tirgus vienmēr būs, politiskais tirgus būs vienmēr. Un manā rīcībā nav argumentu un konkrētu faktu, ka tie būtu darīti ar negodīgiem līdzekļiem. Un, ja kādam ir šie argumenti un šie konkrētie fakti, tad šie argumenti un konkrētie fakti ir jāliek galdā. Es nedomāju, ka prezidentam vajadzētu iejaukties politisko spēku ambīciju realizēšanas procesos.

— Bet šeit ir runa par korupciju, proti, par naudas došanu, par pirkšanu, pārdošanu.

G.Ulmanis:

— Tas ir jautājums pagaidām tikai retoriski. Nav nevienas lietas, neviena konkrēta fakta, neviena konkrēta argumenta. Un, ja kāds cilvēks pasaka, ka tā ir bijis, tad viņam šī lieta ir oficiāli jāiesniedz, un tad mēs sāksim izdarīt secinājumus.

— Atgriežoties atkal pie šīs situācijas pēc prezidenta vēlēšanām, — vai tomēr neizskatās tā, ka Saeimā nevienai partijai nav uzticama partnera? Šobrīd jau ir informācija, ka šīs trīs partijas, kas atbalstīja prezidentu, varētu vērot, kā Krištopana valdība dzīvo, kā tiek veidots nākamā gada budžeta projekts, šis termiņš — 1.oktobris — un pēc tam varētu runāt par valdības maiņu, par šīs valdības gāšanu. Šīs trīs partijas konkrēti — Tautas partija, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un sociāldemokrāti.

G.Ulmanis:

— Ziniet tā, tik noteiktā formā, kā jūs šo jautājumu uzdodat, es nevarētu spriest un prognozēt, ka valdībai draud kādas briesmas. Bet viss ir atkarīgs, manuprāt, vispirms no "Latvijas ceļa" politikas, jo šobrīd pēdējā notikumā faktiski kopā nostājās trīs dažādi politiskie spēki — nevis tāpēc, ka viņi bija savā starpā vienoti, bet tāpēc, ka viņi nostājās pret "Latvijas ceļu". Un šeit ir "Latvijas ceļam" jāizanalizē sava politika prezidenta vēlēšanās un jāredz, jo koalīcijas veidotāji, šīs koalīcijas veidotāji pamatā bija "Latvijas ceļš", kuri ap sevi, ap premjera kandidatūru aicināja saliedēties arī pārējos politiskos spēkus un arī politiskās personības. Un, cik lielā mērā "Latvijas ceļš" turpinās šo vienojošo politiku un spēs dot koalīciju vienojošus argumentus, programmatiskos, tik lielā mērā arī šī valdības stabilitāte. Es domāju arī tīri subjektīvi, ka prezidenta vēlēšanās daudziem politiķiem parādījās atklāti redzamas nervozitātes pazīmes, kas nu nav īsti labi šādās situācijās, varbūt lielais karstums, varbūt atvaļinājumu priekšnojautas, vai kas tamlīdzīgs, es ļoti ceru, ka tālākajā politiskajā darbībā politiķi šo nervozitāti, kas varētu būt saistīta ar šo vienu notikumu, spēs pārvarēt un spēs reāli runāt un domāt programmatiski. Katrā ziņā manas prezidentūras laikā šīs valdības stabilitātei briesmas nedraud. Un prognozēt, kas notiks tālāk, — to es neņemos.

— Un tomēr Krištopana valdība ir vairāk domājusi par šo stabilitātes nodrošināšanu. Jūsuprāt, kas būtu jādara, lai galvenie būtu ekonomiskās dabas jautājumi un tā tālāk?

G.Ulmanis:

— Jā, ne vienu reizi vien esam par to runājuši, un alojas tie, kas šodien domā, ka zemnieki mazlietiņ ir pierimuši, uz brīdi it kā viss ir kārtībā. Tieši vajadzētu šo nelielo atelpu vai miera situāciju izmantot valdībā, lai izstrādātu konkrētas programmas un iniciatīvu pārņemtu savās rokās un lauku cilvēkiem apmēram parādītu to attīstības virzienu, uz kādu pusi lauki taisās doties. Otrs neapšaubāmi svarīgākais jautājums ir mazie un vidējie uzņēmumi, jo bezdarba problēma ir pati smagākā un viss, kas saistās kontekstā ar nodokļu sistēmu, ar visu pārējo politiku, lai stimulētu mazo un vidējo uzņēmēju darbību, būtu jāparāda arī valdības konkrētās programmatiskās rīcībās un darbībās. Un, ja valdība spēs izmantot šo Saeimas atvaļinājumu laiku, lai konkrētus ekonomiskos procesus regulētu, papildinātu vienu otru likumu un iesniegtu arī savus priekšlikumus par to, kā uzlabot šo situāciju, par to, kā uzlabot šo situāciju, es domāju, ka tad valdības stabilitātei briesmas nedraud. Draud tikai bezdarbības rezultātā, un tas jau viss ir pašas valdības rokās šobrīd. Ir vēl arī daudzi citi jautājumi — valodas likums, izglītības jautājums, vasaru nedrīkstētu pavadīt bezdarbībā un nesakārtot izglītības programmu. Ir drusciņ naivi, ne naivi, bet neērti visu laiku diskutēt par to, vai Latvijas vēsture ir vajadzīga skolās. Man liekas, ka tas ir katram skolēnam un viņa vecākiem skaidrs. Izrādās, ka dažiem politiķiem tas nav skaidrs, vai Latvijas vēsture ir vai nav vajadzīga. Un vēl viens otrs šāds jautājums jāsakārto, kamēr sākas jaunais mācību gads.

— Jūsu prognozes par valsts valodas likumu — kā viss beigsies? Jo laikam jau to izsludinās jaunā Valsts prezidente?

G.Ulmanis:

— Jā, mana prognoze šeit ir optimistiska. Mēs esam ļoti daudz izdarījuši, gan lai saprastu starptautisko valodu, gan lai ņemtu vērā savu nacionālo valodu. Mēs esam atraduši daudzus kompromisus, sākot ar pilsonības likuma apstiprināšanu, pilsonības likuma dažādu papildinājumu ieviešanu, tālāk ar referendumu. Tauta ir parādījusi pamatīgu izpratni, lai panāktos pretī visos jautājumos un Latvijā veidotos toleranta un sakļauta sabiedrība. Valodas likums pēdējā variantā paredz ļoti demokrātiskus un visām pusēm pieņemamus šos noteikumus. Un runāt par to, ka kaut ko vēl latvieši mēģina ieviest savu, individuālu un nepieņemamu Eiropai, — man liekas, ka tas jau ir apvainojums gan latviešu tautai, gan arī Latvijai kā valstij, jo šai jautājumā ir gan pietiekami daudz tolerances, gan pietiekami daudz stājas un mugurkaula, lai parādītu, ka latviešu valodai ir jābūt svētai un savā vietā. Šis valodas likums ir krietni aizkavējies. Manuprāt, kaut kad pašā atmodas sākumā mēs pieņēmām valodas likumu un tad bijām daudz sarežģītākā situācijā, bet spējām noteikti parādīt latviešu valodas vietu. Tagad, kad ir pagājuši gandrīz desmit gadi, mēs minstināmies un šaubāmies par šo valodas likuma vietu. Es domāju, ka ne starptautiskajā presē, ne starptautiskās institūcijās valodas likuma pieņemšanai nevajadzētu radīt nekādu lielu rezonansi.

— Visvairāk jau sabiedrībā tieši latvieši ir uztraukušies par šo neiejaukšanos privātajās struktūrās...

G.Ulmanis:

— Kā var sajaukt privātās un neprivātās struktūras — ja viens pilsonis, cilvēks, kurš runā latviešu mēlē, ierodas organizācijā un grib iegūt informāciju vai sarunāties, viņam ir jāsaņem informācija latviešu valodā.

— Bet, ja konkrēti tas, kurš šajā uzņēmumā strādā, varbūt viņš ir zemākas kvalifikācijas cilvēks, — vai viņš var lietot savu dzimto valodu?

G.Ulmanis:

— Viņam jādod iespēja lietot savu dzimto valodu. Obligāti jādod iespēja. Protams, divi biznesmeņi var savā starpā sarunāties angļu valodā, franču valodā, vācu valodā vai krievu valodā, un šeit nevajag akcentēt šo uzmanību tikai uz krievu valodu. Bet, ja ir runa par dokumentāciju, par grāmatvedību, par saskarsmi un par cilvēka pilsoņa tiesībām, tieši par pilsoņa tiesībām, par ko mēs visi iestājamies, tad ir tiesības runāt savā valsts valodā.

— Uzņēmumos strādājošiem?

G.Ulmanis:

— Jā, uzņēmumos strādājošiem.

— Šonedēļ Latvijas vidusskolās izlaidumi. Tādi priecīgi un gaiši svētki. Tā tam būtu jābūt. Bet šogad laikam ir citādi. Šogad šis ir tāds sodīšanas laiks. Jums noteikti ir savs viedoklis par visu to skandālu ar špikotājiem.

G.Ulmanis:

— Jā, mēs reizēm taisām skandālus ne tikai pieaugušo sabiedrībā, bet gribam tos arī pārnest uz bērnu pleciem. Man nav skaidra šī skandāla, kā jūs teicāt, ne būtība, ne izcelsme, ne arī visa tā jēga, un es vienīgi varu izteikt nožēlu par tādu notikumu, kas izraisījis tik plašu sabiedrības rezonansi. Un skolēniem vēlu izmantot principu, ko esmu deklarējis gan savās grāmatās, gan arī pirmsprezidentūras laikā,— nekad nešpikojiet! Nekad nešpikojiet ne tikai tāpēc, ka to kāds aizliedz vai kāds var noķert, bet tas ir princips. Jo tas, kas skolā ir sācis špikot, to darīs visu mūžu. Un tad, ieņemdams atbilstošus amatus, augstus amatus, vienmēr centīsies kādam pakļauties vai no kāda ko norakstīt vai noklausīties. Un tas nenes labumu nedz pašam cilvēkam, nedz sabiedrībai, liekas, sīks punktiņš — kaut ko nošpikot — tālāk nes arī diezgan smagas konsekvences. Tas tā puspajokam, varbūt puspanopietnam, bet es domāju, ka skolās tomēr vajadzētu ieviest tādu kārtību, lai šādu jautājumu nebūtu.

— Šobrīd ir tā, ka nav pierādīts tas, ka ir špikojuši.

G.Ulmanis:

— Nekad mūžā neviens nav pierādījis, ka ir špikots, vienmēr ir bijušas aizdomas, kāds ir mēģinājis ieraudzīt, bet šeit laika trūkuma dēļ es negribētu šo sfēru apspriest, arī šādai špikošanai ir sava idille, sava romantika un arī savas traģēdijas. Bet Izglītības un zinātnes ministrijai es gribētu novēlēt šo jautājumu nokārtot pēc iespējas ātrāk un korektāk un šo jautājumu nepadarīt par sabiedrības apspriešanas jautājumu. Ja nav pierādīts un apgalvots, tad tas var aizskart daudzu skolēnu jūtas un uzskatus, tas arī grauj priekšstatus par viņu nākotnes zemi un iekārtu.

— Un galu galā — kā līgos prezidenta ģimene?

G.Ulmanis:

— Šoreiz ģimene līgos bez prezidenta, jo liekas, ir viens no tiem retajiem gadījumiem mūžā, kad vizīte Romā sakrīt ar Jāņu dienu, un tā kā tā ir saistīta ar pieņemšanu Vatikānā un arī dievkalpojumu Pētera katedrālē, mēs ar kundzi izlēmām šo svēto brīdi, gan Jāņus, gan arī viesošanos pie Vatikāna, apvienot, un Jāņi mums paies Vatikāna teritorijā. Būs tikšanās ar pāvestu, būs tikšanās ar Itālijas politiķiem. Mēs Jāņu priekšvakarā ugunskuru vakar vakarā mazlietiņ apjūsmojām, pabraukdami pa Latviju, pa Vidzemes kalniem. Pļavas ir skaistas, noskaņojums ir lielisks, un es domāju, ka ugunskuri būs krāšņāki nekā jebkad agrāk.

Pēc ieraksta diktofonā