Apsveicot Eiropas jaunās augstās amatpersonas

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Es apsveicu Eiropadomes priekšsēdētāju Hermanu van Rompuju un augsto pārstāvi Ketrinu Eštoni ar ievēlēšanu.

Esmu pārliecināts, ka, izvirzot savu kandidātu ES prezidenta amatam, Latvija deva savu artavu Eiropas nākotnei, veicināja procesa kvalitāti, diskusiju dinamiku un demokrātiskumu. Ja vēlamies būt nopietni spēlētāji Eiropas Savienībā, mums ir jābūt gataviem uzņemties atbildību. Ja mums ir kvalificēti Eiropas līmeņa kandidāti, mums nav jākaunas tos piedāvāt, jo tikai tā mēs varam stiprināt gan Eiropas Savienību, gan mūsu lomu tajā.

Šodien tika pieņemts izsvērts lēmums, kurā ir ņemts vērā gan politiskais un dzimumu līdzsvars, gan mazo un lielo valstu intereses.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Latvija, izvirzot savu kandidātu Eiropas Savienības augstajam amatam, piešķīra jaunu kvalitāti un dinamiku diskusijām par Eiropas nākotni. Esmu pārliecināts, ka arī turpmāk Latvijai jāvirza starptautiskos amatos mūsu pilsoņi, jo lielāka būs mūsu pārstāvniecība ES institūcijās, jo vairāk varēsim ietekmēt lēmumu pieņemšanu ES.

Starptautiski pazīstamās Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas nominēšana augstajam amatam ir viennozīmīgi veicinājusi pozitīvu Latvijas publicitāti starptautiskajā arēnā un presē. Jo īpaši svarīgi tas ir šajā laikā, kad Latvijai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība kā ES dalībvalstij, ko smagi skārusi ekonomiskā krīze, un tādēļ mūsu valsts tēls starptautiskajos medijos nereti ieguvis arī negatīvu publicitāti.

Vienlaikus ir apsveicama 19.novembrī panāktā vienošanās iecelt Beļģijas pašreizējo premjerministru Hermanu van Rompuju Eiropadomes priekšsēdētāja amatā un baronesi Eštoni ES augstā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos amatā.

Atzinīgi jāvērtē H.van Rompuja spējas rast politisku risinājumu sarežģītās situācijās, jo 2008.gadā, uzņemoties Beļģijas premjerministra amatu, šis politiķis ir spējis izlīdzināt Beļģijas valodu kopienu atšķirīgos viedokļus. Atzinīgi vērtējama arī viņa izpratne ekonomiskajos un budžeta jautājumos.

Baronese Eštone labi pazīstama kā starptautiska mēroga politiķe, kam ir būtiska pieredze ES institūciju darbībā – EK komisāre ar atbildību par tirdzniecības jautājumiem, kā arī pieredze ES politiku jautājumos – tirdzniecība, sarunu vešana par starptautiskajiem tirdzniecības līgumiem, kā arī iekšlietu un tieslietu jautājumi. Vienlaikus bijusi viena no vadošajām personām Lisabonas līguma ratifikācijas procesa īstenošanā Apvienotajā Karalistē.

Ir pamats cerēt, ka šo abu amatpersonu vadībā ES divdesmit septiņām dalībvalstīm izdosies optimizēt lēmumu pieņemšanas procesus.

Par jaunajiem Eiropas Savienības augstajiem amatiem

19.novembrī Eiropas Savienības dalībvalstu un valdību vadītāji neformālās Eiropadomes ietvaros politiski vienojās, ka par pirmo pastāvīgo Eiropadomes priekšsēdētāju tiks apstiprināts pašreizējais Beļģijas premjerministrs Hermans van Rompujs, bet par jauno augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jautājumos – līdzšinējā Apvienotās Karalistes komisāre Eiropas Komisijā ar atbildību par tirdzniecības jautājumiem Ketrina Eštone. Jaunais ES Padomes ģenerālsekretārs būs francūzis Pjērs Debuasjē, kurš līdz šim pildīja ES Padomes ģenerālsekretāra Havjera Solanas vietnieka funkcijas.

Jaunievēlētais Eiropadomes priekšsēdētājs sāks pildīt amata pienākumus 2010.gada 1.janvārī. Augstā pārstāve sāks pildīt amata pienākumus pēc tam, kad būs pabeigta Eiropas Komisijas 2009.–2014.gadam apstiprināšanas procedūra. Viņa, tāpat kā citi jaunās Eiropas Komisijas komisāri, tiks uzklausīta Eiropas Parlamentā, un par Eiropas Komisijas jauno sastāvu notiks balsojums plenārsēdē. Pēc jaunās Eiropas Komisijas sastāva apstiprināšanas procedūras pabeigšanas Eiropas Parlamentā dalībvalstu valstu un valdību vadītāji formāli apstiprinās jauno Eiropas Komisijas sastāvu.

Ievēlot amatā H.van Rompuju un K.Eštoni, tika ņemts vērā līdzsvars starp mazajām un lielajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdzsvars starp konkrēto kandidātu reģionālo un politisko piederību, kā arī dzimumu līdztiesība.

H.van Rompujs pārstāv vienu no ES dibinātājvalstīm, kas vienmēr bijusi Eiropas integrācijas procesa atbalstītāja. Viņš savā līdzšinējā darbībā Beļģijas premjerministra amatā ir spējis rast politisku risinājumu sarežģītajai Beļģijas dažādo kopienu situācijai, kā arī nozīmīgiem ekonomikas un finanšu jautājumiem. Viņa profesionālā pieredze sekmēs ES iekšējo vienotību, konsolidējot dažādos ES dalībvalstu viedokļus, un veicinās kompromisa panākšanu laikā, kad ES saskaras ar tādiem svarīgiem jautājumiem kā klimata izmaiņas, finanšu un ekonomikas krīzes seku pārvarēšana.

K.Eštone savā līdzšinējā darbībā ir ieguvusi būtisku pieredzi Eiropas Savienības institūciju darbībā – Eiropas Komisijas komisāre ar atbildību par tirdzniecības jautājumiem, kā arī pieredzi ES politiku jautājumos – tirdzniecības jautājumi un sarunu vadīšana par starptautiskajiem tirdzniecības līgumiem, kā arī iekšlietu un tieslietu jautājumi. Viņai arī bijusi svarīga loma Lisabonas līguma ratifikācijas procesa īstenošanā un pabeigšanā Apvienotajā Karalistē.

Lisabonas līgums, kas stāsies spēkā šā gada 1.decembrī, izveido pastāvīga Eiropadomes priekšsēdētāja amatu, kuru ievēl dalībvalstu valstu un valdību vadītāji ar kvalificētu balsu vairākumu uz divarpus gadu termiņu ar iespēju ievēlēt uz vēl vienu termiņu. Eiropadomes priekšsēdētājs aizstās līdzšinējo sistēmu, saskaņā ar kuru Eiropadomi vadīja atbilstošās rotējošās ES prezidējošās dalībvalsts valsts vai valdības vadītājs. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropadomes priekšsēdētāja pamatfunkcija ir Eiropadomes sanāksmju sagatavošana, cieši sadarbojoties ar rotējošo prezidentūru un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, un vadīšana.

Lisabonas līgums arī būtiski paplašina augstā pārstāvja pilnvaras. Saskaņā ar Lisabonas līgumu augstais pārstāvis turpmāk vadīs Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes Ārējo attiecību padomes ietvaros un būs viens no Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem ar atbildību par ārējās darbības jautājumiem. Vienlaikus augstais pārstāvis būs jaunveidojamā Eiropas Ārējās darbības dienesta vadītājs. Eiropas Ārējās darbības dienests palīdzēs augstajam pārstāvim īstenot funkcijas.

Par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju šā gada 14.jūlijā tika ievēlēts polis Ježijs Buzeks. Šā gada 9.jūlijā atkārtoti Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā tika apstiprināts portugālis Žozē Manuels Barrozu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments