Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 24.novembrī

FM: Par valsts nodevu ieņēmumu izvērtējumu

Valdība 24.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts nodevu, kas tiek iekasētas par valsts pārvaldes iestāžu sniegto nodrošinājumu un pakalpojumiem, ieņēmumiem. Valdība nolēma uzdot vairākām ministrijām izvērtēt iespēju palielināt atsevišķas nodevas, savukārt no citām valsts nodevām atteikties vispār.

Finanšu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka lielāko ieņēmumu daļu no valsts nodevām budžetā veido ieņēmumi no nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs, par pasu izsniegšanu, par zemesgrāmatas veiktajām darbībām, par darbību veikšanu Uzņēmumu reģistrā, transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un citām.

Neskatoties uz atsevišķu nodevu ieņēmumu samazinājumu, kopumā ir vērojamas pozitīvas tendences. Proti, kopējais nodevu ieņēmumu plāns 2008.gadā ir izpildīts par 6,5% vairāk, bet 2009.gada pirmo četru mēnešu plāns – par 37,8%.

Lai optimizētu valsts nodevu sistēmu un veicinātu budžeta ieņēmumu pieaugumu, valdība uzdeva:

• FM līdz nākamā gada februārim izvērtēt un sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz paaugstināt valsts nodevas likmi par atļaujas (licences) izsniegšanu tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai;

• Iekšlietu ministrijai sagatavot un līdz nākamā gada februārim iesniegt Ministru kabineta grozījumus normatīvajos aktos, paredzot paaugstināt valsts nodevu par izziņu no Iedzīvotāju reģistra izsniegšanu paātrinātā kārtībā un ieviešot valsts nodevu par speciālās atļaujas (caurlaides) izsniegšanu, atrodoties Latvijas pierobežas joslā;

• Tieslietu ministrijai līdz nākamā gada februārim sagatavot grozījumus tiesību aktos, lai paaugstinātu kancelejas nodevas par zemesgrāmatu nodaļu sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī lai atceltu valsts nodevu par informācijas sniegšanu no Valsts adrešu reģistra;

• Satiksmes ministrijai līdz nākamā gada februārim paaugstināt valsts nodevas likmi par atļaujas (licences) izsniegšanu dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai, kā arī atcelt transportlīdzekļu ikgadējās nodevas noteikto atvieglojumu personām, kuru īpašumā atrodas zeme (aramzeme, augļu dārzi, pļavas un ganības), bet kuri ar lauksaimniecisko ražošanu nenodarbojas;

• Zemkopības ministrijai noteikts uzdevums paaugstināt valsts nodevas likmi par personas reģistrāciju koka iepakojuma marķētāju reģistrā, par selekcionāra tiesību piešķiršanu un par reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

Tāpat valdība nolēma, ka visām ministrijām jāizvērtē to kompetencē esošo valsts nodevu lietderīgums, kas tiek noteiktas ar attiecīgajiem MK noteikumiem, bet kuru faktiskie ieņēmumi nesastāda plānotos ieņēmumus vai nodevas vispār netiek iekasētas.

Informatīvais ziņojums izstrādāts saskaņā ar Finanšu ministrijas Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā noteikto uzdevumu izvērtēt valsts nodevu ieņēmumu tendences ekonomikas lejupslīdes apstākļos, kā arī izvērtēt valsts nodevu likmju paaugstināšanas iespējas.

FM: Par attīstības bankas veidošanu uz Hipotēku bankas bāzes

Ministru kabinets 24.novembrī ir atbalstījis Finanšu ministrijas iesniegto koncepciju, piedāvājot lemt par attīstības bankas izveidi Latvijā uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas bāzes (Hipotēku banka).

Pašreizējā Latvijas ekonomiskajā situācijā aktuāli ir papildināt komercbanku sniegto pakalpojumu klāstu un nodrošināt sabiedrības vajadzību apmierināšanu finanšu pakalpojumu jomā, kur ar tirgus mehānismu palīdzību ne vienmēr var panākt sabiedrībai un uzņēmējiem vajadzīgo rezultātu. Šādus pakalpojumus var nodrošināt attīstības banka jeb attīstības institūcija. Izvērtējot attīstības bankas izveides iespējas, Finanšu ministrija šobrīd par efektīvāko modeli ir atzinusi attīstības bankas izveidi uz Hipotēku bankas bāzes.

Lai sāktu attīstības bankas jeb attīstības institūcijas izveidi, Finanšu ministrija ir izstrādājusi koncepciju. Tajā analizēti divi attīstības institūcijas izveides modeļi – pirmais modelis paredz attīstības banku veidot uz Hipotēku bankas bāzes; otrais – jaunas valsts atbalsta institūcijas (iestādes, nodibinājuma) izveidi, bankai turpinot komercaktivitātes.

Pašlaik Hipotēku banka ir valstij piederoša banka, kas veic gan komercbankas funkcijas, gan arī realizē vairākas valsts programmas uzņēmējdarbības atbalstam, piemēram, izsniedz mikrokredītus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sniedz atbalstu pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai, ievieš konsultāciju un finansiālā atbalsta programmu un komercdarbības uzsācēju kreditēšanas programmu.

Hipotēku bankā jau 2005.gadā valsts atbalsta programmas ir nodalītas no tradicionālajiem komercbankas pakalpojumiem un izveidota jauna struktūrvienība – Atbalsta programmu pārvalde ALTUM. Nodalot atbalsta funkcijas un darbiniekus atsevišķā struktūrvienībā, tiek nodrošināts, ka valsts atbalsts netiek izmantots bankas komerciālo aktivitāšu finansēšanai. Koncepcijas projekts paredz Attīstības bankas izveidošanu uz Hipotēku bankas bāzes līdz 2013.gadam, izmantojot ALTUM uzkrāto pieredzi mērķprogrammu realizācijā un pakāpeniski samazinot komercoperāciju apjomu.

Savukārt otrajā koncepcijā analizētajā modelī finanšu atbalsta valsts institūcija valsts finanšu atbalstu sniegtu tikai ar netiešā valsts finanšu atbalsta palīdzību, izmantojot komercbanku un/vai citu nevalstisko institūciju starpniecību. Tā kā valsts finanšu atbalsts tiktu sniegts pastarpināti, finanšu atbalsta valsts institūcija neuzturētu reģionālo pārstāvniecību tīklu.

Ņemot vērā Hipotēku bankas uzkrāto pieredzi un potenciālu attīstības bankas funkciju realizēšanā, attīstības banka ir veidojama uz Hipotēku bankas bāzes. Scenārijs paredz bankas darbības refokusāciju, samazinot komercbankas darījumus un koncentrējot bankas darbību, lai attīstītu tautsaimniecībai būtiskos virzienus – MVU finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšana, infrastruktūras finansēšana u.c. nacionālās attīstības projekti.

Pārveides gaitā Hipotēku banka turpinās realizēt atbalsta programmas. Tiks uzsāktas arī jaunas programmas, kuras realizēs gan tieši, gan ar komercbanku starpniecību. Komercdarbības jomā banka izsniegs aizdevumus tikai esošajiem klientiem, atbilstoši esošajam aizdevuma apjomam, un bankas pašreizējo komerciālo klientu esošo aizdevumu restrukturizācijai.

Scenārijam ir vairākas priekšrocības, piemēram, zemas kredītu pieejamības periodā bankai ir iespējas bez pārtraukuma turpināt realizēt iepriekš uzsāktās valsts atbalsta programmas, tai skaitā ERAF līdzfinansēto Komersantu konkurētspējas uzlabošanas programmu un ESF līdzfinansēto programmu “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai”, kā arī veikt valsts uzdotās funkcijas (privatizācijas procesa apkalpošana u.c.).

Attīstības institūcijas izveide ir minēta gan Valda Dombrovska valdības deklarācijā, gan arī Latvijas Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā. Pakāpeniska Hipotēku bankas pārveide par attīstības banku atbilst Koncepcijas par VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” attīstību 2007.–2013.gadam priekšlikumiem, savukārt komercbankas funkciju un valsts atbalsta funkciju nošķiršana atbilst Eiropas Savienības direktīvas Nr.80/723/EEK prasībām.

Hipotēku banka ir dibināta 1993.gada 19.martā kā valsts komercbanka. Bankas akciju kapitāls uz 2009.gada 23.novembri bija 121,3 miljoni latu, bet rezerves kapitāls – 2,06 miljoni latu. Bankas aktīvi oktobra beigās bija 991,57 miljoni latu, tai skaitā bankas izsniegto kredītu apjoms bija 693,65 miljoni latu. Bankas zaudējumi 10 mēnešos bija 9,83 miljoni latu, bet iepriekšējo periodu nesadalītā peļņa – 11,9 miljoni latu. Uzkrājumi nedrošiem aktīviem veido 29,97 miljonus latu.

Hipotēku banka šā gada desmit mēnešos komersantu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas ietvaros piešķīrusi aizdevumus par 89 miljoniem latu, kas ir 69% no kopējiem programmas resursiem.

Bankas prioritāte ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un ekonomiskās aktivitātes veicināšana visos Latvijas reģionos. Hipotēku bankas koncernā darbojas meitasuzņēmumi: “Hipolīzings”, “Hipo Fondi”, “HipoNIA” un “Riska investīciju sabiedrība”. Šobrīd Hipotēku bankai ir 27 filiāles un 8 norēķinu grupas dažādos Latvijas reģionos, kas nodrošina klientu apkalpošanu visā Latvijā.

FM: Par Eiropas Kopienu Revīzijas palātas locekļa apstiprināšanu

Noslēdzoties atklātam konkursam, valdība 24.novembrī uz vēl vienu termiņu (seši gadi) Eiropas Kopienu (EK) Revīzijas palātas locekļa amatā apstiprināja Igoru Ludboržu, kas pārstāv Latviju Revīzijas palātā kopš 2004.gada maija. Valdība arīdzan uzdeva Ārlietu ministrijai paziņot par izvirzīto kandidatūru Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariātam.

Latvijas pārstāvja Eiropas Kopienu Revīzijas palātā pilnvaru termiņš beidzas 2010.gada maijā, tādēļ valdība bija uzdevusi Finanšu ministrijai kā kompetentajai iestādei rīkot atlases procesu. Atklāts konkurss uz EK Revīzijas palātas locekļa amatu tika izsludināts šā gada 30.septembrī, par pretendentu pieteikšanās termiņu nosakot 15.oktobri.

Savu pieteikumu dalībai konkursā bija iesnieguši deviņi pretendenti. Pirmajā vērtēšanas kārtā atlases konkursa komisija izvērtēja pretendentu pieteikumus un pieņēma lēmumu par to, ka četri pretendenti izvirzāmi konkursa otrajai kārtai.

Otrajā konkursa kārtā ar izvēlētajiem amata pretendentiem notika pārrunas, lai izvērtētu viņu atbilstību Eiropas Kopienu Revīzijas palātas locekļa amata kandidātiem noteiktajām prasībām. Aizklātās balsošanas rezultātā konkursa komisija apstiprināšanai valdībā kā Latvijas kandidatūru EK Revīzijas palātā lēma izvirzīt I.Ludboržu.

Savu lēmumu atlases komisija pamato ar I.Ludborža plašajām teorētiskajām zināšanām un lielo praktisko darba pieredzi revīzijas un finanšu jomā, kandidāta svešvalodu zināšanām, kā arī izpratni par Eiropas Savienības institūciju un EK Revīzijas palātas darbu.

I.Ludboržs ieņem EK Revīzijas palātas locekļa amatu kopš 2004.gada maija. Kopš 2008.gada aprīļa ievēlēts arī par priekšsēdētāju Revīzijas palātas Administratīvajā komitejā, kas atbildīga par organizatoriskiem un administratīviem jautājumiem. Pirms tam I.Ludboržs gandrīz 10 gadus strādājis Latvijas Universitātē, no 2003.gada maija bijis profesors Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūtā.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu pretendentu atlases komisijas priekšsēdētājs bija finanšu ministrs Einars Repše, savukārt komisijas locekļi – tieslietu ministrs Mareks Segliņš, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Guntis Bērziņš, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš un Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Dreimane.

Eiropas Revīzijas palāta ir viena no ES galvenajām institūcijām, kuras uzdevums ir veikt visu ES un tās institūciju veikto ieņēmumu un izdevumu efektivitātes un likumības pārbaudi, kā arī ES budžeta īstenošanas uzraudzību. Par Revīzijas palātas locekļiem ieceļ pa vienam pārstāvim no katras Eiropas Savienības dalībvalsts uz sešiem gadiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par Valsts policijas apsargājamajiem objektiem

Valdība 24.novembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu “Par Valsts policijas apsargājamajiem objektiem”.

Rīkojumā noteiktas Latvijas Republikas un ārvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kā arī atsevišķi objekti, kuru apsardzi arī turpmāk veiks Valsts policija.

Šis Ministru kabineta rīkojums neattiecas uz nacionālajai drošībai svarīgiem objektiem, jo to drošības pasākumus reglamentē citi normatīvie akti.

Tāpat Valsts policija arī turpmāk turpinās apsargāt Rīgas ebreju reliģisko draudzi, kas atrodas Rīgā, Peitavas ielā, un pie kuras 1998.gada 2.aprīlī notika sprādziens, kas izraisīja plašu rezonansi un nosodījumu starptautiskā līmenī. Apsardzes nepieciešamību nosaka arī vairāki citi faktori, piemēram, ebreju kultūras un reliģiskie pieminekļi ir vieni no apdraudētākajiem visā pasaulē un pret tiem tiek vērsti gan terora akti, gan arī notiek vandālisms, kā arī sociālas spriedzes palielināšanās ekonomiskās krīzes laikā bieži vien saistīta ar etniskās un reliģiskās neiecietības izpausmēm.

Līdz šim, pateicoties apsardzes nodrošināšanai, no šādiem starpgadījumiem ir izdevis izvairīties.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

IeM: Par lēmumu pagarināt Latvijas pārstāvja dalības laiku misijā Afganistānā

Valdība 24.novembrī pieņēmusi lēmumu pagarināt uz sešiem mēnešiem Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas vecākā inspektora majora Andra Bērziņa dalības laiku misijā Afganistānā.

Saskaņā ar šā gada jūlijā valdībā pieņemto rīkojumu Valsts policijas amatpersonas misijas laiks Afganistānā beigtos šā gada 30.novembrī, taču, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariāta lūgumu pagarināt dalības laiku misijā, pieņemts lēmums to pagarināt līdz 2010.gada 1.jūnijam.

Lai nodrošinātu policijas misiju Afganistānā, Finanšu ministrijai valdība uzdevusi piešķirt Iekšlietu ministrijai finansējumu 2294 latu apmērā no 2009.gada valsts budžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Jau vēstīts, ka līdzdalība Eiropas Savienības civilajās ekspertu misijās ir nozīmīga Latvijas starptautisko saistību sastāvdaļa, ka Afganistānas drošības situācija ir ļoti sarežģīta un, kā jau iepriekš norādījusi arī Ārlietu ministrija, Latvijas iesaiste šīs valsts stabilizēšanā – gan militārā, gan civilā jomā – ir viens no prioritārajiem drošības politikas jautājumiem.

Andris Bērziņš uz policijas misiju Afganistānā tika nosūtīts ar šā gada 27.janvāra Ministru kabineta rīkojumu un tur nodarbojas ar Afganistānas policijas attīstības veicināšanu.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par ministrijas padotībā esošo sporta aģentūru reorganizāciju

Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku sporta politikas īstenošanu, efektīvāk izmantotu finanšu resursus un sakārtotu valsts pārvaldes institucionālo sistēmu, 24.novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja rīkojuma projektu “Par Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo sporta politikas īstenošanā iesaistīto valsts aģentūru reorganizāciju”, kas paredz reorganizēt astoņas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošās valsts aģentūras, kuras nodrošina profesionālās ievirzes sporta izglītības apguvi un sniedz metodisko un organizatorisko atbalstu attiecīgo sporta veidu treneriem, sportistiem un sporta speciālistiem.

Rīkojuma projekts paredz, ka valsts aģentūru “Specializētā airēšanas sporta skola” un valsts aģentūru “Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skola” līdz 2009.gada 31.decembrim reorganizēs, pievienojot tās Murjāņu sporta ģimnāzijai. Tā kā Murjāņu sporta ģimnāzija būs minēto valsts aģentūru funkciju, tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas pārņēmēja, tā turpinās nodrošināt reorganizēto valsts aģentūru īstenotās profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, kā rezultātā audzēkņi varēs turpināt mācības izvēlētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās, kā arī sportisti un sporta federācijas arī turpmāk varēs saņemt nepieciešamo metodisko atbalstu.

Rīkojuma projekts paredz līdz 2009.gada 31.decembrim reorganizēt valsts aģentūru “Nacionālais olimpiskais sporta metodiskais centrs”, nododot atsevišķas tās īstenotās funkcijas IZM un tās padotības iestādei – Izglītības kvalitātes valsts dienestam.

Paredzēts arī reorganizēt valsts aģentūru “Jaunatnes Basketbola metodiskais centrs”, valsts aģentūru “Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs”, valsts aģentūru “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti””, valsts aģentūru “Kalnu slēpošanas sporta centrs” un valsts aģentūru “Hokeja un slidošanas sporta skola”.

Lai nodrošinātu iespēju reorganizēto valsts aģentūru audzēkņiem turpināt treniņu darbu attiecīgajā sporta veidā un turpinātu sniegt metodisko un organizatorisko atbalstu attiecīgo sporta veidu treneriem, sportistiem un sporta speciālistiem, Izglītības un zinātnes ministrija slēgs trīspusējus līgumus ar biedrību “Latvijas Sporta federāciju padome” (LSFP) un attiecīgo Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzīto sporta federāciju, 2010.gadā paredzot finanšu līdzekļu (dotācijas) piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem šajās sporta federācijās nodarbināto sporta speciālistu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Rīkojumā paredzēts, ka, izvērtējot līdzšinējo valsts aģentūrās strādājošo sporta treneru un metodiķu darba rezultātus, sporta federācijām jāpiedāvā turpināt darba tiesiskās attiecības ar sporta speciālistiem, kas ir profesionāli, uzrādījuši kvalitatīvus darba rezultātus un ir augstu novērtēti sporta nozares speciālistu, bērnu, jauniešu un vecāku vidū.

LSFP ir paudusi atbalstu šādam modelim, uzsverot, ka šāda sistēma saglabās iespēju treneriem turpināt iesākto gan jaunatnes sportā, gan augstu sasniegumu sportā, vienlaikus netērējot līdzekļus procesa administrācijai un nekustamo īpašumu apsaimniekošanai.

IZM: Par izglītojamo drošību izglītības iestādēs un to pasākumos

Lai uzlabotu esošo tiesisko regulējumu saistībā ar bērnu drošību izglītības iestādēs, sporta sacensībās un nodarbībās, ekskursijās, pārgājienos, pastaigās un citos izglītības iestādes organizētajos pasākumos, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”.

Jaunajos noteikumos izstrādātas no jauna un precizētas izglītības iestādes vadītājam pašreiz deleģētās funkcijas skolēnu drošības jautājumos. Noteikumi paredz, ka izglītības iestādes vadītājam jānosaka atbildīgie pedagogi, kas skolēnus iepazīstina ar iekšējās kārtības noteikumiem, drošības noteikumiem un evakuācijas plānu, jānodrošina, ka skolēnu vecāki tiek iepazīstināti ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem.

Izglītības iestādes vadītājam arī jānosaka skolēnu vecākiem un citām personām saistošu uzturēšanās kārtību izglītības iestādē, kā arī jāziņo medicīnas iestādei un vecākiem, ja radušās pamatotas aizdomas, ka bērns saindējies ar alkoholu, narkotiskajām, toksiskajām vai psihotropajām vielām.

Noteikumi paredz, ka skolas iekšējās kārtības noteikumos jānosaka alkohola, cigarešu, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu, gāzes baloniņu, gāzes pistoļu un šaujamieroču iegādāšanās, lietošanas, glabāšanas un realizēšanas aizliegums izglītības iestādē un tās teritorijā, jāparedz, kādai jābūt bērna rīcībai gadījumā, kad viņš izglītības iestādei nepiederošas personas darbībā saskata draudus savai vai citu cilvēku drošībai, kā arī jānosaka vadītāja un pedagogu rīcība, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret bērnu. Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos arī jāparedz atbildība par noteikumu neievērošanu.

Noteikumu projekts nosaka, kā un cik bieži bērni iepazīstināmi ar drošību saistītajiem skolas iekšējiem dokumentiem. Pašreiz spēkā esošais normatīvais akts paredz, ka par drošību masu pasākumos, kuros piedalās 100 un vairāk dalībnieku, un par drošību sporta sacensībās un nodarbībās bērni tiek informēti ne retāk kā divas reizes gadā, bet saskaņā ar jaunajiem noteikumiem bērni ar drošības pasākumiem būs jāiepazīstina pirms katra pasākuma, ekskursijas un pirms katrām sporta sacensībām.

Speciālisti cer, ka jaunie noteikumi ar bērnu drošību saistītos jautājumus palīdzēs risināt īpaši atbildīgi un gadījumi, kad dažādos izglītības iestādes organizētos pasākumos tiek apdraudēta bērna veselība vai pat dzīvība, netiks pieļauti.

MK noteikumi izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas vecāku apvienību “VISI”, Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Valsts izglītības satura centru.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 24.novembrī apstiprināts MK un pēc publicēšanas “Latvijas Vēstnesī” būs pieejams arī Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par Kultūras un radošās industrijas izglītības centra pievienošanu Kultūras ministrijai

24.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts un atbalstīts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais MK rīkojuma projekts, kas paredz no 2010.gada 1.janvāra likvidēt kultūras ministra pakļautībā esošo valsts tiešās pārvaldes iestādi – Kultūras un radošās industrijas izglītības centru (KRIIC), tā funkcijas nododot Kultūras ministrijai.

No 2010.gada janvāra Kultūras ministrija pārņem šādas Kultūras un radošās industrijas izglītības centra funkcijas: izstrādāt kultūrizglītības un radošās industrijas izglītības attīstības stratēģiju atbilstoši valsts kultūrpolitikai; organizēt kultūrizglītības un radošās industrijas izglītības attīstības stratēģijas ieviešanu; veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas kultūrizglītības un radošās industrijas izglītības jomā.

Lai nodrošinātu minēto funkciju īstenošanu, Kultūras ministrijai paredzēts nodot sešas amata vietas no 13 KRIIC esošajām amata vietām. Tādējādi, likvidējot KRIIC, plānots samazināt nodarbināto skaitu par septiņām amata vietām.

Kultūras ministram noteikts izveidot likvidācijas komisiju, kurai līdz 31.decembrim jāveic KRIIC materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu un saistību inventarizācija un jānodrošina materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu un saistību, arhīva un lietvedības nodošana Kultūras ministrijai. KRIIC slēguma bilance jāsagatavo līdz 2010.gada 15.janvārim.

Likvidācijas rezultātā plānotais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 2010.gadā attiecībā pret 2009.gada valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem ir 136 863 lati.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

RAPLM: Par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”

Lai pašvaldības varētu koncentrēties uz svarīgākajām prioritātēm, sniedzot atbalstu iedzīvotājiem ierobežota finansējuma apstākļos, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādājusi grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”.

Ministru kabinets 24.novembrī atbalstīja RAPLM sagatavoto priekšlikumu, kas paredz tiesības par dzīvojamo telpu īri izīrētājam pieprasīt no īrnieka izdevumu atlīdzību, kas tam radušies sakarā ar tiesas sprieduma izpildes atlikšanu par īres tiesisko attiecību izbeigšanu un īrnieka uzturēšanos attiecīgajā dzīvojamā telpā, izņemot gadījumu, kad izīrētājs ir pašvaldība vai valsts.

Ja īrnieks apzināti neveic likumā paredzētās darbības palīdzības saņemšanai pašvaldībā vai nepamatoti novilcina palīdzības sniegšanas procesu, tiesas spriedums nododams izpildei.

Grozījumi likumā izstrādāti, lai novērstu situāciju, ka pašvaldībai jānodrošina ar dzīvojamo platību, jāsedz izīrētāja izdevumi un jāatlīdzina zaudējumi izīrētājam par laiku, kad maznodrošinātais īrnieks pēc likumīgā spēkā stājušā tiesas sprieduma par īres tiesisko attiecību izbeigšanu turpina uzturēties attiecīgajā dzīvojamajā telpā sakarā ar tiesas sprieduma izpildes atlikšanu, līdz personu pašvaldība nodrošinās ar jaunu dzīvojamo platību.

Par izstrādātajiem grozījumiem vēl jālemj Saeimā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu

Valdība 24.novembrī atbalstījusi Finanšu ministrijas ierosinājumu grozīt likumu “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”, lai palielinātu ikgadējā maksājuma likmi motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem.

Grozījumi rosināti, lai samazinātu budžeta deficītu, nodrošinātu starptautiskā aizdevuma saņemšanu un apstādinātu ekonomikas lejupslīdi. Lai likumprojekts stātos spēkā 2010.gada 1.janvārī, tas vēl jāapstiprina Saeimā.

Likumprojekts paredz, ka vieglajiem automobiļiem atbilstoši to pilnai masai nodeva plānota šādā apmērā: līdz 1500 kg – 24 lati, no 1501 kg līdz 1800 kg – 48 lati, no 1801 kg līdz 2100 kg – 75 lati, no 2101 kg līdz 2600 kg – 90 lati, no 2601 kg līdz 3500 kg – 110 lati, vairāk par 3500 kg – 150 lati.

Plānots, ka nodeva 50 latu apmērā būs jāmaksā par motocikliem, tricikliem un kvadricikliem.

Ikgadējās nodevas likme autobusiem un kravas transportlīdzekļiem netiek mainīta, tā paliek līdzšinējā apmērā.

Nodeva nebūtu jāmaksā par transportlīdzekļiem, kuriem reģistrēts vēsturiskā spēkrata statuss.

Likumprojektā arī ietverta norma, ka transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati, Latvijā agrāk nereģistrēta transportlīdzekļa reģistrāciju, īpašnieka maiņas reģistrāciju, no uzskaites noņemta transportlīdzekļa atkārtotu reģistrāciju, kā arī transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites neveic, ja noteiktajā apmērā nav samaksāta nodeva par kārtējo gadu un arī par iepriekšējiem gadiem gadījumos, kad transportlīdzeklis ir bijis reģistrēts Latvijā. Tas nozīmē, ka, piemēram, ejot apskati 2011.gadā ar automašīnu, kas nav lietota ceļu satiksmē vairākus gadus, nodeva būs jāsamaksā tikai par 2010.gadu un kārtējo gadu.

SM: Par Ceļu satiksmes drošības direkcijas atļauju ārvalstīs reģistrēta auto vadīšanai Latvijā

Valdība atbalstījusi noteikumus, kas turpmāk paredzēs pienākumu autovadītājam noteiktos gadījumos saņemt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) atļauju, lai ceļu satiksmē Latvijā varētu piedalīties ar ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā piešķir un anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili” skatīts 24.novembrī.

Atļauja nebūs vajadzīga gadījumos, kad autovadītājs nomā spēkratu no ārvalstī reģistrēta komersanta, kas nodarbojas ar auto iznomāšanu. Tāpat CSDD atļauja nebūs nepieciešama, ja persona vada vieglo automobili, klātesot transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā norādītajam īpašniekam (turētājam) vai viņa pilnvarotai personai.

Ceļu satiksmes drošības direkcija uz trīs gadiem atļauju Latvijā vadīt ārvalstīs reģistrētu vieglo automašīnu piešķirs: personai, kura ārvalstīs strādā algotu darbu, mācās vai veic uzņēmējdarbību, personai, kurai izsniegta uzturēšanās atļauja ārvalstīs. Tiesības vadīt ārvalstīs reģistrētu vieglo automobili būs arī tādai personai, kura ir laulātais, pirmās vai otrās grupas radinieks tādam transportlīdzekļa īpašniekam, kurš atbilstoši noteiktajam regulējumam minēto transportlīdzekli Latvijā varētu vadīt pats.

Personām, kas ieņem vēlētu amatu kādā Eiropas Savienības dalībvalsts pašvaldībā, CSDD piešķirs atļauju uz pilnvaru termiņa laiku.

Pieteikties atļaujai varēs elektroniski CSDD mājaslapā vai personīgi jebkurā CSDD nodaļā. Elektroniski pieteiktā atļauja būs derīga 14 dienas. Tas nozīmē, ka autovadītājs jau varēs pārvietoties ar ārvalstī reģistrētu auto un šajā laikā tam būs jāiesniedz tiesības pamatojošie dokumenti CSDD – iesniegums un attiecīgs dokuments, kas apliecina konkrēto personas statusu.

Tāpat kā atļauju piešķiršanu, arī to anulēšanu veiks CSDD.

Jau esam informējuši, ka saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā no šā gada 30.jūnija Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem aizliegts vadīt ārvalstīs reģistrētus vieglos transportlīdzekļus Latvijā, izņemot Ceļu satiksmes likumā minētajos izņēmuma gadījumos.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa