Eiropas Komisija: Par platjoslas interneta izmantošanu Eiropas Savienībā

Platjoslas interneta pieslēgumu skaits Eiropā turpina pieaugt, proti, gada laikā ierīkots vairāk nekā 11 miljoni jaunu fiksēto līniju. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 18.novembrī publicēto ziņojumu 24% Eiropas iedzīvotāju bija platjoslas piekļuves līnijas abonenti 2009.gada jūlijā, kas ir par 21,6% vairāk nekā 2008.gada jūlijā.

Ziņojumā arī norādīts, ka kopš janvāra Eiropā par 54% ir palielinājies mobilo platjoslas pakalpojumu skaits, un patlaban to izplatības līmenis ir 4,2% uz 100 iedzīvotājiem. Visbeidzot, platjoslas interneta pieslēgumi Eiropā kļūst aizvien ātrāki: patlaban ES 80% no platjoslas līnijām lejupielādes ātrums ir divi megabiti sekundē (Mbps) vai jaudīgāks (padarot iespējamu Web 2.0 tehnoloģijas izmantošanu un video straumēšanu), un šis rādītājs kopš pagājušā gada ir palielinājies par 5%.

“Neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi, Eiropā turpina attīstīties ļoti dinamisks platjoslas pakalpojumu tirgus. Spēcīgākas konkurences rezultātā uzlabojas pakalpojumu kvalitāte, un mūsdienās patērētāji piekļuvi platjoslas internetam uzskata par būtisku dzīves daļu,” teica Eiropas Savienības komisāre telesakaru jautājumos Viviena Redinga. “Šis ir labs sākums nākamajai Eiropas Komisijai. Dinamisks ātrdarbīgu platjoslas pakalpojumu tirgus konkurētspējīgā vienotā telesakaru tirgū ir stratēģiska prioritāte Eiropas “digitālajā programmā”, kas patlaban tiek sagatavota Komisijā. Ātrdarbīgs interneta platjoslas pieslēgums (izmantojot optiskās šķiedras tīklus vai bezvadu tīklus) ir priekšnoteikums spēcīgai digitālajai ekonomikai Eiropā un Eiropas vadošajai pozīcijai jauno tehnoloģiju un lietojumu jomā. Ņemot vērā, ka Eiropas Parlaments un Padome 5.novembrī vienojās par jaunu un konkurenci veicinošu tiesisko regulējumu Eiropas telesakaru tirgiem, es ceru, ka visās ES dalībvalstīs pastiprināsies ātrdarbīgas interneta piekļuves pakalpojumu attīstība. Neapšaubāmi, Eiropa ir gatava nākamajā desmitgadē veikt pilnīgu digitalizāciju.”

Saskaņā ar Komisijas 18.novembrī publicētajiem jaunajiem datiem platjoslas līniju skaits, neraugoties uz drūmo ekonomikas situāciju, pagājušajā gadā turpināja palielināties visā Eiropas Savienībā, pieaugot vidēji par 10,7% (no 2008.gada jūlija līdz 2009.gada jūlijam). 2009.gada 1.jūlijā Eiropas Savienībā bija aptuveni 120 miljoni fiksēto platjoslas līniju, no kurām 11,5 miljonus līniju pievienoja gada laikā (no 2008.gada jūlija).

Platjoslas pakalpojumu izplatības ziņā pasaulē vadošajās pozīcijās ir Dānija un Nīderlande, kur gandrīz 40% iedzīvotāju ir platjoslas interneta pieslēgums, savukārt izaugsmes rādītāji samazinās, tuvojoties piesātinājuma robežvērtībai. Deviņas ES valstis (Dānija – 37,3%, Nīderlande – 36,2%, Zviedrija – 31,3%, Somija – 30,7%, Luksemburga – 28,8%, Apvienotā Karaliste – 28,4%, Francija – 27,7%, Vācija – 27,5% un patlaban arī Beļģija – 27,5%) pārspēj ASV, kur platjoslas pakalpojumu izplatība ir 25,8% un saskaņā ar ESAO 2009.gada maija statistikas datiem palēninās. Luksemburgā (+18,3%) un Portugālē (+11,7%) 2009.gadā izaugsme bija straujāka nekā 2008.gadā.

Vēsturisko telesakaru operatoru vidējā tirgus daļa ES nemainās un ir aptuveni 45% (visaugstākais rādītājs ir Kiprā – 80%, Luksemburgā un Somijā – 67% un viszemākais AK – 27%). Tomēr vēsturisko operatoru ietekme platjoslas pakalpojumu tirgos (tostarp līniju tālākpārdošana vairumtirdzniecības līmenī) strukturāli samazinās, dodot vietu konkurencei infrastruktūras jomā (galvenokārt pateicoties vietējo abonentlīniju atsaistīšanai, kas sniedz pieeju tīklam trešām personām). Pilnībā atsaistītas vietējās abonentlīnijas un dalītas piekļuves līnijas veido 71,4% no ciparu abonentlīnijām (DSL) salīdzinājumā ar 65,2% pirms gada. Atsaistīto vietējo abonentlīniju skaits ir palielinājies (lai gan lēnāk nekā pagājušajā gadā) uz tālākpārdošanas rēķina, kura ir veids, kā jaunpienācējiem, veicot zemus ieguldījumus, piekļūt tirgum un kuras daļa attiecībā uz DSL līnijām kopš 2008.gada ir samazinājusies no 18,2% līdz 10,6%. Šķiet, ka jaunpienācēji telesakaru tirgū ir veikuši pakāpeniskus ieguldījumus, tādējādi veicinot konkurētspējīgāka platjoslas pakalpojumu tirgus izveidi.

Komisijas ziņojumā arī norādīts, ka ES iedzīvotājiem ir pieejami ātrāki un kvalitatīvāki platjoslas pakalpojumi nekā pirms gada. ES 80% no platjoslas līnijām tiek nodrošināts ātrums virs 2 Mbps (75% pirms gada), kas ir pietiekami ātrs, lai skatītos video tiešsaistē, savukārt vairāk nekā 15% – virs 10 Mbps (par 10% vairāk kopš 2009.gada janvāra). Lielāks datu pārraides ātrums kopumā nodrošina klientiem lielāku un labāku izvēli, piedāvājot zemāku cenu par megabitu.

Tehnoloģijas ziņā ciparu abonentu līnijas aizvien ir visizplatītākā platjoslas piekļuves tehnoloģija Eiropā (94 miljoni līniju). Rādītājs par optiskās šķiedras līnijām laikposmā no 2008.gada jūlija līdz 2009.gada jūlijam pieauga par 40%, bet patlaban tas veido tikai 1,75% no kopējā līniju skaita Eiropā, jo to izmanto tikai dažās valstīs: Latvijā optiskās šķiedras līnijas veido lielāko daļu no platjoslas līniju kopējā skaita, tai seko Zviedrija, kurai ir lielākais skaits optiskās šķiedras līniju. Uz mobilajām tehnoloģijām balstīta platjoslas piekļuve (parasti izmanto, lai piekļūtu mobilajam internetam caur portatīvajiem datoriem) ir jo īpaši populāra Austrijā (13,8%), Zviedrijā (12,6%), Portugālē (10,8%) un Īrijā (8,3%). Patlaban mobilo platjoslas pakalpojumu izplatība Eiropā ir 4,2%, kas kopš 2009.gada janvāra ir pieaugums par 54%.

Platjoslas pakalpojumu pieejamība ir galvenais rādītājs informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībā. Komisija divreiz gadā sniedz ziņojumu par platjoslas pakalpojumu tirgus attīstību ES, tajā ietverot dalībvalstu apstiprinātus datus.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa