Valdība un sociālie partneri – par valsts budžetu

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē vakar, 25.novembrī, apspriežot 2010.gada valsts budžeta projektu, sociālie partneri kritiski izteicās par papildu nodokļu ieviešanu, uzņēmēju apgrūtinājumiem konkurencē ar lietuviešiem un igauņiem. Valdības pārstāvji uzsvēra: sagatavots pašreiz iespējami labākais budžeta variants, tas būs pamats valsts izejai no krīzes un ilgtermiņa attīstībai. Taču pilnā mērā konkurēt ar kaimiņiem, veidojot budžetu, Latvija nevar arī tāpēc, ka atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas mums ir lielāks budžeta deficīts un ir jāpilda arī starptautiskās saistības, kuras valsts pērn uzņēmās, parakstoties uz 7,5 miljardu eiro aizdevumu.

Finanšu ministrijas informācijā par 2010.gada valsts budžeta projektu raksturoti makroekonomikas rādītāji. Iekšzemes kopproduktam (salīdzināmajās cenās) šogad lejupslīde būs mīnus 18%, nākamgad samazinājums bremzēsies, tomēr joprojām būs negatīvs jeb -4%. Tādējādi IKP lēsts 11,892 miljardi latu.

Tautsaimniecībā nodarbināto vidējā bruto alga valstī samazināsies un būs 411 latu mēnesī. Joprojām būs augsts bezdarba līmenis, no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem darba meklētāju īpatsvars sasniegs 20%.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, tāpat kā līdz šim, joprojām būs 28% apmērā no IKP.

Valdība, veicot budžeta deficīta samazināšanu par 500 miljoniem latu jeb budžeta fiskālo konsolidāciju, budžeta izdevumu daļu, salīdzinot ar šo gadu, samazinājusi par 301,6 miljoniem latu. Savukārt papildu budžeta ieņēmumu nodrošināšanai 203,9 miljonu latu apmērā tiek paaugstinātas vairāku nodokļu likmes, ieviesti jauni nodokļi, palielinātas atsevišķas nodevas. Taču Saeimā pirmajā lasījumā jau pieņemtajā budžeta un to pavadošo likumprojektu paketē ir nepieciešamas korekcijas. Starptautiskie aizdevēji, vērtējot Latvijas budžeta ieņēmumu summas, noteikuši: deficīta mazināšanai nav ieskaitāmi 57,4 miljoni latu, kas rodas tikai atsevišķu, nevis ilgtermiņa pasākumu rezultātā. Tostarp, piemēram, ir minēts Latvijas Bankas papildu maksājums, arī Finanšu ministrijas izkalkulētais ietaupījums, lai samazinātu valsts parāda apkalpošanu. Tāpēc valdībai atkal bija jārod papildu ieņēmumu avoti šo 57,4 miljonu latu apmērā.

Nodokļu izmaiņas nākamgad

2010.gada budžeta ieņēmumu palielināšanai tiks ieviesti vairāki jauni maksājumi un pārskatītas likmes. Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) paaugstinās no 23% uz 26% (neapliekamais minimums paliek līdzšinējā apmērā – 35 lati nodokļu maksātājam un 63 lati – par apgādājamo). Kapitāla ienākumiem (dividendēm un procentu ienākumiem no depozītiem) IIN likme būs 10%, kapitāla pieaugumam no spekulatīviem darījumiem – 15%. IIN būs jāmaksā par privātām vajadzībām izmantoto dienesta automašīnu; sagaidāms, ka maksājums nepārsniegs 50 latu mēnesī. Pašnodarbinātajiem IIN palielinās līdz 26% (līdz šim bija 15%). Nekustamā īpašuma nodoklis zemei būs līdz 1,5%, neapstrādātai lauksaimniecības zemei – 3%, mājokļa nodoklis – 0,1%, 0,2% un 0,3% (atkarībā no kadastrālās vērtības). Pieaugs akcīzes nodoklis cigaretēm un vīnam, no maija ieviesīs akcīzi dabasgāzei. Palielinās ikgadējo nodevu vieglajām automašīnām (atkarībā no masas, sākot no 24 līdz 150 latiem gadā, motocikliem – 50 lati gadā). Autobusiem un kravas automašīnām nodeva netiek palielināta.

Finanšu ministrija: valdība ir izdarījusi iespējamo

Sociālo partneru pozīcijā jau dialoga sākumā bija jaušams: ne arodbiedrības, ne darba devēji nepiekrīt budžeta veidošanas scenārijam, galvenokārt papildu nodokļu izmaiņām. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs sēdē norādīja: sabiedrībai būtu svarīgi saprast, kā valdības lēmumi ietekmē tautsaimniecības attīstību, uzņēmējdarbības vidi, nodarbinātību un valsts izaugsmi.

Finanšu ministrs Einars Repše skaidroja: ja iepriekš valdība ir kritizēta par nepietiekami kvalitatīviem, arī nepietiekami ilglaicīgiem pasākumiem, kas atspoguļojas budžetā, tad šobrīd “dzirdam pat atsevišķus pozitīvus vērtējumus gan no Eiropas Komisijas, gan arī no Starptautiskā Valūtas fonda. Ja mēs šo delikāto vienošanos saglabājam un ja budžetu pieņemam tādu, kāds šobrīd sagatavots, bez pārsteigumiem un bez kādām atkāpēm, tad varam prognozēt, ka pēc budžeta pieņemšanas tūlīt notiks arī aizdevēju pārskata misija. Valūtas fonds un Eiropas Komisija vienotā balsī varēs atbalstīt Latvijas veikto ekonomikas stabilizācijas programmu. Atgriezīsies uzticība Latvijai no tirgus puses. Gan Latvijas komersanti, uzņēmēji, gan Latvijas valsts vajadzības gadījumā varēs aizņemties kapitāla tirgū, vairs nebūsim pilnīgi atkarīgi tikai un vienīgi no suverēniem, valstiskiem aizdevējiem. Mēs būsim izdarījuši galveno ekonomikas stabilizācijā un atjaunošanas nodrošināšanā”.

Taču, uzsvēra finanšu ministrs, ja būšot kaut kādas atkāpes no patlaban iesniegtā budžeta, tādā gadījumā pozitīvas ziņas vietā varam sagaidīt negatīvo, proti, ka Latvija vēl arvien nespēj izpildīt savu programmu, nespēj pildīt savas starptautiskās saistības, nespēj stabilizēt savu finanšu sistēmu. Taču “tik un tā pēc mēneša vai diviem būsim spiesti izpildīt vai varbūt pat pārpildīt sākotnējo programmu, jo Latvijas valstij objektīvi vajadzēs naudu budžeta vajadzību segšanai – pensiju, pabalstu, algu izmaksāšanai. Bez starptautiskas palīdzības mēs neiztiksim, to rāda šobrīd finanšu aprēķini. Tikai mums tas būs grūtāk, jo iespējas nostiprināt tirgus uzticību un atbalstu Latvijas ekonomiskajai attīstībai mēs būsim pazaudējuši”.

E.Repše gan teica, ka šobrīd koalīcijā nekas neliecinot, ka varētu iestāties pesimistiskais scenārijs: “Partijas strādā konstruktīvi, budžeta sagatavošana virzās uz priekšu. Un ļoti cerams, ka 1.decembrī Saeimā arī tiks nobalsots par budžetu, kāds ir nepieciešams Latvijas attīstībai.”

Papildu ieņēmumu nodrošināšanai vissāpīgākais bijis pēdējais lēmums – par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanu līdz 26 procentiem (pašreiz 23%). “Tā vietā mēs būtu labprātāk piedāvājuši nopietnāku nekustamā īpašuma nodokli, īpaši uz dzīvojamām platībām. Bet to neizdevās koalīcijas ietvaros saskaņot. Līdz ar to kā vienīgais pasākums, lai nebūtu jāķeras pie vairāk tautsaimniecības attīstību graujošiem lēmumiem, nāca šis 26% nodoklis iedzīvotāju ienākumiem,” skaidroja E.Repše, vienlaikus uzsverot, ka nodokļu slogs, kaut arī nākas risināt iepriekšējo gadu ielaistās problēmas, Latvijā ir ap 30 procentu. Tas uzskatāms par mērenu.

Kad ekonomika atjaunosies un budžeta situācija uzlabosies, varētu nākt nodokļu samazināšanas priekšlikumi, un kā pirmie – priekšlikumi par darbaspēka nodokļu samazināšanu, prognozēja ministrs.

Finanšu ministrs arī klāstīja: starptautiskie aizdevēji redz, ka Latvija finanses spēs savest kārtībā, radot cerības, “ka mēs attīstīsimies, ka mēs spēsim atdot kredītus. Un tas dod arī pamatu viņiem kā aizdevējiem saprast, ka var Latvijai aizdot, nebaidoties šo naudu pazaudēt. Tās ir jebkura aizdevēja, jebkuras bankas pirmās rūpes. Šobrīd izskatās, ka kreditoriem rodas pirmie priekšstati par Latviju kā par nopietnu valsti, kura spēj attīstīties un aizņemtos līdzekļus atdod. Latvijai šobrīd būs pieejams aizdevums un Latvija varēs ekonomisko krīzi pārvarēt daudz maigākā režīmā nekā tad, ja mums ārējie aizdevumi nebūtu pieejami un mēs būtu spiesti dzīvot no rokas mutē”.

Budžets – arī politisks jautājums

V.Gavrilovs sēdes laikā vēlējās dzirdēt no budžeta gatavotājiem atbildi uz jautājumu, kādu sinerģiju tas nodrošina nākamajam un turpmākajiem gadiem. E.Repše paskaidroja: piedāvātie budžeta risinājumi nodrošina 2010.gadu, kā arī ļoti labu startu 2011.gadam un nodrošina eiro ieviešanu tuvā nākotnē ļoti drīz pēc krīzes pārvarēšanas un pēc Latvijas un arī pasaules ekonomikas atveseļošanas. Viņaprāt, “risinājumi ir pareizi, lai arī nav viegli, un varbūt nav tie vispareizākie, bet tie ir tik pareizi, cik šobrīd iespējams panākt”.

Sociālos partnerus neapmierināja, viņuprāt, aizbildināšanās ar koalīcijas vienošanos nodokļu jautājumos, jo vai tad koalīcijas padome varot būt augstāka par valdību? Finanšu ministrs atsauca atmiņā budžeta tapšanas procesu ar ilgstošajām diskusijām un kompromisiem: ja koalīcijā būtu atbalstīts priekšlikums par augstāku un arī progresīvu mājokļa nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme nebūtu jāpaaugstina. Tiesa, tad dzīvojamās platības nodoklis būtu ļoti nopietns maksājums, jo īpaši tiem, kam mājoklis ir lielāks par vidusmēra dzīvojamo platību.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītāji izteica pārmetumu, ka Saeima nereti ignorē lēmumus, kas tiek pieņemti Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē. Sociālie partneri un valdība panāk kompromisus, bet Saeimā tie netiek ņemti vērā, un ne sociālie partneri, ne valdība par to pat netiekot informēta. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atgādināja: “Saeima ir likumdevējs, un Saeima ieceļ valdību, nevis otrādi, to vajadzētu paturēt prātā.”

Vai varam līdzināties kaimiņiem?

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle informēja, ka darba devēji ir atbalstījuši budžeta projekta sākotnējo versiju, un nepiekrīt, ka tiek palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo Igaunijā un Lietuvā IIN ir mazāks, un tad Latvijas uzņēmēji kļūst nekonkurētspējīgi.

Premjers piekrita: salīdzinājums ar Igauniju un Lietuvu vienmēr ir svarīgs, taču norādīja arī uz līdzībām un atšķirībām: “Līdzība ir tā, ka Lietuva un Igaunija tāpat kā mēs mazina algas, ceļ nodokļus. Jautājums ir, cik liels ir budžeta caurums Igaunijā un Lietuvā. Jāņem vērā, ka mēs treknajos gados trekni dzīvojām un pat nevīžojām sabalansēt budžetu, tagad mums budžeta caurums ir lielāks. Un sekas un pasākumi, kas jāveic, ir nepatīkamāki. Bet arī lietuvieši no 1.septembra palielināja PVN uz 21 procentu, tāpat kā Latvijā. Cita lieta, ka ne Igaunija, ne Lietuva nav vērsušās pie Starptautiskā Valūtas fonda, kas arī ienes savas korekcijas. Mēs pērn gada nogalē vērsāmies pie Valūtas fonda, kas nāca ar saviem nosacījumiem. Diemžēl tie pasākumi ir jāīsteno, fiskālā konsolidācija jāveic. Līdz ar to mums manevra iespējas ir mazākas nekā Igaunijā un Lietuvā. Tā ir atšķirība.”

LBAS un LDDK budžeta projektu neatbalsta

Valdības sociālie partneri – gan LBAS, gan LDDK – pēc sēdes informēja, ka neatbalsta valdības sagatavoto 2010.gada budžeta projektu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers informēja, ka LBAS vēl lems par turpmāko rīcību, taču, vaicāts par iespējamām protesta akcijām pret valdības lemto, norādīja, ka protestēt var tikai tad, ja cilvēki to vēlas, taču par to viņam pārliecības patlaban neesot.

Savukārt E.Egle klāstīja, ka šajā valstī acīmredzot starptautisko aizdevēju viedoklis ir daudz svarīgāks par nodokļu maksātāju viedokli: “Un diemžēl tas nozīmē, ka arī nākotnē mūsu iekšējais tirgus vēl vairāk sašaurināsies un ēnu ekonomika pieaugs. Tas, protams, apliecina, ka nākamajā gadā šie turpmākie konsolidācijas procesi būs vēl smagāki un biznesam un sabiedrībai vēl nedraudzīgāki.” Viņa arī uzskata, ka valdībai vajadzēja būt radikālākai un lemt par progresīvāku nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu, kā arī, iespējams, skatīt iedzīvotāju ienākumus gadā un piemērot lielākiem ienākumiem progresīvu nodokļa likmi, kā to dara ASV.

Lidija Dārziņa, “LV”