1976.gada konvencija par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC 1976)

I nodaļa. IEROBEŽOŠANAS TIESĪBAS

1.pants

Personas, kurām ir tiesības ierobežot atbildību

1. Kuģa īpašnieki un glābēji, kā turpmāk tekstā noteikts, saskaņā ar šās Konvencijas noteikumiem var ierobežot savu atbildību attiecībā uz prasībām, kuras izklāstītas 2.pantā.

2. Ar terminu "kuģa īpašnieks" saprot tālbraucēja kuģa īpašnieku, fraktētāju, menedžeru vai operatoru.

3. Ar glābēju saprot jebkuru personu, kura sniedz pakalpojumus, kas tieši saistīti ar glābšanas darbībām. Glābšanas darbības ietver arī 2.panta 1.punkta (d), (e) un (f) apakšpunktos minētās darbības.

4. Ja jebkura 2.pantā izklāstītā prasība, kura ir celta pret jebkuru personu, par kuras rīcību, nevērību vai saistību nepildīšanu ir atbildīgs kuģa īpašnieks vai glābējs, šādai personai ir tiesības izmantot atbildības ierobežošanu, kādu paredz šī Konvencija.

5. Šajā Konvencijā kuģa īpašnieka atbildība ietver atbildību, ja prasība ir celta pret pašu kuģi.

6. Atbildības apdrošinātājam attiecībā uz prasībām, uz kurām attiecas ierobežošana saskaņā ar šās Konvencijas noteikumiem ir tiesības izmantot šās Konvencijas sniegtās priekšrocības tādā pašā apjomā, kāds ir pieejams pašam apdrošinātajam.

7. Atbildības ierobežošanas pieprasīšana nenozīmē atbildības atzīšanu.

2.pants

Prasības, uz kurām attiecas ierobežošana

1. Saskaņā ar 3. un 4.pantu, lai kāds būtu atbildības pamats, atbildības ierobežošana piemērojama šādām prasībām:

(a) prasības attiecībā uz cilvēka dzīvības zaudēšanu vai personisku ievainošanu vai īpašuma bojāeju vai bojājumu nodarīšanu tam (ieskaitot ostas aprīkojuma, baseinu, ūdensceļu un navigācijas līdzekļu bojājumus), ja tas notiek uz kuģa vai ir tieši saistīts ar kuģa darbību vai glābšanas darbībām, un to rezultātā gūtajiem izrietošajiem zaudējumiem;

(b) prasības attiecībā uz zaudējumu, kas radies kravas, pasažieru vai viņu bagāžas pārvadāšanas aizkavēšanās rezultātā;

(c) prasības attiecībā uz tāda veida zaudējumu, kas radies, pārkāpjot tiesības, kuras neparedz līgums, ja tas noticis tiešā saistībā ar kuģa darbību vai glābšanas darbībām;

(d) prasības attiecībā uz kuģa izcelšanu, aizvākšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu, ja kuģis ir nogrimis, cietis avārijā, uzskrējis uz sēkļa vai pamests, ieskaitot visas tās lietas, kuras atrodas vai ir atradušās uz kuģa;

(e) prasības attiecībā uz kuģa kravas aizvākšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu;

(f) to personu prasības, kuras nav atbildīgas par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu vai mazinātu zaudējumus, attiecībā uz kuriem atbildīgā persona var ierobežot savu atbildību saskaņā ar šo Konvenciju un tālākajiem zaudējumiem, kuru iemesls ir šādi pasākumi.

2. Uz 1.punktā minētajām prasībām atbildības ierobežošana attiecas pat tādā gadījumā, ja tās celtas regresa kārtībā vai, lai saņemtu kompensāciju saskaņā ar līgumu vai citādi. Tomēr attiecībā uz 1.punkta (d), (e) un (f) apakšpunktā minētajām prasībām atbildības ierobežošana nav piemērojama gadījumā, ja tās attiecas uz atlīdzību saskaņā ar līgumu ar atbildīgo personu.

3.pants

Prasības, kurām nav piemērojama ierobežošana

Konvencijas noteikumi nav piemērojami attiecībā uz:

(a) prasībām attiecībā uz glābšanu vai iemaksām sakarā ar vispārējo avāriju;

(b) prasībām attiecībā uz naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem 1969.gada Konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem vai katra tās grozījuma vai protokola, kurš ir spēkā, izpratnē;

(c) jebkuras starptautiskās konvencijas vai nacionālo tiesību normu prasībām, kuras regulē vai aizliedz kodolpiesārņojuma rezultātā radīto zaudējumu atbildības ierobežošanu;

(d) prasībām pret atomkuģa kapteini par kodolpiesārņojuma rezultātā radītajiem zaudējumiem;

(e) kuģa īpašnieka vai glābēja darbinieku prasībām, kuru pienākumi ir saistīti ar kuģi vai glābšanas darbībām, ieskaitot viņu mantinieku, atkarīgo personu vai citu personu prasības, kurām ir tiesības celt šādas prasības, ja saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē darba līgumu starp kuģa īpašnieku vai glābēju un šādu apkalpes darbinieku, kuģa īpašniekam vai glābējam nav tiesības ierobežot savu atbildību attiecībā uz šādām prasībām, vai šādi likumi un citi normatīvie akti ļauj tam ierobežot savu atbildību tikai par summu, kas ir lielāka par 6.pantā noteikto.

4.pants

Darbība, kas nepieļauj ierobežošanu

Atbildīgā persona nav tiesīga ierobežot savu atbildību, ja ir pierādīts, ka zaudējums radies viņas personīgās darbības vai nolaidības rezultātā, kas veikta ar nolūku, lai radītu šādu zaudējumu, vai rīkojoties neapdomīgi un apzinoties šāda zaudējuma iespējamību.

5.pants

Pretprasības

Ja personai, kurai ir tiesības ierobežot atbildību saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, ir prasība pret prasītāju, kas izriet no tā paša gadījuma, viņu attiecīgās prasības tiek savstarpēji ieskaitītas un šās Konvencijas noteikumi, ja tādi ir, ir piemērojami attiecībā uz atlikumu.

 

II nodaļa. ATBILDĪBAS IEROBEŽOŠANAS VEIDI

6.pants

Vispārējie ierobežojumi

1. Atbildības ierobežojums attiecībā uz 7.pantā neminētām prasībām, kuras izraisījis atsevišķs gadījums, rēķina šādi:

(a) attiecībā uz prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai personisku ievainošanu,

(i) 333000 norēķinu vienības kuģim, kura tilpība nepārsniedz 500 tonnas,

(ii) kuģim, kura tilpība to pārsniedz, (i) apakšpunktā minētajai summai pievieno šādu summu:

no 501 līdz 30000 tonnām par katru tonnu ņ 500 norēķinu vienības;

no 3001 līdz 30000 tonnām par katru tonnu ņ 333 norēķinu vienības;

no 30001 līdz 70000 tonnām par katru tonnu ņ 250 norēķinu vienības un par katru tonnu, kas pārsniedz 70000 tonnas, ņ167 norēķinu vienības,

(b) attiecībā uz jebkurām cita veida prasībām,

(i) 167000 norēķinu vienības par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 500 tonnas,

(ii) kuģim, kura tilpība to pārsniedz, (i) apakšpunktā minētajai summai pievieno šādu summu:

no 501 līdz 3000 tonnām par katru tonnu ņ 167 norēķinu vienības;

no 30001 līdz 70000 tonnām par katru tonnu ņ 125 norēķinu vienības; un par katru tonnu, kas pārsniedz 70000 tonnas, ņ 83 norēķinu vienības.

2. Ja summa, kura aprēķināta saskaņā ar 1.punkta (a) apakšpunktu, ir nepietiekama, lai pilnībā apmaksātu šeit minētās prasības, summa, kura aprēķināta saskaņā ar 1.punkta (b) apakšpunktu, izmantojama, lai atlīdzinātu nesamaksāto atlikumu attiecībā uz 1.punkta (a) apakšpunktā minētajām prasībām un šis nesamaksātais atlikums ir līdzvērtīgs prasībām, kas minētas 1.punkta (b) apakšpunktā.

3. Tomēr, neierobežojot prasības tiesības attiecībā uz cilvēka dzīvības zaudēšanu vai personas ievainošanu, kas noteiktas saskaņā ar 2.punktu, Dalībvalsts savos nacionālajos likumos un citos normatīvajos aktos var paredzēt, ka prasībām attiecībā uz bojājuma nodarīšanu ostas aprīkojumam, baseiniem un ūdensceļiem un navigācijas līdzekļiem ir tāda prioritāte attiecībā uz citām 1.punkta (b) apakšpunktā minētajām prasībām, kādu paredzējuši šādi likumi un normatīvie akti.

4. Atbildības ierobežojumu attiecībā uz jebkuru glābēju, kurš neveic darbību uz neviena no kuģiem vai uz jebkuru glābēju, kurš strādā tikai uz kuģa, attiecībā uz kuru tiek veikti glābšanas pasākumi, rēķina atbilstoši 1500 tonnu tilpībai.

5. Šajā Konvencijā ar kuģa tilpību saprot bruto tilpību, kuru rēķina saskaņā ar tilpības mērīšanas noteikumiem, kuri izklāstīti 1969.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu I pielikumā.

7.pants

Ierobežošana attiecībā uz pasažieru prasībām

1. Attiecībā uz kuģa pasažieru prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai personisku ievainošanu, kuras izraisījis atsevišķs gadījums, ar to saistītā kuģa īpašnieka atbildības ierobežošanas summa ir 46666 norēķinu vienības, kas sareizinātas ar pasažieru skaitu, kurus kuģim ir tiesības pārvadāt saskaņā ar kuģa apliecību, bet nepārsniedzot 25 miljonus norēķinu vienību.

2. Šajā pantā ar "kuģa pasažieru prasību par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai personisku ievainošanu" saprot ikvienu tādas personas vai personas vārdā celtu prasību, kura tiek pārvadāta uz kuģa:

(a) saskaņā ar pasažieru pārvadāšanas līgumu, vai

(b) kura ar pārvadātāja piekrišanu pavada transporta līdzekli vai dzīvniekus saskaņā ar kravu pārvadāšanas līgumu.

8.pants

Norēķinu vienība

1. 6. un 7.pantā minētā norēķinu vienība ir Speciālā norēķinu vienība, kuru noteicis Starptautiskais valūtas fonds. Summas, kuras minētas 6. un 7.pantā konvertē tās valsts nacionālajā valūtā, kurā ir pieprasīta ierobežošana saskaņā ar tās valūtas vērtību datumā, kad bija jāizveido ierobežojuma fonds, maksājums jāveic vai jādod garantija, kura saskaņā ar tās valsts likumdošanu ir ekvivalenta šādam maksājumam. Dalībvalstij, kura ir Starptautiskā valūtas fonda dalībniece, nacionālās valūtas vērtību Speciālās norēķinu vienības izteiksmē rēķina saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda vērtēšanas metodi, kura ir spēkā operāciju un darījumu veikšanas dienā. Dalībvalstij, kura nav Starptautiskā valūtas fonda dalībniece, nacionālās valūtas vērtību Starptautiskās norēķinu vienības izteiksmē rēķina tādā veidā, kādu noteikusi šī Dalībvalsts.

2. Tomēr tās valstis, kuras nav Starptautiskā valūtas fonda dalībnieces, un kuru likumdošana nepieļauj 1.punkta noteikumu piemērošanu, var, parakstīšanas laikā, neizdarot atrunu attiecībā uz ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā vai jebkurā citā laikā pēc tam paziņot, ka atbildības ierobežošanu, ko paredz šī Konvencija, kura piemērojama to teritorijās, nosaka šādi:

(a) attiecībā uz 6.panta 1.punkta (a) apakšpunktu summa ir:

(i) 5 miljoni monetāro vienību kuģim, kura tilpība nepārsniedz 500 tonnas,

(ii) kuģim, kura tilpība to pārsniedz, (i) apakšpunktā minētajai summai pievieno šādu summu:

no 501 līdz 3000 tonnām par katru tonnu ņ 7500 monetāro vienību;

no 3001 līdz 30000 tonnām par katru tonnu ņ 5000 monetāro vienību;

no 30001 līdz 70000 tonnām par katru tonnu ņ 3750 monetāro vienību un

par katru tonnu, kas pārsniedz 70000 tonnas, ņ 2500 monetāro vienību; un

(b) attiecībā uz 6.panta 1.punkta (b) apakšpunktu summa,

(i) 2,5 miljoni monetāro vienību kuģim, kura tilpība nepārsniedz 500 tonnas,

(ii) kuģim, kura tilpība to pārsniedz, (i) apakšpunktā minētajai summai pievieno šādu summu:

no 501 līdz 30000 tonnām par katru tonnu ņ 2500 monetāro vienību;

no 30001 līdz 70000 tonnām par katru tonnu ņ 1850 monetāro vienību; un par katru tonnu, kas pārsniedz 70000 tonnas, ņ 1250 monetāro vienību; un

(c) attiecībā uz 7.panta 1.punktu summa ir 700000 monetāro vienību, kas pareizināta ar to pasažieru skaitu, kurus kuģim ir tiesības pārvadāt saskaņā ar tā sertifikātu, bet nepārsniedzot 375 miljonus monetāro vienību.

6.panta 2. un 3.punktu piemēro saskaņā ar šā punkta (a) un (b) apakšpunktu.

3. 2.punktā minētā monetārā vienība atbilst deviņsimtās tīrības proves zelta sešdesmit pieciem un pus miligramiem. Šīs summas konvertēšana nacionālajā valūtā tiek veikta atbilstoši attiecīgās valsts likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

4. 1.punkta pēdējā teikumā minētais aprēķins un 3.punktā minētā konvertēšana tiek veikta tādējādi, lai iegūtā Dalībvalsts nacionālā valūta cik vien iespējams atspoguļotu to pašu reālo vērtību kā norēķinu vienībās izteiktas 6. un 7.pantā minētās summas. Parakstīšanas laikā, neizdarot atrunu attiecībā uz ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai deponējot 16.pantā minēto instrumentu un, ja ir izmaiņas vienā vai otrā, Dalībvalstis izpildot 1.punkta noteikumus, nosūta depozitārijam attiecīgi aprēķina metodes aprakstu vai konvertēšanas rezultātus saskaņā ar 3.punktu.

9.pants

Prasību apvienošana

1. Atbildības ierobežošana, kas noteikta saskaņā ar 6.pantu, attiecas uz visu to prasību kopumu, kuras izraisījis atsevišķs gadījums:

(a) pret personu vai personām, kuras minētas 1.panta 2.punktā un katru personu, par kuras darbību, nevērību vai saistību nepildīšanu viņš vai viņi ir atbildīgi; vai

(b) pret kuģa, kurš veic kuģa glābšanas darbības, īpašnieku un glābēju vai glābējiem, kuri veic glābšanas darbības no šī kuģa un katru personu par kuras darbību, nevērību vai saistību nepildīšanu viņš vai viņi ir atbildīgi; vai

(c) pret glābēju vai glābējiem, kuri neveic glābšanas darbības no kuģa vai, kuri strādā tikai uz kuģa, attiecībā uz kuru tiek veiktas glābšanas darbības, un katru personu par kuras darbību, nevērību vai saistību nepildīšanu viņš vai viņi ir atbildīgi.

2. Atbildības ierobežojumu, kas noteikts saskaņā ar 7.pantu, piemēro ar to saistīto prasību kopumam, kuras var izraisīt jebkurš atšķirīgs gadījums pret personu vai personām, kuras minētas 1.panta 2.punktā attiecībā uz kuģi, kurš minēts 7.pantā un katru personu, par kuras darbību, nevērību un saistību nepildīšanu viņš vai viņi ir atbildīgi.

10.pants

Atbildības ierobežošana, neveidojot ierobežojuma fondu

1. Atbildības ierobežošanu var pieprasīt, neņemot vērā faktu, ka ierobežojuma 11.pantā minētais fonds nav izveidots. Tomēr Dalībvalsts savās nacionālajās tiesību normās var paredzēt to, ka gadījumā, ja ir celta prasība tās tiesās, lai realizētu ierobežojuma prasību, atbildīgā persona var lūgt tiesības ierobežot atbildību vienīgi tad, ja ierobežojuma fonds izveidots saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem vai ir izveidots pēc tam, kad ir pieprasīta atbildības ierobežošana.

2. Ja atbildības ierobežošana ir pieprasīta, neizveidojot ierobežojuma fondu, tad atbilstoši piemēro 12.panta noteikumus.

3. Procesa jautājumi, kuri radušies saskaņā ar šī panta noteikumiem, tiek lemti saskaņā ar tās Dalībvalsts likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kurā ir iesniegta prasība.

 

III nodaļa. IEROBEŽOJUMA FONDS

11.pants

Fonda izveidošana

1. Katra persona, kura tiek uzskatīta par atbildīgu, var izveidot fondu pie tiesas vai citas kompetentas institūcijas jebkurā Dalībvalstī, kurā ir uzsākta tiesvedība attiecībā uz prasībām par ierobežotu atbildību. Fondu veido par tādām 6. un 7.pantā noteiktajām summām, kuras ir piemērojamas prasībām, par kurām šī persona var būt atbildīga un ar tām saistītos procentus, skaitot no datuma, kad notika gadījums, kas izraisīja atbildību, līdz datumam, kad tiek izveidots fonds. Jebkurš tādā veidā izveidotais fonds ir izmantojams vienīgi to prasību apmierināšanai, attiecībā uz kurām var pieprasīt atbildības ierobežojumu.

2. Fondu var veidot vai nu, deponējot summu, vai dodot garantiju, kas ir pieņemama saskaņā ar tās Dalībvalsts likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kurā fonds ir izveidots un ko uzskata par pieņemamu tiesa vai cita kompetenta institūcija.

3. Fonds, kuru izveidojusi viena no 9.panta 1.punkta (a), (b) vai (c) apakšpunktā vai 2.punktā minētajām personām vai tās apdrošinātājs, attiecīgi uzskatāms par fondu, ko izveidojušas visas 1.punkta (a), (b) vai (c) apakšpunktā vai 2.punktā minētās personas.

12.pants

Fonda sadalīšana

1. Saskaņā ar 6.panta 1. un 2.punktu un 7.pantu fondu sadala starp prasītājiem proporcionāli prasībām, kas celtas pret fondu.

2. Ja atbildīgā persona vai viņa apdrošinātājs ir apmierinājis prasību, kas ir pret fondu, pirms fonds ir sadalīts, šāda persona viņa samaksātās summas apjomā subrogācijas ceļā iegūst tiesības, kuras persona, kurai tika samaksāts, būtu izmantojusi saskaņā ar šo Konvenciju.

3. 2.punktā noteiktās subrogācijas tiesības var izmantot arī šajā punktā neminētās personas attiecībā uz jebkuru kompensācijas summu, kuru viņi varētu būt samaksājuši, bet tikai tādā apjomā, kādā šādas subrogācijas tiesības ir atļautas saskaņā ar piemērojamām nacionālajām tiesību normām un citiem normatīvajiem aktiem.

4. Ja atbildīgā persona vai jebkura cita persona konstatē faktu, ka vēlākā datumā tā var tikt piespiesta maksāt pilnībā vai daļēji jebkuru šādu kompensācijas summu, attiecībā uz kuru šī persona varētu izmantot 2. un 3.punktā paredzētās subrogācijas tiesības, ja kompensācija būtu samaksāta pirms fonda sadalīšanas, tiesa vai cita kompetenta valsts institūcija, kurā fonds ir izveidots, var dot rīkojumu provizoriski nodalīt pietiekošu summu, lai dotu iespēju šai personai šai vēlākā datumā īstenot tās prasību pret fondu.

13.pants

Aizliegums attiecībā uz citām darbībām

1. Ja ierobežojuma fonds izveidots saskaņā ar 11.pantu, katrai personai, kura cēlusi prasību pret fondu, ir aizliegts izmantot jebkuras citas tiesības attiecībā uz šādu prasību pret jebkuriem citiem personai piederošiem īpašumiem, kura izveidojusi vai kuras vārdā fonds izveidots.

2. Pēc tam, kad saskaņā ar 11.pantu izveidots ierobežojuma fonds, jebkurš kuģis vai cits īpašums, kas pieder personai, kuras vārdā izveidots fonds un kas ir arestēts vai aizturēts saskaņā ar tās Dalībvalsts jurisdikciju attiecībā uz prasībām pret fondu vai jebkurš dotais galvojums var tikt atbrīvots ar tiesas vai citas šīs valsts kompetentas institūcijas lēmumu. Tomēr šāds atbrīvojums tiek piemērots vienmēr, ja ierobežojuma fonds izveidots:

(a) ostā, kurā gadījums noticis vai, ja tas noticis ārpus ostas, ņ pēc nonākšanas pirmajā ienākšanas ostā; vai

(b) ostā, kurā pasažieri izkāpj krastā attiecībā uz prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai personisku ievainošanu; vai

(c) izkraušanas ostā, attiecībā uz bojātu kravu; vai

(d) valstī, kurā uzlikts arests.

3. 1. un 2.punkta noteikumi piemērojami tikai tādā gadījumā, kad prasītājs var celt prasību pret ierobežojuma fondu tiesā, kura pārzin fondu un fonds ir faktiski pieejams un brīvi nododams sakarā ar šo prasību.

14.pants

Regulējošā likumdošana

Saskaņā ar šās nodaļas nosacījumiem, noteikumus par ierobežojuma fonda izveidošanu un sadalīšanu un ar to saistītās procedūras noteikumus regulē tās Dalībvalsts likumi un citi normatīvie akti, kurā fonds izveidots.

 

IV nodaļa. PIEMĒROŠANA

15.pants

1. Šo Konvenciju piemēro, kad jebkura 1.pantā minētā persona vēlas ierobežot savu atbildību pirms Dalībvalsts tiesas vai mēģina panākt kuģa vai cita īpašuma atbrīvošanu, vai atcelt jebkuru galvojumu, kas ir sniegts saskaņā ar šādas valsts jurisdikciju. Tomēr, jebkura Dalībvalsts pilnīgi vai daļēji var nepieļaut Konvencijas piemērošanu attiecībā uz jebkuru 1.pantā minēto personu, kurai laikā, kad šās Konvencijas noteikumi tiek piemēroti šīs valsts tiesā, neesot Dalībvalstij, nav pastāvīgas dzīvesvietas vai nav savas pamatdarbavietas Dalībvalstī, vai jebkāda kuģa, attiecībā uz kuru tiek pieprasītas ierobežojuma tiesības, vai attiecībā uz kuru tiek pieprasīta atbrīvošana un kuri augstāk noteiktajā laikā nav Dalībvalsts karoga kuģi.

2. Dalībvalsts ar nacionālo tiesību normu īpašiem noteikumiem var regulēt atbildības ierobežošanas sistēmu, kura piemērojama kuģiem, kuri:

(a) saskaņā ar tās valsts tiesību normām paredzēti iekšējo ūdeņu navigācijai;

(b) tilpības ziņā mazāki par 300 tonnām.

Dalībvalsts, kura izdara šajā punktā paredzēto izvēli, informē depozitāriju par atbildības ierobežošanas apmēru, kāds noteikts tās nacionālajos likumos vai par faktu, ka šādu ierobežojumu nav.

3. Dalībvalsts ar nacionālo tiesību normu īpašiem noteikumiem var regulēt atbildības ierobežošanas sistēmu, kura piemērojama prasībām, kuras izraisa gadījumi, kad nekādā veidā nav skartas to personu intereses, kuras ir citas Dalībvalsts pilsoņi.

4. Dalībvalsts tiesas nepiemēro šo Konvenciju kuģiem, kuru uzbūve atbilst peldošām urbšanas iekārtām vai tie par tādām uzskatāmi, vai veic urbšanas darbus:

(a) ja šī valsts saskaņā ar tās nacionālajām tiesību normām noteikusi augstāku atbildības ierobežojumu, nekā paredzēts 6.pantā; vai

(b) ja šī valsts kļuvusi par starptautiskās konvencijas dalībnieci, kas regulē atbildības sistēmu attiecībā uz šādiem kuģiem.

Ja tiek piemērots (a) apakšpunkts, šī Dalībvalsts attiecīgi informē depozitāriju.

5. Šī Konvencija nav piemērojama:

(a) gaisa spilvenu satiksmes līdzekļiem;

(b) peldošām platformām, kas uzbūvētas jūras dibena dabisko resursu vai augsnes pētniecībai un ieguvei.

 

V nodaļa. NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

16.pants

Parakstīšana, ratificēšana vai apstiprināšana

Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai Starpvaldību konsultatīvās organizācijas (turpmāk tekstā - "Organizācija") vadības mītnē no 1977.gada 1.februāra līdz 1977.gada 31.decembrim un pēc tam ir atklāta pievienošanās nolūkam.

2. Visas valstis var kļūt par Konvencijas Dalībvalstīm:

(a) parakstot bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(b) parakstot ar atrunu par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu ar tam sekojošu ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(c) pievienojoties.

3. Ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās tiek veikta, deponējot formālu instrumentu Organizācijas Ģenerālsekretāram (turpmāk tekstā - "Ģenerālsekretārs").

17.pants

Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā pēc viena gada mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad 12 valstis ir parakstījušas to bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ir deponējušas nepieciešamos ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus.

2. Attiecībā uz valsti, kura deponējusi ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus vai parakstījusi bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu, kad ir izpildītas prasības par spēkā stāšanos, bet pirms spēkā stāšanas datuma, ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās vai parakstīšana bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu stājas spēkā Konvencijas spēkā stāšanās datumā vai pēc 90 dienām mēneša pirmajā dienā, skaitot no parakstīšanas vai instrumenta deponēšanas dienas, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk.

3. Katrai valstij, kura pēc tam kļūst par šīs Konvencijas Dalībvalsti, Konvencija stājas spēkā pēc 90 dienām mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad šī valsts deponējusi savu instrumentu.

4. Attiecībā uz valstīm, kuras ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas šo Konvenciju, vai pievienojušās tai, šī Konvencija aizvieto un atceļ 1957.gada 10.oktobrī Briselē parakstīto Starptautisko konvenciju par tālbraucēju kuģu īpašnieku atbildības ierobežošanu un 1924.gada 25.augustā Briselē parakstīto Starptautisko konvenciju par likumu unificēšanu attiecībā uz tālbraucēju kuģu īpašnieku atbildības ierobežošanu.

18.pants

Atrunas

1. Katra valsts parakstīšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā var atrunāt tiesības, lai izslēgtu 2.panta 1.punkta (d) un (e) apakšpunkta piemērošanu. Citas atrunas attiecībā uz šās Konvencijas noteikumiem nav pieļaujamas.

2. Atrunas, kuras izdarītas parakstīšanas laikā, ir apstiprināmas ar ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu.

3. Katra valsts, kura izdarījusi atrunu attiecībā uz šo Konvenciju, var atsaukt to jebkurā laikā, nosūtot paziņojumu Ģenerālsekretāram. Šāds atsaukums stājas spēkā paziņojuma saņemšanas dienā. Ja paziņojumā noteikts, ka valstis, kurām atrunas atsaukums stājas spēkā tur noteiktajā datumā, un šis datums seko datumam, kurā Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu, atsaukums stājas spēkā šajā vēlākajā datumā.

19.pants

Denonsēšana

1. Jebkura Dalībvalsts var denonsēt šo Konvenciju jebkurā laikā pēc viena gada, skaitot no datuma, kurā Konvencija stājas spēkā attiecībā uz šo valsti.

2. Denonsēšana tiek veikta, deponējot instrumentu Ģenerālsekretāram.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada mēneša pirmajā dienā, skaitot no instrumenta deponēšanas datuma vai pēc tāda ilgāka laika perioda, kādu var noteikt instrumentā.

20.pants

Pārskatīšana un grozīšana

1. Organizācija var sasaukt Konferenci, kuras mērķis ir pārskatīt vai grozīt šo Konvenciju.

2. Organizācija sasauc šīs Konvencijas Dalībvalstu konferenci, kuras mērķis ir pārskatīt vai grozīt to, pēc vismaz vienas trešdaļas valstu lūguma.

3. Pēc datuma, kad stājušies spēkā šās Konvencijas grozījumi, katrs deponētais ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanas instruments uzskatāms par piemērojamu grozītajai Konvencijai, ja vien instrumentā nav noteikts pretējais.

21.pants

Ierobežojuma summas un norēķinu vienības vai monetārās vienības pārskatīšana

1. Neņemot vērā 20.panta noteikumus, Konferenci, kuras mērķis ir tikai 6. un 7.pantā un 8.panta 2.punktā noteikto summu grozīšana, vai vienas, vai abu 8.panta 1. un 2.punktā minēto vienību aizstāšana ar citām vienībām, Organizācija sasauc saskaņā ar šī panta 2. un 3.punktu. Summu grozīšana veicama vienīgi tad, ja nozīmīgi mainījušās to reālās vērtības.

2. Šādu Konferenci Organizācija sasauc pēc vismaz vienas ceturtdaļas Dalībvalstu lūguma.

3. Lēmumu, lai grozītu summas vai aizstātu vienības ar citām norēķinu vienībām, pieņem ar šādā Konferencē klātesošo un balsojošo Dalībvalstu divu trešdaļu vairākumu.

4. Katra valsts, deponējot šīs Konvencijas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, pēc grozījumu stāšanās spēkā piemēro grozīto Konvenciju.

22.pants

Deponēšana

1. Šo Konvenciju deponē Ģenerālsekretāram.

2. Ģenerālsekretārs:

(a) nosūta šīs Konvencijas apstiprinātas kopijas visām valstīm, kuras bija aicinātas piedalīties Jūras prasības atbildības ierobežošanas konferencē un jebkurai citai valstij, kura pievienojusies šai Konvencijai;

(b) informē visas valstis, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju vai pievienojušās tai, par:

(i) katru jaunu parakstīšanu un katru instrumenta deponēšanu un katru ar tiem saistīto atrunu un to izdarīšanas datumu;

(ii) šīs Konvencijas vai jebkura tās grozījuma spēkā stāšanās datumu;

(iii) jebkuru šīs Konvencijas denonsēšanu un datumu, kurā tā stājas spēkā;

(iv) katru grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 20. vai 21.pantu;

(v) katru paziņojumu saskaņā ar jebkuru šīs Konvencijas pantu.

3. Pēc šās Konvencijas stāšanās spēkā Ģenerālsekretārs nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam tās apstiprinātās kopijas reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 102.pantu.

23.pants

Valodas

Šī Konvencija sastādīta vienā eksemplārā angļu, franču, krievu un spāņu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PARAKSTĪTA Londonā tūkstoš deviņsimt septiņdesmit sestā gada deviņpadsmitajā novembrī.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Konvenciju.

 

Vizas:

Valsts sekretārs U. Pētersons

Juridiskā departamenta direktore A. Ļubļina