Saeimas 2009. gada 19. novembra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 19.novembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par izmaiņām darba kārtībā.

Ministru prezidents ir lūdzis izdarīt grozījumu 2009.gada 19.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. (No zāles dep. K. Leiškalns: “Es vēl neesmu redzējis to likumu!”)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Bērziņa, Jāņa Dukšinska, Oskara Kastēna, Dzintara Jaundžeikara un Intas Feldmanes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, ar ko groza nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Sēdes vadītāja.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Ir pieteicies runāt... Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Opozīcijai nav pārāk daudz iespēju iejaukties budžeta paketes komplektācijā. Šodien jums tika nodemonstrēti divi šādi mēģinājumi, un tie abi ir veltīti ļoti svarīga likuma par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu darbības paplašināšanai. Pirmo mēģinājumu izdarīja LPP/LC frakcija, un tas attiecās uz Latvijas Bankas darbinieku iekļaušanu vienotajā atlīdzības sistēmā. Likumprojekts tikko tika nodots komisijām bez balsošanas.

Otrais un nākamais mēģinājums tika veikts no PCTVL frakcijas puses, un tas paredz iekļaut šajā sistēmā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu locekļus. Lai to panāktu, nepieciešami ne tikai attiecīgi priekšlikumi jumta likumā, bet ir nepieciešami arī grozījumi speciālajos likumos, kuri nu tiks piedāvāti jūsu ievērībai.

Nepieciešams atzīmēt, ka valdība jau sākotnēji bija pret Latvijas Bankas vadības iekļaušanu sistēmā un jau no iesākuma bija par mūsu priekšlikumu, kā tas izriet no vairākiem likuma par vienotu atlīdzības sistēmu pantiem, tomēr “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” sākotnēji budžeta paketē iekļauti nebija. Valdība tos iesniedza atsevišķi un pēc dažām stundām pēkšņi atsau­ca, bet šodien pēkšņi atkal iesniedza darba kārtībā, un mēs skatījām divus pilnīgi analoģiskus projektus. Ņemot vērā, ka PCTVL projekts ir tomēr pirmais, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Vai šeit ir runa par aizkulišu cīņu valdošās koalīcijas iekšienē vai arī tas ir vienkārši ierēdņu pieļauts juceklis?

Visam notikušajam ir vēl arī juridiska nianse. Šogad likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” jau tika ieviesti grozījumi, kas neļauj attiecīgajiem vadītājiem saņemt atlīdzību, kas lielāka par sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru ar koeficientu 5. Juridiskā tehnika spiež šā ierobežojuma vietā ierakstīt atsauci uz jumta likumu, bet arī pašā jumta likumā… Kaut gan netieši… kaut gan tiek domāts, ka valsts aparātā maksimālā ir premjera alga, kurai attiecīgais koeficients sastāda nevis 5, bet 4,1, tomēr tieši nekur tas netiek rakstīts. Tādēļ gadījumā, ja jumta likums tiks pieņemts sākotnējā veidā, pastāv risks, ka atlīdzība kapitālsabiedrību vadītājiem pacelsies līdz 2008.gada nereāli augstajam līmenim, kas ir izsaucis pamatotu sabiedrības sašutumu.

Mēs gribam pievērst jūsu uzmanību Juridiskā biroja priekšlikumam, kura nav jumta likuma sākotnējā tekstā. Valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonām mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, mēs atbalstīsim gan algu jumta likumu, gan visus to pavadošos likumus. Jebkuras iestādes vai institūcijas izslēgšana no jumta likuma tikai palielinās varbūtību, ka viņu atlīdzība nonāks ārpus Saeimas kontroles.

Aicinu nodot komisijām valdības izstrādāto likumprojektu, kuru no jauna iesniedz PCTVL frakcijas deputāti. Ja jūs to negribat darīt, tad jums ir iespēja atbalstīt pil­nīgi analoģisku valdības likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Runāt “pret” pieteikusies deputāte Anna Seile. Lūdzu! Vārds deputātei Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Svētki ir beigušies. Vakar visa tauta, likās, ir ļoti vienota, un visi gaida, ka beigsies visas šīs ķibeles un ka arī deputāti šajā vienotajā saimē vienoti domās par to, lai tautā visiem būtu vienādas izdzīvošanas tiesības. Bet kas notiek šodien Saeimā?

Mēs apspriežam likumprojektu, kuru iesnieguši viskreisākās partijas pārstāvji, un jūs jau dzirdējāt, kā Buzajeva kungs pamatoja, – ka viņi atkārto valdības iesniegto likumprojektu. Pagājušajā Saeimas sēdē šo likumprojektu mēs diezgan vienprātīgi izņēmām no darba kārtības (No zāles dep. V.Buzajevs: “Nebalsoja vispār!”), Ministru prezidents to atsauca. Un šodien to iesniedz kreisās partijas. Arī Ministru prezidents atkārtoti ir iesniedzis šo pašu likumprojektu izskatīšanai Saeimā, bet šodien pēc šīs sēdes, kad sēde beigsies, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāks izskatīt likumprojektu par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu. Mēs nezinām, kā šī sēde beigsies, kādi būs pieņemtie lēmumi, bet pašreiz sagatavotajā likumprojektā ir ierakstīts, ka visas šīs atlīdzības sistēmas, arī saistībā ar valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, regulēs Ministru kabineta noteikumi. Kādi būs šie noteikumi – nav nekādu nosacījumu.

Kāpēc mums, deputātiem, kas māk, manuprāt, domāt saprātīgi, šodien ir jāieliek atpakaļ darba kārtībā šis grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kamēr mēs neesam izlēmuši, kādi būs priekšlikumi šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izskatāmajā likumprojektā par vienotu valsts amatpersonu un darbinieku atlīdzību?

Jā, Juridiskais birojs ir sagatavojis ļoti kompetentus priekšlikumus, un, ja tos pieņemtu, viss varbūt būtu kārtībā, bet kāpēc šajā pamatlikumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” nevar palikt tie grozījumi, kurus mēs grūtā cīņā šeit bijām izcīnījuši un kuri nosaka to, ka valdes locekļiem kā atlīdzība tomēr tiek noteikta konkrēta summa un ka tā nevar būt lielāka par pieciem atalgojumiem, ko saņem cilvēks ar vidējo atalgojumu valstī?

Un arī šīs kompensācijas. Tur bija ierakstīts, ka tās var saņemt tikai divu mēnešu atalgojuma apmērā, turpretī šajā likumā atkal tas notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Kāda tad būs šī kārtība, ja mēs izdzēšam no pamatlikuma ārā visus nosacījumus? Īstenībā vienotajam likumam par atlīdzību vajadzēja ņemt vērā šajā likumā noteiktās normas, vai arī es ierosinu, ka Saeimai tomēr vajadzētu lūgt Ministru kabinetu vēlreiz atsaukt – vismaz uz vienu nedēļu – savu likumprojektu un šo likumprojektu noraidīt.

Tad, kad mums būs pilnīga skaidrība, kādas normas paliek vienotās atlīdzības sistēmas likumā… Protams, ir jābūt vienotai atlīdzības sistēmai, bet tā nevar būt tik miglaina, ka atkal visiem padomes locekļiem atalgojums tiks noteikts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pie Ministru kabineta durvīm jau klauvējas ļoti daudzi nākamie Ministru prezidenti. Kāds būs viņu lēmums par šīm padomēm un valdēm – to gan mēs nezināsim.

Es lūdzu deputātus izturēties atbildīgi un noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Mums jāpieņem lēmums balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova un Sokolovska sagatavotā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 56, atturas – 7. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es komisijas vārdā lūdzu nodot šo likumprojektu tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, jo abas komisijas – Nacionālās drošības komisija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija – skatīja kopīgi šo dokumentu 10.novembra sēdē un nolēma atbalstīt to konceptuāli.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” tiek nodots tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Ar tādiem pašiem argumentiem kā par iepriekšējo likumprojektu, kas bija par grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā, es aicinu arī šo likumprojektu nodot tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” tiek nodots tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā? (No zāles: “Nav iebildumu!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Jautājums izšķirams balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 8, atturas – 10. Likumprojekts komisijām nodots.

Pirms izskatām nākamo sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, ir jāizskata saņemtie iesniegumi par izmaiņām… lūgumi izdarīt izmaiņas darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir lūgusi izskatīt tās sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas minētajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir lūgusi mainīt Saeimas 19.novembra sēdes darba kārtību un izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība mainīta.

Tāpat Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir lūgusi grozīt Saeimas 19.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut bez atkārtotas izskatīšanas attiecīgajā komisijā likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Saeimas darba kārtība grozīta.

Pārejam pie nākamās sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināl­likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5186 – likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā. Tur apvienoti trīs likumprojekti.

Kopumā saņemti un izskatīti desmit priekšlikumi.

1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs – izslēgt Krimināllikuma 194.¹ pantu “Nepatiesu datu vai ziņu izplatīšana par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli”. Šis pants ir iekļauts likumā aizpērn decembrī, krīzes priekšvakarā. Divu gadu laikā panta piemērošanas prakse ir sekojoša. Pērn novembrī aizdomās par nepatiesu ziņu izplatīšanu Drošības policija bija aizturējusi Ventspils augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu. Tāpat šajā sakarā drošībnieku aizdomu lokā bija nonācis arī grupas “Putnu balle” dalībnieks Valters Frīdenbergs. Saistībā ar abiem minētajiem gadījumiem publiskajā telpā gan no krimināltiesību speciālistiem, gan no masu mediju pārstāvjiem, gan no politiķiem ir izskanējusi pamatota kritika par nepieļaujamu cenzūru un Satversmē nostiprinātās vārda brīvības ierobežošanu.

Reakciju uz notikušo varētu salīdzināt tikai ar telefona meteorīta nokrišanu Mazsalacā. Nobela prēmiju ekonomikā ieguvušais amerikāņu ekonomists Pols Krugmans, ironizēdams par Smirnova aizturēšanu pēc tam, kad tas bija paudis kritisku informāciju par Latvijas Banku un lata stabilitāti, savā blogā raksta: “Arestēt jebkuru ekonomistu, kurš piedāvā pesimistisku analīzi, – kāpēc gan Buša administrācija par to neiedomājas?”

Šim notikumam plašu aprakstu veltījis arī laikraksts The Wall Street Journal, akcentējot, ka Latvija izvēlējusies nebijušu soli, kā apturēt krīzi, aizturēdama ekonomistu par to, ka viņš bijis pārlieku pesimistisks. Pagaidām drošībnieku redzeslokā nav sastopams Tautas partijas ierindas biedrs Andris Šķēle, kurš šogad jau 29.augustā savu biedru konferencē arī pauda viedokli par lata vēlamo devalvāciju.

Runājot par bijušajiem premjeriem, jāatzīst, ka viņi pārsvarā izplata pilnīgi pretēja rakstura nepatiesas ziņas par valsts finanšu sistēmas stāvokli, būdami pārāk optimistiski. Īpaši raksturīgas šajā ziņā ir viņu pirmsjaungada vai pirmsvēlēšanu uzstāšanās. Piemēram, lūk, ko teica mums Aigars Kalvītis, apsveikdams mūs jaunā, 2006., gada priekšvakarā: “Mīļie tautieši! Ja netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Trekni gadi, ja atceras stāstu par Jāzepu.”

Diemžēl Kārtības rullis neļauj man tālāk citēt mūsu cienījamā valsts vadītāja runas, kuras arī varētu klasificēt tā kriminālā panta ietvaros, kuru es piedāvāju no likuma izslēgt. To es daru, būdams mūsu vakardienas brīnišķīgo valsts svētku iespaidā un vienīgi patriotisku mērķu vadīts, – nodrošināt valdības stabilitāti un pārmantojamības principu valsts politikā, lai mūsu valsts vadītāji arī turpmāk Jaunā gada svinību priekšvakarā iepriecina mūs ar savām runām, neriskēdami nokļūt cietumā, kura uzturēšanas finansēšanu viņi, starp citu, nolēma samazināt par 20 procentiem.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nepatiesu ziņu izplatīšanas par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli analīzes ietvaros ļaujiet man atgādināt, ko bija paziņojis tautai Ivars Godmanis, vēlot tai daudz laimes Jaunajā, 2008., – krīzes – gadā (citēju): “Pēc neatkarības atgūšanas Latvija ir panākusi būtisku izaugsmi un patlaban no vadošajām Eiropas valstīm atpaliek aptuveni desmit gadus. Daudzi saka: tagad ir krīze, un Godmanim uzdots to izstrēbt. Ziniet, nav tā! Salīdzinot ar 1990.gadu, 2007.gads ir tikai viegla vēja pūsma.” (Citāta beigas.)

V.Buhvalovs.

Godmanis solīja, ka, lai atvieglotu iedzīvotāju dzīvi, valsts maksimāli rūpēsies par trim sabiedrības grupām: bērniem, pensionāriem un invalīdiem. Punkts.

“Tur nav diskusiju,” sacīja premjers. “Valdība ieviesīs brīvpusdienas pirmklasniekiem, turpinās palielināt pensijas par nostrādātajiem gadiem, pabalstus invalīdiem. Būs lielāks ar nodokli neapliekamais minimums, būs lielāka minimālā alga. Būs atbalsts arī uzņēmējiem, darba ņēmējiem, skolotājiem, policistiem, eksportam, kultūrai iespēju robežās, un šīs robežas aug.” Tā solīja valdības vadītājs.

Atzīmēsim, ka visu to Godmaņa kungs bija teicis trīs dienas pēc tam, kad Valsts prezidents jau bija izsludinājis likumu ar apspriežamo pantu, bet divpadsmit dienas pirms šā panta stāšanās spēkā. Tāpēc mēs nevaram notiesāt Godmani saskaņā ar šā panta otro daļu, kas paredz atbildību par atkārtotu nepatiesu ziņu izplatīšanu. Vēlēdams mums daudz laimes jaunajā, 2009., gadā, premjers bija teicis: “Ekonomikas straujās bremzēšanas, bankas krīzes dēļ mums nācās aizņemties naudu Starptautiskajā Valūtas fondā un Eiropas Komisijā. SVF mums uzdeva jautājumu: “No kā jūs neesat gatavi atkāpties, prasot mūsu atbalstu ?” Mēs atbildējām: “No sava stabilā lata līdz pat ieiešanai eirozonā, no pensiju palielināšanas, no algu nesamazināšanas ārstiem, māsiņām, sanitāriem, no algu nesamazināšanas mūsu skolotājiem, no pabalstu palielināšanas invalīdiem, no brīvpusdienām pirmās un otrās klases skolēniem, no bērnu kopšanas pabalstiem.”

Gads vēl nav beidzies, bet mēs jau zinām, ka Godmanis – it kā tīšām – neaizskaramu vērtību vidū bija minējis tieši visu to, no kā nācās atteikties. Šis premjers demonstrē, ka apspriežamais likuma pants bija morāli novecojis vēl pirms tā pieņemšanas un tas ir jāizslēdz no likuma, un to varētu atjaunot likumā tikai tad, kad valsts finanšu sistēmas stāvokli varēs droši un pārliecinoši prognozēt vismaz pusgadu uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Iepriekš citētajām runām nevar piemērot apspriežamā panta trešo daļu, kas paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par valsts finanšu sistēmas stāvokli, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Šajā sakarā kļūst visai interesanti patlaban pie varas esošā premjera Valda Dombrovska izteikumi 6.jūnijā, pēdējā vēlēšanu dienā.

Savā intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” premjers uzsver, ka valdība līdz šim sociālo sfēru ir maksimāli pasargājusi. Arī sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem valdībai ir uzstādījums, ka sociālā sfēra ir jāpasargā; tas nozīmē nemazināt pensijas. Kā atzīst Dombrovskis, sarunā ar Starptautisko Valūtas fondu šī tēma parādījās, bet vēlāk tika svītrota. Tā paša 6.jūnija vakarā premjers deva interviju arī televīzijai. Jautāts, vai pēc vēlēšanām sabiedrību nesagaida kādi nepatīkami pārsteigumi, premjers uzsvēra, ka par tādiem nevar būt runa.

“To, ka būs nepieciešami papildus budžeta izdevumu samazinājumi, mēs pateicām jau pirms vēlēšanām. Valdība turpina sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai vienotos par konkrētu samazinājuma summu, un vienošanās tiks panākta nākamās nedēļas sākumā,” skaidroja Dombrovskis. Pēc viņa teiktā, budžeta samazinājumi skars praktiski visas jomas. Valdība aizsargā sociālo jomu un pensijas, iespēju robežās centīšoties tās saglabāt. Jau pēc astoņām dienām, svētdienas vakarā, Ministru kabinets bija apstiprinājis un nākamajā dienā iesniedzis Saeimā likumprojektu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Likumprojekts, kā jums zināms, paredzēja būtisku veselas virknes pabalstu samazināšanu, kā arī pensiju pazemināšanu strādājošiem pensionāriem par 70 procentiem, bet pārējiem – par 10 procentiem.

Novērtējot to, vai ziņas, kuras publiski bija izplatījis Dombrovska kungs, ir apzināti nepatiesas, jāņem vērā arī tas, ka bija nepieciešams laiks, lai sagatavotu šo likumprojektu, kā arī šo likumprojektu pavadošos grozījumus vēl dažos desmitos likumdošanas aktu. Tādēļ visticamāka man šķiet varbūtība, ka tad, kad premjers uzstājās televīzijā, likumprojekts jau bija viņa portfelī. Nu, bet kādēļ šo likumprojektu nedrīkstēja izņemt no portfeļa pirms vēlēšanām – to jau saprot ikviens bērns, kura uztura pabalsts tika būtiski samazināts.

Dāmas un kungi! Es neesmu vienisprātis ar mana kolēģa Buzajeva, kas bija iesniedzis šo priekšlikumu, bažām un nedomāju, ka Drošības policija uzreiz pēc manas uzstāšanās dosies uz Brīvības ielu. Drīzāk tā atkal piemēros šo pantu kaut kādam Smirnovam, Ivanovam vai Sidorovam. Un šāda izlases metode apspriežamā panta piemērošanā ir vēl viens arguments par labu šā panta izsvītrošanai no likumprojekta.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pārsteidzoša ir vienas frakcijas trīs deputātu enerģiskā uzstāšanās no šīs tribīnes par konkrētā panta izsvītrošanu, jo Juridiskajā komisijā jau visi argumenti izskanēja, un ir ļoti žēl, ka kolēģis Buzajevs jūsu frakcijas sēdē to nav izstāstījis. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Nesaprata!”)

Runa ir par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu. Un apzināti šādas ziņas izplata tikai vienā nolūkā – gūt peļņu konkrēti uz valūtas maiņas operāciju rēķina. Ja jūs konkrēti lobējat šos valūtas mainītājus, tad svītrosim ārā! Bet, ja runā konkrēti par tiem faktiem, kuri ir notikuši, tad jāsaka, ka attiecīgās iestādes tiešām ir darbojušās neprofesionāli, un, ja iestāde darbojas neprofesionāli, tad vaina nav jāmeklē likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Valers.

Komisija šo priekšlikumu izskatīja, bet vairākuma atbalstu tas nav guvis un ir noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 59, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Valers.

2.priekšlikums – no Juridiskās komisijas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

3.priekšlikums – arī no Juridiskās komisijas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

8. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

9. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Tāpat ir atbalstīts daļēji un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

Un 10. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.5187 – “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija likumprojektu ir atbalstījusi trešajā lasījumā. Aicinu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, kolēģi! Komisija minētā likumprojekta trešajam lasījumam ir saņēmusi trīspadsmit priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

2. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Tutins.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Tutins.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Tutins.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Tutins.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Tutins.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Tutins.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Tutins.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

Un 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Tutins.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija rīkojums paredz ar 2010.gada 1.janvāri likvidēt Policijas akadēmiju. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Kauns!”) Un šis likumprojekts paredz veikt ar Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju saistītos grozījumus Augstskolu likumā. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece gan komisijā, gan pagājušajā ceturtdienā Saeimas sēdē, manuprāt, argumentēti (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Slikti!”) pamatoja šīs likvidācijas nepieciešamību (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Vāji argumenti!”). Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 23, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Porietis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Arī šis likumprojekts ir saistīts ar Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju un paredz izslēgt Latvijas Policijas akadēmiju no to izglītības iestāžu skaitu, kurām ir valsts nozīmes izglītības objekta statuss. Un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 22, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Porietis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

Paldies.

---

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 76.laidienā