Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs: Par lobēšanas tiesiskā regulējuma nepieņemamo priekšlikumu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns par analfabētisku uzskata izskatīšanai valdības sēdē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) speciālistu sagatavoto priekšlikumu lobēšanas tiesiskajam regulējumam. Pēc ministra domām, likumdošanā noteikti ir jāparedz kārtība, kā tiek fiksēta lobiju darbība, taču ir absurdi par lobiju uzskatīt katru amatpersonas sarunu biedru, tostarp ģimenes locekļus, vēlētājus, žurnālistus u.tml., kas vēlas apspriest attiecīgā brīža aktualitātes.

“Redzams, ka dokumenta autori savu pienākumu veikuši formāli, nevis pēc būtības. Rezultātā ir iznākusi parodija par tiesību aktu, kas nedara godu tā autoriem,” ir pārliecināts ministrs.

Edgars Zalāns uzskata: “Ir jānošķir sarunas par politiku no profesionālas lobiju darbības. Ja kāds sistemātiski iesaistās lēmumu pieņemšanas procesā, savās vai kādas grupas interesēs sniedzot priekšlikumus, tā ir likumā noteiktā kārtībā reģistrējama uzņēmējdarbība. Līdzīgi kā ASV un citās valstīs, likums regulē konkrēto uzņēmējdarbības veidu – lobēšanu. Savukārt KNAB piedāvā mājaslapās iekļaut katru privātpersonu, kas paudusi politiķim vai amatpersonai viedokli, piemēram, ka nodokļus krīzes laikā ir nevis jāpaaugstina, bet jāpazemina. Jāņem vērā arī tas, ka, ierakstot tikai personas vārdu un uzvārdu, nebūs skaidrs, par kuru personu ir runa, savukārt, ja reģistrētu arī personas datus, radīsies problēmas ar to aizsardzību. Ja ar lobismu saprotam profesionālu nodarbi, nav nekādu problēmu fiksēt attiecīgās juridiskās personas (tajā skaitā pašnodarbināto) reģistrācijas numuru.”

KNAB priekšlikums rada daudz neskaidrību piedāvātā regulējuma piemērošanā. Piemēram, ko nozīmē sistemātiska informācijas sniegšana un informācijas sniegšana pēc būtības; vai sistemātiska informācijas sniegšana ir informācijas sniegšana vairāk nekā vienu reizi un cik ilgā laikposmā; vai tā ir informācijas sniegšana darba laikā vai arī par lobēšanu uzskatāma informācija, kas sniegta ārpus darba laika, piemēram, paziņu, speciālistu lokā pārrunājot kādas nozarei aktuālas problēmas; vai par šādu informāciju var uzskatīt tādu informāciju, kas iesniegta iestādē rakstiski vai arī mutvārdos. Ierēdņi darba laikā nereti pieņem apmeklētājus gan konkrētu iesniegumu, sūdzību sakarā, gan arī skaidrojot jautājumus par tiesību aktu piemērošanu, prakse rāda, ka šis ir labs veids, kā konstatēt nepilnības vai pretrunas tiesību aktos – vai tā arī ir lobēšana?

“Ir tik daudz neskaidru jautājumu par to, kā piedāvātais regulējums būtu piemērojams, ka uzskatu par neiespējamu šādam projektam piešķirt saistošu spēku. Manā ieskatā, KNAB priekšlikums saistāms ar īpaši pēdējā laikā aktualizējušos problēmu, proti, tiek radītas neskaidras tiesību normas, ko katrs piemērotājs izprot citādi. Sekas šādai praksei ir tādas, ka, no vienas puses, tiesību normu dažādas interpretācijas iespējas rada visatļautību un izpratni, ka tiesību normu var nepildīt, no otras puses, tiesību aizsardzības iestādes ir tās, kuras ar sodīšanas funkciju nosaka, kāds ir “pareizais” tiesību normas saturs. Tiesiskā valstī tiesību normas saturam būtu jābūt skaidram un nepārprotamam,” uzsver E.Zalāns.

Ministrs uzskata, ka KNAB priekšlikums ir radikāli jāpilnveido, par to jādiskutē ar ekspertiem un sociālajiem partneriem, jāizstrādā precīza tā normu īstenošanas shēma, jāaprēķina administratīvās izmaksas un tikai tad jāpiedāvā pieņemšanai valdībā.

Dace Kārkliņa, ministra preses sekretāre