Izglītības un zinātnes ministrija: Par jauno mācību priekšmetu “Kulturoloģija”

19.novembrī izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvju tikšanās laikā ar jaunā mācību priekšmeta “Kulturoloģija” skolotājiem, speciālistiem un augstskolu pārstāvjiem praktiķi atzinīgi novērtēja šo priekšmetu.

Tikšanās mērķis bija pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar kulturoloģijas standartu, programmām, saturu, jo īpaši tādēļ, ka no šā mācību gada sākta jauna, starpdisciplināra mācību priekšmeta “Kulturoloģija” pasniegšana vispārizglītojošajās skolās, paplašinot un aizstājot līdzšinējo mācību priekšmetu “Kultūras vēsture”. Kulturoloģijā tiek un tiks izmantota iepriekšējos gados kultūras vēstures priekšmeta mācīšanā uzkrātā pieredze, prakse un mācību materiāli, kas ir stabils pamats, lai attīstītu kulturoloģijas priekšmetu.

Sarunā īpaši tika akcentēta kulturoloģijas loma, saturs un nozīme mūsdienās, kā arī priekšmeta mērķis un būtība, kas veicina ne tikai uz faktiem balstītu izpratni par kultūru, bet kultūras kopainas, kultūras kā vērtību sistēmas apzināšanu, skolēnu analītiskās domāšanas attīstīšanu, izpratni par likumsakarībām. Tāpat atzinīgi tika novērtēts jaunā mācību priekšmeta “Kulturoloģija” standarts, kas, kā atzīmēja praktiķi, ir strukturēts un visaptverošs; kā arī abas mācību programmas (gan VISC izstrādāto, gan Latvijas Kultūras vēstures pedagogu asociācijas izstrādāto), vienlaikus tika aktualizēts jautājums par individuālu programmu izstrādes nepieciešamību atbilstoši skolēnu vajadzībām un interesēm.

Kulturoloģija ir starpdisciplinārs mācību priekšmets, un tieši vairāku jomu sasaiste ir šī priekšmeta prioritāte atšķirībā no kultūras vēstures, kas daļēji dublēja vēstures mācību priekšmeta saturu. Kulturoloģija ir izvēles priekšmets visās vidusskolas izglītības programmās, ko iespējams apgūt pēc skolas ieskatiem 10. un 11.klasē vai 11. un 12.klasē. Šā priekšmeta apguvei paredzētas 105 stundas, taču skolas savās izglītības programmās var paredzēt arī lielāku stundu skaitu.

Speciālisti atzina, ka svarīgi katru mācību priekšmetu pasniegt mūsdienīgi, radot un stiprinot jauniešu interesi. Ministre piebilda, ka IZM un speciālisti īpašu uzmanību velta interaktīva mācību procesa veicināšanā, pievēršoties moderno tehnoloģiju izmantošanas paplašināšanai. Tas ļaus arī skolotājiem vairāk e-vidē popularizēt savas labās prakses piemērus, apmainīties ar viedokļiem, mācību un metodiskajiem materiāliem.

Tikšanās laikā pedagogi aktualizēja skolotāju tālākizglītības jautājumu. Tādēļ tikšanās dalībnieki tika iepazīstināti ar Eiropas Sociālā fonda aktivitāti “Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana”, kā mērķis ir pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana, īpaši saistībā ar modernizēto izglītības saturu, mūsdienu tehnoloģijām. Šis atbalsts paredzēts 20 000 pedagogiem, kopējā summa – 4,56 miljoni latu, projektu īstenošanu plānots sākt šajā mācību gadā.

Ņemot vērā, ka šis ir jauns mācību priekšmets, tikšanās dalībnieki vienojās kopīgi sekot līdzi un analizēt šā priekšmeta īstenošanas gaitu, kā arī vienojās par regulāru sadarbību. Turklāt sarunas nobeigumā tika pausta ideja par iespēju veidot kulturoloģijas mācību priekšmeta pedagogu un speciālistu profesionālo apvienību.

Šī bija kārtējā ministres, IZM un VISC speciālistu tikšanās ar izglītības praktiķiem – mācību priekšmetu skolotājiem un speciālistiem. Šo tikšanos mērķis ir stiprināt mācību satura atbilstību skolēnu vajadzībām, mūsdienu prasībām un dzīvei. Līdz šim jau notikušas tikšanās ar latviešu valodas un literatūras, vēstures, sociālo zinību, ētikas un kristīgās mācības u.c. mācību priekšmetu pedagogiem un speciālistiem. Būtiskākās atziņas – nepieciešamība stiprināt skolotāju tālākizglītību, veicināt sasaisti starp mācību priekšmetiem, sekmēt digitalizētu mācību un metodisko materiālu pieejamību un apmaiņu e-vidē u.c.

Agnese Korbe, ministres padomniece