Preses īssaietā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien, cienījamie žurnālisti! Šīs dienas galvenā tēma, protams, bija budžeta veidošanas process. Šīs dienas problēma ir tāda, ka tomēr dialogs starp valdību, darba devējiem un arodbiedrībām ir apstājies. Šis fakts man ir jākonstatē.

Es negribētu pieļaut tādu situāciju, kāda bija 2007.gadā, kad tieši tāda valdības dialoga ar sociālajiem partneriem pārtrūkšana noveda pie konflikta starp šīm trijām pusēm ar visām no tā izrietošām sekām, un toreiz visa budžeta apspriešana pārvērtās par diezgan lielu cīņu pašā Saeimā. Tāpēc esmu aicinājis šodien uz Rīgas pili gan Ministru prezidentu, gan Darba devēju konfederācijas pārstāvjus, gan arodbiedrību pārstāvjus, lai pārrunātu jautājumu, kā nekavējoties atjaunot šo sociālo partneru sadarbību budžeta veidošanā. Tas nozīmē – jau šodien.

Esmu saņēmis apstiprinājumu sarunās telefoniski gan ar Krīgera kungu, gan arī ar Gavrilova kungu, ka viņi būs klāt. Domāju, šis process, ka sociālie partneri un valdība būs atkal kā vienots spēks, strādās pie budžeta kopīgi, šodien tiks atjaunots.

Mēs pārrunājām arī jautājumu par nākamā gada 4.maija divdesmitgades svētkiem. Ir plānots izveidot faktiski uz iesnieguma pamata no Tautas frontes bijušajiem līderiem, kuri uzrakstīja man vēstuli par to, ka vēlas izveidot svētku goda komiteju, kurā būtu gan Valsts prezidents, gan Ministru prezidents, gan arī Saeimas priekšsēdētājs, kā arī visi pārstāvji, kas parakstījuši šo vēstuli no Tautas frontes – tātad no tiem deputātiem, kas faktiski balsoja par mūsu neatkarību. Mēs pārrunātu, kā tieši šie svētki būtu organizējami, lai tajos iesaistītu katru Latvijas pilsoni, lai faktiski šie svētki nostiprinātu mūsos gan brīvības un neatkarības sajūtu, gan arī pārliecību par to, ka šī brīvības nasta mums visiem jānes kopā, un tas ir mūsu galvenais uzdevums, gan arī lai iesaistītu visus cilvēkus, kas dzīvo Latvijā, tieši šīs neatkarības dienas, 4.maija, atzīmēšanā.

Viena no iniciatīvām ir arī turpmāk 4.maiju saukt tieši par Neatkarības dienu – ļoti vienkārši, visiem saprotamā formā, nevis lietot to sarežģīto “deklarācijas piemiņas vai atceres dienu”. Tātad, lai mēs nostiprinātu sevī pārliecību par to, ka neatkarība ir mūsu visu kopējā vērtība un šī neatkarības nasta mums visiem kopā tālāk ir jānes savai valstij un savai tautai.

Jautājums: Zatlera kungs, man jums jautājums par vienoto atalgojuma sistēmu. Vai jums nav bažu, ka tā nedos fiskālo efektu, turklāt ņemot vērā, ka tā nebūs tik visaptveroša, kā sākumā bija plānots, un tur ir ieviestas izmaiņas? Kuram, jūsuprāt, tad par to būs jāatbild? Vai nepastāv bažas, ka atkal varētu tikt celti kaut kādi jauni nodokļi, lai lāpītu budžeta caurumu?

V.Zatlers: Tur bija vismaz četri jautājumi, uz kuriem jāatbild. Paskatīsimies tomēr uz cēloņiem, kāpēc tika sākts runāt par nepieciešamību veidot vienotu atalgojuma sistēmu. Ja paskatīsimies uz tieslietu sistēmu, tomēr tur ir zināma atalgojumu hierarhija. Tā pastāv, un droši vien tiesneši paši un sabiedrība ir apmierināta ar to hierarhisko apmaksas sistēmu, kāda tieslietās pastāv. Ja mēs paskatīsimies uz valsts pārvaldi, tātad valdībai pakļautām ministrijām un ministrijām pakārtotām aģentūrām, un citām valsts iestādēm, tad tomēr šis bija galvenais iemesls, kāpēc sāka runāt par vienoto atalgojuma sistēmu. Valsts pārvalde – tieši ministrija pret ministriju, viens amats pret otru amatu dažādās iestādēs – bija tik dažādi atalgota un pēc tik neskaidriem kritērijiem, ka tas bija dzinulis, kas lika runāt par vienotu atalgojuma sistēmu. Ja zinām neatkarīgās institūcijās, kaut vai Saeimā – mēs zinām, ka Saeima nobalso par konkrētu algas apmēru. Mēs visi zinām, kāpēc tas ir, un visiem tā ir vienāda. Ja mēs runājam par Valsts kontroli, arī ir zināma hierarhija. Tātad ir revidenti, mēs zinām viņu kvalifikāciju. Vislabāk to zina pati Valsts kontrole. Vislielākais haoss un neskaidrības, un arī netaisnība bija tieši valsts pārvaldes institūcijās. Tas ir pirmais, kas ar šo likumu ir jānovērš, saglabājot arī visu iestāžu neatkarību, saglabājot to atalgojuma hierarhiju, kas jau labi funkcionē.

Jautājums: Kā jums šķiet, vai no tā iegūs 44 miljonus?

V.Zatlers: Tas ir tieši jautājums Ministru prezidentam, uz kuru es arī labprāt dzirdētu atbildi, jo tā summa nav skaidrota nevienam – ne valsts pārvaldē strādājošajiem, ne arī žurnālistiem, ne arī vienkārši iedzīvotājiem.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: Kas attiecas uz vienoto atalgojuma sistēmu, te ir svarīgi izprast vairākus aspektus. Tātad tiešām vienotā atalgojuma sistēma paredz apvienot gan valsts pārvaldes, gan pašvaldību atalgojumus. Bažas, kas bija līdz šim, arī vērojot šo likuma virzību Budžeta komisijā, bija tādas, ka dažādas pašvaldību interpretācijas var tiešām novest pie tā, ka fiskālais efekts pilnā mērā var tikt neiegūts. Tieši tāpēc mēs šo jautājumu esam pārrunājuši ar Saeimas Juridisko komisiju, esam šo jautājumu pārrunājuši šodien koalīcijas ārkārtas sēdē un esam vienojušies par sekojošo: tātad, pirmkārt, tiek atbalstīts Finanšu ministrijas pašreizējais priekšlikums attiecībā uz pašvaldībām, bet vienlaikus Ministru kabinetam tiek dots uzdevums pusgada laikā izstrādāt šo pašvaldību atalgojuma sistēmu kā likuma pielikumu. Jo Juridiskā biroja iebildums bija lielā mērā saistīts ar Pašvaldību hartu un to, ka šo jautājumu nevar uz visiem laikiem deleģēt Ministru kabinetam. Līdz ar to šie Ministru kabineta noteikumi būs kā pārejas risinājums, līdz šī tabula tiks izstrādāta kā likuma pielikums. Tādējādi problēma tiek atrisināta un arī fiskālais efekts pilnā mērā nodrošināts.

V.Zatlers: Manuprāt, ir ļoti būtiski, lai vienotā atalgojuma sistēma pilnībā atbilstu tai valsts pārvaldes strukturālai reformai – sistēmai, kas tiks izveidota, un lai mēs redzētu, ka atalgojums seko tiem mērķiem, kurus pati valsts pārvalde sev ir izvirzījusi.

Jautājums: Darba devēji un ņēmēji šodien budžetu nodēvējuši par antisociālu, sakot, ka runāts ir par nodokļu palielināšanu, nevis par reālu auditu un izdevumu samazināšanu valsts pārvaldē. Vai jūs piekrītat, ka audits šobrīd nav veikts pilnībā un faktiski izvēlēts vieglākais ceļš – iet un palielināt ieņēmumus?

V.Zatlers: Šīs divas lietas noteikti būtu viena no otras jānodala. Tātad, pirmkārt, ir jānoskaidro, cik daudz sociālie partneri atbalsta un piedalās šajā budžeta veidošanas procesā. Es jau minēju, ka šovakar mēs tiksimies un mēģināsim atkal visus partnerus pievērst vienam mērķim, tas ir, kvalitatīvam budžetam un arī sociāli atbildīgam budžetam, tad mēs arī to vērtēsim. Šobrīd uz otru jautājumu – vai tas ir sociāli atbildīgs vai sociāli neatbildīgs budžets – mēs nevaram vēl dot skaidru atbildi, jo galējā budžeta versija mums vēl nav zināma. Bet tas, ka nav algu un pensiju samazinājuma un nav skarts tieši sociālais budžets, tomēr liek runāt, ka tas ir vairāk sociāli atbildīgs nekā neatbildīgs.

Jautājums: Ko jūs tieši piedāvāsit sociālajiem partneriem? Līdz budžeta pieņemšanai nav atlicis daudz laika. Ko vēl vispār var labot?

V.Zatlers: Tās ziņas, kas šodien tika saņemtas Rīgas pilī, bija satraucošas tāpēc, ka gan darba devēji, gan arodbiedrības grib atteikties turpmāk piedalīties šajā procesā, kamēr vēl budžets nav pieņemts. Tātad viņi sevi uzskata par bezpalīdzīgiem. Viņi uzskata, ka viņiem ir jāpaiet malā un tikai jāprotestē. Mans uzdevums dabūt atpakaļ visas iesaistītās puses pie sarunu galda – tātad valdību, arodbiedrības un darba devējus, lai tomēr viņi piedalītos kā vienlīdzīgi partneri līdz pašam galam, kamēr budžets nonāk balsojumā Saeimā.

Jautājums: Kā jums šķiet, vai nākamā gada budžetā nevajadzētu paredzēt to summu, kas būtu jāmaksā gadījumā, ja Satversmes tiesa lems, ka pensijas tika atņemtas pensionāriem nelikumīgi?

V.Zatlers: Es esmu pārliecināts, ka valdība ir sociāli atbildīga un izpildīs jebkuru lēmumu, kuru pieņems Satversmes tiesa.

Valsts prezidenta preses dienesta preses īssaieta transkripts pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski 2009.gada 25.novembrī