Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Šonedēļ, 27.novembrī, Latvijas Universitātē notiks “Jurista Vārda” autoru un lasītāju konference “Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi”, kurā tiks diskutēts par valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz tieslietu un tiesību sistēmu, kā arī tiesību politiku Latvijā. Protams, tieslietu institucionālā sistēma, kuras finansējums atrodas Tieslietu ministrijas pārziņā, ir tikai viens no krīzes ietekmes laukiem (konferences temats ir daudz plašāks), taču krīzes sekas “skaitliskā izteiksmē” šeit ir vislabāk redzamas, jo informācija ir apkopota, pieejama un pārskatāma. Tādēļ “Jurista Vārds” piedāvā lasītājiem finanšu informāciju par plānoto tieslietu sistēmas budžetu 2010.gadā, darbinieku skaitu un algām, ko papildina Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska un citu sistēmas amatpersonu komentāri par budžeta situāciju un iestāžu spēju funkcionēt.

• Kristīne Drēviņa. Centrālo banku neatkarība: pašmērķis vai instruments

Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku neatkarību garantē EK Dibināšana līguma 108.pants un Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtu un Eiropas Centrālās bankas statūtu 7.pants neatkarīgi no tā, vai attiecīgā valsts jau ir pievienojusies vienotās valūtas telpai vai tikai gatavojas to darīt. Ne retāk kā reizi divos gados gan Eiropas Savienības Komisija, gan Eiropas Centrālā banka sagatavo konverģences ziņojumu, kur izvērtē, kuras dalībvalstis atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai varētu ieviest vienotu valūtu. Šajos konverģences ziņojumos tiek vērtēta ne tikai atbilstība tā sauktajiem Māstrihtas jeb ekonomiskās konverģences kritērijiem, bet arī atbilstība tiesiskās konverģences kritērijiem. Īpaši rūpīgi tiek vērtēta nacionālo centrālo banku neatkarība.

• Andra Rektiņa-Hitrova. Komersanta aizturējuma tiesības

Iepriekšējā gada nogalē – 2008.gada 18.decembrī – Saeima pieņēma apjomīgus grozījumus Komerclikumā (KCL), kuri stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī. Grozījumi galvenokārt saistīti ar jaunās D daļas ieviešanu KCL, kura būs piemērojama komersantu ikdienā slēdzamajiem darījumiem – komercdarījumiem. Saistībā ar minēto Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šogad jau ir organizējusi tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci par jauno komercdarījumu tiesisko regulējumu. Autore šajā konferencē referēja par komersanta aizturējuma tiesībām, un šajā rakstā ievietotas referātā izteiktās tēzes. Rakstā nav sniegts plašs komersanta aizturējuma tiesību satura izklāsts, bet apskatīti galvenie komersanta aizturējuma tiesību elementi. Savukārt Līga Fjodorova un Sergejs Rudāns šajā “Jurista Vārda” numurā plašāk analizē KCL jaunās daļas regulējumu attiecībā uz ekspedīcijas līgumu un komerciālo pirkumu.

• Līga Fjodorova. Ekspedīcijas līgums Komerclikumā

Nākamā gada 1.janvārī stāsies spēkā Komerclikuma (KCL) D daļas noteikumi, kas citu komercdarījumu vidū regulēs arī ekspedīcijas līgumu. Tādējādi raksta mērķis ir sniegt ieskatu par ekspedīcijas līguma būtību, atsevišķas KCL tiesību normas salīdzināt ar citu valstu nacionālajās tiesībās noteikto un ar starptautiski akceptēto kravu ekspedīcijas kārtību, kas apkopota dažādu organizāciju izstrādātos noteikumos. Ekspedīcijas darījums Latvijā nav jauns tiesību institūts, jo jau pirmskara literatūrā Latvijas tirdzniecības tiesībās bija pazīstams spedicijas darījums. Par speditēru tika atzīts tirgotājs, kurš profesijas veidā uzņemas rūpēties savā vārdā par preču pārvadāšanu vai jūras kuģu izfraktētājiem citas personas uzdevumā un uz tās rēķina. Profesors Dr.iur. Augusts Lēbers raksturo speditēru un viņa pienākumus, atklājot šā tiesību institūta juridisko dabu.

• Sergejs Rudāns. Komerciālā pirkuma tiesiskais regulējums

Šajā rakstā autors analizē komerciālā pirkuma tiesisko regulējumu Komerclikuma (KCL) jaunajā D daļā, kas būs spēkā ar 2010.gada 1.janvāri. Termiņpirkums ir tāds pirkuma līgums, ar kuru puses ir vienojušās par precīzu saistības izpildi zināmā laika posmā, un šāda vienošanās atbilstoši abu pušu noteikti izteiktai gribai veido darījuma būtisku sastāvdaļu. Tā kā precīzai saistības izpildei noteiktajā termiņā abas puses ir piešķīrušas būtisku nozīmi, parādnieka nokavējuma gadījumā kreditors iegūst tūlītējās tiesības atkāpties no līguma vai prasīt zaudējumu atlīdzību (KCL 410.panta otrā daļa). Varētu šķist, ka Latvijā, tāpat kā Vācijā, tieši minētās tiesiskās sekas veido termiņpirkuma īpatnību un pamato sevišķa regulējuma ietveršanu KCL. Tomēr šāds viedoklis būtu maldīgs.

“Jurista Vārda” redakcija