Ministru kabineta noteikumi Nr.1352

Rīgā 2009.gada 24.novembrī (prot. Nr.84 47.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumos Nr.715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem"

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumos Nr.715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 145.nr.; 2009, 99.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

"17. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir ne mazāk kā četri:

17.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā;

17.2. centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles;

17.3. centralizētais eksāmens matemātikā;

17.4. vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

17.4.1. mācību priekšmetā, kurā eksāmenu (izņemot šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.3.apakšpunktā minētos) organizē Valsts izglītības satura centrs;

17.4.2. mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde."

2. Aizstāt 25.3.apakšpunktā vārdu "noslēguma" ar vārdu "nobeiguma".

3. Izteikt 27.punktu šādā redakcijā:

"27. Centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus vērtē līmeņos A, B, C, D, E, F (kur A – augstākais līmenis, F – zemākais līmenis) (27.pielikums). Iegūto vērtējumu ieraksta vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo vērtējumu un procentuālo vērtējumu katrai eksāmena daļai."

4. Papildināt V nodaļu ar 28.¹ punktu šādā redakcijā:

"28.¹ Vērtējumu mācību priekšmetā gadā izliek:

28.¹ 1. ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī mācību gada nobeiguma pārbaudes darba vērtējumu;

28.¹ 2. eksternim, ņemot vērā nokārtoto eksāmenu vērtējumus."

5. Izteikt 30.punktu šādā redakcijā:

"30. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2009./2010.mācību gadā un 2010./2011.mācību gadā ir noteikti šo noteikumu 29.pielikumā."

6. Izteikt 18.pielikumu šādā redakcijā:

"18.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra
noteikumiem Nr.715

Psiholoģija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta "Psiholoģija" mērķis ir sekmēt izpratni par cilvēka psiholoģiju – indivīda psihiskiem procesiem un stāvokļiem, personību, tās attīstību, sociālo uzvedību grupā un sabiedrībā – un veicināt sociālo iemaņu attīstību.

2. Mācību priekšmeta "Psiholoģija" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot izpratni par cilvēka psihi – tās procesiem, stāvokļiem un attīstību;

2.2. apzināties savu un citu personību, tās izaugsmes veicinošos un kavējošos faktorus;

2.3. attīstīt prasmi veidot un kritiski analizēt mijiedarbību ar citiem cilvēkiem;

2.4. sekmēt psiholoģijas zināšanu lietojumu ikdienā.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

3.1. psiholoģijas izziņas jomas, pamatmetodes un praktisks lietojums;

3.2. kognitīvo procesu sistēma, intelekts un kreativitāte;

3.3. emocijas un jūtas, garastāvoklis un stress;

3.4. vajadzības un motivācija;

3.5. bioloģisko un sociālo faktoru nozīme indivīda attīstībā – psihiskās veselības priekšnosacījumi;

3.6. cilvēka attīstības posmi, jauniešu subkultūra;

3.7. personības jēdziens, dažādas pieejas personības skaidrošanā;

3.8. sociāli nosacītās personības īpašības: pašvērtējums, pretenziju līmenis, subjektīvā kontrole, pašefektivitāte, vērtības;

3.9. sociālā percepcija, starppersonu uztveres efekti;

3.10. saskarsme, konflikti;

3.11. sociālās attiecības;

3.12. grupa un tās veidi, procesi grupā;

3.13. sociālās lomas, statuss un normas;

3.14. indivīda uzvedība lielajās grupās, kolektīvā uzvedība;

3.15. masu komunikācija;

3.16. sociālās attiecības dažādās kultūrvidēs.

4. Mācību satura komponents "Darbība":

4.1. novērošana un pašnovērošana;

4.2. salīdzināšana;

4.3. analizēšana;

4.4. atpazīšana;

4.5. modelēšana;

4.6. izmantošana;

4.7. konfliktu risināšana;

4.8. lēmumu pieņemšana;

4.9. sadarbība.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

5. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":

5.1. izprot psiholoģijas zinātniskās pieejas atšķirību no ikdienas cilvēku priekšstatiem par psiholoģijas jautājumiem;

5.2. zina psiholoģijas pamatmetodes;

5.3. skaidro cilvēka psihes, apziņas un uzvedības jēdzienu atšķirības;

5.4. zina katra kognitīvā procesa – sajūtu, uzmanības, uztveres, atmiņas un domāšanas (tēlainās un jēdzieniskās) – lomu un funkcijas dažādu veidu zināšanu un prasmju apguves procesā;

5.5. skaidro intelekta jēdzienu;

5.6. skaidro kreativitātes un talanta jēdzienu;

5.7. atpazīst un raksturo dažādas emocijas un jūtas, atšķirīgus garastāvokļus;

5.8. izprot stresa vadīšanu;

5.9. izprot cilvēku vajadzības un Maslova vajadzību hierarhiju;

5.10. izprot dažādus motivācijas veidus;

5.11. atšķir kognitīvās spējas no nekognitīvām spējām;

5.12. skaidro iedzimtības un sociālās vides faktoru nozīmi indivīda attīstībā;

5.13. atšķir veselīga un neveselīga dzīvesveida veicinošos faktorus;

5.14. raksturo cilvēka attīstības posmus, to pazīmes;

5.15. atšķir šādus jēdzienus: cilvēks, indivīds, personība;

5.16. atšķir apzināto un neapzināto;

5.17. raksturo personības jēdzienu atšķirības;

5.18. zina personības iezīmes;

5.19. skaidro šādus jēdzienus: pašvērtējums, vērtības, subjektīvā kontrole;

5.20. izprot pirmā iespaida efektu, oreolu un pēdējā iespaida efektu;

5.21. atpazīst savā vidē izplatītos stereotipus, atšķir tos no personības īpašībām;

5.22. zina aizspriedumu negatīvo ietekmi;

5.23. izprot verbālo un neverbālo saskarsmi;

5.24. zina komunikācijas funkcijas;

5.25. zina efektīvas saskarsmes priekšnosacījumus;

5.26. zina konfliktu cēloņus, attīstību un risināšanas stratēģijas;

5.27. izprot sociālo attiecību dažādību;

5.28. izprot draudzību un mīlestību mūsdienu sabiedrībā;

5.29. izprot agresijas ietekmi uz attiecībām;

5.30. raksturo dažādu grupu veidus;

5.31. izprot procesus grupā;

5.32. zina lēmuma pieņemšanas posmus grupā;

5.33. skaidro atšķirības starp sociālām lomām un statusiem;

5.34. atpazīst sociālās lomas grupu darbā un sociālo lomu pārklāšanos;

5.35. izprot līdera pozīciju un līderības stilus;

5.36. izprot indivīda uzvedību pūlī;

5.37. izprot masu ietekmēšanas veidus;

5.38. izprot kultūrvides lomu personības uzvedībā.

6. Mācību satura komponents "Darbība":

6.1. novēro un salīdzina emociju izpausmes, motivāciju, kognitīvo procesu līdzdalību, dažādas indivīda aktivitātes;

6.2. analizē cilvēka uzvedību no novēroto kognitīvo procesu, emociju un motivācijas izpausmju viedokļa;

6.3. salīdzina līdzīgo un atšķirīgo savā personībā un apkārtējās vides indivīdu vērtībās;

6.4. atšķir indivīda adaptīvo un dezadaptīvo uzvedību;

6.5. izmanto dažādus saskarsmes paņēmienus un atpazīst saskarsmes šķēršļus modelētajā situācijā;

6.6. salīdzina pretējus argumentus;

6.7. atšķir situāciju, kad notiek pārliecināšana, no situācijas, kad noris viedokļu apmaiņa;

6.8. atpazīst to plašsaziņas līdzekļu informāciju, kas vērsta uz klausītāju uzvedības maiņu;

6.9. analizē plašsaziņas līdzekļos sniegtās informācijas potenciālo ietekmi uz auditoriju;

6.10. risina konfliktu modelētā vienkāršā konfliktsituācijā;

6.11. pamana indivīdu vai dažādu grupu vērtību sistēmu atšķirības, salīdzina un analizē tās;

6.12. analizē grupas dalībnieku lomas;

6.13. novēro un analizē grupas dalībnieku un līdera uzvedību grupā, atpazīst grupas ietekmi uz indivīdu un savu ietekmi uz grupu;

6.14. piedalās grupas lēmuma pieņemšanas procesā;

6.15. atpazīst situāciju, kad citiem vienaudžiem nepieciešams atbalsts, un spēj sniegt atbalstu;

6.16. pamana kultūras noteiktās indivīdu uzvedības atšķirības;

6.17. sadarbojas kāda uzdevuma izpildē ar personām no divām atšķirīgām subkultūrām vai kultūrām un analizē uztvertās atšķirības;

6.18. lieto psiholoģijas jēdzienus."

7. Izteikt 29.pielikumu šādā redakcijā:

"29.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra
noteikumiem Nr.715

Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2009./2010.mācību gadā un 2010./2011.mācību gadā

1. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2009./2010.mācību gadā ir šādi:

1.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri izglītības programmu apgūst latviešu valodā);

1.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu);

1.3. centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles;

1.4. centralizētais eksāmens matemātikā;

1.5. vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1.5.1. mācību priekšmetā, kurā eksāmenu (izņemot šā pielikuma 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4.apakšpunktā minētos eksāmenus) organizē Valsts izglītības satura centrs;

1.5.2. mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde;

1.6. ieskaite kādā no obligātajiem mācību priekšmetiem.

2. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2010./2011.mācību gadā ir ne mazāk kā četri:

2.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri izglītības programmu apgūst latviešu valodā);

2.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu);

2.3. centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles;

2.4. centralizētais eksāmens matemātikā;

2.5. vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

2.5.1. mācību priekšmetā, kurā eksāmenu (izņemot šā pielikuma 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētos eksāmenus) organizē Valsts izglītības satura centrs;

2.5.2. mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde."

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe